Kā tuvoties Dievam

”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums,” rakstīts Jēkaba 4:8. Dievs Jehova pat atdeva mūsu labā savu Dēlu, tā apliecinādams, cik ļoti viņš vēlas, lai cilvēki veidotu ar viņu tuvas attiecības.

APUSTULIS Jānis, atsaukdamies uz Dieva mīlestību, rakstīja: ”Mīlēsim [Dievu], jo viņš ir mūs pirmais mīlējis.” (1. Jāņa 4:19.) Bet, lai tuvotos Dievam, mums ir kaut kas jādara. Ir jārīkojas līdzīgi tam, kas bija minēts četros punktos, kuri jāievēro, veidojot tuvas attiecības ar cilvēkiem, kā bija minēts iepriekšējā rakstā. Pievērsīsim tam uzmanību.

Ievērojiet Dieva brīnišķīgās īpašības

Dievam ir daudz brīnišķīgu īpašību, un izcilākās no tām ir mīlestība, gudrība, taisnīgums un spēks. Viņa gudrība un spēks izpaužas gan tālo zvaigžņu pasaulē, gan visā, kas ir mums apkārt uz Zemes, — tas ir redzams gan milzīgajās galaktikās, gan niecīgajos atomos. Psalmu dziesminieks sacīja: ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.” (Psalms 19:2; Romiešiem 1:20.)

Radītajā pasaulē atspoguļojas arī Dieva mīlestība. Piemēram, tas, kā mēs esam radīti, liecina, ka Dievs vēlas, lai mēs priecātos par dzīvi. Viņš mums ir devis spēju izšķirt krāsas, sajust garšu un smaržu, saprast mūziku, smieties, dziļi izjust skaistumu, kā arī daudz citu spēju un īpašību, kas dzīvē nav absolūti nepieciešamas. Dievs patiešām ir dāsns, labs un mīlošs, un, bez šaubām, tieši šo īpašību dēļ viņš ir ”laimīgs Dievs”. (1. Timotejam 1:11, NW; Apustuļu darbi 20:35.)

Jehova ir gandarīts par to, ka viņa augstākā vara pamatojas pirmām kārtām uz mīlestību un ka viņa radītās būtnes atbalsta šo varu galvenokārt tāpēc, ka mīl viņu. (1. Jāņa 4:8.) Jehova ir Visuma Valdnieks, bet viņš izturas pret cilvēkiem, īpaši pret viņam uzticīgajiem kalpiem, tā, kā mīlošs tēvs izturas pret bērniem. (Mateja 5:45.) Jehova neko nav taupījis cilvēku labā. (Romiešiem 8:38, 39.) Kā jau bija minēts, viņš pat atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu mūsu labā. Mēs dzīvojam tāpēc, ka Dievs mūs mīl, un tāpēc mums ir arī izredzes uz mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16.)

Daudz dziļāk izprast Dieva personību palīdzēja Jēzus, jo viņš vienmēr rīkojās tā, kā būtu rīkojies viņa Tēvs. (Jāņa 14:9—11.) Jēzus bija absolūti nesavtīgs, iejūtīgs un gādīgs. Kādu reizi pie Jēzus tika atvests cilvēks, kas bija nedzirdīgs un kam bija grūti runāt. Ir viegli iztēloties, ka šis cilvēks droši vien jutās nepatīkami lielā ļaužu pūlī. Interesants ir fakts, ka Jēzus aizveda šo cilvēku nostāk no visiem un tikai tad viņu izdziedināja. (Marka 7:32—35.) Vai jums patīk cilvēki, kas ņem vērā jūsu izjūtas un ciena jūsu goda jūtas? Ja jūs atbildat apstiprinoši, jūs noteikti vēlēsieties vēl vairāk tuvoties Jehovam un Jēzum, kad uzzināsiet vairāk par viņiem.

Pārdomājiet Dieva īpašības

Cilvēkam var būt brīnišķīgas īpašības, bet mums par šo cilvēku ir jādomā, lai vēlētos viņam tuvoties. To pašu var teikt par Jehovu. Mums ir jāpārdomā viņa īpašības, lai viņam tuvotos. Ķēniņš Dāvids, kas no sirds mīlēja Jehovu un kas bija ”vīrs pēc [Jehovas] prāta”, sacīja: ”Es pieminu senos laikus, es atceros visu Tavu darbu un pārdomāju visu, ko Tava roka darījusi.” (Apustuļu darbi 13:22; Psalms 143:5.)

Vai jūs, aplūkojot dabā vērojamos brīnumus vai lasot Dieva Rakstus, Bībeli, tāpat kā Dāvids  pārdomājat, ko redzat un lasāt? Iedomājieties dēlu, kas tikko saņēmis vēstuli no tēva, kuram ir dziļi pieķēries. Kā viņš izturēsies pret vēstuli? Vai viņš tikai pārskries tai ar acīm un pēc tam to iegrūdīs atvilktnē? Protams, dēls tā nedarīs, viņš rīkosies tieši pretēji: rūpīgi lasīs tēva vēstuli un pievērsīs uzmanību katram sīkumam. Tāpat ir ar Dieva Rakstiem — mums tie jāvērtē ļoti augstu, kā to darīja psalmu dziesminieks, kas teica: ”Cik tava bauslība man mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (Psalms 119:97.)

Saglabājiet labu domu apmaiņu

Laba domu apmaiņa ir svarīga jebkurās attiecībās. Uzturēt domu apmaiņu nozīmē runāt un klausīties — un to darīt ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi. Mēs uzrunājam Radītāju lūgšanā, kas ir cieņas pilna vēršanās tieši pie Dieva. Jehovam patīk to cilvēku lūgšanas, kuri viņu mīl, viņam kalpo un kuri atzīst Jēzu Kristu par viņa galveno pārstāvi. (Psalms 65:3; Jāņa 14:6, 14.)

Pagātnē Dievs ir dažādi vērsies pie cilvēkiem, piemēram, parādībās, sapņos un ar eņģeļu starpniecību. Taču mūsu laikos viņš cilvēkus uzrunā ar savu Rakstu — Bībeles — starpniecību. (2. Timotejam 3:16.) Ir daudz priekšrocību tam, ka viņa vārdi ir uzrakstīti. Tajos var meklēt padomu jebkurā brīdī. Tos, līdzīgi vēstulei, var lasīt un atkal pārlasīt. Turklāt, pretēji mutvārdu atstāstījumam, kas laika gaitā bieži vien tiek krietni izmainīts, Raksti nav pakļauti šāda veida izmaiņām. Bībeli var salīdzināt ar daudzām vēstulēm, kas saņemtas no mūsu mīļā debesu Tēva, un ar šo vēstuļu starpniecību viņš mūs var uzrunāt katru dienu. (Mateja 4:4.)

Piemēram, Bībelē izklāstīts Jehovas viedoklis par to, kas ir labs un kas ir ļauns. Tur darīts zināms viņa nodoms attiecībā uz cilvēci un Zemi. Bībelē stāstīts, kā Jehova izturējies pret visdažādākajām tautām un cilvēkiem — gan pret viņam uzticīgajiem kalpotājiem, gan pret visniknākajiem ienaidniekiem. Tā mēs iegūstam ārkārtīgi sīku viņa personības atainojumu. Bībelē Jehova ir atklājis savas domas un jūtas — mīlestību, prieku, bēdas, vilšanos, dusmas, žēlsirdību, bažas — un darījis zināmus to iemeslus, turklāt izklāstījis tādā veidā, ka cilvēki to var viegli saprast. (Psalms 78:3—7.)

Kā jūs varat gūt labumu no Bībeles lasīšanas? Bet galvenais: kā jūs varat tuvoties Dievam? Vispirms padomājiet par to, ko esat izlasījuši un uzzinājuši par Dievu kā par personu, ļaujot uzzinātajam iegult sirdī. Pēc tam lūgšanā izstāstiet Jehovam savas domas un dziļākās jūtas, kas radušās, lasot Bībeli, un pastāstiet, kā jūs centīsieties izmantot šo materiālu. Tā ir domu apmaiņa. Protams, ja jūs domājat vēl par kaut ko, arī to noteikti var lūgšanā darīt zināmu Dievam.

Darbojieties kopā ar Dievu

Bībelē par vairākiem senatnē dzīvojušiem Dievam uzticīgiem vīriem teikts, ka viņi staigāja ar patieso Dievu vai Dieva priekšā. (1. Mozus 6:9; 1. Ķēniņu 8:25.) Ko tas nozīmē? Pamatā to, ka viņi katru dienu dzīvoja tā, it kā viņiem līdzās būtu Dievs. Protams, viņi bija grēcīgi cilvēki, tomēr viņi mīlēja Dieva likumus un principus un dzīvoja atbilstoši  Dieva nodomam. Jehova tuvojas šādiem cilvēkiem un rūpējas par tiem, kā rakstīts Psalmā 32:8: ”Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuŗu tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā savu aci.”

Arī jums Jehova var būt tuvs draugs — draugs, kas ir kopā ar jums, rūpējas par jums un dod tēvišķīgus padomus. Pravietis Jesaja rakstīja, ka Jehova ”māca tev to, kas tev par svētību, un ved tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā”. (Jesajas 48:17.) Kad mēs izjūtam šīs svētības, mēs, līdzīgi Dāvidam, saprotam, ka Jehova mums ”ir pa labo roku”. (Psalms 16:8.)

Dieva vārds uzsver viņa īpašības

Daudzās reliģijās un aizvien lielākā skaitā Bībeles tulkojumu netiek lietots un darīts zināms Dieva personvārds. (Psalms 83:19, NW.) Taču senebreju valodā rakstītajā oriģinālā Dieva personvārds — Jehova — parādās apmēram 7000 reižu! (Lielākā daļa Bībeles tulkotāju šajā ziņā  rīkojas nekonsekventi, jo, nelietojot Dieva vārdu, tomēr lieto daudzu oriģinālā minēto viltus dievu vārdus, piemēram: Baals, Bels, Merodahs un pat Sātans!)

Dažiem šķiet, ka nav lielas nozīmes tam, vai Dieva vārds tiek izlaists vai ne. Bet padomājiet: vai jums ir vieglāk vai grūtāk izveidot ar kādu personu tuvas attiecības, ja jūs nezināt šīs personas vārdu? Tādi tituli kā Dievs un Kungs (kas tiek attiecināti arī uz viltus dieviem) liecina par Jehovas spēku, varu un stāvokli, taču tikai viņa personvārds norāda tieši uz viņu. (2. Mozus 3:15; 1. Korintiešiem 8:5, 6.) Patiesā Dieva personvārds norāda uz viņa īpašībām un viņam raksturīgām iezīmēm. Teologs Volters Laurijs pilnīgi pamatoti atzīmēja: ”Cilvēks, kas nepazīst Dievu pēc vārda, īsti nepazīst to kā personu.”

Lūk, piemēram, ko izjuta kāda dedzīga katoliete, vārdā Marija, kas dzīvo Austrālijā. Kad viņu pirmo reizi satika Jehovas liecinieki, tie viņai parādīja Bībelē Dieva vārdu. Kāda bija Marijas reakcija? ”Kad es pirmo reizi ieraudzīju Bībelē Dieva vārdu, es sāku raudāt. Mani tik ļoti aizkustināja apziņa, ka es varu zināt un lietot Dieva personvārdu.” Marija sāka mācīties Bībeli un iepazina Jehovu kā personu, un varēja izveidot ar viņu pastāvīgas attiecības.

Tātad mēs varam ”tuvoties Dievam”, kaut arī nevaram viņu redzēt savām acīm. Bet mēs pārnestā nozīmē varam savā prātā un sirdī ”redzēt” viņa brīnišķīgo personību, un tā var pieaugt mūsu mīlestība pret viņu. Šāda mīlestība ”ir pilnības saite”. (Kolosiešiem 3:14.)

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Jehova atsaucas uz mīlestību, ko cilvēki jūt pret viņu

Attiecības ir divpusējas: ja mēs tuvojamies Dievam, viņš atsaucas un tuvojas mums. Pievērsiet uzmanību tam, ko viņš juta pret gados vecajiem Sīmeanu un Annu — šie abi cilvēki ir pieminēti Bībelē. Evaņģēlija sarakstītājs Lūka pavēstīja, ka Sīmeans bija ”taisns un dievbijīgs” un ka viņš gaidīja Mesiju. Jehova ievēroja šīs Sīmeana labās īpašības un izrādīja mīlestību pret viņam dārgo veco vīru, atklādams Sīmeanam, ka ”tas nāvi neredzēs, tiekāms nebūs redzējis tā Kunga svaidīto”. Jehova turēja savu solījumu un pieveda Sīmeanu pie zīdaiņa Jēzus, ko Jēzus vecāki bija atnesuši uz Jeruzalemes templi. Būdams dziļi saviļņots un pateicīgs Dievam, Sīmeans paņēma zīdaini rokās un lūgšanā sacīja Dievam: ”Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu.” (Lūkas 2:25—35.)

”Tai pašā stundā” Jehova apliecināja savu mīlestību arī pret 84 gadus veco Annu, pievezdams pie Jēzus arī viņu. Kā rakstīts Bībelē, šī atraitne vienmēr atradās templī un kalpoja Jehovam. Juzdama bezgalīgu prieku, viņa tāpat kā Sīmeans pateicās Jehovam par viņa milzīgo žēlastību un pēc tam runāja par bērnu ”uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestīšanu”. (Lūkas 2:36—38.)

Jehova bija ievērojis, cik dziļi viņu mīlēja un bijās Sīmeans un Anna un cik ļoti viņi vēlējās uzzināt, kā piepildīsies Jehovas nodoms. Vai šādi Bībeles vēstījumi jūs netuvina Jehovam?

Arī Jēzus, tāpat kā viņa Tēvs, redzēja cilvēku iekšējo būtību. Reiz, templī mācīdams ļaudis, viņš pamanīja kādu ”nabaga atraitni”, kas ziedoja tikai ”divas ārtavas”. Citiem, kas to redzēja, atraitnes ziedojums varēja likties nenozīmīgs, bet Jēzum tā nešķita. Viņš uzslavēja šo sievieti, jo viņa bija devusi visu, kas viņai bija. (Lūkas 21:1—4.) Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova un Jēzus mūs augstu novērtē, ja vien mēs dodam viņiem pašu labāko, kas mums ir, vai tas būtu daudz vai maz.

Dievs priecājas par tiem, kas viņu mīl, bet viņš jūtas sāpināts, ja cilvēki novēršas no viņa un rīkojas nepareizi. 1. Mozus 6:6 rakstīts, ka Jehova ”savā sirdī ļoti noskuma”, jo pirms Noas laika plūdiem cilvēki bija kļuvuši ārkārtīgi ļauni. Vēlāk nepaklausīgie izraēlieši ”kārdināja Dievu allaž no jauna un sāpināja Israēla Svēto”, teikts Psalmā 78:41. Tātad Dievs nav kaut kāds abstrakts ”pirmcēlonis” bez jūtām. Dievs patiešām ir persona, turklāt viņa emocijas atšķirībā no cilvēku emocijām, kuras ietekmē cilvēku grēcīgais stāvoklis, vienmēr izpaužas līdzsvaroti un daudz spilgtāk.

[Attēli 7. lpp.]

Viens veids, kā tuvoties Jehovam, ir pārdomāt visu, ko viņš radījis