Bībele — gan mīlēta, gan nīsta

”Es vēlētos, lai svētie raksti tiktu pārtulkoti visu tautu valodās,” 16. gadsimtā rakstīja slavens nīderlandiešu zinātnieks Dezidērijs Erasms.

ERASMA karstākā vēlēšanās bija tāda, lai katrs varētu lasīt un saprast Svētos rakstus. Taču Bībeles pretinieki nikni pretojās šādai domai. Tajā laikā Eiropā ikvienam, kas kaut nedaudz interesējās par Bībeli, draudēja dzīvības briesmas. Anglijā parlaments ar likumu noteica, ka ”ikvienam, kas angļu valodā lasa Svētos rakstus, jāatņem zeme, kustamais īpašums, iedzīve un dzīvība.., bet, ja šādi cilvēki tiek apžēloti, taču pēc apžēlošanas ir tikpat ietiepīgi un atgriežas pie vecā paraduma, tad viņi vispirms ir jāpakar par nodevību pret karali un pēc tam jāsadedzina par ķecerību pret Dievu”.

Eiropas kontinentālajā daļā katoļu inkvizīcija nežēlīgi vajāja ”ķeceru” sektas, piemēram, īpaši vērsās pret franču valdensiem, jo viņi sludināja ”evaņģēlijus un vēstules un citus svētos rakstus, ..bet svēto rakstu sludināšana un izskaidrošana lajiem ir absolūti aizliegta”. Neskaitāmi vīrieši un sievietes tika briesmīgi mocīti un nonāvēti tāpēc, ka viņi mīlēja Bībeli. Viņiem draudēja smags sods tikai tāpēc vien, ka viņi skaitīja tēvreizi vai desmit baušļus un mācīja tos saviem bērniem.

 Šādu mīlestību pret Dieva Rakstiem saglabāja daudzi cilvēki, kas no Eiropas pārcēlās uz dzīvi Ziemeļamerikā. Kā rakstīts grāmatā A History of Private Life—Passions of the Renaissance, senāk Amerikā ”lasīšana un reliģija bija nesaraujami saistītas, un tā izveidojās kultūra, kas pilnībā balstījās uz zināšanām par Bībeli”. Kādā sprediķī, kas 1767. gadā tika iespiests Bostonā, pat bija ieteikts: ”Cītīgi lasiet Svētos rakstus. Ik rītu un ik vakaru jums jāizlasa viena Bībeles nodaļa.”

Kā ziņo Barnas pētniecības grupa (ASV, Kalifornija, Ventura), vairāk nekā 90 procentiem amerikāņu pieder vidēji trīs Bībeles. Lai gan Bībele, kā liecina kāds nesens pētījums, Amerikā joprojām tiek augstu vērtēta, taču ”tas laiks, kad tā tika lasīta, pētīta un izmantota dzīvē, ir aizgājis pagātnē”. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai virspusīgs priekšstats par tās saturu. Kāds žurnālists atzīmēja: ”Doma, ka [Bībele] joprojām var palīdzēt mūsdienu problēmās, izskan pavisam reti.”

Laicīgās domāšanas pārsvars

Populārs ir viedoklis, ka dzīvē visu var atrisināt, izmantojot veselo saprātu un cilvēkiem sadarbojoties. Bībele tiek uzlūkota tikai par vienu no daudzajām grāmatām, kurās izklāstīts viedoklis par reliģiju un cilvēku personiskā pieredze, — tā netiek uzskatīta par faktu un patiesības grāmatu.

Kā tad lielākoties cilvēki dzīvē tiek galā ar sarežģītajām situācijām, kas sagādā aizvien vairāk raižu? Viņi darbojas garīgā vakuumā, jo viņiem nav drošas morālas un reliģiskas vadības un norādījumu. Viņi ir kļuvuši līdzīgi kuģiem bez stūres, tādiem, kas ”cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam”. (Efeziešiem 4:14.)

Tātad rodas jautājums: vai Bībele ir līdzīga daudzām citām reliģiska satura grāmatām? Vai arī tie patiešām ir Dieva Raksti, kuros ietverta praktiska un svarīga informācija? (2. Timotejam 3:16, 17.) Vai ir vērts pievērst uzmanību Bībelei? Šie jautājumi ir apskatīti nākamajā rakstā.

[Attēls 3. lpp.]

Dezidērijs Erasms

[Norāde par autortiesībām]

No grāmatas Deutsche Kulturgeschichte

[Attēls 4. lpp.]

Valdensus īpaši vajāja tāpēc, ka viņi sludināja Svētos rakstus

[Norāde par autortiesībām]

Stichting Atlas van Stolk, Rotterdam