Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Morālu tīrību saglabāt ir iespējams

Morālu tīrību saglabāt ir iespējams

Morālu tīrību saglabāt ir iespējams

”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus.” (1. JĀŅA 5:3)

1. Kāda atšķirība cilvēku dzīvesveidā ir redzama mūsdienās?

PIRMS daudziem gadsimtiem Dievs lika pravietim Maleahijam uzrakstīt pravietojumu, kurā bija paredzēts, ka pienāks laiks, kad Dieva kalpu dzīvesveids krasi atšķirsies no to cilvēku dzīvesveida, kuri nekalpo Dievam. Pravietis rakstīja: ”Jums savukārt būs jāredz, kāda ir starpība starp taisno un bezdievīgo un starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo.” (Maleahija 3:18.) Šis pravietojums piepildās mūsdienās. Visi, kas ievēro Dieva likumus par morālo tīrību un citiem jautājumiem, rīkojas gudri un pareizi. Tomēr ne vienmēr tas ir viegli. Jēzus sacīja, ka kristiešiem jācīnās, lai viņi tiktu izglābti. (Lūkas 13:23, 24.)

2. Kāpēc cilvēkiem reizēm ir grūti saglabāt morālo tīrību?

2 Kāpēc mūsdienās nav viegli saglabāt morālu tīrību? Pirmkārt, tas ir grūti tāpēc, ka mēs pastāvīgi izjūtam nelabvēlīgu ietekmi. Izklaides industrija veicina uzskatu, ka ārpuslaulības dzimumattiecības ir kaut kas valdzinošs un patīkams un ka tās ir pilnīgi normālas pieaugušo vidū, turpretī šo attiecību sekas tikpat kā netiek pieminētas. (Efeziešiem 4:17—19.) Lielākoties tiek attēlotas intīmas attiecības starp cilvēkiem, kas nav vīrs un sieva. Daudzās kinofilmās un televīzijas seriālos tuvība starp vīrieti un sievieti tiek attēlota kā gadījuma rakstura sakars, kas nav saistīts ar patiesām jūtām un abpusēju cieņu. Daudzi redz šādas ainas jau kopš agras bērnības. Turklāt bieži vien uz cilvēku tiek izdarīts spiediens, lai viņš pieņemtu liberālos uzskatus morāles jautājumos, un, ja viņš tomēr paliek pie saviem uzskatiem, viņš tiek izsmiets vai nonicināts. (1. Pētera 4:4.)

3. Kāpēc cilvēki mēdz rīkoties netikumīgi?

3 Otrkārt, saglābāt morālu tīrību nav viegli tāpēc, ka mums jāizcīna iekšēja cīņa. Jehova, radīdams cilvēkus, ir devis tiem dzimumtieksmi, un reizēm tā ir ļoti spēcīga. Tomēr jāatceras, ka mūsu tieksmes lielā mērā nosaka tas, par ko mēs domājam, un uz netikumību pamudina domas, kas nav saskaņā ar Jehovas domām. (Jēkaba 1:14, 15.) Pirms neilga laika žurnālā British Medical Journal tika publicēti kādas aptaujas rezultāti, kas liecināja, ka daudzi cilvēki ir sākuši dzimumdzīvi tikai ziņkāres dēļ. Vēl viens iemesls, kāpēc daudzi bija nolēmuši zaudēt nevainību, bija uzskats, ka lielākā daļa cilvēku viņu vecumā ir seksuāli aktīvi. Turklāt, kā atzina daļa aptaujāto, tas notika tāpēc, ka viņus bija pārvarējušas spēcīgas emocijas vai ka viņi ”tajā brīdī bija nedaudz iedzēruši”. Ja mēs vēlamies saglabāt Dieva labvēlību, mums jādomā citādi.

Nepieciešama stingra pārliecība

4. Kas nepieciešams, lai saglabātu morālu tīrību?

4 Lai saglabātu morālu tīrību, mums skaidri jāsaprot, ka to darīt ir pareizi. Apustulis Pāvils, rakstīdams vēstuli Romas kristiešiem, mudināja viņus darīt visu iespējamo, lai ”pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs”. (Romiešiem 12:2.) Saprast, ka dzīvot tikumīgi ir pareizi, nozīmē ne tikai zināt, ka amorāla rīcība Dieva Rakstos ir nosodīta, bet arī izprast, kāpēc netikumīga rīcība tiek nosodīta un ko mēs iegūstam, ja dzīvojam tikumīgi. Daži iemesli, kāpēc netikumība ir nosodīta, jau tika minēti iepriekšējā rakstā.

5. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc kristieši vēlas saglabāt morālu tīrību?

5 Kristiešiem visspēcīgākais pamudinājums vairīties no netikumīgām dzimumattiecībām ir vēlēšanās saglabāt labas attiecības ar Dievu. Mēs esam pārliecinājušies, ka viņš vislabāk zina, kas mums vajadzīgs. Tā kā mēs viņu mīlam, mēs ienīstam to, kas ir ļauns. (Psalms 97:10.) No Dieva nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”. (Jēkaba 1:17.) Dievs mūs mīl, un, paklausīdami viņam, mēs apliecinām, ka mīlam viņu un atzinīgi novērtējam visu, ko viņš ir darījis mūsu labā. (1. Jāņa 5:3.) Pārkāpjot Dieva taisnīgos likumus, mēs viņam sagādātu vilšanos un sāpes, un to mēs noteikti nevēlamies. (Psalms 78:41.) Tāpat mēs nevēlamies, ka mūsu rīcības dēļ cilvēki runātu sliktu par viņa svēto un tīro pielūgsmi. (Titam 2:5; 2. Pētera 2:2.) Saglabājot morālo tīrību, mēs iepriecinām Visaugstāko. (Salamana Pamācības 27:11.)

6. Kāpēc ir labi runāt par saviem uzskatiem ar citiem cilvēkiem?

6 Saglabāt morālo tīrību ir vieglāk, ja mēs savus uzskatus darām zināmus citiem. Mums jādara zināms citiem, ka mēs kalpojam Dievam Jehovam un esam apņēmušies turēties pie augstajām morāles normām, ko viņš ir noteicis. Mēs paši esam atbildīgi par to, kas ar mums notiek, un no mūsu rīcības ir atkarīgas attiecības ar debesu Tēvu, kuras mums ir ļoti svarīgas. Tāpēc mums jāpalīdz cilvēkiem saprast, ka tikumības jautājumos mēs negrasāmies piekāpties. Mums jālepojas, ka, stingri ievērojot Dieva noteiktos principus, mēs varam citiem parādīt, kāds ir mūsu Dievs. (Psalms 64:11.) Mēs nedrīkstam kaunēties runāt ar cilvēkiem par saviem uzskatiem. Runājot par tiem, mēs stiprinām savu apņemšanos, aizsargājam sevi un pamudinām citus sekot mūsu priekšzīmei. (1. Timotejam 4:12.)

7. Kas mums jādara, lai saglabātu apņemšanos būt morāli tīriem?

7 Kad esam apņēmušies ievērot augstas morāles normas un esam pastāstījuši par savu nostāju citiem, mums jādara viss iespējamais, lai saglabātu savu apņēmību. Piemēram, mums jābūt uzmanīgiem, izvēloties draugus. ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs,” teikts Bībelē. Mums jāveido tuvas attiecības ar cilvēkiem, kam ir tādi paši uzskati par tikumību kā mums, — tas stiprina mūsu apņemšanos saglabāt morālo tīrību. Tikko citētā panta otrajā daļā ir teikts: ”Kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.) Tātad mums pēc iespējas mazāk jāuzturas tādu cilvēku sabiedrībā, kuri var mazināt mūsu apņemšanos. (1. Korintiešiem 15:33.)

8. a) Kāpēc mums jādomā par to, kas ir labs? b) No kā mums jāvairās?

8 Mums jācenšas pildīt savu prātu ar to, kas ir patiess, svēts, taisns, tīrs, patīkams, labs, tikumīgs un cildināms. (Filipiešiem 4:8.) Tas nozīmē, ka mums uzmanīgi jādomā par to, ko mēs skatāmies, lasām un klausāmies. Apgalvot, ka amorāla literatūra nemudina cilvēku uz netikumību, ir tas pats, kas apgalvot, ka tikumīga literatūra nepadara cilvēku labāku. Nedrīkst aizmirst, ka cilvēki ir nepilnīgi un viegli var padoties netikumīgām tieksmēm. Grāmatas, žurnāli, filmas un mūzika, kas izraisa jutekliskas fantāzijas, var veicināt cilvēkā nepareizas tieksmes un pamudināt uz grēku. Lai saglabātu morālo tīrību, mums jāatver prāts tai gudrībai, kas nāk no Dieva. (Jēkaba 3:17.)

Kāpēc cilvēki padodas netikumīgām tieksmēm

9.—11. Kas noveda pie netiklas rīcības jaunekli, par kuru stāstīja Salamans?

9 Daudzos gadījumos var skaidri saskatīt soļus, kas cilvēkus noveduši pie netikumīgas rīcības. Ar katru nākamo soli atpakaļceļš kļūst arvien grūtāks. To var saprast, lasot Salamana Pamācības 7:6—23, kur Salamans apraksta notikumus ar kādu ”muļķīgi vientiesīgu jaunekli”. Šis jauneklis ”paiet garām zināmam ielas stūrim un novirzās uz ceļu gar viņas [netiklas sievietes] māju vakara krēslā, kad jau ir satumsis un bezmaz jau iestājusies nakts”. Tā ir viņa pirmā kļūda. Jaunekļa sirds viņu mudina krēslas stundā doties tieši uz to ielu, kur, kā viņš labi zina, ir iespējams satikt netiklo sievieti.

10 Kas notiek tālāk? ”Viņa priekšā parādās sieviete greznā netikles tērpā, viltīga savā sirdī.” Jauneklis pamana šo sievieti. Viņš, protams, varētu pagriezties un doties uz mājām, taču tagad tas ir grūtāk nekā iepriekš, turklāt morālā ziņā viņš ir diezgan vājš. Netiklā sieviete pienāk pie jaunekļa un noskūpsta viņu. Skūpsta apreibināts, jauneklis stāv un klausās, kā šī sieviete viņu pavedina. ”Es šodien nokārtoju par sevi pateicības ziedojuma nodevu saskaņā ar savu solījumu,” viņa saka. Dodot pateicības ziedojumus, izraēlieši ziedoja gaļu, miltus, eļļu un vīnu. (3. Mozus 19:5, 6; 22:21; 4. Mozus 15:8—10.) Pieminēdama pateicības ziedojumu, netiklā sieviete, iespējams, izsaka mājienu, ka viņa domā par garīgām lietām, un tajā pašā laikā droši vien liek saprast, ka viņas mājā ir daudz garšīgu ēdienu un labu dzērienu. ”Nāc, lai iegrimstam saldkāres priekos līdz pašam rītam,” viņa saka, ”un izbaudām mīlestību līdz pašiem apslēptākiem tās dziļumiem!”

11 Nav grūti paredzēt, kas notiek pēc tam. Netiklā sieviete ”pakļauj viņu sev ar savu mīksto mēli”. Jauneklis ”seko viņai tūliņ pa pēdām kā vērsis, ko ved uz kaušanu, ..līdzīgi putnam viņš steidzas uz ķeŗamo sprostu”. Jauneklis ”nezina, ka tas maksā viņam dzīvību” — šādiem skumjiem vārdiem beidzas Salamana stāstījums. Šis notikums var maksāt jauneklim dzīvību tāpēc, ka ”netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs”. (Ebrejiem 13:4.) Gadījums, ko atstāstījis Salamans, ir ļoti pamācošs kā vīriešiem, tā arī sievietēm. Mums ļoti jāuzmanās, lai mēs pat nesāktu iet pa ceļu, kura galā mūs var gaidīt Dieva labvēlības zaudēšana.

12. a) Kāpēc Salamana aprakstītais jauneklis tika nosaukts par muļķīgu? b) Kā mēs varam iegūt morālu spēku?

12 Minētais jauneklis tika nosaukts par muļķīgu, jo viņa domas, tieksmes, jūtas un dzīves mērķi nesaskanēja ar to, kas ir patīkams Dievam. Tā kā viņam trūka morāla spēka, viņš nonāca ļoti nepatīkamā situācijā. Šajās grūtajās pēdējās dienās ir nepieciešama īpaša piepūle, lai saglabātu morālu spēku. (2. Timotejam 3:1.) Dievs ļoti daudz dara, lai mums palīdzētu. Viņš ir devis draudzes sapulces, lai mums palīdzētu iet pareizā virzienā un lai mēs būtu kopā ar cilvēkiem, kam ir tādi paši mērķi kā mums. (Ebrejiem 10:24, 25.) Draudzes vecākie gana draudzi un māca tās locekļus iet pa taisnības ceļu. (Efeziešiem 4:11, 12.) Mums ir pieejama Bībele — Dieva vārdi, kuros atrodama mums nepieciešamā vadība. (2. Timotejam 3:16.) Turklāt mēs varam lūgt Dieva gara palīdzību vienmēr, kad tā mums vajadzīga. (Mateja 26:41.)

Dāvida grēki

13., 14. Kādus nopietnus grēkus izdarīja ķēniņš Dāvids?

13 Diemžēl netikumīgi ir rīkojušies pat daži izcili Dieva kalpi. Viens no tiem bija ķēniņš Dāvids, kas vairākus gadu desmitus bija uzticīgi kalpojis Jehovam. Nav ne mazāko šaubu, ka viņš no sirds mīlēja Dievu, tomēr reiz viņš izdarīja vairākus nopietnus grēkus. Dāvids, tāpat kā jauneklis, par kuru rakstīja Salamans, spēra vairākus soļus, kas viņu arvien vairāk tuvināja grēkam.

14 Iespējams, Dāvidam toreiz bija nedaudz vairāk nekā 50 gadu. Reiz no sava nama jumta viņš ieraudzīja mazgājamies Batsebu, kas bija ļoti skaista sieviete. Painteresējies par Batsebu, Dāvids uzzināja, ka viņas vīrs Ūrija atrodas karapulkā, kas aplencis amoniešu pilsētu Rabu. Dāvids pavēlēja atvest Batsebu uz savu namu un pārgulēja ar viņu. Situācija kļuva sarežģīta, kad Batseba saprata, ka viņa gaida bērnu no Dāvida. Cerēdams, ka Ūrija pavadīs nakti kopā ar sievu, Dāvids viņu ataicināja no karalauka. Ja Ūrija paliktu pie sievas, cilvēki domātu, ka Batseba gaida bērnu no viņa. Bet Ūrija pat neiegāja savā mājā. Mēģinādams noslēpt izdarīto grēku, Dāvids pavēlēja Ūrijam atgriezties Rabā un ar viņa starpniecību nosūtīja karaspēka virspavēlniekam vēstuli, kurā bija pavēlēts nolikt Ūriju tādā vietā, kur pretinieki viņu nogalinātu. Ūrija gāja bojā, un Dāvids apprecēja Ūrijas atraitni, pirms cilvēki bija uzzinājuši, ka viņa gaida bērnu. (2. Samuēla 11:1—27.)

15. a) Kā tika atmaskoti Dāvida grēki? b) Ko darīja Dāvids, kad Nātāns nosodīja viņa rīcību?

15 Šķita, ka Dāvidam ir izdevies noslēpt savu grēku. Pagāja vairāki mēneši, un Batsebai piedzima dēls. Ja, rakstīdams 32. psalmu, Dāvids domāja par to, kas bija noticis starp viņu un Batsebu, tad ir skaidri redzams, ka viņu mocīja sirdsapziņas pārmetumi. (Psalms 32:3—5.) No Dieva Dāvids savus grēkus nevarēja noslēpt. Bībelē ir sacīts, ka Jehovam ārkārtīgi nepatika Dāvida rīcība. (2. Samuēla 11:27.) Viņš sūtīja pie Dāvida pravieti Nātānu, kas ļoti prasmīgi iesāka sarunu par Dāvida grēkiem. Dāvids tūlīt pat atzinās savā pārkāpumā un lūdza Jehovas piedošanu. Dāvida patiesā nožēla ļāva atjaunot viņa attiecības ar Dievu. (2. Samuēla 12:1—13.) Dāvids bija gatavs saņemt pārmācību. Viņa nostāja bija līdzīga tai, kāda aprakstīta 141. psalma 5. pantā: ”Lai taisnais mani sit, tā būs mīlestība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz galvas, tam lai mana galva neliedzas.”

16. Kādu brīdinājumu un padomu deva Salamans?

16 Salamans — Dāvida un Batsebas otrais dēls —, iespējams, domāja par šo nepatīkamo notikumu tēva dzīvē, kad viņš rakstīja: ”Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana Pamācības 28:13.) Ja mēs kādreiz izdarītu nopietnu grēku, mums noteikti būtu jāņem vērā šie Dieva iedvesmotie vārdi, kas vienlaikus ir gan padoms, gan arī brīdinājums. Mums būtu jāatzīstas Jehovam un jāgriežas pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem. Draudzes vecākajiem ir uzticēts pienākums palīdzēt tiem, kas izdarījuši nopietnus pārkāpumus. (Jēkaba 5:14, 15.)

Grēka sekas

17. Ko Jehova nedara, kad viņš piedod mūsu grēkus?

17 Jehova piedeva Dāvidam, jo Dāvids bija uzticams cilvēks, viņš bija žēlsirdīgs pret citiem un viņš no sirds nožēloja izdarīto. Taču Dievs nepasargāja Dāvidu no grēka sekām. (2. Samuēla 12:9—14.) Mūsdienās notiek tāpat. Jehova neliek nākt ļaunumam pār cilvēkiem, kas no sirds nožēlo izdarītos grēkus, taču viņš arī nepasargā tos no grēka sekām. (Galatiešiem 6:7.) Netikumīgas rīcības dēļ var izirt laulība vai iestāties nevēlama grūtniecība, cilvēks var saslimt ar kādu seksuāli transmisīvu slimību un zaudēt citu cieņu un uzticību.

18. a) Kā Pāvils ieteica rīkoties Korintas draudzei, kad uzzināja par netiklību, kādā dzīvoja viens no tās locekļiem? b) Kā izpaužas Jehovas mīlestība un žēlsirdība pret tiem, kas ir grēkojuši?

18 Ja mēs esam izdarījuši nopietnu grēku, protams, ir nepatīkami izjust savas aplamās rīcības sekas. Tomēr mums noteikti ir jānožēlo izdarītais grēks un jācenšas atjaunot attiecības ar Dievu. Pirmajā gadsimtā Pāvils vēstulē korintiešiem rakstīja, ka viņiem jāizslēdz no draudzes cilvēks, kas dzīvo netiklībā ar sava tēva sievu. (1. Korintiešiem 5:1, 13.) Kad šis cilvēks bija patiesi nožēlojis savus grēkus, Pāvils rakstīja draudzei: ”Tagad ir labāk, ka jūs viņam piedodat un to iepriecināt.” (2. Korintiešiem 2:5—8.) Šajā Jehovas iedvesmotajā padomā mēs redzam viņa mīlestību un žēlsirdību pret cilvēkiem, kas nožēlo savus grēkus. Arī eņģeļi debesīs priecājas, kad grēcinieks atgriežas. (Lūkas 15:10.)

19. Ko labu dod nožēla par izdarīto pārkāpumu?

19 Nožēlai par nepareizu rīcību ir arī savs labums — tā mums palīdz būt piesardzīgiem, lai mēs turpmāk vairs nedarītu ļaunu. (Ījaba 36:21.) Nepatīkamajām grēka sekām būtu jākļūst par brīdinājumu nekad neatkārtot grēku. Turklāt mēs, tāpat kā Dāvids, varam izmantot saņemto mācību, lai palīdzētu citiem. Dāvids sacīja: ”Es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, lai grēcinieki atgriežas pie Tevis.” (Psalms 51:15.)

Kalpošana Jehovam dara laimīgu

20. Ko dod paklausība Dieva taisnīgajām prasībām?

20 ”Svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā,” teica Jēzus. (Lūkas 11:28.) Dieva taisnīgo prasību ievērošana nodrošina laimi tagad un nākotnē. Ja mēs līdz šim esam saglabājuši morālo tīrību, centīsimies arī turpmāk izmantot visu, ko Jehova ir devis, lai mums palīdzētu. Ja mēs kādreiz esam rīkojušies netikumīgi, mēs varam mierināt sevi, apzinoties, ka Jehova ir gatavs piedot visiem, kas no sirds nožēlo savus grēkus. (Jesajas 55:7.)

21. Kāds apustuļa Pētera ieteikums jāņem vērā, lai mēs paliktu morāli tīri?

21 Pašreizējā netaisnīgā pasaule drīz ies bojā, un līdz ar to izzudīs netikumība. Palikdami morāli tīri, mēs izjūtam svētības jau tagad un saņemsim tās nākotnē. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus.. Tad nu jūs mīļie, to jau zinādami, sargaities, ka nezaudējat, maldu līdz aizrauti, savu stipro pamatu.” (2. Pētera 3:14, 17.)

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kāpēc saglabāt morālu tīrību nav viegli?

• Ko mēs varam darīt, lai mums būtu vieglāk ievērot augstas morāles normas?

• Ko mēs mācāmies no Salamana stāstījuma par kādu jaunekli, kas izdarīja grēku?

• Ko mēs uzzinām par grēku nožēlu, ja domājam par notikumiem Dāvida dzīvē?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 13. lpp.]

Mēs varam sevi pasargāt, ja darām citiem zināmus savus uzskatus morāles jautājumos

[Attēli 16., 17. lpp.]

Jehova piedeva Dāvidam, jo Dāvids no sirds nožēloja izdarīto grēku