Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas mūsdienās ir Dieva kalpotāji?

Kas mūsdienās ir Dieva kalpotāji?

Kas mūsdienās ir Dieva kalpotāji?

”Ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai.” (2. KORINTIEŠIEM 3:5, 6)

1., 2. Kādu pienākumu pirmajā gadsimtā pildīja visi kristieši, un kā situācija ar laiku mainījās?

MŪSU ēras pirmajā gadsimtā visi kristieši pildīja svarīgu pienākumu — sludināja labo vēsti. Toreiz visi kristieši bija svaidīti jaunās derības kalpotāji. Dažiem bija papildu pienākumi, piemēram, bija jāmāca draudze. (1. Korintiešiem 12:27—29; Efeziešiem 4:11.) Kristiešiem, kam bija bērni, bija jāveic svarīgi pienākumi ģimenē. (Kolosiešiem 3:18—21.) Bet sludināšana bija darbs, kas bija kopīgs un vienlīdz svarīgs visiem kristiešiem. Kristiešu rakstos šis darbs ir apzīmēts ar grieķu vārdu diakonia, tas ir, ’kalpošana’. (Kolosiešiem 4:17.)

2 Gadiem ejot, situācija mainījās, un ar laiku izveidojās garīdznieku kārta, kas uzskatīja, ka vienīgi viņiem ir tiesības sludināt. (Apustuļu darbi 20:30.) No tiem cilvēkiem, kas sevi sauca par kristiešiem, garīdznieki bija pavisam neliela daļa. Pārējos ar laiku sāka saukt par lajiem. Lajiem ir mācīts, ka viņiem jāpilda noteikti pienākumi, piemēram, jādod ziedojumi garīdznieku uzturēšanai, taču sludināšanas ziņā lielākā daļa laju ir tikai pasīvi klausītāji.

3., 4. a) Kā par reliģiskiem kalpotājiem kļūst kristīgo baznīcu piederīgie? b) Kas tiek uzskatīti par reliģiskiem kalpotājiem baznīcās, un kāpēc tā nav Jehovas liecinieku draudzēs?

3 Garīdznieki uzskata, ka viņi ir Dieva kalpotāji. * Par reliģiskiem kalpotājiem viņi kļūst, kad beidz studijas garīgajā seminārā vai teoloģijas fakultātē un tiek ordinēti par mācītājiem. Enciklopēdijā The International Standard Bible Encyclopedia ir teikts: ”Ar vārdiem ”ordinēt” un ”ordinācija” parasti apzīmē īpašo statusu, kas mācītājiem vai priesteriem tiek piešķirts ar oficiāli sankcionētiem rituāliem un kas īpaši saistās ar tiesībām sludināt Vārdu vai rīkoties ar sakramentiem, vai ar abiem.” Bet kas ordinē jeb ieceļ reliģiskos kalpotājus? Enciklopēdijā The New Encyclopædia Britannica ir atzīmēts, ka ”baznīcās, kas ir saglabājušas vēsturisko bīskapijas iekārtu, ordināciju vienmēr veic bīskaps. Prezbiteriāņu baznīcās ordināciju veic prezbiterijas mācītāji.”

4 Tātad baznīcās par reliģiskiem kalpotājiem var kļūt tikai neliela daļa ticīgo. Jehovas liecinieku draudzēs ir citāda kārtība, jo arī pirmā gadsimta kristiešu draudzē nebija tā, ka par kalpotājiem varēja kļūt tikai neliela daļa draudzes locekļu.

Kas ir Dieva kalpotāji?

5. Kas Bībelē ir saukti par kalpotājiem?

5 Saskaņā ar Bībeli visi, kas pielūdz Jehovu debesīs un uz zemes, ir kalpotāji. Eņģeļi vairākkārt kalpoja Jēzum. (Mateja 4:11; 26:53; Lūkas 22:43.) Viņi ir ”kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana”. (Ebrejiem 1:14; Mateja 18:10.) Arī Jēzus bija kalpotājs. Viņš reiz teica: ”Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu.” (Mateja 20:28; Romiešiem 15:8.) Tā kā Jēzus mācekļiem jāseko sava skolotāja priekšzīmei, ir saprotams, ka arī viņiem jābūt kalpotājiem. (1. Pētera 2:21.)

6. Kā Jēzus norādīja, ka viņa mācekļiem jākļūst par kalpotājiem?

6 Neilgi pirms aiziešanas debesīs Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Jēzus sekotājiem bija jākļūst par kalpotājiem, kas gatavo jaunus mācekļus. Savukārt jaunajiem mācekļiem bija jāievēro viss, ko Jēzus pavēlēja, tātad arī pašiem jāiet un jādara cilvēki par mācekļiem. Vīriešiem un sievietēm, pieaugušajiem un bērniem — visiem Jēzus Kristus mācekļiem bija jākļūst par kalpotājiem. (Joēla 3:1, 2.)

7., 8. a) Kādi panti apliecina, ka visi patiesie Kristus sekotāji ir kalpotāji? b) Kas būtu jānoskaidro, runājot par ordināciju jeb iecelšanu?

7 Tāpēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos visi Jēzus mācekļi — gan vīrieši, gan arī sievietes — pavēstīja cilvēkiem ”Dieva lielos darbus”. (Apustuļu darbi 2:1—11.) Vēlāk apustulis Pāvils rakstīja, ka ”ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību — pestīšana”. (Romiešiem 10:10.) Šie vārdi bija adresēti nevis dažiem garīdzniekiem, bet ”visiem, Dieva mīļotiem, aicinātiem svētajiem Romā”. (Romiešiem 1:1, 7.) Arī visiem ”svētajiem un Kristū Jēzū ticīgajiem”, kas dzīvoja Efesā, apustulis rakstīja, lai viņi apauj kājas ”ar apņemšanos kalpot miera evanģelijam”. (Efeziešiem 1:1; 6:15.) Un visi, kam bija adresēta Vēstule ebrejiem, dzirdēja aicinājumu: ”Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecības.” (Ebrejiem 10:23.)

8 Tomēr ir svarīgi noskaidrot arī to, kad cilvēks kļūst par Dieva kalpotāju. Kad viņš tiek ordinēts jeb iecelts par kalpotāju, un kas ir tas, kurš viņu ieceļ?

Kad cilvēks kļūst par kalpotāju?

9. Kas iecēla Jēzu par kalpotāju, un kad tas notika?

9 Notikumi Jēzus Kristus kalpošanas sākumā palīdz saprast, kad un kā cilvēks kļūst par kalpotāju. Jēzum nebija ordinācijas apliecības vai diploma par semināra beigšanu, kas apliecinātu, ka viņš ir kalpotājs, un par kalpotāju viņu neiecēla cilvēki. Kāpēc tomēr var teikt, ka viņš bija kalpotājs? To var teikt tāpēc, ka viņa dzīvē piepildījās vārdi, ko, Dieva iedvesmots, rakstīja Jesaja: ”Tā Kunga Gars ir uz manis, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti.” (Lūkas 4:17—19; Jesajas 61:1.) Šie vārdi skaidri norāda, ka Jēzum bija uzticēta labās vēsts sludināšana. Bet kas viņam uzticēja šo uzdevumu? Tā kā Jēzus šim uzdevumam tika svaidīts ar Jehovas garu, viņu par kalpotāju iecēla pats Dievs Jehova. Svētais gars pār Jēzu tika izliets kristīšanās laikā. (Lūkas 3:21, 22.) Tātad ordinēts jeb iecelts par kalpotāju Jēzus tika tad, kad viņš kristījās.

10. Kas kristieti dara ”spējīgu kalpot”?

10 Arī Jēzus sekotāji pirmajā gadsimtā kalpošanas pilnvaras saņēma no Jehovas. Pāvils rakstīja: ”Ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai.” (2. Korintiešiem 3:5, 6.) To, kā Jehova padara cilvēkus par saviem kalpotājiem, var saprast, ja padomā par Timoteju, ko Pāvils sauca par ”Dieva aicināto Kristus evanģelija kalpu”. (1. Tesaloniķiešiem 3:2.)

11., 12. Kas Timotejam palīdzēja kļūt par Dieva kalpotāju?

11 Vārdi, kas tika adresēti Timotejam, palīdz saprast, kā viņš kļuva par Dieva kalpotāju. Pāvils viņam rakstīja: ”Paliec mācībās, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru, ka tu iegūsti pestīšanu ticībā, kas sakņojas Kristū Jēzū.” (2. Timotejam 3:14, 15.) Apliecināt cerību citu priekšā Timoteju mudināja ticība, un šīs ticības pamats bija Rakstu zināšanas. Timotejam noteikti nepietika ar Rakstu lasīšanu. Bija vajadzīgs kāds, kurš viņam palīdzētu iegūt precīzas zināšanas un garīgu sapratni par to, ko viņš lasīja. (Kolosiešiem 1:9.) Tā Timotejs varēja pārliecināties par to, ko viņš uzzināja, un iegūt ticību. Timotejs zināja Rakstus ”no mazām dienām”, un viņa tēvs acīmredzot nebija ticīgs, tātad viņa pirmās audzinātājas noteikti bija māte un vecāmāte. (2. Timotejam 1:5.)

12 Taču, lai Timotejs kļūtu par Dieva kalpotāju, bija nepieciešams vēl kaut kas. Viņa ticību stiprināja iespēja būt kopā ar vietējo draudžu kristiešiem. Kad Timoteju satika Pāvils, ”brāļi Listrā un Ikonijā bija devuši par viņu labu liecību”, tātad Timotejs bija regulāri ticies ar šo draudžu locekļiem. (Apustuļu darbi 16:2.) Turklāt vairāki brāļi toreiz sūtīja draudzēm vēstules, kuru mērķis bija stiprināt draudžu locekļus, un pārraugi apciemoja draudzes, lai tās uzmundrinātu. Visi šie pasākumi Timotejam un citiem kristiešiem palīdzēja garīgi augt. (Apustuļu darbi 15:22—32; 1. Pētera 1:1.)

13. Kad Timotejs tika iecelts par kalpotāju, un kāpēc var teikt, ka viņa garīgā izaugsme neapstājās?

13 Ņemot vērā Jēzus pavēli, kas lasāma Mateja 28:19, 20, ir skaidrs, ka pienāca brīdis, kad ticība Timoteju mudināja sekot Jēzus priekšzīmei un kristīties. (Mateja 3:15—17; Ebrejiem 10:5—9.) Kristīdamies Timotejs apliecināja, ka viņš sevi ir pilnībā veltījis Dievam. Pēc kristīšanās Timotejs kļuva par Dieva kalpotāju. Viņa dzīve, viņa spēki un viss, kas viņam bija, piederēja Dievam. Viņš visu veltīja svētajai kalpošanai. Timotejs neapstājās pie sasniegtā — viņa garīgā izaugsme turpinājās, un ar laiku viņš kļuva par nobriedušu kristīgu kalpotāju. Timoteja garīgo izaugsmi nodrošināja sadarbība ar Pāvilu un citiem garīgi nobriedušiem kristiešiem, kā arī personiskas Rakstu studijas un aktīva dalība sludināšanā. (1. Timotejam 4:14; 2. Timotejam 2:2; Ebrejiem 6:1.)

14. Ko cilvēks, kas ir ”pareizi noskaņots mūžīgai dzīvei”, dara, lai kļūtu par Dieva kalpotāju?

14 Mūsdienās cilvēki par Dieva kalpotājiem kļūst līdzīgi, kā tas notika pirmajā gadsimtā. Cilvēkam, kas ir ”pareizi noskaņots mūžīgai dzīvei”, tiek sniegta palīdzība, lai viņš, studējot Bībeli, uzzinātu par Dievu un tā nodomiem. (Apustuļu darbi 13:48NW.) Ar laiku cilvēks iemācās dzīvot saskaņā ar Bībeles principiem un griezties pie Dieva ar saturīgām lūgšanām. (Psalms 1:1—3; Salamana Pamācības 2:1—9; 1. Tesaloniķiešiem 5:17, 18.) Viņš regulāri tiekas ar citiem ticīgajiem un gūst labumu no visa, ko sagādā ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45—47; Salamana Pamācības 13:20; Ebrejiem 10:23—25.) Izmantojot šādu izglītības sistēmu, cilvēks pakāpeniski mācās un garīgi progresē.

15. Kas notiek, kad cilvēks ir kristījies? (Skat. arī zemsv. piez.)

15 Kad cilvēks, kas mācās Bībeli, ir iemīlējis Dievu Jehovu un izveidojis stipru ticību izpirkuma upurim, viņam rodas vēlēšanās pilnībā veltīt sevi debesu Tēvam. (Jāņa 14:1.) Viņš veltī sevi Dievam personiskā lūgšanā un pēc tam kristījas, tā apliecinot citu priekšā, ka viņš ir pieņēmis šo svarīgo lēmumu. Cilvēka kristīšanās ir viņa ordinācijas jeb iecelšanas ceremonija, jo pēc kristīšanās viņš kļūst par pilntiesīgu Dieva kalpotāju jeb diakonos. Kad cilvēks ir kristījies, viņam jādzīvo tā, lai viņš ”nebūtu no pasaules”. (Jāņa 17:16; Jēkaba 4:4.) Viņš pilnībā, bez jebkādiem nosacījumiem ir atdevis sevi par ”dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri”. * (Romiešiem 12:1.) Viņš ir kļuvis par Dieva kalpotāju, kas visā seko Kristus priekšzīmei.

Kas ir kristīgā kalpošana?

16. Kādi pienākumi Timotejam bija jāpilda kā kristīgam kalpotājam?

16 Kādi pienākumi Timotejam bija jāpilda kā kristīgam kalpotājam? Timotejs pildīja īpašus pienākumus, ceļodams kopā ar Pāvilu. Vēlāk, kad Timotejs kļuva par draudzes vecāko, viņš daudz darīja, mācīdams un uzmundrinādams ticības biedrus. Tomēr galvenais Timotejam, tāpat kā Jēzum un Pāvilam, bija labās vēsts sludināšana un mācekļu gatavošana. (Mateja 4:23; 1. Korintiešiem 3:5.) Pāvils Timotejam rakstīja: ”Palieci skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evanģelista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam.” (2. Timotejam 4:5, kursīvs mūsu.)

17., 18. a) Kādus pienākumus pilda kristīgie kalpotāji? b) Cik svarīga kristīgo kalpotāju dzīvē ir sludināšana?

17 Kristīgie kalpotāji mūsdienās pilda tādus pašus pienākumus. Viņi veic evaņģēlistu darbu, stāstot cilvēkiem par glābšanu, kuru nodrošina Jēzus izpirkuma upuris, un mācot pazemīgos cilvēkus piesaukt Jehovas vārdu. (Apustuļu darbi 2:21; 4:10—12; Romiešiem 10:13.) Kristīgie kalpotāji izmanto Bībeli, lai pierādītu, ka Valstība ir vienīgais, uz ko var paļauties ciešanu novārdzinātā cilvēce, un ka Dieva noteikto principu ievērošana dara dzīvi labāku jau tagad. (Psalms 15:1—5; Marka 13:10.) Tomēr kristīgie kalpotāji ar savu sludināšanu netiecas izmainīt pasauli. Viņi sludina, ka dievbijībai ir ”tagadējās un nākamās dzīves apsolījums”. (1. Timotejam 4:8.)

18 Visiem kristīgajiem kalpotājiem ir kādi papildu pienākumi. Daudziem kristiešiem jāgādā par ģimeni. (Efeziešiem 5:21—6:4.) Draudzes vecākajiem un kalpošanas palīgiem jāgādā par draudzes vajadzībām. (1. Timotejam 3:1, 12, 13; Titam 1:5; Ebrejiem 13:7.) Daudzi kristieši palīdz būvēt Valstības zāles. Kādai daļai kristiešu ir brīnišķīga iespēja strādāt Sargtorņa biedrības birojos. Tomēr pilnīgi visi kristīgie kalpotāji sludina labo vēsti. Izņēmumu šajā ziņā nav. Tieši līdzdalība sludināšanā ir tā, kas skaidri apliecina, ka cilvēks ir kristīgs kalpotājs.

Kristīgo kalpotāju nostāja

19., 20. Kādai jābūt kristīgo kalpotāju nostājai?

19 Liela daļa kristīgo konfesiju amatpersonu gaida, lai pret viņiem izturētos ar īpašu cieņu un lai viņus uzrunātu, lietojot tādus titulus kā ”viņa svētība” vai ”svētais tēvs”. Bet kristīgs kalpotājs apzinās, ka vienīgi Jehova ir godināšanas cienīgs. (1. Timotejam 2:9, 10.) Tāpēc kristīgs kalpotājs nekad neprasa, lai citi viņu īpaši pagodinātu un uzrunātu, lietojot augstus titulus. (Mateja 23:8—12.) Viņš zina, ka vārda diakonia pamatnozīme ir ’kalpošana’. Šim vārdam radniecīgais darbības vārds dažās vietās Bībelē lietots, lai apzīmētu tādus darbus kā apkalpošana pie galda. (Lūkas 4:39; 17:8; Jāņa 2:5.) Kaut arī, runājot par kristīgo kalpošanu, šis vārds netiek lietots tik vienkāršotā nozīmē, tomēr diakonos vienmēr ir un paliek kalpotājs.

20 Tāpēc nevienam kristīgam kalpotājam nav iemesla uzskatīt, ka viņš ir sevišķi ietekmīgs cilvēks. Īsti kristīgie kalpotāji — arī tie, kam uzticēti īpaši pienākumi draudzē, — ir pazemīgi kalpi. Jēzus reiz teica: ”Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps.” (Mateja 20:26, 27.) Lai parādītu mācekļiem, kādai jābūt viņu nostājai, Jēzus viņiem mazgāja kājas, un tas bija darbs, ko parasti darīja viszemākais vergs. (Jāņa 13:1—15.) Tā Jēzus parādīja, kas ir pazemīga kalpošana. Ņemot to vērā, kristīgie kalpotāji pazemīgi kalpo Dievam Jehovam un Jēzum Kristum. (2. Korintiešiem 6:4; 11:23.) Arī cits citam viņi kalpo ar pazemīgu sirdi. Turklāt viņi pazemīgi kalpo neticīgiem cilvēkiem, sludinādami tiem labo vēsti. (Romiešiem 1:14, 15; Efeziešiem 3:1—7.)

Izturība kalpošanā

21. Kā tika atalgota Pāvila izturība kalpošanā?

21 Pāvilam bija nepieciešama izturība, lai viņš varētu paveikt savu kalpošanu. Kolosiešiem viņš rakstīja, ka ir daudz pārcietis, sludinādams viņiem labo vēsti. (Kolosiešiem 1:24, 25.) Bet, izturēdams visas ciešanas, viņš panāca, ka daudz cilvēku uzklausīja labo vēsti un kļuva par kristīgiem kalpotājiem. Viņi tika pieņemti par Dieva dēliem un kļuva par Jēzus Kristus brāļiem, tāpēc viņiem radās iespēja kļūt par garīgām būtnēm un dzīvot kopā ar Kristu debesīs. Tā neapšaubāmi bija lieliska balva par izturību grūtībās.

22., 23. a) Kāpēc kristīgajiem kalpotājiem ir vajadzīga izturība? b) Kas tiek panākts ar kristīgo kalpošanu?

22 Arī mūsdienās visiem Dieva kalpotājiem ir vajadzīga izturība. Daudzi Dieva kalpotāji ik dienas cieš slimību vai vecuma nespēka dēļ. Vecāki — daudzi no viņiem bez dzīvesbiedra — nopūlas, lai pareizi izaudzinātu savus bērnus. Ļoti drosmīgi rīkojas skolēni, kam nepārtraukti jāpretojas sliktai ietekmei. Daudzi kristieši dzīvo ārkārtīgi grūtos materiālos apstākļos. Daudziem jāsastopas ar vajāšanām un pārbaudījumiem, kuru šajos ”grūtajos laikos” kļūst arvien vairāk. (2. Timotejam 3:1.) Gandrīz seši miljoni Jehovas kalpotāju mūsdienās var teikt to pašu, ko teica apustulis Pāvils: ”Visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās.” (2. Korintiešiem 6:4.) Kristīgie kalpotāji nepadodas grūtībām un savas izturības dēļ neapšaubāmi ir pelnījuši daudz uzslavu.

23 Tāpat kā tas bija Pāvila dzīves laikā, mūsdienās izturība nodrošina daudz svētību. Turpinādami kalpošanu, mēs saglabājam tuvas attiecības ar Jehovu un iepriecinām viņa sirdi. (Salamana Pamācības 27:11.) Mēs stiprinām paši savu ticību un gatavojam jaunus mācekļus, kas pievienojas kristīgajai brāļu saimei. (1. Timotejam 4:16.) Šajās pēdējās dienās Jehova atbalsta un svētī savus kalpotājus. Tāpēc ir sapulcināti pēdējie no 144 000 Dieva kalpu un vairāki miljoni to cilvēku, kuri cer mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Lūkas 23:43; Atklāsmes 14:1.) Nav šaubu, ka kristīgā kalpošana ir Jehovas žēlsirdības izpausme. (2. Korintiešiem 4:1.) Tāpēc vērtēsim šo kalpošanu ļoti augstu un priecāsimies par mūžīgajām svētībām, ko tā sagādās cilvēkiem. (1. Jāņa 2:17.)

[Zemsvītras piezīmes]

^ 3. rk. No grieķu vārda diakonos ir radies vārds ”diakons”, kas kļuvis par baznīcas amatpersonas apzīmējumu. Dažās baznīcās, kas pieļauj sieviešu ordināciju, viņas tiek sauktas par diakonēm.

^ 15. rk. Lai gan Romiešiem 12:1 attiecas uz svaidītajiem kristiešiem, tajā ietvertais princips jāņem vērā arī ”citām avīm”. (Jāņa 10:16.) Arī cilvēki no ”citu avju” pulka ”turas pie tā Kunga, kalpo Viņam un mīl Viņa vārdu, lai būtu Viņa kalpi”. (Jesajas 56:6.)

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kādu pienākumu veica visi pirmā gadsimta kristieši?

• Kad un kas ieceļ cilvēku par kristīgu kalpotāju?

• Kādai jābūt kristīga kalpotāja nostājai?

• Kāpēc kristīgam kalpotājam nepieciešama izturība?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 16., 17. lpp.]

Timotejam Dieva vārdi bija mācīti kopš bērnības, un par Dieva ieceltu kalpotāju viņš kļuva pēc kristīšanās

[Attēls 18. lpp.]

Kristīdamies cilvēks apliecina, ka ir veltījis sevi Dievam, un pēc kristīšanās viņš kļūst par Dieva ieceltu kalpotāju

[Attēls 20. lpp.]

Kristieši vienmēr ir gatavi kalpot citiem