Kalpošana kristiešus dara laimīgus

”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (APUSTUĻU DARBI 20:35)

1. Kāda attieksme pret dzīvi ir izplatīta mūsdienās, un kāpēc šāda attieksme ir slikta?

DIVDESMITĀ gadsimta pēdējos gadu desmitos ir daudz runāts par cilvēku egocentrismu — par savtīgumu, alkatību un nevēlēšanos domāt par citiem. Nešauboties var teikt, ka arī 2000. gadā egocentrisma nav kļuvis mazāk. Ļoti bieži mēs dzirdam jautājumu ”Ko tas man dos?” vai ”Kāds man no tā labums?”. Šāda savtīga attieksme pret dzīvi nedara cilvēkus laimīgus. Tā ir pilnīgi pretēja principam, uz kuru norādīja Jēzus, sacīdams: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.)

2. Kas liecina, ka dot ir svētīgāk nekā ņemt?

² Vai tiešām dot ir svētīgāk nekā ņemt? Jā, noteikti ir. To var saprast, ja padomā par Dievu Jehovu. Pie viņa ir ”dzīvības avots”. (Psalms 36:10.) Viņš mums dod visu, kas vajadzīgs, lai mēs būtu laimīgi un mūsu dzīve būtu pilnvērtīga. No Jehovas nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”. (Jēkaba 1:17.) Viņš ir ”laimīgs Dievs” un nepārtraukti kaut ko dod citiem. (1. Timotejam 1:11, NW.) Jehova mīl cilvēkus, ko viņš ir radījis, un daudz dara to labā. (Jāņa 3:16.) Arī cilvēku dzīve apliecina, ka dot ir svētīgāk nekā ņemt. Piemēram, vecāki ļoti labi zina, kādus upurus prasa bērnu audzināšana. Daudzus gadus bērns nespēj novērtēt vecāku upurus un visu, ko viņam dod vecāki, uztver kā pašsaprotamu. Tomēr vecāki ir laimīgi, redzot, ka viņu pašaizliedzīgās pūles bērnam liek justies labi. Kāpēc tas viņus dara laimīgus? Tāpēc, ka viņi mīl savu bērnu.

3. Kāpēc mēs ar prieku kalpojam Jehovam un ticības biedriem?

³ Mīlestības radīta vēlēšanās darboties citu labā raksturo patieso pielūgsmi. Mēs mīlam Jehovu un mīlam savus ticības biedrus, tāpēc mēs ar prieku kalpojam viņiem un uzupurējamies viņu labā. (Mateja 22:37—39.) Ja cilvēks kalpo Dievam, savtīgu motīvu vadīts, viņš nevar būt patiesi laimīgs. Patiesu laimi izjūt tie, kas kalpo Dievam nesavtīgi un domā, kā dot, nevis ņemt. To var saprast, ja padomā par vārdiem, kas Bībelē lietoti, runājot par kalpošanu Dievam. Šajos divos rakstos mēs pievērsīsim uzmanību trīs šādiem vārdiem.

Jēzus kalpošana

4. Kas kristīgās baznīcās tiek uzskatīts par kalpošanu Dievam?

⁴ Viens no vārdiem, kas grieķu oriģināltekstā lietots, runājot par kalpošanu, ir leitūrgia. No šī vārda ir radies vārds ”liturģija”, kas tiek  lietots daudzās kristīgās baznīcās. * Tomēr kristīgo baznīcu liturģijas ir tikai rituāli, ko nevar saukt par patiesi vērtīgu darbu cilvēku labā.

5., 6. a) Kas un ar kādu mērķi kalpoja cilvēkiem Izraēlā? b) Ar kādu ievērojamāku kalpošanu tika aizstāta priesteru kalpošana, un kāpēc tas notika?

⁵ Apustulis Pāvils lietoja grieķu vārdam leitūrgia radniecīga vārda formu, kad rakstīja par Izraēlas priesteriem: ”Katrs priesteris.. ikdienas stāv kalpodams [grieķu leitūrgōn] un bieži tos pašus upuŗus upurēdams.” (Ebrejiem 10:11.) Priesteri no Levija cilts veica ļoti svarīgu darbu izraēliešu labā. Viņi mācīja cilvēkiem Dieva bauslību un upurēja dzīvniekus par cilvēku grēkiem. (2. Laiku 15:3; Maleahija 2:7.) Ja priesteri un tauta ievēroja Jehovas likumus, visi izraēlieši varēja dzīvot ar patiesu prieku sirdī. (5. Mozus 16:15.)

⁶ Kalpot tautai bauslības pakļautībā bija godpilns pienākums, bet, kad izraēliešu neuzticības dēļ Dievs atteicās no šīs tautas, Izraēlas priesteru kalpošana zaudēja savu nozīmi. (Mateja 21:43.) Jehova parūpējās par kaut ko daudz ievērojamāku, uzticēdams kalpošanu Augstajam priesterim Jēzum. Par viņu ir teikts: ”Šim, tāpēc ka viņš paliek mūžīgi, priesteŗa amats ir neiznīcīgs. Tādēļ arī viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.” (Ebrejiem 7:24, 25.)

7. Kādas īpašas svētības cilvēkiem var dot Jēzus kalpošana?

⁷ Jēzus ir iecelts par priesteri uz mūžīgiem laikiem, tāpēc vienīgi viņš var pilnībā izglābt cilvēkus. Savus īpašos kalpošanas pienākumus Jēzus veic nevis cilvēku būvētā templī, bet Jehovas lielajā garīgajā templī — pielūgsmes iekārtojumā, kas sāka darboties mūsu ēras 29. gadā. Tagad Jēzus atrodas tempļa Vissvētākajā vietā — pašās debesīs. Viņš ir ”svētnīcas un īstās telts kalpotājs [grieķiski leitūrgos], ko uzcēlis tas Kungs, ne cilvēks”. (Ebrejiem 8:2; 9:11, 12.) Lai gan Jēzus stāvoklis ir ļoti augsts, viņš tomēr ir kalpotājs. Jēzus viņam piešķirto varu izmanto, lai dotu, nevis ņemtu, un iespēja darboties citu labā viņam sagādā lielu prieku. Šī iespēja bija daļa no ”paredzētā prieka”, kura dēļ Jēzus varēja izturēt visus pārbaudījumus, kādus viņš pieredzēja, dzīvojot uz zemes. (Ebrejiem 12:2, JD.)

8. Kā Jēzus kalpošana bija saistīta ar bauslības derības atcelšanu?

⁸ Jēzus kalpošana ir ļoti nozīmīga vēl kāda iemesla dēļ. Kā rakstīja Pāvils, ”viņam ir piešķirta pārāka kalpošana, jo viņš ir labākas derības starpnieks, kas uz labākiem apsolījumiem dibināta”. (Ebrejiem 8:6.) Mozus kļuva par tās derības starpnieku, uz kuras pamata veidojās izraēliešu īpašās attiecības ar Jehovu. (2. Mozus 19:4, 5.) Savukārt Jēzus kļuva par jaunas derības starpnieku. Jaunās derības stāšanās spēkā ļāva rasties ”Dieva Israēlam” — jaunai tautai, kurā tika apvienoti ar garu svaidītie kristieši no visdažādākajām tautām. (Galatiešiem 6:16; Ebrejiem 8:8, 13; Atklāsmes 5:9, 10.) Tas bija izcils pakalpojums visai cilvēcei. Cik gan laimīgi mēs esam, ka varam zināt par Jēzu — kalpotāju, ar kura starpniecību mēs varam pareizi pielūgt Jehovu! (Jāņa 14:6.)

Arī Kristus sekotāji kalpo citiem

9., 10. Kāda kalpošana ir uzticēta kristiešiem?

⁹ Neviens cilvēks nespēj veikt tik cildenu kalpošanu kā Jēzus. Tomēr svaidītajiem kristiešiem rodas iespēja kalpot kopā ar Jēzu un kļūt par ķēniņiem un priesteriem debesīs, pēc tam kad viņi ir saņēmuši savu debesu balvu. (Atklāsmes 20:6; 22:1—5.) Arī uz zemes kristieši darbojas citu labā, un tas viņiem sagādā lielu prieku. Piemēram, kad Palestīnā bija sācies bads, apustulis Pāvils ebreju tautības kristiešiem nogādāja līdzekļus, ko bija ziedojuši viņu ticības brāļi Eiropā. Tā bija kalpošana citu labā. (Romiešiem 15:27; 2. Korintiešiem 9:12.) Arī mūsdienās kristieši labprāt kalpo ticības brāļiem, piedāvājot tiem palīdzību dabas katastrofu un citu nelaimju laikā. (Salamana Pamācības 14:21.)

 ¹⁰ Apustulis Pāvils, runājot par savu kalpošanu, rakstīja: ”Ja man arī jāizlej savas asinis, nesot jūsu ticības un kalpošanas upuri, tad es priecājos, priecādamies kopā ar jums visiem.” (Filipiešiem 2:17.) Pāvils ar mīlestību un uzcītību kalpoja filipiešiem, daudz pūlēdamies viņu labā. Arī mūsdienās kristieši daudz dara ticības biedru labā. It sevišķi to var sacīt par svaidītajiem kristiešiem — ”uzticīgo un gudro kalpu”, kas mums laikus sagādā garīgo barību. (Mateja 24:45—47.) Svaidītie kristieši ir ”svēta priesteŗu saime”, kuriem uzticēts pienākums ”nest garīgus upuŗus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu” un ”paust tā varenos darbus, kas viņus ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā”. (1. Pētera 2:5, 9.) Viņi, tāpat kā Pāvils, priecājas par viņiem uzticēto privilēģiju un cenšas kārtīgi pildīt savus pienākumus. Arī svaidīto kristiešu biedri no ”citu avju” pulka stāsta cilvēkiem par Jehovu un viņa nodomiem. * (Jāņa 10:16; Mateja 24:14.) Jehovas kalpiem ir uzticēta īpaša kalpošana, kas viņiem sagādā daudz prieka. (Psalms 107:21, 22.)

Kalpošana Dievam

11. Ko visi kristieši var mācīties no pravietes Annas?

¹¹ Runājot par kalpošanu, Bībelē ir lietots arī vārds latreia. Šis vārds norāda uz kalpošanu kā Dieva pielūgsmi. Piemēram, par 84 gadus veco atraitni un pravieti Annu ir sacīts, ka viņa ”nešķīrās no Dieva nama, bet kalpoja [grieķiski latreuūsa] Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu”. (Lūkas 2:36, 37.) Anna pastāvīgi pielūdza Jehovu, tāpēc viņa ir labs piemērs mums — kā jauniem, tā veciem, kā vīriešiem, tā sievietēm. Tāpat kā Anna no sirds lūdza Jehovu un regulāri kalpoja viņam templī, mums regulāri jālūdz Jehova un jāapmeklē draudzes sapulces. (Romiešiem 12:12; Ebrejiem 10:24, 25.)

12. Kas ir nozīmīga mūsu kalpošanas sastāvdaļa, un kā tā ir saistīta ar citiem cilvēkiem?

¹² Apustulis Pāvils minēja svarīgu kalpošanas sastāvdaļu, kad rakstīja: ”Dievs, kuram es kalpoju ar savu garu, sludinādams Viņa Dēla evaņģēliju, ir mans liecinieks, ka es jūs nemitīgi pieminu savās lūgšanās.” (Romiešiem 1:9, 10, LB-65r.) Šie vārdi ļauj saprast, ka labās vēsts sludināšana ir ne tikai kalpošana cilvēkiem, kuri šo vēsti uzklausa, bet arī daļa no Jehovas pielūgsmes. Vienalga, vai cilvēki mūs uzklausa vai ne, sludināšana ir kalpošana Jehovam. Turklāt, stāstot cilvēkiem par mūsu mīļā debesu Tēva īpašībām un cildenajiem nodomiem, mēs paši izjūtam lielu iepriecinājumu. (Psalms 71:23.)

Kur mēs kalpojam Dievam?

13. Uz ko paļaujas tie, kas kalpo Jehovam viņa garīgā tempļa iekšējos pagalmos, un kas priecājas kopā ar šiem cilvēkiem?

¹³ Pāvils ar garu svaidītajiem kristiešiem rakstīja: ”Saņemot nesatricināmu valstību, būsim pateicīgi. Tā mēs Dievam patīkami kalposim, ar bijību un bailēm.” (Ebrejiem 12:28.) Svaidītie kristieši ir pārliecināti par iespēju iemantot Valstību un saglabā nelokāmu ticību, pielūdzot Visaugstāko. Vienīgi viņi var kalpot Jehovas garīgā tempļa Svētajā vietā un iekšējos pagalmos, un viņi ļoti gaida to laiku, kad varēs būt kopā ar Jēzu Vissvētākajā vietā — pašās  debesīs. Svaidīto kristiešu biedri no ”citu avju” pulka kopā ar viņiem priecājas par šo brīnišķīgo cerību. (Ebrejiem 6:19, 20; 10:19—22.)

14. Kādas svētības ”lielā pulka” locekļiem ir nodrošinājusi Jēzus kalpošana?

¹⁴ Bet kur Dievam kalpo cilvēki no ”citu avju” pulka? Kā bija paredzējis apustulis Jānis, pēdējās dienās ir sapulcināts ļoti daudz šādu cilvēku, kas ”savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs”. (Atklāsmes 7:14.) Cilvēki no ”citu avju” pulka, tāpat kā viņu ticības biedri, kas svaidīti ar svēto garu, tic Jēzus upurim, ko viņš deva, kalpodams cilvēkiem un upurēdams savu pilnīgo dzīvību cilvēku labā. Svētība, ko cilvēkiem no ”citu avju” pulka nodrošina Jēzus kalpošana, ir arī tā, ka viņi var ”turēt [Jehovas] derību”. (Jesajas 56:6.) Lai gan viņi nav jaunās derības dalībnieki, viņi ”tur derību” tajā ziņā, ka ievēro ar to saistītos likumus un līdzdarbojas visā, kas ar to tiek paveikts. Viņi sadarbojas ar Dieva Izraēlu, uzņem garīgo barību pie viena galda, slavē Dievu citu priekšā un nes Dievam patīkamus garīgos upurus. (Ebrejiem 13:15.)

15. Kur Dievam kalpo ”lielā pulka” locekļi, un ko viņi domā par viņiem doto iespēju?

¹⁵ Apustulis Jānis redzēja, ka ”liels pulks.. stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs”. Lielais cilvēku pulks atrodas ”Dieva goda krēsla priekšā un kalpo viņam dienām un naktīm viņa namā, un tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem”. (Atklāsmes 7:9, 15.) Izraēlā prozelīti pielūdza Dievu Salamana būvētā tempļa ārējā pagalmā. Savukārt ”lielā pulka” locekļi pielūdz Jehovu viņa garīgā tempļa ārējā pagalmā. Kalpošana Jehovam viņa tempļa pagalmā šiem cilvēkiem sagādā lielu prieku. (Psalms 122:1.) Arī pēc tam, kad pēdējais no svaidītajiem būs saņēmis savu mantojumu debesīs, ”lielais pulks” turpinās kalpot Jehovam uz zemes. (Atklāsmes 21:3.)

 Kalpošana, kas Dievam nav pieņemama

16. Kas jāņem vērā, domājot par kalpošanu Dievam?

¹⁶ Senatnē Jehova prasīja, lai izraēlieši viņam kalpotu saskaņā ar viņa likumiem. (2. Mozus 30:9; 3. Mozus 10:1, 2.) Arī mums jāievēro noteiktas prasības, ja vēlamies, lai mūsu kalpošana Jehovam būtu pieņemama. Tāpēc Pāvils kolosiešiem rakstīja: ”Mēs.. pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā.” (Kolosiešiem 1:9, 10.) Mēs neesam tiesīgi paši noteikt, kā būtu pareizi kalpot Dievam. Mums nepieciešamas precīzas zināšanas no Rakstiem, garīga sapratne un dievišķa gudrība. Citādi mēs varam pieļaut nopietnas kļūdas.

17. a) Kādā ziņā Mozus laikā Dieva pielūgsme bija piesārņota? b) Kas mūsdienās kalpošanu varētu padarīt nepieņemamu Dievam?

¹⁷ Mēs varam mācīties no tā, kas notika ar izraēliešiem laikā, kad dzīvoja Mozus. Bībelē ir teikts, ka ”Dievs novērsās un nodeva tos kalpot debess pulkiem”. (Apustuļu darbi 7:42.) Izraēlieši bija redzējuši varenos darbus, ko Jehova paveica viņu labā. Tomēr viņi sāka pielūgt citus dievus, kad uzskatīja, ka no tā viņiem būs kāds labums. Izraēlieši nebija uzticīgi Dievam, bet bez uzticības kalpošana nevar būt Dievam patīkama. (Psalms 18:26, NW.) Droši vien nav tādu cilvēku, kas mūsdienās, pārtraukuši kalpot Jehovam, sāktu pielūgt zvaigznes vai zelta teļu. Tomēr elku pielūgsme var būt arī citāda. Jēzus teica, ka viņa sekotāji nedrīkst kalpot mantai, un Pāvils par elku kalpību nosauca mantkārību. (Mateja 6:24; Kolosiešiem 3:5.) Turklāt par dievu sevi ir padarījis Sātans. (2. Korintiešiem 4:4.) Elkdievība mūsdienās ir plaši izplatīta un var pievilināt arī kristiešus. Ko, piemēram, varētu sacīt par cilvēku, kas sevi sauc par Jēzus sekotāju, bet patiesībā tiecas pēc bagātības vai paļaujas tikai uz sevi un uz saviem uzskatiem? Kam viņš kalpo? Vai šāds cilvēks nelīdzinās Jesajas tautiešiem, kas zvērēja Jehovas vārdā, bet viņa varenos darbus piedēvēja elku dieviem? (Jesajas 48:1, 5.)

18. Kā senatnē cilvēki ir nepareizi kalpojuši Dievam, un kā tas notiek mūsdienās?

¹⁸ Jēzus brīdināja: ”Nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis.” (Jāņa 16:2.) Kad Sauls, kas vēlāk kļuva par apustuli Pāvilu, atbalstīja Stefana nogalināšanu un draudēja Jēzus mācekļiem, viņš noteikti uzskatīja, ka viņš kalpo Dievam. (Apustuļu darbi 8:1; 9:1.) Arī mūsdienās daudzi etnisko tīrīšanu  un genocīda iniciatori apgalvo, ka viņi kalpo Dievam. Var skaidri redzēt, ka mūsdienās ir daudz cilvēku, kas sevi uzskata par Dieva kalpiem, bet patiesībā kalpo nacionālistiskām idejām, mantai, paši sev vai kādam citam dievam.

19. a) Kādam jābūt mūsu viedoklim par kalpošanu Dievam? b) Kādai jābūt mūsu kalpošanai, lai tā mums sagādātu prieku?

¹⁹ Jēzus teica: ”Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.” (Mateja 4:10.) Lai gan Jēzus šos vārdus teica Sātanam, mums visiem ir ārkārtīgi svarīgi tos ņemt vērā. Iespēja kalpot Visuma Suverēnajam Kungam ir neaptverama privilēģija. Un kalpošana savam tuvākajam, kas cieši saistīta ar Dieva pielūgsmi, ir darbs, kas sagādā prieku un dara cilvēku laimīgu. (Psalms 41:2, 3; 59:17.) Tomēr kalpošana dara cilvēku patiesi laimīgu vienīgi tad, ja viņš kalpo Dievam pareizi un no visas sirds. Kuri ir tie cilvēki, kas pareizi pielūdz Dievu? Kuri ir tie, kas kalpo Jehovam pieņemamā veidā? Uz šo jautājumu var atbildēt, ja padomā par vēl vienu vārdu, kas Bībelē lietots, runājot par kalpošanu Dievam. Šis vārds tiks apskatīts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kādu izcilu kalpošanu cilvēku labā veica Jēzus?

• Kādu kalpošanu citu labā veic kristieši?

• Kā un kur kristieši kalpo Dievam?

• Kas nepieciešams, lai mūsu kalpošana būtu patīkama Dievam?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 10. lpp.]

Vecākiem ir prieks rūpēties par saviem bērniem

[Attēli 13., 14. lpp.]

Kristiešiem kalpot nozīmē arī palīdzēt citiem un sludināt labo vēsti

[Attēls 14. lpp.]

Lai kalpotu Dievam tā, kā viņš to vēlas, mums nepieciešamas precīzas zināšanas un dziļa sapratne