Bībeles studēšana — vērtīga un iepriecinoša nodarbošanās

”Ja tu viņu meklēsi.. tad tu.. atradīsi Dieva atzīšanu.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 2:4, 5, LB-26.)

1. Kā mūs var iepriecināt laba lasāmviela?

DAUDZIEM cilvēkiem lasīšana ir patīkams laika kavēklis, jo laba lasāmviela sagādā lielisku atpūtu. Daudzi kristieši ne tikai lasa Bībeles nodaļas, kas jālasa saskaņā ar viņu lasīšanas grafiku, bet arī ik pa laikam pārlasa psalmus, Salamana pamācības, evaņģēlijus un citas Bībeles grāmatas. Valodas labskanīgums un domas skaidrība viņiem sagādā lielu prieku. Savukārt citi brīvos brīžos lasa Jehovas liecinieku gadagrāmatas, žurnālu Atmostieties!, tajā publicētos dzīvesstāstus un rakstus par vēsturi, ģeogrāfiju un dabu.

2., 3. a) Kādā ziņā dziļas garīgas atziņas var salīdzināt ar cietu barību? b) Ko nozīmē studēt?

² Lasīšana atpūtai atšķiras no studēšanas, jo studēšana prasa zināmu piepūli. Angļu filozofs Frānsiss Bēkons rakstīja, ka ”ir grāmatas, kas tikai jāpagaršo, un ir tādas, kas tūlīt jānorij, un pavisam nedaudz ir tādu, kas jāsakošļā un jāsagremo”. Bībele neapšaubāmi pieder pie pēdējām. Apustulis Pāvils reiz rakstīja: ”Par to [par Kristu kā ķēniņu un priesteri pēc Melhisedeka kārtas] mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt. ..pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” (Ebrejiem 5:11, 14.) Cieta barība vispirms jāsakošļā, un tikai tad to var norīt un sagremot. Savukārt dziļas garīgas atziņas vispirms rūpīgi jāpārdomā, un tikai tad tās var saprast un paturēt prātā.

³ Latviešu literārās valodas vārdnīcā teikts, ka studēt nozīmē ’rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt’. Tātad studēt nenozīmē tikai pārlasīt tekstu un kaut ko pasvītrot tajā. Studēšana ir darbs, kas prasa garīgu piepūli. Tomēr tas nenozīmē, ka studēšana ir nepatīkama nodarbošanās.

Kad studēšana kļūst patīkama

4. Kas psalmos teikts par atspirdzinājumu un gudrību, ko dod Dieva vārdu studēšana?

⁴ Dieva vārdu lasīšana un studēšana spēcina un uzmundrina cilvēku. Kādā psalmā ir sacīts: ”Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.”  (Psalms 19:8, 9.) Jehovas likumi un liecības atspirdzina, veicina garīgo labsajūtu, rada prieku un apskaidro acis, dodot skaidru sapratni par viņa brīnišķīgajiem nodomiem. Vai tas nav lieliski!

5. Kā Bībeles studēšana mūs var iepriecināt?

⁵ Darbs mums sāk patikt tad, kad mēs redzam tā labos augļus. Tātad, ja mēs liekam lietā visu, ko uzzinām, studējot Bībeli, tad studēšana mums sagādā prieku. Jēkabs rakstīja: ”Kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jēkaba 1:25.) Jauniegūto zināšanu izmantošana sagādā lielu gandarījumu. Lielu prieku mēs izjūtam arī tad, ja varam noskaidrot jautājumus, ko mums uzdod cilvēki, kuriem esam sludinājuši un ar kuriem mēs studējam Bībeli.

Jāmācās priecāties par Dieva vārdiem

6. Kā 119. psalma sacerētājs apliecināja, ka viņam ir prieks par Jehovas vārdiem?

⁶ Cilvēks, kas sacerēja 119. psalmu — iespējams, tas bija valdnieka dēls Hiskija —, rakstīja par prieku, ko viņam sagādāja Jehovas vārdi. Viņš sacīja: ”Par Taviem likumiem man ir prieks, es neaizmirsīšu Tavu vārdu. Tavas liecības ir mans prieks.. ..es priecājos par Taviem baušļiem, tie man ir mīļi. Parādi man savu žēlastību, ka es varu dzīvot, jo Tava bauslība ir mans prieks. Es ilgojos pēc Tavas pestīšanas, ak Kungs, un Tava bauslība ir mans prieks.” (Psalms 119:16, 24, 47, 77, 174.)

7., 8. a) Kā psalmā lietotais vārds ar nozīmi ’prieks’ tiek skaidrots kādā uzziņu avotā? b) Kā jāizpaužas mūsu mīlestībai pret Jehovas vārdiem? c) Ko darīja Ezra, pirms viņš lasīja Jehovas bauslību?

⁷ Skaidrojot senebreju vārdu, kura pamatnozīme ir ’izjust patiku, iepriecināt sevi’ un kurš latviešu valodas Bībeles izdevumos 119. psalma 16. pantā tulkots ”priecājos” vai ”prieks”, kādā Ebreju rakstu vārdnīcā ir teikts: ”Vārda lietojums 16. pantā ir paralēls [darbības vārdiem] ”priecāties” [14. pantā] un ”pārdomāt” [15. pantā]. Secība ir šāda: priecāties, pārdomāt, patikt.. Šāda kombinācija, iespējams, norāda, ka dziļas pārdomas ir tās, kas Jahves vārdus padara patīkamus.. Šī vārda nozīmē ietverts emotīvs elements.” *

⁸ Jā, vēlēšanās iedziļināties Jehovas vārdos saistīta ar mūsu emocijām — tai jānāk no sirds. Tāpēc mums vajadzētu pakavēties domās pie pantiem, ko esam izlasījuši. Mums uzmanīgi jāapdomā dziļi garīgi jautājumi, jāgremdējas pārdomās par tiem, mums tie atkārtoti jāpārcilā savā prātā. Tas nozīmē, ka mums jāatlicina laiks pārdomām un lūgšanām. Mums jānoskaņo sava sirds Dieva vārdu lasīšanai un studēšanai, kā to darīja Ezra. Par viņu Bībelē teikts: ”Ezra bija nodevis savu sirdi, lai meklētu tā Kunga bauslību, lai izpildītu un lai mācītu Israēlā to, kas ir likums un tiesa.” (Ezras 7:10.) Pievērsiet uzmanību, ka Ezra ”nodeva savu sirdi” trīs mērķiem: lai mācītos pats, rīkotos saskaņā  ar uzzināto un mācītu citus. Mums jādara tāpat.

Studēšana kā daļa no pielūgsmes

9., 10. a) Kā psalma sacerētājs pārdomāja Jehovas vārdus? b) Ko nozīmē senebreju vārds, kas tulkots ”pārdomāt”? c) Kāpēc ir svarīgi uzskatīt Bībeles studēšanu par daļu no pielūgsmes?

⁹ Iepriekš minētā psalma sacerētājs sacīja, ka viņš pārdomā Jehovas likumus, pavēles un liecības. Viņš dziedāja: ”Es pārdomāju Tavas pavēles un vēroju Tavus ceļus. Es izstiepju savas rokas pēc Taviem baušļiem, ko es mīlu, un pārdomāju Tavus likumus. Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas. Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo Tavas liecības ir manu pārdomu priekšmets.” (Psalms 119:15, 48, 97, 99.)

¹⁰ Senebreju vārds, kas šajos pantos tulkots ”pārdomāju”, nozīmē ’apcerēt, pārcilāt prātā’. ”Ar to tiek apzīmēta dziļa Dieva darbu.. un Dieva vārdu pārdomāšana.” (Theological Wordbook of the Old Testament.) Ar lietvārdu, kas tulkots ”pārdomas”, tiek apzīmēta ”mīlestības pamudināta iedziļināšanās” Dieva likumos, kura ir kā ”pielūgsmes akts”. Ja mēs domājam par Dieva vārdu studēšanu kā par daļu no pielūgsmes, tad mūsu attieksme pret to kļūst nopietnāka. Mums jāiedziļinās Dieva vārdos ļoti rūpīgi un jāizmanto iespēja lūgt Dievam palīdzību. Dieva vārdu studēšana ir daļa no pielūgsmes, un mēs studējam, lai pielūgsme kļūtu arvien labāka.

Iedziļināšanās Dieva vārdos

11. Kā Jehova atklāj savai tautai dziļas garīgas atziņas?

¹¹ Ar godbijīgu apbrīnu kāda cita psalma sacerētājs izsaucās: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas!” (Psalms 92:6.) Savukārt apustulis Pāvils minēja ”Dieva dziļumus” — ļoti būtiskas atziņas, kuras Jehova savai tautai atklāj ”ar savu garu”, kas tiek dots ”uzticīgajam un gudrajam kalpam”. (1. Korintiešiem 2:10; Mateja 24:45.) ”Uzticīgais kalps” godprātīgi apgādā saimi ar garīgo barību — dod ”pienu” tiem, kas ir jauni ticībā, un ”cietu barību” tiem, kas ir ”pilngadīgi”. (Ebrejiem 5:11—14.)

12. Miniet piemēru, kas parāda, kā ”uzticīgais kalps” mums palīdz izprast ”Dieva dziļumus”.

¹² Lai saprastu ”Dieva dziļumus”, mums ar lūgšanu palīdzību jāstudē un jāpārdomā viņa vārdi. Piemēram, biedrības publikācijās ir ļoti labi paskaidrots, kā Jehova var būt gan taisnīgs, gan arī žēlsirdīgs. Būdams žēlsirdīgs, viņš neatsakās no savām taisnīgajām prasībām, un viņa žēlsirdība ir taisnīguma un mīlestības izpausme. Kad Jehova spriež tiesu kādam, kas ir grēkojis, viņš vispirms noskaidro, vai var grēciniekam parādīt žēlsirdību, pamatojoties uz sava Dēla izpirkuma upuri. Ja cilvēks nevēlas nožēlot izdarīto pārkāpumu vai ir noskaņots dumpīgi, Dievs ļauj izpausties savam taisnīgumam, jo šajā gadījumā nav iemesla, kas ļautu parādīt žēlsirdību. Lai kā Dievs nolemtu rīkoties, viņš vienmēr paliek uzticīgs saviem augstajiem principiem. * (Romiešiem 3:21—26.) Kāds Dieva gudrības dziļums! (Romiešiem 11:33.)

13. Kā mēs varam apliecināt savu pateicību par garīgo patiesību ”lielo daudzumu”, kas mums līdz šim ir atklātas?

¹³ Mēs priecājamies, ka Jehova ar mums dalās savās domās, tāpat kā par to priecājās Dāvids. Viņš rakstīja: ”Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs, un cik liels ir to daudzums! Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis.” (Psalms 139:17, 18.) Lai arī zināšanas, kas mums  tagad pieejamas, ir tikai neliela daļa no tā, ko Jehova mums turpinās atklāt visu mūžību, mēs ārkārtīgi augstu vērtējam garīgo patiesību ”lielo daudzumu”, ko viņš mums ir atklājis līdz šim, un mēs ļoti vēlamies iedziļināties Dieva vārdos arī turpmāk.

Darbs un darbarīki

14. Kā Salamana Pamācībās 2:1—6 ir uzsvērts, ka Dieva vārdu studēšana prasa piepūli?

¹⁴ Rūpīga iedziļināšanās Bībelē prasa zināmu piepūli. Tas kļūst skaidrs, ja mēs uzmanīgi izlasām Salamana Pamācības 2:1—6. Pievērsiet uzmanību darbības vārdiem, kādus ķēniņš Salamans lietoja, lai uzsvērtu, ar kādu neatlaidību cilvēkam jātiecas pēc zināšanām, gudrības un izpratnes. Salamans rakstīja: ”Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi, un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu. Jo tas Kungs piešķiŗ zināšanu, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” (Kursīvs mūsu.) Tātad Dieva vārdi mums nāk par labu, ja mēs tos studējam tikpat neatlaidīgi, kā mēs meklētu paslēptus dārgumus.

15. Kāds salīdzinājums, kas lietots Bībelē, parāda, cik svarīgi ir studēšanas paņēmieni?

¹⁵ Lai Bībeles studēšana mūs garīgi bagātinātu, vajadzīgi arī labi studēšanas paņēmieni. Salamans rakstīja: ”Kad cirvis ir kļuvis neass un tā asmens netiek uzasināts, tad jāpieliek vairāk spēka.” (Salamans Mācītājs 10:10.) Ja cilvēks strādā ar neasiem instrumentiem vai lieto instrumentus nepareizi, viņš nevajadzīgi iztērē spēkus un darba iznākums nav visai labs. Kaut ko līdzīgu var teikt par Bībeles studēšanu: labums, ko tā dod, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kādus studēšanas paņēmienus mēs izmantojam. Ļoti labi padomi, kā uzlabot personisko studiju kvalitāti, ir atrodami Teokrātiskās kalpošanas skolas rokasgrāmatas 7. nodaļā. *

16. Ko ir labi ņemt vērā, lai mēs varētu iedziļināties studējamā materiālā?

¹⁶ Pirms amatnieks ķeras pie darba, viņš sagatavo nepieciešamos darbarīkus. Mums jārīkojas līdzīgi: pirms sākam studēt Bībeli, mums jāsameklē savā bibliotēkā visi palīglīdzekļi, kas nepieciešami studēšanai. Tā kā Bībeles studēšana nav atpūta un prasa garīgu sasprindzinājumu, ir labi padomāt par piemērotu studēšanas vietu. Ja mēs gribam koncentrēties, daudz labāk ir sēdēt pie galda, nevis gulēt gultā vai sēdēt mīkstā klubkrēslā. Ik pa laikam ir labi nedaudz izkustēties vai iziet svaigā gaisā.

17., 18. Kā var izmantot studēšanas līdzekļus, kas mums pieejami?

¹⁷ Mūsu rīcībā ir daudz labu studēšanas līdzekļu. Vislabākais no tiem ir Jaunās pasaules tulkojums, kas tagad ir pieejams 37 valodās. Jaunās pasaules tulkojumā ir norādes uz citiem pantiem un Bībeles grāmatu saraksts, kurā norādīts katras Bībeles grāmatas sarakstītājs, sarakstīšanas vieta un laika posms, par kuru tajā stāstīts. Jaunās pasaules tulkojumā ir arī alfabētiskais rādītājs, pielikums un kartes. Vairākās valodās ir iznācis lielāka formāta izdevums — Jaunās pasaules tulkojums ar norādēm. Tajā ir ietverts jau minētais papildmateriāls un vēl daudz citu paskaidrojumu, piemēram, zemsvītras piezīmes un tajās minēto vārdu rādītājs. Vai mēs izmantojam visu, kas mums pieejams, lai iedziļinātos Dieva vārdos?

¹⁸ Nenovērtējams studēšanas līdzeklis ir Bībeles enciklopēdija divos sējumos Rakstu  izpratne. Ja šī enciklopēdija ir pieejama mums saprotamā valodā, tai būtu jākļūst par pastāvīgu palīgu mūsu studijās. Tajā ir atrodama informācija gandrīz par visiem Bībeles jautājumiem. Ļoti laba ir arī grāmata ”Visi Raksti ir Dieva iedvesmoti”. Sākot lasīt kādu Bībeles grāmatu, ir labi izlasīt attiecīgo nodaļu grāmatā ”Visi Raksti” un iegūt papildu ziņas par ģeogrāfiju un vēsturisko situāciju, kā arī izlasīt Bībeles grāmatas īsu pārskatu un uzzināt, kas noderīgs tajā atrodams. Pēdējos gados daudzajiem studēšanas līdzekļiem klāt nākusi datorizētā Sargtorņa bibliotēka, kas pašlaik ir pieejama deviņās valodās.

19. a) Kādēļ Jehova mums ir devis labus Bībeles studēšanas līdzekļus? b) Kas nepieciešams, lai mēs varētu lasīt un studēt Bībeli?

¹⁹ Jehova ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību ir devis visus šos palīglīdzekļus tādēļ, lai viņa kalpi, kas dzīvo uz Zemes, varētu meklēt un iegūt ”Dieva atziņu”. (Salamana Pamācības 2:4, 5.) Ja mēs uzcītīgi studējam Dieva vārdus, mēs arvien vairāk iepazīstam Jehovu un tuvojamies viņam. (Psalms 63:2—9.) Lai arī studēšana prasa piepūli, tā ir vērtīga un iepriecinoša nodarbošanās. Protams, tai nepieciešams laiks, un kāds varbūt domā: ”Kur lai ņem laiku Bībeles lasīšanai un studēšanai?” Šis jautājums tiks apskatīts trešajā rakstā par Bībeles studēšanu.

[Zemsvītras piezīmes]

Atkārtojuma jautājumi

• Ko mēs varam darīt, lai Bībeles studēšana mūs uzmundrinātu un nāktu mums par labu?

• Kā mēs, sekojot psalma sacerētāja priekšzīmei, varam priecāties par Jehovas vārdiem un pārdomāt tos?

• Kā Salamana Pamācībās 2:1—6 ir norādīts, ka Dieva vārdu studēšana prasa piepūli?

• Kādus studēšanas līdzekļus mums ir devis Jehova?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 14. lpp.]

Dziļas pārdomas un lūgšanas mums palīdz iemīlēt Dieva vārdus

[Attēli 17. lpp.]

Vai mēs izmantojam visus pieejamos līdzekļus, lai iedziļinātos Dieva vārdos?