Vai lūgšanas var palīdzēt?

DROŠI vien ir maz tādu cilvēku, kas nekad dzīvē nav izjutuši vēlēšanos lūgt Dievu, bet dažādu ticību piederīgie lūgšanām veltī īpaši daudz laika. Piemēram, daudzi budisti lūgšanu ”Es ticu Amida budam” atkārto pat vairākus tūkstošus reižu dienā.

Tā kā problēmu pasaulē nekļūst mazāk, varētu rasties jautājums: ko cilvēki vēlas panākt ar lūgšanām? Vai daudzajām lūgšanām ir kāda jēga?

Ko cilvēki vēlas panākt ar lūgšanām?

Daudzi Āzijas iedzīvotāji lūdz mirušo garus un dažādas sintoisma un daoisma dievības. Viņi lūdz veiksmi skolas eksāmenos, labu ražu un aizsardzību pret slimībām. Budisti lūdz, lai iegūtu apskaidrību. Hinduisti saviem dieviem un dievietēm lūdz gudrību, bagātību un aizsardzību.

Daļa katoļu uzskata, ka viņi var palīdzēt cilvēcei, dzīvojot klosteros un pastāvīgi lūdzot Dievu. Daudzi miljoni katoļticīgo cenšas iemantot Marijas žēlastību, skaitot lūgšanas ar rožukroņa palīdzību. Austrumu zemēs daudzi dievlūdzēji izmanto lūgšanu ratus. Protestanti bieži atkārto tēvreizi vai saka Dievam lūgšanas saviem vārdiem. Cerībā pieredzēt Jeruzalemes tempļa atjaunošanu un sagaidīt miera un pārticības laikus daudzi jūdaisma piekritēji veic ļoti tālu ceļu uz Jeruzalemi, lai lūgtu pie Raudu mūra.

 Miljoniem cilvēku daudz laika veltī lūgšanām, tomēr dzīve uz zemeslodes nekļūst labāka — joprojām pastāv un pat vēršas plašumā tādas problēmas kā nabadzība, narkomānija, laulību iziršana, noziedzība un kari. Varbūt daudzie miljoni dievlūdzēju lūdz nepareizi? Vai vispār ir kāds, kas uzklausa cilvēku lūgšanas?

Vai kāds uzklausa cilvēku lūgšanas?

Lūgšanām nebūtu nekādas jēgas, ja neviens tās neuzklausītu. Kad cilvēks saka lūgšanu, viņš acīmredzot tic, ka neredzamajā garīgajā pasaulē ir kāds, kas viņu dzird. Turklāt ne visas lūgšanas tiek izteiktas vārdos. Daudzi cilvēki tic, ka ir kāds, kas var lasīt pat domas.

Zinātnieki joprojām nav pilnībā izpratuši, kā daudzajos miljardos neironu, no kā sastāv galvas smadzeņu garoza, veidojas domas. Bet būtu saprātīgi secināt, ka domas spēj lasīt tas, kurš ir izveidojis cilvēka smadzenes. Tās ir izveidojis cilvēku Radītājs — Dievs Jehova. (Psalms 83:19, NW; Atklāsmes 4:11.) Ar lūgšanām mums jāgriežas pie viņa. Bet vai Jehova uzklausa visas lūgšanas, ar kurām cilvēki griežas pie viņa?

Vai visas lūgšanas tiek uzklausītas?

Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids bija cilvēks, kas bieži lūdza Dievu. Vienā no psalmiem, ko viņš sarakstīja, Dieva iedvesmots, Dāvids teica: ”Tu uzklausi lūgšanas! Tādēļ pie Tevis nāk visi mirstīgie.” (Psalms 65:3.) Jehova saprot visas lūgšanas, kaut arī tās tiek teiktas daudzos tūkstošos valodu. Neviens cilvēks nebūtu spējīgs uztvert tik daudz informācijas, taču tas nenozīmē, ka Dievs nespēj uzklausīt visus, kas viņu lūdz viņam pieņemamā veidā.

Jēzus Kristus, kas pats ļoti bieži lūdza Dievu, norādīja, ka ir arī tādas lūgšanas, kas Dievam nav patīkamas. Tas ir saprotams no Jēzus vārdiem par paradumu skaitīt iegaumētas lūgšanas, kas bija izplatīts viņa dzīves laikā. V. Strelēvica Jaunajā Derībā Jēzus vārdi ir tulkoti šādi: ”Lūdzot Dievu, nerunājiet daudz kā pagāni, kas domā, ka daudzo vārdu dēļ tiks uzklausīti!” (Mateja 6:7.) Mēs nevaram gaidīt, ka Jehova uzklausīs lūgšanas, kurās neizskan mūsu domas.

Kādā Bībeles sakāmvārdā ir norādīts vēl viens iemesls, kāpēc Dievs varētu neieklausīties lūgšanā: ”Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība.” (Salamana Pamācības 28:9.) ”Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa,” teikts kādā citā sakāmvārdā. (Salamana Pamācības 15:29.) Senās Jūdejas vadītājiem, kas bija vainojami smagos noziegumos, Jehova paziņoja: ”Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un lai cik liels arī būtu jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.” (Jesajas 1:1, 15.)

Vēl vienu iemeslu, kāpēc Dievs varētu neuzklausīt lūgšanas, minēja apustulis Pēteris. Viņš rakstīja: ”Vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievām kā ar trauslāku trauku! Parādiet viņām godu kā žēlastības dzīves līdzmantiniecēm, lai jūsu lūgšanas netiktu traucētas!” (1. Pētera 3:7, JD.) Ja vīrs neievēro šo padomu, viņa lūgšanas netiek tālāk par istabas griestiem.

Tātad cilvēkam jāņem vērā noteikti nosacījumi, ja viņš vēlas, lai Dievs uzklausītu viņa lūgšanas. Diemžēl daudzi cilvēki, kas lūdz Dievu, ļoti maz domā par Dieva prasību pildīšanu, tāpēc daudzās dedzīgās lūgšanas nav padarījušas pasauli labāku.

Ja vēlamies, lai mūsu lūgšanas tiktu uzklausītas, mums jāuzzina, kādas ir Dieva prasības. Un, lai saprastu, vai ar lūgšanām kaut kas tiek panākts, mums vispirms jāsaprot, kāds ir lūgšanu mērķis. Mums jānoskaidro, kāpēc Jehova mums ir devis iespēju griezties pie viņa.

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

G.P.O., Jerusalem