Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Jehova sagādā saviem kalpiem ”atpūtas vietu”

Jehova sagādā saviem kalpiem ”atpūtas vietu”

Valstības sludinātāji stāsta

Jehova sagādā saviem kalpiem ”atpūtas vietu”

ĒNAINA atpūtas vieta kalnu takas malā ir tas, ko noguris ceļinieks vēlas ieraudzīt vairāk par visu. Nepālā šādas atpūtas vietas dēvē par čautara. Parasti čautara atrodas līdzās kādam krāšņam banjanam — tā ir ēnaina vieta, kur var piesēst un atpūsties. Šādas atpūtas vietas ierīkošana liecina par kāda cilvēka rūpēm, un lielākoties nav zināms, kas to ir izveidojis.

Gadījumi no Nepālas parāda, kā šajā pasaulē daudziem nogurušiem ”ceļiniekiem” par prieka un garīga atspirdzinājuma Avotu ir kļuvis Dievs Jehova. (Psalms 23:2.)

• Lila Kumari dzīvo skaistajā Pokarā, no kuras paveras neaizmirstams skats uz sniegotajiem Himalaju kalniem. Tomēr, raizējoties par ģimenes iztiku, Lila Kumari domāja, ka nez vai ir pamats raudzīties nākotnē ar cerībām. Reiz, kad pie šīs sievietes atnāca kāda Jehovas lieciniece, Lilu Kumari aizkustināja Bībeles vēsts par brīnišķīgo nākotnes cerību un viņa uzreiz izteica vēlēšanos, lai ar viņu mājās tiktu studēta Bībele.

Lilai Kumari patika studēt Bībeli, tomēr to darīt nebija viegli, jo viņai bija jāsastopas ar spēcīgu pretestību no ģimenes puses. Par spīti grūtībām, viņa nepadevās. Šī sieviete regulāri apmeklēja kristiešu sapulces un pūlējās izmantot dzīvē to, ko bija iemācījusies, — īpaši viņa centās būt pakļāvīga sieva. Ar laiku Lilas Kumari vīrs un māte sāka saprast, ka viņas Bībeles studijas nāk par labu visai ģimenei.

Tagad viņas vīrs un daudzi radinieki arī studē Dieva Rakstus. Pagājušajā kongresā, kas norisinājās Pokarā, Lila Kumari programmu varēja noklausīties kopā ar 15 radiniekiem. Viņa sacīja: ”Mana māja ir kļuvusi par vietu, kur var rast atspirdzinājumu, jo mūsu ģimene tagad ir vienota patiesajā pielūgsmē, un es esmu ieguvusi patiesu sirdsmieru.”

• Kaut gan oficiāli Nepālā kastu diskriminācija ir aizliegta, tā joprojām spēcīgi ietekmē cilvēku dzīvi. Tādēļ ir saprotams, ka daudziem interesē, kas Bībelē ir teikts par vienlīdzību un objektivitāti. Sapratne par to, ka ”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu”, stipri izmainīja Surjas Majas un viņas ģimenes dzīvi. (Apustuļu darbi 10:34.)

Surju Maju ārkārtīgi nomāca netaisnīgā kastu diskriminācija, un dzīvi vēl smagāku darīja sabiedrībā dziļi iesakņojušos tradīciju un paražu nasta. Būdama dievbijīga sieviete, Surja Maja gadiem ilgi bija griezusies pēc palīdzības pie saviem elku dieviem. Tomēr atbildi uz lūgšanām viņa tā arī nebija saņēmusi. Kādu dienu, kad Surja Maja atkal no visas sirds lūdza palīdzību saviem elku dieviem, pie viņas pienāca sešgadīgā mazmeita Babita un pajautāja: ”Kāpēc tu prasi palīdzību elkiem? Viņi taču neko nespēj darīt.”

Izrādījās, ka ar Babitas māti kāda Jehovas lieciniece studē Bībeli. Babita dedzīgi aicināja vecmāmiņu apmeklēt kādu no kristiešu sapulcēm. Kad Surja Maja atnāca uz sapulci, viņa bija pārsteigta, redzot, ka cilvēkiem no dažādām kastām ir prieks atrasties citam cita sabiedrībā un viņiem nav citam pret citu nekādu aizspriedumu. Surja Maja nekavējoties lūdza, lai ar viņu tiktu uzsākta Bībeles studija. Kaut gan šīs sievietes kaimiņiem tas tik ļoti nepatika, ka tie viņu izstūma no sava vidus, viņas apņēmība nemazinājās. No garīgās izaugsmes viņu nespēja atturēt arī sliktā lasīt un rakstīt prasme.

Astoņu gadu laikā seši no Surjas Majas ģimenes locekļiem, arī viņas vīrs un trīs bērni, kļuva par Jehovas lieciniekiem. Tagad Surja Maja ir pilnas slodzes kalpotāja — pioniere, kas ar prieku palīdz citiem atbrīvoties no viņu smagajām nastām un atrast īstu ”atpūtas vietu”, ko spēj sagādāt vienīgi Jehova.