Vai ir iespējams tuvoties neredzamam Dievam?

”Kā gan var izveidot tuvas attiecības ar personu, ko nevar redzēt?” tā kāds varētu jautāt. Jautājums šķiet pilnīgi pamatots.

BET padomājiet: cik svarīgi ir redzēt otru, lai izveidotos cieša draudzība? Vai īpašības, ko nevar redzēt, nav vēl svarīgākas? Tām ir tik liela nozīme, ka daudzi ir sadraudzējušies, regulāri sarakstīdamies, — viņu vēstulēs atklājas, kas viņiem patīk, kas nepatīk, kādi ir viņu mērķi, principi, humora izjūta un citas rakstura iezīmes, kā arī personīgās intereses.

Arī neredzīgi cilvēki izveido ciešas attiecības ar citiem, un tas pierāda, ka redzēt otru nav pats galvenais. Piemēram, lūk, kā sadraudzējās Edvards un Gvena * — viņi abi ir neredzīgi. Viņi jau bija pieauguši, kad apmeklēja neredzīgo skolu, un tur Edvards satika Gvenu. Viņš apbrīnoja Gvenu tās īpašību dēļ, īpaši godīguma dēļ, kas izpaudās gan vārdos, gan darbos, un čakluma dēļ. Savukārt Gvenai Edvards iepatikās tāpēc, ka, viņas pašas vārdiem runājot, ”viņam bija visas tās īpašības, ko es uzskatīju par svarīgām, jo tā man kopš bērnības bija mācīts”. Sākās draudzība, un pēc trim gadiem viņi apprecējās.

Edvards saka: ”Redzes trūkumam īstenībā nav nozīmes attiecību veidošanā. Jūs nevarat redzēt viens otru, bet jūs nevarat neredzēt jūtas.” Kopš tā laika ir pagājuši 57 gadi, un viņi abi joprojām dziļi mīl viens otru. Edvards un Gvena stāsta, ka ir vismaz četri punkti, kas jāievēro, lai pastāvētu tik brīnišķīgas attiecības, un tie ir: 1) jāsaskata, kādas īpašības ir otram cilvēkam; 2) jādomā par tām un tās augstu jāvērtē; 3) jāuztur laba domu apmaiņa; 4) jādara darbi kopā.

Šie punkti ir svarīgi jebkurās attiecībās: kā starp draugiem un dzīvesbiedriem, tā arī starp cilvēkiem un Dievu. Nākamajā rakstā tiks apskatīts, kā, sekojot šiem padomiem, var veidot tuvas attiecības ar Dievu, kaut arī mēs viņu nevaram redzēt. *

[Zemsvītras piezīmes]