Kāpēc būt pašaizliedzīgam?

Bils ir pusmūža vīrietis, kam ir sava ģimene, un viņš ir celtniecības tehnoloģijas pasniedzējs. Katru gadu viņš daudzas nedēļas strādā, projektēdams Valstības zāles Jehovas liecinieku draudzēm un piedalīdamies to celtniecībā, turklāt pats sedz ar to saistītos izdevumus. Emma ir labi izglītota 22 gadus veca neprecēta sieviete. Tomēr viņa nevis tiecas pēc personīgiem mērķiem un izpriecām, bet vairāk nekā 70 stundu mēnesī pavada, kalpojot Dievam, lai palīdzētu cilvēkiem saprast Bībeli. Moriss un Betija ir pensionāri. Kaut arī tagad viņi varētu dzīvot bezrūpīgi, viņi ir pārbraukuši uz citu valsti, kur palīdz cilvēkiem uzzināt, kādu nākotni Dievs ir paredzējis zemei.

ŠIE cilvēki nedomā, ka viņu rīcība kaut kādā ziņā ir īpaša vai neparasta. Viņi ir gluži parasti cilvēki, kas dara to, ko uzskata par pareizu. Bet kāpēc viņi ziedo savu laiku, spēku, spējas un līdzekļus citu labā? Viņus mudina dziļa mīlestība pret Dievu un pret savu tuvāko, un šī mīlestība viņiem liek rīkoties pašaizliedzīgi.

Ko īsti nozīmē būt pašaizliedzīgam? Nav teikts, ka pašaizliedzīgam cilvēkam jādzīvo askētiski. Pašaizliedzība nenozīmē atteikties no visa, tā ka cilvēkam zustu jebkāds prieks un gandarījums. Latviešu literārās valodas vārdnīcā vārds ”pašaizliedzīgs” skaidrots šādi: ”Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.”

Jēzus Kristus — vislabākais paraugs

Dieva vienpiedzimušais Dēls Jēzus Kristus ir vislabākais pašaizliedzības piemērs. Pirms viņš piedzima par cilvēku, viņa dzīve noteikti bija visaugstākajā mērā interesanta un patīkama. Viņam bija tuvas, ciešas attiecības ar Tēvu un ar citām garīgām būtnēm. Turklāt Dieva Dēls varēja likt lietā savas spējas, palīdzēdams Tēvam svarīgos un aizraujošos darbos. (Salamana Pamācības 8:30, 31.) Viņš dzīvoja nesalīdzināmi labākos apstākļos, nekā jebkad ir dzīvojis pat visbagātākais cilvēks uz zemes. Būdams zemāks tikai par Dievu Jehovu, viņš  ieņēma ļoti augstu un ievērojamu stāvokli debesīs.

Tomēr Dieva Dēls ”sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs”. (Filipiešiem 2:7.) Viņš bez kurnēšanas atteicās no visām priekšrocībām, kļuva par cilvēku un atdeva savu dzīvību par izpirkumu, lai izlabotu Sātana nodarīto ļaunumu. (1. Mozus 3:1—7; Marka 10:45.) Tas nozīmēja, ka viņam bija jānāk dzīvot starp grēcīgiem cilvēkiem pasaulē, kas atrodas Sātana Velna varā. (1. Jāņa 5:19.) Tāpat tas nozīmēja paciest personīgas grūtības un neērtības. Tomēr, lai cik dārgi tas viņam maksāja, Jēzus Kristus bija apņēmies pildīt Tēva gribu. (Mateja 26:39; Jāņa 5:30; 6:38.) Šajos notikumos Jēzus mīlestība un uzticība Dievam tika pārbaudīta līdz galējai robežai. Cik daudz viņš bija gatavs darīt? ”Viņš pazemojās,” rakstīja apustulis Pāvils, ”kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Filipiešiem 2:8.)

”Turiet tādu pat prātu”

Mēs tiekam mudināti sekot Jēzus priekšzīmei. ”Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,” aicināja Pāvils. (Filipiešiem 2:5.) Piemēram, mēs to varam darīt, ”neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (Filipiešiem 2:4.) Īsta mīlestība ”nemeklē savu labumu”. (1. Korintiešiem 13:5.)

Pašaizliedzīgi cilvēki bieži ir nesavtīgi upurējušies citu labā. Taču mūsdienās daudzi cilvēki ir noskaņoti savtīgi, pasaulē ir pieņemts vispirms domāt par sevi. Mums jāsargās no pasaules gara, jo tad, ja tas sāks noteikt mūsu domāšanu un prāta ievirzi, par svarīgāko mūsu dzīvē kļūs savtīgas vēlmes. Viss, ko mēs darām — kā mēs lietojam savu laiku, spēkus un līdzekļus —, tādā gadījumā būs pakļauts egoistiskām interesēm. Tāpēc mums, nežēlojot spēkus, jācīnās pret šo ietekmi.

Pat labi domāts padoms reizēm var mazināt pašaizliedzības garu. Sapratis, kāds būs Jēzus pašaizliedzīgās rīcības iznākums, apustulis Pēteris teica: ”Taupies pats, Kungs.” (Mateja 16:22, LB-1825.) Viņam bija grūti pieņemt to, ka Tēva augstākās varas interesēs un cilvēces glābšanas dēļ Jēzus bija gatavs pat mirt. Tāpēc Pēteris mēģināja atrunāt Jēzu no šādas rīcības.

”Tas lai aizliedz pats sevi”

Kā Jēzus atbildēja Pēterim? Bībelē rakstīts: ”Viņš, atgriezdamies un savus mācekļus uzlūkodams, apsauca Pēteri, sacīdams: ”Atkāpies no manis, sātān! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku prāta.”” Pēc tam Jēzus pieaicināja ļaudis līdz ar saviem mācekļiem un teica: ”Kas man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā man pakaļ.” (Marka 8:33, 34.)

Apmēram 30 gadus pēc tam, kad Pēteris bija devis minēto ieteikumu Jēzum, kļuva redzams, ka viņš ir sapratis, ko nozīmē pašaizliedzība. Pēteris nemudināja ticības biedrus iet pa vieglākās pretestības ceļu un saudzēt sevi. Viņš tos skubināja ”apjozt.. prāta gurnus” un neveidot savu dzīvi pēc agrākajām pasaulīgajām kārībām. Par spīti pārbaudījumiem, viņiem bija jāierāda Dieva gribas pildīšanai galvenā vieta dzīvē. (1. Pētera 1:6, 13, 14; 4:1, 2.)

Vislabākais, ko mēs varam darīt, ir atdot sevi Jehovam, uzticīgi sekot Jēzum Kristum un ļaut, lai Dievs mūs vienmēr vada. Tieši tā rīkojās Pāvils. Tā kā Pāvils saprata situācijas neatliekamību un bija pateicīgs Jehovam, viņš atteicās no godkārīgiem mērķiem  un iespējām, kādas viņam varēja būt pasaulē, lai nekas viņam netraucētu pildīt Dieva gribu. Pāvila gatavību ziedoties citu labā atspoguļo viņa vārdi: ”Es labprāt visu atdošu un atdošu pats sevi.” (2. Korintiešiem 12:15.) Pāvils izmantoja savas spējas, kalpojot Dievam, nevis savās interesēs. (Apustuļu darbi 20:24; Filipiešiem 3:8.)

Kā varētu sevi pārbaudīt, lai noskaidrotu, vai mums ir tāda pati nostāja kā apustulim Pāvilam? Varētu sev pajautāt: kā es izmantoju savu laiku, spēku, spējas un līdzekļus? Vai es izmantoju to visu tikai savās interesēs, vai arī cenšos palīdzēt citiem? Vai es esmu pārdomājis iespēju vairāk piedalīties labās vēsts sludināšanā — darbā, kas var glābt cilvēku dzīvības? Varbūt es varu kļūt par pilnas slodzes Valstības sludinātāju? Vai arī palīdzēt Valstības zāļu celtniecībā un uzturēšanā? Vai es izdevīgā gadījumā palīdzu trūcīgajiem? Vai es dodu Jehovam visu, ko varu dot? (Salamana Pamācības 3:9.)

”Svētīgāki ir dot”

Bet vai rīkoties pašaizliedzīgi ir vērts? Jā, noteikti ir! Pāvils pats no savas pieredzes zināja, ka pašaizliedzība dod labumu. Tā kā Pāvils bija pašaizliedzīgs cilvēks, viņš izjuta dziļu prieku un neaprakstāmu gandarījumu. Par to viņš runāja ar vecajiem no Efesas, kad bija tos saticis Milētā. Pāvils sacīja: ”Es jums visās lietās esmu rādījis, ka, tā [tas ir, pašaizliedzīgi] strādājot, nākas gādāt par vājiem, pieminot Kunga Jēzus vārdu, jo viņš pats sacījis: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.”” (Apustuļu darbi 20:35.) Miljoniem cilvēku ir pārliecinājušies, ka, šādi rīkojoties, jau tagad var izjust patiesu prieku. Turklāt prieks ir gaidāms arī nākotnē, kad Jehova atalgos tos, kas uzskata viņa intereses, kā arī citu cilvēku vajadzības par svarīgākām nekā savas intereses. (1. Timotejam 4:8—10.)

Kad Bilam pajautāja, kāpēc viņš nopūlas, palīdzēdams celt Valstības zāles, viņš atbildēja: ”Kad es šādi palīdzu citām draudzēm, bieži vien nelielām, es gūstu dziļu gandarījumu. Man ir liels prieks, ka varu būt noderīgs citiem.” Kāpēc Emma ir nolēmusi izmantot savu spēku un spējas, lai palīdzētu  citiem uzzināt Bībeles patiesību? ”Es nespēju iedomāties, ka varētu darīt kaut ko citu,” viņa paskaidro. ”Kamēr vēl esmu jauna un enerģijas pilna, es gribu darīt visu, kas vien ir manos spēkos, lai iepriecinātu Jehovu un palīdzētu citiem. Tam, ka atsakos no kaut kā materiālā ziņā, nav lielas nozīmes. Es daru tikai to, kas ir mans pienākums, ņemot vērā, ko Jehova ir darījis manā labā.”

Arī Moriss un Betija nenožēlo, ka tagad, kad viņi ir uzaudzinājuši bērnus un gadiem ilgi gādājuši par savu ģimeni, viņi nav sākuši dzīvot bezrūpīgi. Kaut arī nu viņi ir pensijā, viņi joprojām vēlas dzīvot tā, lai kādam no tā būtu labums un lai viņu dzīvei būtu jēga. ”Mēs negribam vienkārši sēdēt, rokas klēpī salikuši,” viņi saka. ”Palīdzot cilvēkiem svešā zemē uzzināt par Jehovu, mēs joprojām varam darīt kaut ko vērtīgu.”

Vai jūs gribat dzīvot pašaizliedzīgi? Tas nebūs viegli, jo risinās nemitīga cīņa starp cilvēkiem raksturīgajām nepilnīgajām tieksmēm un mūsu patieso vēlēšanos darīt pa prātam Dievam. (Romiešiem 7:21—23.) Taču šajā cīņā ir iespējams uzvarēt, ja ļaujam, lai mūs vada Jehova. (Galatiešiem 5:16, 17.) Viņš noteikti atcerēsies mūsu pašaizliedzīgo darbu kalpošanā un bagātīgi mūs svētīs. Dievs Jehova ”atvērs debess logus un liks svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt” pār mums. (Maleahija 3:10; Ebrejiem 6:10.)

[Attēls 23. lpp.]

Jēzus rīkojās pašaizliedzīgi. Vai arī jūs tā rīkojaties?

[Attēli 24. lpp.]

Pāvils pievērsa galveno uzmanību Valstības sludināšanai