”Ir pienākusi stunda”

”Viņa stunda bija nākusi un.. viņam no šīs pasaules [bija] jāiet pie Tēva.” (JĀŅA 13:1)

1. Par ko un kāpēc runā cilvēki Jeruzalemē pirms 33. gada Pasā svētkiem?

MŪSU ēras 29. gadā, kad Jēzus kristījās, viņš uzsāka dzīves ceļu, kam bija jābeidzas ar viņa nāves, augšāmcelšanas un pagodināšanas stundu. Ir pienācis 33. gada pavasaris. Pirms pāris nedēļām sinedrijs, ebreju augstākā tiesa, nolēma nogalināt Jēzu. Jēzus ir uzzinājis par sinedrija lēmumu — iespējams, viņam to pastāstīja Nikodēms, sinedrija loceklis, kas viņam simpatizē —, un tāpēc viņš dodas uz apgabalu, kas atrodas Jordānas otrā krastā. Tā kā tuvojas Pasā svētki, Jeruzalemē sanāk daudz ļaužu, un visur ir dzirdamas valodas par Jēzu. ”Kā jums šķiet?” cilvēki jautā cits citam. ”Viņš droši vien nenāks svētkos?” Pilsētā valda satraukums, jo augstie priesteri un farizeji ir devuši rīkojumu, lai visi, kas zina, kur ir Jēzus, paziņotu par to viņiem. (Jāņa 11:47—57.)

2. Kāda Marijas rīcība izraisa strīdu, un kas Jēzus vārdos norāda uz to, ka viņš zina, cik tuvu ir viņa ”stunda”?

² Astotajā nīsanā, sešas dienas pirms Pasā svētkiem, Jēzus  atgriežas Jeruzalemes apkaimē. Viņš ierodas Betānijā, kas atrodas kādus trīs kilometrus no Jeruzalemes. Šeit dzīvo viņa draugi Marta, Marija un Lācars. Jēzus ierodas pie viņiem piektdien un pavada Betānijā arī visu sabatu. Vakarā Marija, apkalpodama Jēzu, izlieto ļoti dārgu, smaržīgu eļļu, un tas mācekļos izraisa neapmierinātību. Bet Jēzus saka: ”Lai tas viņai paliek manai bēŗu dienai! Jo nabagi vienumēr ir pie jums, bet es neesmu vienumēr.” (Jāņa 12:1—8; Mateja 26:6—13.) Jēzus zina, ”ka viņa stunda ir nākusi un ka viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva”. (Jāņa 13:1.) Pēc piecām dienām viņš ”savu dzīvību atdos par atpirkšanas maksu par daudziem”. (Marka 10:45.) Visu, ko Jēzus turpmāk dara un māca, nosaka tas, ka laika ir atlicis ļoti maz. Viņa rīcība ir brīnišķīgs paraugs visiem, kas gaida pašreizējās sistēmas galu. Bet pievērsīsim uzmanību tam, kas ar Jēzu notiek jau nākamajā dienā.

Jēzus triumfālā iejāšana Jeruzalemē

3. a) Kā Jēzus ierodas Jeruzalemē svētdien, 9. nīsanā, un ko dara cilvēki, kas viņu sagaida? b) Ko Jēzus saka farizejiem, kas izsaka neapmierinātību ar cilvēku rīcību?

³ Svētdien, 9. nīsanā, notiek Jēzus triumfālā iejāšana Jeruzalemē. Viņš iejāj pilsētā uz jauna ēzeļa — tā piepildās Cakarijas 9:9 —, un daudzi cilvēki, kas pulcējas ap viņu, izklāj uz ceļa savas drēbes, bet citi cērt koku zarus un kaisa tos uz ceļa. ”Slavēts, kas nāk, mūsu ķēniņš, tā Kunga vārdā!” sauc cilvēki. Pūlī ir arī farizeji, kas pieprasa, lai Jēzus apsauc savus mācekļus. Bet Jēzus viņiem atbild: ”Es jums saku, ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.” (Lūkas 19:38—40; Mateja 21:6—9.)

4. Kāpēc, Jēzum ierodoties Jeruzalemē, tās iedzīvotājus pārņem satraukums?

⁴ Pirms pāris nedēļām daudzi no tiem, kas tagad sagaida Jēzu, redzēja, kā viņš piecēla no mirušajiem Lācaru. Šie cilvēki ir izstāstījuši par to citiem. Tāpēc, Jēzum iejājot Jeruzalemē, pilsētas iedzīvotājus pārņem satraukums. ”Kas tas tāds?” daudzi jautā, un citi viņiem atbild: ”Šis ir pravietis Jēzus no Nacaretes Galilejā.” Redzēdami notiekošo, farizeji ar nepatiku saka: ”Visa pasaule iet viņam pakaļ.” (Mateja 21:10, 11; Jāņa 12:17—19.)

5. Kas notiek, kad Jēzus ir ieradies templī?

⁵ Jēzus, Izcilais Skolotājs, dodas uz templi mācīt cilvēkus, kā viņš to parasti dara, kad ierodas Jeruzalemē. Pie viņa nāk akli un klibi cilvēki, un viņš tos izdziedina. Kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redz, ko paveic Jēzus, un dzird, ka bērni templī sauc: ”Ozianna Dāvida dēlam!”, viņi kļūst dusmīgi. ”Vai tu nedzirdi, ko šie saka?” viņi protestē. ”Dzirdu gan,” saka Jēzus. ”Vai jūs nekad neesat lasījuši: ”No bērniņu un zīdaiņu mutes tu sev slavu sagādājis?” Jēzus turpina mācīt cilvēkus un uzmanīgi vēro visu, kas notiek templī. (Mateja 21:15, 16; Marka 11:11.)

6. Kā un kāpēc ir mainījusies Jēzus rīcība?

 ⁶ Tagad Jēzus rīkojas pavisam citādi, nekā viņš rīkojās pirms sešiem mēnešiem. Toreiz viņš ieradās Jeruzalemē uz Lieveņu svētkiem ”ne atklāti, bet paslēpšus”. (Jāņa 7:10.) Ikreiz, kad Jēzus dzīvībai draudēja briesmas, viņš centās nokļūt drošībā. Turpretī tagad Jēzus, visiem redzot, ierodas pilsētā, kuras iedzīvotājiem ir pavēlēts viņu sagūstīt. Iepriekš Jēzus nevēlējās, lai cilvēki stāstītu cits citam, ka viņš ir Mesija. (Jesajas 42:2; Marka 1:40—44.) Viņš negribēja, ka no mutes mutē ietu sensacionālas vai nepatiesas valodas. Bet tagad cilvēki atklāti sauc viņu par Ķēniņu un Glābēju — tātad par Mesiju —, un viņš noraida reliģisko vadītāju prasību apklusināt cilvēkus. Jēzus rīcība ir pilnīgi izmainījusies, jo ”ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts”, kā Jēzus pats to pavēsta jau nākamajā dienā. (Jāņa 12:23.)

Drosmīga rīcība un noderīgas pamācības

7., 8. Kādā ziņā Jēzus rīcība 33. gada 10. nīsanā ir līdzīga tam, ko viņš darīja templī 30. gada Pasā svētkos?

⁷ Pirmdien, 10. nīsanā, Jēzus atkal ierodas templī un rīkojas saskaņā ar to, ko viņš ir redzējis iepriekšējā dienā. Jēzus sāk dzīt ārā tos, kas templī pārdod un pērk, viņš apgāž naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus un neļauj nevienu lietu nest caur templi. Nosodīdams cilvēkus, kas rīkojušies nepareizi, Jēzus saka: ”Vai nav rakstīts: Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām? Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri.” (Marka 11:15—17.)

⁸ Jēzus rīkojas tāpat, kā viņš rīkojās trīs gadus iepriekš, kad bija ieradies templī uz Pasā svētkiem. Tomēr nosodījums, ko viņš izsaka, šoreiz ir daudz asāks. Tos, kas tirgojas templī, Jēzus nosauc par laupītājiem. (Lūkas 19:45, 46; Jāņa 2:13—16.) Šādu apzīmējumu viņi ir pelnījuši tāpēc, ka prasa nesamērīgi daudz naudas no cilvēkiem, kam jāpērk dzīvnieki upurēšanai. Augstie priesteri, rakstu mācītāji un tautas vadītāji uzzina, ko Jēzus ir darījis templī, tāpēc viņi atkal sāk apspriesties, kā nogalināt Jēzu. Tomēr viņi nezina, kā to izdarīt, jo cilvēki, Jēzus mācību aizrauti, visu laiku seko Jēzum un klausās viņā. (Marka 11:18; Lūkas 19:47, 48.)

9. Ko Jēzus māca cilvēkiem, un ko viņš saka tiem, kas ir sapulcējušies templī?

⁹ Mācīdams cilvēkus templī, Jēzus paziņo: ”Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts.” Viņš zina, ka viņam ir atlicis dzīvot vairs tikai dažas dienas. Jēzus stāsta par  graudu, kam jāmirst, lai tas dotu ražu, — ar šo salīdzinājumu viņš norāda uz to, ka viņam jāmirst, lai dotu mūžīgu dzīvi citiem. Pēc tam viņš saka: ”Ja kāds man grib kalpot, tad lai viņš seko man, jo kur es esmu, tur būs arī mans kalps; un ja kāds man kalpos, to mans Tēvs cels godā.” (Jāņa 12:23—26.)

10. Ko Jēzus domā par mokpilno nāvi, kas viņu gaida?

¹⁰ Domādams par mokpilno nāvi, kas viņu gaida pēc četrām dienām, Jēzus saka: ”Tagad man dvēsele ir satriekta; ko lai es saku? Tēvs, izpestī mani no šās stundas?” Tomēr Jēzus nevar izvairīties no tā, kas gaidāms. ”Bet tāpēc jau šai stundā esmu nācis,” viņš saka. Jēzus pilnībā piekrīt visam, ko Dievs ir nolēmis darīt. Viņš ir apņēmies pakļauties Dieva gribai līdz pat nāvei. (Jāņa 12:27.) Jēzus piemērs mums palīdz saprast, ko nozīmē pilnīga pakļaušanās Dieva gribai.

11. Ko Jēzus paskaidro cilvēkiem, kas ir dzirdējuši atskanam balsi no debesīm?

¹¹ Jēzus ir ļoti norūpējies par to, kā viņa nāve ietekmēs Tēva reputāciju, tāpēc viņš lūdz: ”Tēvs, pagodini savu vārdu!” Par lielu pārsteigumu visiem, kas ir sapulcējušies templī, no debesīm atskan balss: ”Es viņu esmu pagodinājis un atkal viņu pagodināšu!” Izcilais Skolotājs izmanto šo situāciju, lai paskaidrotu cilvēkiem, kādēļ atskanēja balss no debesīm, kas tiks panākts ar viņa nāvi un kāpēc cilvēkiem nepieciešama ticība. (Jāņa 12:28—36.) Pēdējās divas dienas neapšaubāmi ir bijušas ļoti aizņemtas. Tomēr svarīgākie notikumi vēl ir priekšā.

Reliģisko vadītāju nosodījums

12. Kā reliģiskie vadītāji otrdien, 11. nīsanā, mēģina pieķert Jēzu, un cik sekmīgi ir viņu mēģinājumi?

¹² Otrdien, 11. nīsanā, Jēzus atkal dodas uz templi mācīt cilvēkus. Ne visi, kas sapulcējušies templī, ir noskaņoti labvēlīgi. Atgādinot Jēzus rīcību iepriekšējā dienā, augstie priesteri un tautas vecaji viņam jautā: ”Kādā varā tu to dari? Un kas tev deva tādu varu?” Prasmīgais Skolotājs ar savu atbildi izjauc viņu nodomus un tad izstāsta trīs spilgtas ilustrācijas — divas par vīna dārzu un vienu par kāzu svinībām —, ar kurām viņš parāda, cik liels ir viņa pretinieku ļaunums. Reliģiskos vadītājus tas sanikno, un viņi grib sagūstīt Jēzu. Taču viņi baidās no cilvēkiem, kas Jēzu uzskata par pravieti. Tāpēc reliģiskie vadītāji mēģina panākt, lai Jēzus pateiktu kaut ko tādu, par ko viņu varētu arestēt. Bet Jēzus atbildes viņus apklusina. (Mateja 21:23—22:46.)

13. Ko, ņemot vērā rakstu mācītāju un farizeju rīcību, iesaka darīt Jēzus?

¹³ Rakstu mācītāji un farizeji apgalvo, ka viņi māca Dieva bauslību, tāpēc Jēzus mudina  cilvēkus: ”Visu, ko tie jums saka, to darait un turiet; bet pēc viņu darbiem nedarait. Jo tie gan māca, bet paši to nedara.” (Mateja 23:1—3.) Tie ir spēcīgi nosodījuma vārdi. Un tie nav vienīgie nosodījuma vārdi, ko Jēzus veltī reliģiskajiem vadītājiem. Tā kā šī ir pēdējā diena, kad Jēzus māca templī, viņš bezbailīgi atmasko reliģiskos vadītājus.

14., 15. Kādus nesaudzīgus nosodījuma vārdus Jēzus veltī rakstu mācītājiem un farizejiem?

¹⁴ Sešas reizes Jēzus atkārto vārdus: ”Vai jums, rakstu mācītāji un farizēji, jūs liekuļi!” Reliģiskie vadītāji ir liekuļi tāpēc, ka viņi, kā norāda Jēzus, ”aizslēdz” debesu Valstību un neļauj tajā ieiet cilvēkiem, kas to vēlas. Šie liekuļi ”pārstaigā jūru un sauszemi”, lai pievērstu savai ticībai vienu cilvēku, kuru pēc tam gaida mūžīga iznīcība. Viņi daudz uzmanības pievērš desmitajai tiesai, bet atstāj bez ievērības ”svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību”. Viņi tīra ”kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības”, jo savu iekšējo netīrību slēpj aiz dievbijības maskas. Reliģiskie vadītāji labprāt ceļ kapenes praviešiem un izgrezno to kapu pieminekļus, lai pievērstu uzmanību saviem labajiem darbiem, kaut gan paši ir ”praviešu slepkavu bērni”. (Mateja 23:13—15, 23—31.)

¹⁵ Nosodīdams savus pretiniekus par to, ka viņiem nav sapratnes par garīgām vērtībām, Jēzus saka: ”Vai jums, jūs aklie ceļa rādītāji.” Viņi ir akli garīgā ziņā, jo tempļa zeltam pievērš vairāk uzmanības nekā pielūgsmes vietas garīgajai nozīmei. Pēc tam Jēzus izsaka visspēcīgākos nosodījuma vārdus. ”Jūs čūsku un odžu dzimums,” saka Jēzus, ”kā jūs izbēgsit no elles sodības?” Jēzus paziņo reliģiskajiem vadītājiem, ka viņus gaida mūžīga iznīcība, ja viņi turpinās savus ļaunos darbus. (Mateja 23:16—22, 33.) Mums jāseko Jēzus priekšzīmei un jābūt drosmīgiem Valstības sludinātājiem arī tad, kad mums jāatmasko viltus reliģijas.

16. Kādu svarīgu pravietojumu Jēzus izstāsta saviem mācekļiem, atrazdamies Eļļas kalnā?

¹⁶ Kad Jēzus kopā ar saviem apustuļiem dodas prom no tempļa un kāpj Eļļas kalnā, ir jau pēcpusdiena. Šeit, kalnā, Jēzus izstāsta apustuļiem pravietojumu par tempļa iznīcināšanu un viņa klātbūtnes un pastāvošās sistēmas beigu laika zīmi. Jēzus pravietisko vārdu nozīme sniedzas līdz pat mūsu dienām. Šajā pašā vakarā Jēzus saka saviem mācekļiem: ”Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashā, un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai Viņu krustā sistu.” (Mateja 24:1—14; 26:1, 2, LB-65r.)

Jēzus ”parāda savu mīlestību līdz galam”

17. a) Ko Jēzus māca divpadsmit apustuļiem 14. nīsanā, Pasā svinību laikā? b) Kādas svinības Jēzus iedibina pēc tam, kad ir atlaidis Jūdu Iskariotu?

¹⁷ Nākamajās divās dienās — 12. un 13. nīsanā — Jēzus neparādās atklāti templī. Reliģiskie vadītāji grib Jēzu nogalināt, un Jēzus nevēlas, ka viņam kaut kas traucētu nosvinēt Pasā svētkus kopā ar apustuļiem. Ceturtdien pēc saulrieta sākas 14. nīsans — pēdējā diena cilvēka Jēzus dzīvē. Šajā vakarā Jēzus un viņa apustuļi ir kopā Jeruzalemē kādā mājā, kur ir sagatavots viss nepieciešamais Pasā svinēšanai. Pasā svinību laikā Jēzus divpadsmit apustuļiem mazgā kājas, tā pamācīdams viņus, ko nozīmē būt pazemīgiem. Atlaidis Jūdu Iskariotu, kurš ir piekritis nodot savu Kungu par trīsdesmit sudraba gabaliem — par cenu, kas saskaņā ar Mozus bauslību ir verga vērtība —, Jēzus iedibina savas nāves atceres svinības. (2. Mozus 21:32; Mateja 26:14, 15, 26—29; Jāņa 13:2—30.)

18. Ko Jēzus māca saviem vienpadsmit uzticamajiem apustuļiem, un kā viņš tos sagatavo šķiršanās brīdim?

¹⁸ Pēc tam, kad Jēzus ir iedibinājis savas nāves atceres svinības, apustuļi sāk strīdēties, kurš no ”viņiem ir lielākais”. Jēzus nenosoda apustuļus un pacietīgi paskaidro viņiem, cik svarīgi ir kalpot citiem. Jēzus atzinīgi novērtē  apustuļu uzticību visos pārbaudījumos un slēdz ar viņiem derību par valstību. (Lūkas 22:24—30.) Jēzus pavēl saviem apustuļiem mīlēt citam citu, tāpat kā viņš tos ir mīlējis. (Jāņa 13:34.) Būdams kopā ar apustuļiem, Jēzus sagatavo viņus šķiršanās brīdim, kas ir ļoti tuvu. Jēzus apliecina, ka ir apustuļu draugs, mudina viņus stiprināt savu ticību un apsola dot palīdzību ar svētā gara starpniecību. (Jāņa 14:1—17; 15:15.) Pirms aiziešanas no mājas, kurā viņi ir uzkavējušies, Jēzus lūdz savam Tēvam: ”Mana stunda ir nākusi: Apskaidro savu Dēlu, lai Dēls apskaidro tevi.” Jēzus ir sagatavojis apustuļus šķiršanās brīdim, un viņš, bez šaubām, ”ir parādījis savu mīlestību līdz galam”. (Jāņa 13:1; 17:1.)

19. Par ko Jēzus uztraucas, atrazdamies Ģetzemanes dārzā?

¹⁹ Kad Jēzus kopā ar vienpadsmit uzticamajiem apustuļiem sasniedz Ģetzemanes dārzu, droši vien ir krietni pāri pusnaktij. Viņš kopā ar apustuļiem ir bieži gājis uz šo dārzu. (Jāņa 18:1, 2.) Pēc dažām stundām Jēzus mirs kā nicināms noziedznieks. Domas par šo notikumu un negodu, ko tas var sagādāt viņa Tēvam, Jēzu uztrauc tik ļoti, ka viņa sviedri krīt zemē kā asins lāses. (Lūkas 22:41—44.) ”Tā stunda ir nākusi!” Jēzus saka apustuļiem. ”Redzi, kas mani nodod, tas ir klāt.” Viņam vēl runājot, nāk Jūda kopā ar daudziem cilvēkiem, kam rokās ir lāpas, lampas un ieroči. Viņi ir ieradušies sagūstīt Jēzu, un Jēzus nemaz nepretojas. ”Kā tad raksti lai piepildītos?” saka Jēzus. ”Jo tam tā būs notikt.” (Marka 14:41—43; Mateja 26:48—54.)

Cilvēka Dēls tiek pagodināts

20. a) Kas Jēzum jāpārcieš pēc tam, kad viņš ir arestēts? b) Kāpēc Jēzus pirms savas nāves izsaucas: ”Viss piepildīts!”?

²⁰ Jēzus tiek apcietināts, un pēc tam pret viņu liecina viltus liecinieki, viņu tiesā neobjektīvi tiesneši, Poncijs Pilāts viņam piespriež nāves sodu, par viņu ņirgājas priesteri un ļaužu pūļi, un viņu izsmej un spīdzina kareivji. (Marka 14:53—65; 15:1, 15; Jāņa 19:1—3.) Piektdien ap dienas vidu Jēzus tiek piesists pie staba, un viņam jāpacieš mokošas sāpes, jo ķermeņa smagums plēš naglu brūces rokās un pēdās. (Jāņa 19:17, 18.) Ap trijiem pēcpusdienā Jēzus iesaucas: ”Viss piepildīts!” Jā, viņš ir paveicis visu, kas viņam bija jāpaveic, dzīvojot uz zemes. Atdodams savu garu Dievam, Jēzus noliec galvu un mirst. (Jāņa 19:28, 30; Mateja 27:45, 46; Lūkas 23:46.) Trešajā dienā pēc Jēzus nāves Jehova pieceļ savu Dēlu no mirušajiem. (Marka 16:1—6.) Četrdesmit dienas pēc augšāmcelšanās Jēzus atgriežas debesīs un tiek pagodināts. (Jāņa 17:5; Apustuļu darbi 1:3, 9—12; Filipiešiem 2:8—11.)

21. Kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei?

²¹ Kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei? (1. Pētera 2:21.) Mēs varam būt tikpat aktīvi, sludinot Valstību un gatavojot mācekļus, un tikpat drosmīgi, vēstījot Dieva vārdus. (Mateja 24:14; 28:19, 20; Apustuļu darbi 4:29—31; Filipiešiem 1:14.) Neaizmirsīsim, kādā laikā mēs dzīvojam, un nepārstāsim pamudināt cits citu uz mīlestību un labiem darbiem. (Marka 13:28—33; Ebrejiem 10:24, 25.) Pakļausimies Dieva Jehovas gribai visā, ko mēs darām, un atcerēsimies, ka mēs dzīvojam ”pēdējā beigu laikā”. (Daniēla 12:4.)

Kā jūs atbildētu?

• Kā zināšanas par to, ka viņa nāves stunda ir tuvu, ietekmēja Jēzus kalpošanu Jeruzalemes templī?

• Kā Jēzus parādīja, ka viņš ”mīl savējos līdz galam”?

• Ko par Jēzu liecina pēdējās stundas viņa dzīvē?

• Kā mēs varam sekot Jēzus Kristus priekšzīmei?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 18. lpp.]

Jēzus viņus ”mīlēja līdz galam”