Sargājiet labu slavu

CILVĒKU, kas projektē skaistas ēkas, citi atzīst par prasmīgu arhitektu. Jauniete, kas gūst labas sekmes mācībās, tiek uzskatīta par priekšzīmīgu skolnieci. Pat tam, kas neko nedara, ir sava reputācija — viņš ir pazīstams kā sliņķis. Bībelē ir uzsvērts, cik svarīgi ir iegūt labu slavu: ”Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu.” (Salamana Pamācības 22:1.)

Labu slavu cilvēks iegūst ar to, ko viņš dara ilgākā laika posmā, bet zaudēt to var ar vienu pašu kļūmīgu soli. Piemēram, cilvēkam, kas vienu reizi ir rīkojies netikumīgi, vairs nav laba reputācija. Salamana Pamācību grāmatas 6. nodaļā senās Izraēlas ķēniņš Salamans brīdina no prāta nostājas un rīcības, kas varētu kaitēt cilvēka reputācijai un sabojāt viņa attiecības ar Dievu Jehovu. Salamans min neapdomīgu saistību uzņemšanos, slinkumu, krāpšanu un netikumību — to visu Jehova ienīst. Ja ņemsim vērā Salamana dotos padomus, mēs saglabāsim savu labo slavu.

Atbrīvojieties no nesaprātīgām saistībām

Salamana Pamācību grāmatas 6. nodaļa sākas šādi: ”Mans dēls, ja tu par savu tuvāko galvo un ja tu savu roku galvojumam par svešinieku esi devis, tad tu esi ar savas mutes sacīto saistīts, un tava paša mutes vārdi tevi tur savā gūstā. Tad dari, mans dēls, un rīkojies šādi un glāb sevi, — jo tu tagad esi pilnīgi nokļuvis sava tuvākā rokās: steidzies, meties viņa priekšā zemē, centies piespiest un skubini savu tuvāku ar lūgšanām!” (Salamana Pamācības 6:1—3.)

Šis sakāmvārds brīdina no iesaistīšanās citu cilvēku darījumos, īpaši tad, ja šie cilvēki ir svešinieki. Tiesa, izraēliešiem bija jāpalīdz brālim, kas nonācis naudas grūtībās. (3. Mozus 25:35—38.) Bet bija tādi uzņēmīgi izraēlieši, kas uzsāka riskantus tirdznieciskus darījumus un, lai apmaksātu ar tiem saistītos izdevumus, pārliecināja citus galvot par viņiem, padarot tos atbildīgus par viņu parādu. Līdzīgas situācijas var izveidoties mūsdienās. Piemēram, ja aizdevums tiek uzskatīts par riskantu, finansu iestādes dažreiz prasa, lai aizdevuma līgumu parakstītu arī galvotājs. Cik nesaprātīgi būtu pārsteidzīgi parakstīt šādu dokumentu un uzņemties atbildību par otru cilvēku! Tā mēs varētu sev radīt nopietnas materiālās problēmas un iegūt sliktu slavu bankās un citu kreditoru acīs.

 Bet kā rīkoties, ja esam jau nonākuši šādā situācijā — izdarījuši kaut ko tādu, kas sākumā likās pareizs, bet pēc rūpīgākām pārdomām ir kļuvis skaidrs, ka esam spēruši nesaprātīgu soli? Mums tiek ieteikts pārvarēt lepnumu un ”censties piespiest un skubināt savu tuvāku ar lūgšanām” — ar neatlaidīgiem lūgumiem. Mums jādara viss iespējamais, lai izlabotu situāciju. Kādā Bībeles komentārā norādīts: ”Izmēģiniet visas iespējas, kamēr būs panākta vienošanās ar pretinieku un jautājums būs nokārtots, lai saistības, ko esat uzņēmušies, nekļūtu par apgrūtinājumu jums pašiem vai jūsu tuviniekiem.” Turklāt tas jādara bez vilcināšanās, jo ķēniņš turpina: ”Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti, lai nesnauž! Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!” (Salamana Pamācības 6:4, 5.) Labāk ir atteikties no nesaprātīgām saistībām, ja tas ir iespējams, nekā to dēļ nokļūt slazdā.

Esiet čakli kā skudras

”Dodies pie skudrām, tu, sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies!” mudina Salamans. Bet ko cilvēki varētu mācīties no sīkajām skudrām? Ķēniņš atbild: ”Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā.” (Salamana Pamācības 6:6—8.)

Skudras ir ļoti labi organizētas un prot teicami sadarboties. Instinktu vadītas, tās iekrāj sev barību priekšdienām. Tām nav ”nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu”. Tiesa, skudru kolonijai ir sava karaliene, bet tā ir karaliene tikai tādā ziņā, ka dēj olas un ir kolonijas māte. Karaliene nedod nekādas pavēles. Skudras nenogurušas strādā arī bez vagariem un uzraugiem, kas tās dzītu darbā un kontrolētu.

Arī mums, tāpat kā skudrām, jābūt čakliem. Ir labi cītīgi strādāt un censties uzlabot sava darba kvalitāti, vienalga, vai kāds mūs vēro vai ne. Mums pēc labākās sirdsapziņas jāpilda savi pienākumi skolā, darbavietā un jāpiedalās garīgā darbībā. Skudru čaklums tām nāk par labu, un Dievs vēlas, lai mēs arī ”ko labu baudām no visa sava darba”. (Salamans Mācītājs 3:13, LB-1825; 3:22; 5:17.) Cilvēks, kas cītīgi strādā, iegūst tīru sirdsapziņu un izjūt personīgu gandarījumu. (Salamans Mācītājs 5:11.)

Ar diviem retoriskiem jautājumiem Salamans mēģina atmodināt sliņķi: ”Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no tava miega?” Atdarinot sliņķa runas veidu, ķēniņš saka: ””Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāki dusētu!” Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.” (Salamana Pamācības 6:9—11.) Kamēr sliņķis snauž, viņam strauji kā laupītājs uzbrūk nabadzība un kā bruņots vīrs — trūkums. Dīkdieņa lauki īsā laikā aizaug ar nezālēm un nātrēm. (Salamana Pamācības 24:30, 31.) Darījumi, ko viņš ir uzsācis, ātri vien nes zaudējumus. Cik ilgi darba devējs cietīs darbinieku, kas slaistās? Un vai skolnieks, kas ir pārāk slinks, lai mācītos, var cerēt uz labām atzīmēm skolā?

Esiet godīgi

Pēc tam Salamans min vēl vienu uzvedības veidu, kas grauj cilvēka reputāciju apkārtējo acīs un nelabvēlīgi ietekmē viņa attiecības ar Dievu: ”Nelietīgs cilvēks un ļauna nesējs staigā ar viltīgu muti, māj mirkšķinādams ar acīm, dod zīmes ar kājām, rāda ar pirkstiem, kāro savā sirdī nemitīgi pēc kaut kā ļauna un neganta, rada pārpratumus un nesaskaņas.” (Salamana Pamācības 6:12—14, LB-65r.)

 Šādiem vārdiem tiek raksturots blēdis. Melis parasti cenšas noslēpt savu negodīgumu, un viņš to dara ne tikai ”ar viltīgu muti”, bet arī ar žestiem un mīmiku. Kāds speciālists raksta: ”Žesti, balss tonis un pat sejas izteiksme ir labi aprēķināti krāpšanas paņēmieni; aiz neliekuļotības maskas slēpjas sakropļota domāšana un strīdīgs gars.” Šāds nelietīgs cilvēks kaļ ļaunus plānus un nemitīgi rada nesaskaņas. Kas viņu sagaida?

”Tāpēc viņu skars pēkšņa pazudināšana,” atbild Izraēlas ķēniņš, ”viņš drīzi kļūs galīgi satriekts un salauzts, jo viņam nebūs ne no kurienes nekā — ne palīdzības, nedz atbalsta.” (Salamana Pamācības 6:15.) Kad meli atmasko, viņa reputācija vienā acumirklī ir sabojāta. Kurš viņam vairs ticēs? Šādu cilvēku gaida briesmīgs gals, jo ”visi melkuļi” ir minēti starp tiem, kas ies bojā uz mūžīgiem laikiem. (Atklāsmes 21:8.) Tāpēc centīsimies ”visās lietās.. godīgi dzīvot”. (Ebrejiem 13:18.)

Nīstiet to, ko ienīst Jehova

Naids pret ļaunumu palīdz izvairīties no rīcības, kas varētu sabojāt cilvēka reputāciju, tāpēc mums jāveido sevī riebums pret to, kas ir ļauns. Bet kas mums būtu jāienīst? Salamans raksta: ”Šīs sekojošās sešas lietas tas Kungs ienīst, un septītā Viņam Viņa dusmu pilnai sirdij šķiet vislielākā negantība esam: augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuŗas izlej nevainīgas asinis; sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu, viltīgs liecinieks, kuŗš nekaunīgi runā melus un kuŗš rada nesaskaņas brāļu starpā.” (Salamana Pamācības 6:16—19.)

Šajos pantos ir minētas septiņas galvenās pārkāpumu grupas, kas ietver sevī praktiski jebkādu nodarījumu. ”Augstprātīgas acis” un ”sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī,” ir grēki, kas izdarīti domās. ”Melīga mēle” un ”viltīgs liecinieks, kuŗš nekaunīgi runā melus,” liek domāt par grēcīgiem vārdiem. ”Rokas, kuŗas izlej nevainīgas asinis,” un ”kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu,” attēlo nosodāmu rīcību. Jehova it īpaši ienīst tādu cilvēku, kam patīk sēt nesaskaņas starp citiem, kuri pretējā gadījumā mierīgi sadzīvotu savā starpā. Sākumā ir runāts par sešiem pārkāpumiem, bet pēc tam minēts arī septītais, un no tā var secināt, ka šeit nav izvirzīts mērķis uzskaitīt visus cilvēku ļaunos darbus, kas ik brīdi vairojas.

Mums noteikti jāattīsta riebums pret to, ko Dievs ienīst. Piemēram, mums jāvairās no ”augstprātīgām acīm” vai jebkādām citām lepnuma izpausmēm. Tāpat nebūtu pieļaujams tenkot, jo tā viegli varētu izraisīt ”nesaskaņas brāļu starpā”. Izplatot nelabvēlīgas baumas, nepamatotu kritiku vai melus, mēs gan droši vien ”neizliesim nevainīgas asinis”, taču tā mēs varam kaitēt otra cilvēka labajai slavai.

”Neiekāro.. viņas skaistuma”

Savu nākamo padomu Salamans iesāk šādi: ”Mans dēls, glabā sava tēva baušļus un centies arī ar visiem spēkiem nepiemirst tavas mātes tevī iedēstītos sadzīves likumus! Sasaisti tos kopā visiem laikiem un visām vietām savā sirdī un nēsā tos pakārtus kā plāksnīti sev kaklā!” Tālāk ir norādīts iemesls, kāpēc tā jārīkojas: ”Lai tie pavada tevi, kad tu eji, lai pasarga tevi, kad tu liecies dusēt, — lai tie runā uz tevi, kad tu mosties.” (Salamana Pamācības 6:20—22.)

Vai audzināšana, kas pamatota uz Bībeles principiem, patiešām var pasargāt cilvēku no amorālas rīcības? Jā, tā tas ir. ”Bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības ceļš, lai tu tiktu pasargāts no ļaunas sievas un no mīkstas un lokanas svešas sievietes  mēles.” (Salamana Pamācības 6:23, 24.) Cilvēks, kas patur prātā Dieva Rakstu padomus un izmanto Rakstus par savu ”kāju spīdekli un gaišumu uz [saviem] ceļiem”, spēs pretoties kārdinošajiem piedāvājumiem, ko izsaka netikla sieviete — vai arī vīrietis. (Psalms 119:105.)

”Neiekāro savā sirdī viņas skaistuma un nesapinies, un lai viņa tevi nesagūsta ar savu acu plakstu tīkliem!” pamāca gudrais ķēniņš. Kāpēc tas ir tik bīstami? ”Jo netikle gan nereti noved vīrieti līdz maizes trūkumam, bet sveša vīra sieva sagrābj savā varā visu kāda pat cildena cilvēka dārgo dzīvību.” (Salamana Pamācības 6:25, 26.)

Vai Salamans šeit runā par sievieti, kas pārkāpj laulību, kā par netikli? Iespējams. Var arī būt, ka viņš salīdzina sekas, kādas izraisa amorālas attiecības ar prostitūtu un kādas — laulības pārkāpšana ar sveša vīra sievu. Cilvēks, kas stājas attiecībās ar netikli, var nonākt līdz ”maizes trūkumam” — līdz galējai nabadzībai. Viņš var saslimt ar sāpīgām un mokošām seksuāli transmisīvām slimībām, arī ar AIDS. Savukārt bauslībai pakļauts cilvēks, kam ir intīmas attiecības ar cita vīrieša sievu, uzreiz nokļūst vēl bīstamākā situācijā. Sieviete, kas ar viņu pārkāpj laulību, apdraud viņa ”dārgo dzīvību”. ”Šeit nav runa tikai par to, ka dzīve saīsinās izlaidīga dzīvesveida dēļ,” teikts kādā komentārā. ”Šādam grēciniekam pienākas nāvessods.” (3. Mozus 20:10; 5. Mozus 22:22.) Lai cik skaista būtu šī sieviete, ir jāsargās viņu iekārot.

Neglabājiet uguni azotē!

Lai vēl vairāk uzsvērtu, cik bīstami ir pārkāpt laulību, Salamans jautā: ”Vai kāds var saglabāt savā azotī uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes? Kā varētu kāds staigāt pa kvēlošām oglēm, lai nesadegtu viņa kājas?” Pēc tam Salamans paskaidro ilustrācijas nozīmi: ”Tā klājas tam, kas labinās un iet pie sava tuvāka sievas; neviens nepaliks nesodīts, kas viņu aizkaŗ.” (Salamana Pamācības 6:27—29.) Šāds grēcinieks noteikti saņems sodu.

”Zaglim nav tik liels negods, kad viņš zog, lai apmierinātu savu izsalkumu, kad viņš cieš badu,” Salamans atgādina. Tomēr, ”pienākts un satverts, viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim nolūkam visu sava nama padomu”. (Salamana Pamācības 6:30, 31.) Senajā Izraēlā zaglim bija jāatlīdzina kaitējums pat tad, ja viņam nācās atdot visu savu īpašumu. * Vēl daudz lielākā mērā sodu ir pelnījis laulības pārkāpējs, kura rīcībai nav nekāda attaisnojuma.

”Kas ar cita sievu laulību pārkāpj, tas ir neprātis,” paziņo Salamans. Neprātis nespēj loģiski spriest un ”savu dzīvību ved pazudināšanā”. (Salamana Pamācības 6:32.) Ārēji šāds cilvēks varbūt liekas cienījams, bet patiesībā viņš sevī nav izveidojis vajadzīgās īpašības.

Tās vēl nav visas nelaimes, kas jāpieredz laulības pārkāpējam. ”Viņu piemeklēs nelaime, viņam būs negods un kauns, un no šā kauna viņš nekad vaļā netiks. Jo viņas vīrā iedegušās nežēlīgās dusmas kvēlo un atriebības brīdī nevienu netaupa, un neraugās ne pēc viena, kas varētu būt par samierinātāju un izlīdzinātāju, un negribēs neko no tavas puses pieņemt, pat ja tu daudz viņam gribētu dāvināt.” (Salamana Pamācības 6:33—35.)

Zaglis var atlīdzināt nozagto, bet laulības pārkāpējam šādas iespējas nav. Kādu kompensāciju viņš varētu piedāvāt dusmīgajam vīram? Lai kā viņš lūgtos, maz ticams, ka viņš izpelnīsies līdzjūtību. Laulības pārkāpējs nekādi nevar izlabot savu grēku, un viņa reputācija ir aptraipīta ar kaunu un negodu. Turklāt nekādas dāvanas viņam nepalīdzēs atpirkties no pelnītā soda.

Ir ļoti saprātīgi izvairīties no laulības pārkāpšanas un citiem pārkāpumiem, kā arī no prāta nostājas, kas varētu sabojāt mūsu labo slavu un sagādāt negodu Dievam. Tāpēc būsim uzmanīgi un neuzņemsimies nesaprātīgas saistības. Centīsimies iegūt strādīgu un godīgu cilvēku reputāciju. Nīdīsim to, ko ienīst Jehova, — tad mums būs laba slava gan viņa, gan apkārtējo cilvēku acīs.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 25. lpp.]

Esiet piesardzīgi, ja kāds jums piedāvā kopā ar viņu parakstīt aizdevuma līgumu

[Attēls 26. lpp.]

Esiet čakli kā skudras

[Attēls 27. lpp.]

Sargieties no tenkām