Vai Bībeles morāle ir vislabākā?

”SABIEDRĪBAI nepieciešamas stabilas pamatvērtības, kas cilvēkiem ļauj justies drošībā un dod nepieciešamo vadību.” Tā izteicās kāds pieredzējis vācu publicists un televīzijas žurnālists. Viņa vārdiem nevar nepiekrist. Sabiedrības stabilitātei un labklājībai ir nepieciešamas vispārpieņemtas normas, kuras ļauj izšķirt, kas ir pareizs un kas — nepareizs, kas ir labs un kas — slikts. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kādas normas ir vislabākās gan sabiedrībai kopumā, gan arī katram tās loceklim.

Ja vispārpieņemtas ir Bībeles morāles normas, tām būtu jādara cilvēki laimīgāki un jāpiešķir viņu dzīvei stabilitāte. Tam savukārt vajadzētu veicināt laimi un stabilitāti visā sabiedrībā kopumā. Vai tas tā notiek? Lai atbildētu uz šo jautājumu, padomāsim, kas Bībelē teikts par diviem svarīgiem jautājumiem: uzticību laulībā un godīgumu.

Uzticība dzīvesbiedram

Dievs radīja Ādamu un pēc tam Ievu, kas kļuva par Ādama sievu. Viņu savienība bija pirmā laulība cilvēces vēsturē, un tai bija jākļūst par pastāvīgu savienību. Dievs teica: ”Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai.” Apmēram 4000 gadus vēlāk Jēzus norādīja, ka  šajos vārdos ietvertais princips jāievēro visiem viņa sekotājiem. Jēzus nosodīja jebkādas dzimumattiecības ārpus laulības. (1. Mozus 1:27, 28; 2:24; Mateja 5:27—30; 19:5.)

Bībelē ir teikts, ka dzīvesbiedriem jāmīl un jāciena vienam otrs, jo tikai tā laulība var būt laimīga. Vīrs ir ģimenes galva, un viņam nesavtīgi jārūpējas par savu sievu. Vīram ar sievu ”jāsadzīvo prātīgi”, un vīrs nedrīkst ”būt skarbs” pret sievu. Savukārt sievai jāizturas ar cieņu pret savu vīru. Ja dzīvesbiedri ievēro šos norādījumus, grūtības, kas var rasties laulībā, ir iespējams pārvarēt, un viņi dara visu iespējamo, lai saglabātu laulību. (1. Pētera 3:1—7; Kolosiešiem 3:18, 19; Efeziešiem 5:22—33.)

Var droši apgalvot, ka Bībelē dotais norādījums būt uzticīgiem veicina laimi laulībā. Pirms kāda laika Vācijā tika veikta aptauja, kuras laikā cilvēkiem tika uzdots jautājums, ko viņi uzskata par labas laulības priekšnosacījumiem. Visbiežāk cilvēki minēja uzticību laulībā, un tas ir saprotams, jo pārliecība, ka dzīvesbiedrs ir uzticīgs, ievērojami vairo cilvēka laimi.

Kad rodas problēmas

Bet ko darīt, ja vīram un sievai rodas nopietnas domstarpības? Ko darīt, ja viņu mīlestība sāk atdzist? Vai šādā gadījumā nebūtu labāk šķirties? Vai ir saprātīgi ievērot Bībeles principus un saglabāt laulību?

Bībelē ir atzīts, ka cilvēku nepilnības dēļ ikvienā laulībā rodas grūtības. (1. Korintiešiem 7:28.) Tomēr vīrs un sieva, kas ievēro Bībeles morāles normas, mācās piedot viens otram un cenšas kopīgiem spēkiem atrisināt visus sarežģījumus. Protams, pastāv nopietni iemesli, kas ļauj kristietim šķirt laulību vai dzīvot atsevišķi no dzīvesbiedra. Piemēram, to var darīt sieva, ja viņas vīrs ir pārkāpis laulību vai izturas pret viņu nežēlīgi. (Mateja 5:32; 19:9.) Taču ikviens, kas šķir laulību nenozīmīga iemesla dēļ vai arī tāpēc, ka vēlas precēties vēlreiz, parāda savu savtīgumu un necieņu pret otru cilvēku. Šāda rīcība noteikti nevar ienest ģimenes dzīvē laimi un stabilitāti. Minēsim kādu piemēru, kas to apliecina.

Pīters uzskatīja, ka viņa un sievas attiecības ir kļuvušas vēsas, tāpēc viņš pameta sievu un sāka dzīvot ar Moniku — kādu sievieti, kas bija aizgājusi no vīra. * Nodzīvojis pāris mēnešus ar Moniku, Pīters konstatēja, ka viņu kopdzīve nav tik saskanīga, kā viņš bija iedomājies. Cilvēciski trūkumi apgrūtināja viņu kopdzīvi tieši tāpat, kā tie bija apgrūtinājuši Pītera laulību. Stāvokli vēl vairāk sarežģīja tas, ka sava pārsteidzīgā un savtīgā lēmuma dēļ Pīters bija nonācis nopietnās materiālās grūtībās. Turklāt Monikas bērnus ļoti slikti bija iespaidojušas pēkšņās pārmaiņas viņu dzīvē.

Pītera piemērs skaidri parāda, ka šķiroties cilvēki bieži vien vēl vairāk sarežģī savu dzīvi. Turpretī, ja vīrs un sieva arī sarežģītās situācijās turas pie Bībeles morāles normām, viņiem rodas iespējas atrisināt problēmas un saglabāt laulību. Par to ir pārliecinājušies arī Tomass un Dorisa.

Tomass un Dorisa bija nodzīvojuši kopā 30 gadus, kad Tomass sāka daudz dzert. Dorisu pārņēma depresija, un viņi sāka runāt par šķiršanos. Dorisa pastāstīja par situāciju savā ģimenē kādai Jehovas lieciniecei, un tā viņai parādīja, kas par laulību teikts Bībelē. Jehovas lieciniece ieteica Dorisai nesteigties ar šķiršanos un pamēģināt kopā ar vīru atrisināt problēmas, kas draudēja izjaukt viņu laulību. Dorisa paklausīja šim ieteikumam, un pēc pāris mēnešiem viņa vairs nedomāja par šķiršanos. Tomass un Dorisa kopīgiem spēkiem centās tikt galā ar grūtībām, kas bija piemeklējušas viņu laulību. Ievērojot Bībelē dotos padomus, viņi stiprināja savu laulību un ar laiku atrisināja visas problēmas.

 Godīgums visās lietās

Lai saglabātu laulību, cilvēkam vajadzīga rakstura stingrība un principialitāte. Tādas pašas īpašības ir nepieciešamas cilvēkam, kas grib būt godīgs, dzīvojot sabiedrībā, kur daudzi rīkojas negodīgi. Bībelē vairākkārt ir runāts par godīgumu. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils Jūdejas kristiešiem rakstīja: ”Mēs.. visās lietās gribam godīgi dzīvot.” (Ebrejiem 13:18.) Bet ko īsti nozīmē būt godīgam ”visās lietās”?

Godīgs cilvēks ir uzticams un bez viltus. Viņš ir godīgs pret apkārtējiem, runā taisnību, izturas pret citiem ar cieņu un nevienu nemaldina. Uz godīgu cilvēku var paļauties, jo viņš nemēdz pievilt. Godīgi cilvēki vieš apkārtējos uzticību, un tas savukārt rada labu gaisotni un veicina labas attiecības.

Vai godīgus cilvēkus var saukt par laimīgiem? Jā, noteikti var. Par spīti plaši izplatītajai korupcijai un negodīgumam — vai, iespējams, tieši to dēļ — cilvēki parasti ļoti ciena tos, kas rīkojas godīgi. Kādā aptaujā tika noskaidrots, ka 70 procenti jaunu cilvēku godīgumu uzskata par vienu no vērtīgākajiem tikumiem. Un jebkura vecuma cilvēkiem godīgums ir viena no galvenajām īpašībām, ko viņi vēlas redzēt savos draugos.

Kāda meitene, vārdā Kristīna, bija iemācījusies zagt 12 gadu vecumā un ar laiku kļuva par izveicīgu kabatzagli. ”Bija dienas, kad es nācu mājās ar 5000 markām kabatā,” viņa atceras. Kristīna vairākkārt tika aizturēta, un viņai pastāvīgi draudēja cietumsods. Kad Jehovas liecinieki Kristīnai paskaidroja, kas Bībelē teikts par godīgumu, viņā pamodās interese par Bībeles morāles normām. Viņa iemācījās paklausīt norādījumam: ”Kas zadzis, lai vairs nezog.” (Efeziešiem 4:28.)

Kad Kristīna kļuva par Jehovas liecinieci un kristījās, viņa bija pārstājusi zagt. Kristīna centās būt godīga visās lietās, jo Jehovas liecinieki ļoti augstu vērtē godīgumu un citas kristīgas īpašības. Laikrakstā Lausitzer Rundschau bija atzīmēts: ”Tādiem morāles jēdzieniem kā godīgums, mērenība un mīlestība pret tuvāko Jehovas liecinieku ticībā tiek pievērsts ļoti daudz uzmanības.” Ko pati Kristīna domā par izmaiņām savā dzīvē? ”Tagad, kad vairs nezogu, es jūtos daudz labāk. Es jūtu, ka esmu pilnvērtīga sabiedrības locekle.”

Ieguvēja ir visa sabiedrība

Cilvēki, kas ir uzticīgi savam laulības partnerim un visā cenšas būt godīgi, ne tikai paši jūtas labāk, bet arī uzlabo stāvokli sabiedrībā kopumā. Darba devēji grib, lai viņu strādnieki būtu godīgi. Mums visiem ir patīkami, ja mēs varam uzticēties saviem kaimiņiem, un mēs labprāt iepērkamies veikalos, kuru vadītāji ir godīgi cilvēki. Mēs cienām politiķus, tiesnešus un policistus, kas nav padevušies korupcijai. Sabiedrība ļoti daudz iegūst, ja tās locekļi ir godīgi nevis vajadzības, bet principa pēc.

Uzticība laulībā ievērojami stiprina ģimenes. Lielākā daļa cilvēku noteikti piekritīs politiķim, kas izteicās, ka ”ģimene joprojām ir tā vieta, kur cilvēks var justies drošībā un atrast savas dzīves piepildījumu”. Ja ģimenē valda miers, droši jūtas gan pieaugušie, gan bērni. Tātad uzticība laulībā veicina visas sabiedrības stabilitāti.

Nav grūti iedomāties, cik daudz sabiedrība iegūtu, ja nebūtu šķirtu laulību un tiesas prāvu par aizbildnības tiesībām. Dzīve ļoti izmainītos, ja pasaulē vairs nebūtu zagļu, krāpnieku, korumpētu ierēdņu un negodīgu zinātnieku. Varbūt šāda iespēja šķiet utopiska? Cilvēkiem, kas patiesi interesējas par Bībeli un tās paredzējumiem par nākotni, šāda iespēja ir pilnīgi reāla. Dieva vārdos ir teikts, ka Jehovas mesiāniskā Valstība drīz sāks valdīt pār cilvēku sabiedrību. Visi Valstības pavalstnieki mācīsies dzīvot saskaņā ar Bībeles morāles normām.  ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi”. (Psalms 37:29.)

Bībeles tikumības normu pārākums

Miljoniem cilvēku, kas iedziļinājušies Svētajos rakstos, ir sapratuši, ka Bībeles padomi liecina par dievišķu gudrību, kas ir nesalīdzināmi pārāka par cilvēku gudrību. Tie, kam ir šāda sapratne, uzskata Bībeli par uzticamu grāmatu, kurā ir daudz padomu arī mūsdienu cilvēkam. Viņi zina, ka Dieva vārdu uzklausīšana viņiem pašiem nāk par labu.

Cilvēki, kas ir pārliecinājušies par Bībeles vērtīgumu, ņem vērā tajā doto padomu: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Tie, kas ieklausās šajā padomā, ievērojami uzlabo ne tikai savu, bet arī citu cilvēku dzīvi. Turklāt viņi dzīvo ar cerību uz ”nākamo dzīvi” — uz to laiku, kad Bībeles tikumības normas ievēros pilnīgi visi cilvēki. (1. Timotejam 4:8.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 5. lpp.]

Kad rodas grūtības, Bībeles morāles normas palīdz saglabāt laulību

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Par spīti plaši izplatītajai korupcijai un negodīgumam — vai, iespējams, tieši to dēļ — cilvēki parasti ļoti ciena godīgumu