Veidosim tādu prāta nostāju, kāda bija Kristum

”Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā, Kristus Jēzus garā.” (ROMIEŠIEM 15:5)

1. Kā cilvēka dzīvi ietekmē viņa prāta nostāja?

DAUDZ kas cilvēka dzīvē ir atkarīgs no viņa prāta nostājas. Vai cilvēks ir nevērīgs vai rūpīgs, priecīgs vai sadrūmis, ķildīgs vai piekāpīgs, neapmierināts vai pateicīgs — tas viss ļoti ietekmē cilvēka attieksmi pret dažādām dzīves situācijām, kā arī apkārtējo attieksmi pret viņu pašu. Cilvēks, kas ir pozitīvi noskaņots, saglabā prieku pat grūtās dzīves situācijās. Savukārt negatīvi noskaņotu cilvēku nekas neapmierina arī tad, ja, objektīvi raugoties, var secināt, ka viņam klājas diezgan labi.

2. Kā veidojas cilvēka attieksme pret apkārtējo pasauli?

² Attieksmi pret dzīvi un apkārtējo pasauli ir iespējams mainīt. Patiesībā cilvēki to pārņem no citiem. Kādā enciklopēdijā par jaundzimušu bērnu ir sacīts: ”Dzīves uztveri viņš apgūst jeb iemācās līdzīgi tam, kā viņš iemācās valodu un apgūst dažādas iemaņas.” Kādi faktori nosaka mūsu attieksmi pret apkārtējo pasauli? Tie var būt ļoti dažādi, tomēr visvairāk mūsu dzīves uztveres veidošanos ietekmē cilvēki, ar kuriem mēs esam kopā. Tikko citētajā enciklopēdijā ir atzīmēts: ”Mēs mācāmies jeb apgūstam — it kā uzsūcam sevī — to cilvēku uzskatus, ar kuriem mums ir cieša saskare.” Jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem Bībelē bija teikts kaut kas līdzīgs: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20; 1. Korintiešiem 15:33.)

Vislabākā priekšzīme

3. No kā mēs vislabāk varam mācīties, kādai jābūt mūsu attieksmei pret apkārtējo pasauli, un kā mēs no viņa varam mācīties?

³ Tāpat kā visos citos dzīves jautājumos, arī tajā, kādai jābūt mūsu attieksmei pret apkārtējo pasauli, vislabāko priekšzīmi mums ir rādījis Jēzus Kristus. Viņš sacīja: ”Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu daŗījis.” (Jāņa 13:15.) Ja mēs vēlamies sekot Jēzus priekšzīmei, mums vispirms jāuzzina, kāds cilvēks viņš bija. * Mēs cenšamies uzzināt vairāk par Jēzus dzīvi tāpēc, ka vēlamies sekot apustuļa Pētera ieteikumam: ”Uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. Pētera 2:21.) Mūsu mērķis ir pēc iespējas precīzāk līdzināties Jēzum. Tātad mums jāveido arī tāda pati prāta nostāja, kāda bija viņam.

4., 5. Kas par Jēzus prāta nostāju teikts Romiešiem 15:1—3, un kā kristieši var sekot viņa priekšzīmei?

⁴ Ko nozīmē veidot tādu pašu prāta nostāju, kāda bija Jēzum Kristum? Atbildi uz šo jautājumu var atrast Pāvila vēstulē romiešiem, 15. nodaļā. Šīs nodaļas pirmajos pantos Pāvils  norāda uz kādu izcilu Jēzus personības iezīmi: ”Mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem. Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu. Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam, bet, kā ir rakstīts: ”To zaimi, kas tevi apsmēja, krituši uz mani.”” (Romiešiem 15:1—3.)

⁵ Ja kristieši vēlas sekot Jēzus priekšzīmei, viņiem jābūt gataviem pazemīgi kalpot citiem, nevis domāt tikai par pašu labumu. Tie, kas ir gatavi pazemīgi kalpot citiem, ir nosaukti par stipriem. Jēzus, par kuru garīgi stiprāks nav bijis neviens cilvēks, par sevi teica: ”Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” (Mateja 20:28.) Kristiešiem jādara viss iespējamais, lai kalpotu citiem, arī tiem, kas ”nav tik stipri”.

6. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Jēzus pacieta pretestību un nievas?

⁶ No Jēzus mēs varam mācīties arī to, kā vienmēr saglabāt pozitīvu nostāju. Jēzus nepieļāva, ka cilvēku negatīvā attieksme pret viņu mazinātu viņa vēlēšanos kalpot Dievam, un mums noteikti jārīkojas tāpat. Kad cilvēki noniecināja Jēzu vai vērsās pret viņu, tāpēc ka viņš uzticīgi kalpoja Dievam, Jēzus to pacieta bez žēlošanās. Jēzus zināja, ka neticīgā un vienaldzīgā pasaule var vērsties pret katru, kas cenšas dzīvot par patiku savam tuvākajam — ”viņam par labu, lai to celtu”.

7. Kā izpaudās Jēzus pacietība, un kāpēc tai jābūt redzamai arī mūsu rīcībā?

⁷ Jēzus pozitīvā prāta nostāja izpaudās arī tajā, ka viņš vienmēr bija gatavs pacietīgi gaidīt, kā īstenosies Jehovas nodomi. (Psalms 110:1; Mateja 24:36; Apustuļu darbi 2:32—36;  Ebrejiem 10:12, 13.) Arī attiecībās ar saviem sekotājiem Jēzus bija pacietīgs. Jēzus teica: ”Mācaities no manis,” — un, tā kā viņš bija lēnprātīgs, cilvēki, mācoties no viņa, varēja iegūt mierinājumu un atvieglojumu. Jēzus bija arī ”no sirds pazemīgs”, tāpēc nekad neizturējās pret cilvēkiem augstprātīgi un pašpārliecināti. (Mateja 11:29.) Pāvils mūs mudina veidot tādu pašu prāta nostāju, kāda bija Jēzum, rakstīdams: ”Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs.” (Filipiešiem 2:5—7.)

8., 9. a) Kāpēc mums nepieciešama īpaša piepūle, lai izveidotu nesavtīgu attieksmi pret cilvēkiem? b) Kāpēc mums nav jākļūst nomāktiem, saprotot, ka mēs nespējam pilnībā sekot Jēzus priekšzīmei, un ko mēs varam mācīties no Pāvila?

⁸ Pateikt, ka mēs esam gatavi kalpot cilvēkiem un gribam viņu vajadzībām pievērst vairāk uzmanības nekā savējām, ir viegli. Bet, godīgi sevi pārbaudot, mēs varbūt atklājam, ka vēlēšanās to darīt nemaz nav tik spēcīga. Kāpēc tā varētu būt? Pirmkārt, no Ādama un Ievas mēs esam mantojuši noslieci uz savtīgumu, un, otrkārt, mēs dzīvojam pasaulē, kas mudina būt savtīgiem. (Efeziešiem 4:17, 18.) Lai cilvēks būtu nesavtīgs, viņam jāveido tāda attieksme pret citiem, kas ir pretēja viņa iedzimtajām nepilnīgajām tieksmēm. Tas savukārt prasa stingru apņemšanos un piepūli.

⁹ Apzinoties, cik krasā pretstatā Jēzus nevainojamajam piemēram ir mūsu nepilnīgā daba, mēs reizēm jūtamies nomākti. Varbūt mēs pat sākam šaubīties, vai vispār ir iespējams izveidot tādu pašu prāta nostāju, kāda bija Jēzum. Tomēr mēs varam mierināt sevi ar vārdiem, ko teica Pāvils: ”Es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam. Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kaŗo ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.” (Romiešiem 7:18, 19, 22, 23.) Nepilnība Pāvilam bieži traucēja pildīt Dieva gribu tā, kā viņš to vēlējās, tomēr viņa prāta nostāja — viņa attieksme pret Jehovu un Jehovas likumiem — bija ļoti laba. Šādu prāta nostāju varam veidot arī mēs.

Kā labot prāta nostāju

10. Kādu prāta nostāju Pāvils mudināja veidot, kad viņš rakstīja vēstuli filipiešiem?

¹⁰ Vai varētu būt, ka dažiem kristiešiem kaut kas jādara, lai labotu nopietnus trūkumus savā domāšanā? Jā, tas tā varētu būt. Pēc visa spriežot, tas bija jādara dažiem kristiešiem pirmajā gadsimtā. Par nepieciešamību veidot pareizu prāta nostāju Pāvils runāja vēstulē filipiešiem. Viņš rakstīja: ”Nevis, ka es to [dzīvi debesīs pēc pirmās augšāmcelšanas] jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan, — aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai — Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas.” (Filipiešiem 3:12—15; kursīvs mūsu.)

11., 12. Kā Jehova mums atklāj, kāda ir pareizā prāta nostāja?

¹¹ Pāvila vārdi palīdz saprast, ka cilvēks, kas ir kļuvis par kristieti, bet nevēlas garīgi augt, nav izveidojis pareizu prāta nostāju. Šāds cilvēks nav pieņēmis tādu prāta nostāju, kāda bija Kristum. (Ebrejiem 4:11; 2. Pētera 1:10; 3:14.) Taču šāda situācija nav bezcerīga. Dievs mums var palīdzēt mainīt domāšanu, ja vien mēs paši to vēlamies. Pāvils rakstīja: ”Ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās.” (Filipiešiem 3:15.)

¹² Ja mēs tiešām vēlamies, lai Jehova mums atklāj, kāda ir pareizā prāta nostāja, mums arī pašiem kaut kas jādara. Lūdzot Dievu un studējot Dieva Rakstus ar ”uzticīgā un gudrā kalpa”  sagādāto kristīgo publikāciju palīdzību, ikviens, kam ”ir citas domas”, var izveidot pareizu prāta nostāju. (Mateja 24:45.) Turklāt draudzes locekļiem vienmēr ir gatavi palīdzēt vecākie, kas ar svētā gara starpniecību ir iecelti ”ganīt Dieva draudzi”. (Apustuļu darbi 20:28.) Cik gan pateicīgi mēs esam Jehovam, ka viņš ņem vērā mūsu nepilnību un ar mīlestību piedāvā savu palīdzību! Noteikti izmantosim palīdzību, ko viņš mums piedāvā!

Mācīsimies no citiem

13. Ko mēs varam mācīties no Ījaba?

¹³ Vēstulē romiešiem, 15. nodaļā, Pāvils norāda, ka mainīt prāta nostāju palīdz pārdomas par pagātnes notikumiem. Viņš raksta: ”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.” (Romiešiem 15:4.) Dažiem uzticamiem Jehovas kalpiem, kas dzīvoja senatnē, kaut kas bija jāmaina savā prāta nostājā. Piemēram, Ījaba prāta nostāja visā visumā bija ļoti laba. Viņš nekad neizteicās slikti par Jehovu, un nekādas ciešanas nemazināja viņa paļāvību uz Dievu. (Ījaba 1:8, 21, 22.) Tomēr reizēm viņš pievērsa pārāk daudz uzmanības savam taisnīgumam. Tāpēc Jehova ar Ēlihus starpniecību norādīja uz to, kas Ījaba domāšanā nav pareizs. Ījabu tas neaizvainoja, gluži otrādi — viņš pazemīgi uzklausīja padomu un bija gatavs mainīt savus uzskatus. (Ījaba 42:1—6.)

14. Kā mēs varam sekot Ījaba priekšzīmei, ja mums tiek ieteikts kaut ko mainīt savā prāta nostājā?

¹⁴ Vai mēs rīkotos līdzīgi Ījabam, ja kāds ticības biedrs mums laipni norādītu uz trūkumiem mūsu prāta nostājā? Sekosim Ījaba priekšzīmei un nekad neizteiksimies necienīgi par Dievu. (Ījaba 1:22.) Ja mums jācieš netaisnības dēļ, nekurnēsim un nevainosim Jehovu savās grūtībās. Nebūsim pārāk augstās domās par sevi un vienmēr atcerēsimies: lai kādas būtu mūsu privilēģijas kalpošanā Jehovam, mēs tomēr esam tikai ”necienīgi kalpi”. (Lūkas 17:10.)

15. a) Kas liecināja par to, ka daudziem Jēzus sekotājiem bija negatīva prāta nostāja? b) Kas labs bija Pētera prāta nostājā?

¹⁵ Daudziem cilvēkiem, kas pirmajā gadsimtā uzklausīja Jēzu, bija nepareiza prāta nostāja. Reiz Jēzus teica vārdus, kas bija grūti saprotami. ”Tad daudzi no viņa mācekļiem sacīja: ”Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?”” Cilvēkiem, kas to teica, neapšaubāmi  bija negatīva prāta nostāja, un tāpēc viņi vairs nevēlējās uzklausīt Jēzu. ”No šī brīža daudzi viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja viņam līdz.” Bet vai visiem mācekļiem bija šāda negatīva prāta nostāja? Nē, nebija. Bībelē ir stāstīts: ”Jēzus sacīja tiem divpadsmitiem: ”Vai arī jūs gribat aiziet?” Sīmanis Pēteris viņam atbildēja: ”Kungs, pie kā mēs iesim?”” Pēteris būtībā pats atbildēja uz savu jautājumu, sacīdams: ”Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” (Jāņa 6:60, 66—68.) Pētera atbilde liecināja par viņa pozitīvo prāta nostāju. Vai nebūtu labi, ja arī mums būtu šāda prāta nostāja, kad mums tiek paskaidroti Raksti vai kaut kas tiek labots to izpratnē? Mēs rīkotos ļoti nesaprātīgi, ja atteiktos no kalpošanas Jehovam vai runātu kaut ko tādu, kas ir pretrunā ar ”veselīgu mācību paraugu”, tikai tāpēc, ka mums ir grūti uzreiz saprast kādu jautājumu. (2. Timotejam 1:13.)

16. Kāda ļauna prāta nostāja bija jūdu reliģiskajiem vadītājiem, kas dzīvoja Jēzus laikā?

¹⁶ Pirmā gadsimta jūdu reliģisko vadītāju prāta nostāja krasi atšķīrās no Jēzus prāta nostājas. Viņu nevēlēšanās uzklausīt Jēzu ļoti skaidri bija redzama pēc tam, kad Jēzus bija piecēlis no mirušajiem Lācaru. Ikvienam labvēlīgi noskaņotam cilvēkam šis brīnums varēja kļūt par neapšaubāmu pierādījumu tam, ka Jēzu ir sūtījis Dievs. Tomēr, kā rakstīts Bībelē, ”augstie priesteŗi un farizēji sasauca augstās tiesas sēdi un sacīja: ”Ko mēs darīsim? Jo šis cilvēks dara daudz zīmju. Ja mēs viņu tā palaidīsim, visi sāks ticēt viņam, un romieši nāks un atņems mums zemi un tautu.”” Kādu izeju no šīs situācijas redzēja reliģiskie vadītāji? ”No tās dienas tie nosprieda viņu nokaut.” Reliģiskie vadītāji nolēma nogalināt ne tikai Jēzu, bet arī to cilvēku, kas varēja apliecināt, ka Jēzus ir spējīgs darīt brīnumus. ”Augstie priesteŗi nolēma nokaut arī Lācaru.” (Jāņa 11:47, 48, 53; 12:9—11.) Cik gan nepatīkami būtu, ja mums izveidotos līdzīga prāta nostāja un mēs kļūtu neapmierināti vai aizkaitināti situācijās, kad patiesībā mums būtu jāpriecājas! Tas būtu ne tikai nepatīkami, bet arī ļoti bīstami.

Mācīsimies no Kristus pozitīvās prāta nostājas

17. a) Kādā situācijā kļuva redzama Daniēla drosme? b) Kā izpaudās Jēzus drosme?

¹⁷ Jehovas kalpi saglabā pozitīvu prāta nostāju. Kad Daniēla ienaidnieki sazvērējās pret viņu un panāca, ka tiek pieņemts likums, kas aizliedz 30 dienu laikā griezties ar lūgumu pie kāda dieva vai cilvēka, nevis pie ķēniņa, Daniēls labi zināja, ka šāda likuma ievērošana apdraudēs viņa attiecības ar Dievu Jehovu. Tāpēc Daniēls rīkojās drosmīgi un turpināja lūgt Jehovu trīs reizes dienā, kā viņš to vienmēr bija darījis. (Daniēla 6:6—17.) Arī Jēzus nekad nepieļāva, ka ienaidnieki viņu iebiedētu. Reiz sabatā viņš satika cilvēku, kam bija sakaltusi roka. Jēzus zināja, ka daudzi jūdi, kas tur bija klāt, būs ļoti neapmierināti, ja viņš dziedinās cilvēku sabatā. Jēzus jūdiem ļoti tieši pajautāja, ko viņi domā par šo jautājumu. Kad viņi neko neatbildēja, Jēzus izdziedināja cilvēka sakaltušo roku. (Marka 3:1—6.) Jēzus vienmēr pildīja savu uzdevumu un darīja to, ko uzskatīja par pareizu.

18. Kāpēc daļa cilvēku ir noskaņoti pret mums, un kā mums būtu jārīkojas, izjūtot pret sevi nelabvēlīgu attieksmi?

¹⁸ Jehovas liecinieki apzinās, ka arī viņi nedrīkst padoties pretinieku sliktajai attieksmei pret viņiem. Ja viņi ļautu sevi iebiedēt, viņi vairs nerīkotos kā Jēzus. Daudzi cilvēki ir noskaņoti pret Jehovas lieciniekiem: daži —  tāpēc, ka nezina patiesību, citi — tāpēc, ka viņiem nepatīk liecinieki vai vēsts, ko liecinieki sludina. Bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka cilvēku nelaipnā attieksme pret mums ietekmētu mūsu prāta nostāju. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut, ka citi cilvēki noteiktu, kā mums jākalpo Dievam.

19. Kā mēs varam veidot tādu pašu prāta nostāju, kāda bija Jēzum Kristum?

¹⁹ Jēzus attieksme pret viņa sekotājiem un pret Dieva iedibināto kārtību vienmēr bija pozitīva, lai arī cik grūti viņam bija saglabāt šādu nostāju. (Mateja 23:2, 3.) Mums jāseko viņa priekšzīmei. Jā, mūsu ticības brāļi ir nepilnīgi cilvēki. Bet arī mēs tādi esam. Un kur gan vēl mēs varam atrast labākus biedrus un uzticamākus draugus par tiem, kas ir mūsu lielajā brāļu saimē? Jehova mums pagaidām nav devis pilnīgu sapratni par visu, kas teikts viņa Rakstos. Bet vai ir kāda reliģiska grupa, kas ieguvusi dziļāku sapratni par Rakstiem nekā mēs? Tāpēc saglabāsim pareizu prāta nostāju — tādu prāta nostāju, kāda bija Jēzum Kristum. Saglabāt šādu prāta nostāju nozīmē arī pacietīgi gaidīt uz Jehovu — par to tiks runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kā mūsu dzīvi ietekmē mūsu prāta nostāja?

• Kāda bija Jēzus Kristus prāta nostāja?

• Ko mēs varam mācīties no Ījaba?

• Kādai jābūt mūsu prāta nostājai, kad mēs sastopamies ar pretestību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 7. lpp.]

Kristieši, kam ir pozitīva prāta nostāja, vienmēr cenšas palīdzēt citiem

[Attēls 9. lpp.]

Lūgšanas un iedziļināšanās Dieva Rakstos mums palīdz veidot tādu prāta nostāju, kāda bija Kristum