Vai Ziemassvētku paražas ir kristīgas?

ATKAL ir klāt Ziemassvētku laiks. Ko šie svētki nozīmē jums, jūsu ģimenes locekļiem un jūsu draugiem? Vai jums tas ir notikums, kas saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi, vai arī vienkārši svētki? Vai, jūsuprāt, šajā laikā būtu jāpārdomā Jēzus Kristus dzimšana vai arī kristīgajām normām nebūtu jāpievērš uzmanība?

Domājot par šiem jautājumiem, paturiet prātā, ka Ziemassvētku paražas dažādās zemēs atšķiras. Dažādās pasaules daļās atšķiras pat šo svētku nosaukums. Kādā enciklopēdijā ir norādīts, ka, piemēram, angļu vārds Christmas ”ir cēlies no viduslaiku angļu vārdiem Christes Masse, kas nozīmē ”Kristus mise””. Bet Meksikā un citās Latīņamerikas valstīs šos svētkus sauc par La Navidad, un šis nosaukums attiecas uz Kristus dzimšanu. Pievērsīsim uzmanību dažām svētku iezīmēm Meksikā. Tas var ietekmēt jūsu viedokli par šiem svētkiem.

Posadas, ”trīs gudrie” un nacimiento

Svētku svinēšana sākas 16. decembrī, kad sākas posadas. Meksikāņu svētkiem veltītā grāmatā (Mexico’s Feasts of Life) ir rakstīts: ”Posadas ir deviņas brīnumainas dienas pirms Ziemassvētkiem, tajās tiek pieminēta Jāzepa un Marijas vientuļā klejošana pa Betlēmi un brīdis, kad viņiem beidzot tika izrādīta laipnība un ierādīta pajumte. Šajā laikā ģimenes locekļi un draugi katru vakaru sanāk kopā, lai attēlotu notikumus, kas risinājās pirms Kristus dzimšanas.”

Pēc tradīcijas ļaužu grupa, nesdama Marijas un Jāzepa tēlus, pienāk pie kādas mājas un dziedot lūdz patvērumu — posada. Mājas iemītnieki tāpat dziesmā atbild, un beigu beigās atnākušajiem tiek ļauts ieiet mājā. Tad sākas viesības, kuru laikā daži ar aizsietām acīm, izmantodami nūju, pēc kārtas mēģina sasist piñata — lielu, izrotātu māla trauku, kas karājas auklā. Kad tas ir sasists, tad visi uzlasa no trauka izbirušos kārumus (piemēram, konfektes un augļus). Pēc tam tiek pasniegti ēdieni un dzērieni, seko mūzika un dejas. No 16. decembra līdz 23. decembrim notiek astoņas šādas viesības. 24. decembrī tiek svinēta Nochebuena (Ziemassvētku vakars) un ģimenes cenšas sanākt kopā uz īpašām vakariņām.

Drīz vien pienāk Jaunais gads, kad jautrība sit augstu vilni. 5. janvāra vakarā Tres Reyes Magos (”trīs gudrie”) bērniem ”atnes” rotaļlietas. Svētku kulminācija ir 6. janvārī, kad viesiem tiek pasniegta rosca de Reyes (apaļa kūka). Kūkā ir iecepta maza lellīte, kas attēlo zīdaini Jēzu, un tam, kurš to atrod savā kūkas gabalā, 2. februārī ir jārīko beidzamās viesības. (Dažviet ir parasts iecept trīs lellītes, kas simbolizē ”trīs gudros”.) Kā var redzēt, ar Ziemassvētkiem saistītām viesībām gandrīz nav gala.

Ziemassvētku laikā populāras ir nacimiento — Betlēmes ainiņas. Publiskās vietās, kā  arī baznīcās un mājās tiek novietotas gan lielas, gan mazas keramikas vai koka figūras, kas veido Jēzus piedzimšanas ainu. Tur ir Jāzeps un Marija, kas nometušies ceļos pie zīdaiņa silītes, bieži tiek iekļauti arī gani un Los Reyes Magos (”gudrie”). Tiek attēlota kūts, un, lai aina būtu pilnīga, tajā ieliek arī dažas dzīvnieku figūriņas. Bet centrā ir zīdaiņa figūra — spāniski to sauc par el Niño Dios (Bērns Dievs). Reizēm šo galveno figūru visām pārējām pievieno tikai pašā Ziemassvētku vakarā.

Sīkāks ieskats tradīcijās

Enciklopēdijā The Encyclopedia Americana par pasaulē pieņemto Ziemassvētku svinēšanu ir rakstīts: ”Lielākā daļa paražu, kas tagad tiek saistītas ar Ziemassvētkiem, nav kristīgas izcelsmes, bet gan ir cēlušās pirms kristietības rašanās, un kristīgā baznīca tikai pārņēma nekristīgās paražas. Daudzas Ziemassvētku paražas tika pārņemtas no romiešu svētkiem saturnālijiem, ko svinēja decembra vidū. Tieši no šiem svētkiem, piemēram, ir pārņemta paraža rīkot bagātīgus mielastus, apdāvināt citus un mājās iedegt sveces.”

Latīņamerikā tiek ievērotas ne tikai šīs tradīcijas, bet arī citas. Varētu rasties jautājums, kāds ir to avots. Jāatzīst, ka daudzi, kas vēlas sekot Bībelei, saprot: dažas no šīm paražām nav nekas cits kā acteku rituāli. Mehiko izdotā laikrakstā El Universal bija lasāms: ”Dažādu ordeņu mūki izmantoja savā labā faktu, ka indiāņu rituālā kalendāra svētki sakrita ar tiem, kas ir katoļu liturģiskajā kalendārā, un tā veicināja evaņģelizācijas un misionāru darbu. Svētkus par godu indiāņu dievībām viņi aizstāja ar kristiešu dievību svētkiem; viņi ieviesa eiropiešu svētkus un tradīcijas, bet neatmeta arī indiāņu svētkus, un tā radās kultūras sinkrētisms, no kura cēlušās īsti meksikāniskas izpausmes.”

 Iepriekšminētajā The Encyclopedia Americana ir teikts: ”Jēzus dzimšanas attēlošana drāmā jau diezgan sen kļuva par Ziemassvētku sastāvdaļu.. Pirmais, kas baznīcā esot attēlojis ar Jēzus dzimšanu saistītos notikumus, esot bijis Svētais Francisks.” Meksikas kolonizācijas iesākumā baznīcās tika veidoti uzvedumi par Jēzus dzimšanu. To darīja franciskāņi nolūkā iepazīstināt indiāņus ar Jēzus dzimšanu. Vēlāk populārākas par šiem uzvedumiem kļuva posadas. Lai kādi būtu bijuši sākotnējie nodomi, kāpēc sāka svinēt posadas, daudz ko par tām liecina veids, kā tās tiek svinētas mūsdienās. Ja jūs posadas laikā esat Meksikā, jūs varat redzēt kaut ko līdzīgu tam, ko savā komentārā uzsvēra El Universal žurnālists: ”Posadas, kas kādreiz atgādināja ļaudīm, kā Jēzus vecāki meklēja vietu, kur piedzimt Bērnam Dievam, mūsdienās vairs ir tikai laiks, kad cilvēki nododas dzeršanai, pārmērībām, rijībai, visādai niecībai un kad notiek aizvien vairāk un vairāk noziegumu.”

Doma par nacimiento radās koloniālajos laikos no sākotnējiem uzvedumiem baznīcās. Dažiem Betlēmes ainiņas šķiet pievilcīgas, bet vai tajās ir pareizi attēloti Bībelē aprakstītie notikumi? Ir vērts padomāt par šo jautājumu. Kad ieradās tā sauktie trīs gudrie, kas patiesībā bija astrologi, Jēzus un viņa ģimene vairs nedzīvoja kūtī. Bija pagājis jau kāds laiks, un ģimene dzīvoja mājā. Jums būs interesanti ievērot šo detaļu Dieva iedvesmotajā vēstījumā — Mateja evaņģēlijā, 2. nodaļas 1., un 11. pantā. Jūs varat arī pievērst uzmanību tam, ka Bībelē nav minēts astrologu skaits. *

Latīņamerikā Ziemassvētku vecīti aizstāj trīs gudrie. Tāpat kā citās zemēs, arī Latīņamerikā daudzi vecāki mājās paslēpj rotaļlietas. 6. janvāra rītā bērni sāk meklēt ”trīs gudro” atnestās dāvanas. Rotaļlietu tirgotāji šajā laikā gūst lielus ienākumus, un daži ir guvuši pasakainu peļņu no tā, kas acīmredzami ir tikai fantāzijas auglis, kā to apzinās daudzi saprātīgi domājoši cilvēki. Aizvien mazāk ļaužu tic mītam par trim gudrajiem, un tam vairs lāgā netic pat mazi bērni. Daži cilvēki ar to nav apmierināti, bet ko gan citu var gaidīt, ja šis izdomājums joprojām pastāv tikai tāpēc, ka tāda ir tradīcija un ka veikalnieki no tā gūst peļņu?

Agrīnie kristieši nesvinēja Kristus dzimšanu. Kādā enciklopēdijā par to ir teikts: ”Šie svētki netika svinēti kristīgās baznīcas pastāvēšanas pirmajos gadsimtos, jo kristieši vispār mēdza atzīmēt ievērojamu personu nāvi, nevis dzimšanu.” Bībelē rakstīts, ka dzimšanas dienas svinēja pagāni, nevis tie cilvēki, kas pielūdza patieso Dievu. (Mateja 14:6—10.)

Protams, tas nenozīmē, ka nebūtu jāuzzina un jāatceras reālie notikumi, kas bija saistīti ar Dieva Dēla piedzimšanu. Visi, kas vēlas pildīt Dieva gribu, var daudz ko iemācīties no patiesā Bībeles vēstījuma.

 Kas par Jēzus piedzimšanu teikts Bībelē

Uzticamu informāciju par Jēzus piedzimšanu var atrast Mateja un Lūkas evaņģēlijā. Tur teikts, ka eņģelis Gabriēls ieradās pie jaunas neprecētas sievietes, vārdā Marija, kas dzīvoja Galilejas pilsētā Nācaretē. Viņš tai paziņoja šādu vēsti: ”Redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi dēlu un sauksi viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu, un Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni, un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.” (Lūkas 1:31—33.)

Šī vēsts Mariju ļoti pārsteidza. Tā kā viņa nebija precējusies, viņa vaicāja: ”Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos.” Bet eņģelis atbildēja: ”Svēts Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” Marija saprata, ka tā ir Dieva griba, un sacīja: ”Redzi, es esmu tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” (Lūkas 1:34—38.)

Jāzeps, uzzinājis par Marijas grūtniecību, gribēja no viņas šķirties, bet eņģelis arī viņam pastāstīja par gaidāmo brīnumaino piedzimšanu, lai viņš neatstātu Mariju. Jāzeps labprāt uzņēmās pienākumu nākotnē rūpēties par Dieva Dēlu. (Mateja 1:18—25.)

Pēc tam, pakļaudamies imperatora Augusta pavēlei par iedzīvotāju reģistrāciju, Jāzeps un Marija no Nācaretes, kas atradās Galilejā, devās uz Jūdejas pilsētu Betlēmi, kas bija viņu senču pilsēta. ”Un tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais dēls, un viņa to ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija telpas tai mājvietā.” (Lūkas 2:1—7.)

Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas 8. līdz 14. pantā rakstīts, kas notika tālāk: ”Gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: ”Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.” Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: ”Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.””

Astrologi

Mateja stāstījumā minēts, ka Jeruzalemē no austrumu zemēm ieradās astrologi, meklēdami to vietu, kur piedzimis jūdu ķēniņš. Par to lielu interesi izrādīja arī ķēniņš Hērods, taču ne jau ar labiem nolūkiem. ”Viņš tos sūtīja uz Betlēmi un sacīja: ”Eita un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un kad jūs viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka ir es aizeju un viņu pielūdzu.”” Astrologi atrada mazuli un ”atvēra savas mantas un dāvāja viņam zeltu, vīrāku un mirres”. Taču viņi nedevās atpakaļ pie Hēroda, jo ”sapnī [bija] saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties”. Dievs ar eņģeļa starpniecību brīdināja Jāzepu par Hēroda nodomiem, tāpēc Jāzeps kopā ar Mariju un dēlu aizbēga uz Ēģipti. Pēc tam nežēlīgais ķēniņš Hērods, gribēdams iznīcināt jauno ķēniņu, lika Betlēmē un tās apkaimē nogalināt visus zēnus līdz divu gadu vecumam. (Mateja 2:1—16.)

Ko var mācīties no šī vēstījuma?

No tālienes ieradušies astrologi, lai cik viņu būtu bijis, nepielūdza patieso Dievu. Bībeles tulkojumā La Nueva Biblia Latinoamérica (1989. gada izdevums), zemsvītras piezīmē, ir teikts: ”Magi nebija ķēniņi, bet gan zīlnieki un pagānu reliģijas priesteri.” Viņi bija atnākuši uz Jeruzalemi, vadīdamies pēc savām zināšanām par zvaigznēm, ko viņi pielūdza. Ja Dievs būtu vēlējies viņus aizvest pie mazuļa, viņi tieši tur arī  būtu uzreiz nokļuvuši, nemaz nenonākdami vispirms Jeruzalemē un Hēroda pilī. Vēlāk gan Dievs iejaucās viņu rīcībā, lai pasargātu bērnu.

Ziemassvētkos ap šo notikumu tiek uzburta mītiska un romantiska gaisotne, kas aizēno pašu galveno, proti: Jēzus piedzima, lai kļūtu par varenu Ķēniņu, kā bija paziņots Marijai un ganiem. Jēzus tagad vairs nav nedz zīdainis, nedz mazs bērns. Viņš ir Dieva Valstības Ķēniņš, kas valda, un ļoti drīz viņš likvidēs visas valdīšanas formas, kas pretojas Dieva gribai, un atrisinās visas cilvēces problēmas. Tā ir tā Valstība, par kuru tiek lūgts lūgšanā ”Mūsu Tēvs” jeb tēvreizē. (Daniēla 2:44; Mateja 6:9, 10.)

No vārdiem, ko eņģeļi teica ganiem, mēs uzzinām, ka visiem, kas labprāt uzklausa labo vēsti, ir iespēja izglābties. Tie, kas iegūst Dieva labvēlību, kļūst par ”laba prāta cilvēkiem” (JD). Visā pasaulē pastāvēs miers, kad pār to valdīs Jēzus Kristus Valstība, bet cilvēkiem ir jāvēlas pildīt Dieva gribu. Vai Ziemassvētki to veicina, un vai tajos atspoguļojas šāda cilvēku vēlēšanās? Daudzi godprātīgi cilvēki, kas vēlas sekot Bībelei, uzskata, ka atbilde ir acīm redzama. (Lūkas 2:10, 11, 14.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 4. lpp.]

DAŽI BŪTU PĀRSTEIGTI

Toms Flinns savā grāmatā The Trouble With Christmas izklāstīja secinājumus, kādus bija izdarījis, daudzus gadus pētīdams Ziemassvētku paražas.

Viņš raksta: ”Neaptverami daudz tradīciju, ko mēs tagad saistām ar Ziemassvētkiem, sakņojas pirmskristietības pagānisko reliģiju tradīcijās. Dažām no tām ir bijusi sociāla, seksuāla vai kosmoloģiska nozīme, un izglītoti, kulturāli, mūsdienīgi domājoši cilvēki šīs tradīcijas atmestu, ja skaidrāk izprastu to saknes.” (19. lappuse.)

Minējis milzum daudz faktu, T. Flinns atkal atgriežas pie galvenās domas: ”Viens no vislielākajiem paradoksiem, kas saistās ar Ziemassvētkiem, ir tas, cik gan maz to saturā ir kaut kā patiesi kristīga. Ja mēs no tiem atmestu visu, kas ir cēlies pirms kristietības, lielākā daļa no palikušā būtu vēlākos laikos radies papildinājums, nevis autentiski kristīgas tradīcijas.” (155. lappuse.)

[Attēls 7. lpp.]

Paziņojot par Jēzus piedzimšanu, tika pavēstīts, ka viņš nākotnē būs Dieva izraudzītais Ķēniņš