Vai jūs atceraties?

Vai jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus? Pamēģiniet atbildēt uz tālāk minētajiem jautājumiem.

• Ko ir svarīgi ņemt vērā, risinot domstarpības?

Iesākumā mums ir jāsaprot, ka ikvienu no mums var ietekmēt nepareizas domas un izjūtas. Tāpat mums būtu nopietni jāpārdomā, vai nevarētu gadīties, ka nevis otrs cilvēks, bet mēs paši esam vainojami tajā, kas ar mums ir noticis. (15. augusts, 23. lappuse.)

• Kad būs ”visa atjaunošanās laiki”, par kuriem ir runāts Apustuļu darbos 3:21 (”Evaņģēliji un Apustuļu darbi”)?

Minētā atjaunošana norisinās divos posmos. Pirmais posms, kas norisinās kopš 1919. gada, ir garīga atjaunošana. Otrais posms noritēs nākotnē, kad uz zemes tiks atjaunota paradīze. (1. septembris, 17., 18. lappuse.)

• Kāpēc Salamana Pamācībās 6:6—8 ir teikts, ka skudrām nav valdnieka, un ko mēs no tām varam mācīties?

Katrai skudru kolonijai ir sava karaliene, bet tā ir karaliene tikai tādā ziņā, ka dēj olas un ir kolonijas māte. Skudras ir čaklas, un arī mums ir cītīgi jāstrādā, cenšoties uzlabot sava darba kvalitāti, vienalga, vai kāds mūs vēro vai ne. (15. septembris, 26. lappuse.)

• Vai 2. Ķēniņu 22:20 lasāmais Huldas pravietojums par to, ka Josija nomirs ”ar mieru”, bija precīzs, ja reiz Josija gāja bojā kaujā?

Uz šo jautājumu var atbildēt apstiprinoši, jo Josija nomira pirms tam, kad zeme 609.—607. gadā p.m.ē. piedzīvoja lielu postu — babilonieši aplenca Jeruzalemi un pēc tam to sagrāva. (15. septembris, 30. lappuse.)

• Kāpēc, cildinot sievu, Salamans to raksturoja ar vārdiem ”mīlīga kā briežu māte un cildeni daiļa kā kalnu kaza”? (Salamana Pamācības 5:18, 19.)

Kalnu kazām piemīt grācija un elegance, un tām ir rāma daba. Tomēr tās ir arī izturīgas un var izdzīvot un radīt pēcnācējus klinšainās un nepieejamās vietās, kur mēdz būt visai trūcīga barība. (1. oktobris, 30., 31. lappuse.)

• Kas bija Henrijs Grū un Džordžs Storss?

Abi šie vīrieši dzīvoja 19. gadsimtā un bija dedzīgi Bībeles pētnieki. H. Grū saprata, ka tādas mācības kā mācība par trīsvienību, dvēseles nemirstību un elles ugunīm ir pretrunā ar Dieva Rakstiem. Dž. Storss atklāja, ka būs cilvēki, kas iemantos mūžīgu dzīvi uz zemes. Viņi aizsāka darbu, par kura turpinātāju kļuva Čārlzs Teizs Rasels, kas 1879. gadā sāka publicēt šo žurnālu. (15. oktobris, 26.—30. lappuse.)

• Kāds ir Jehovas liecinieku viedoklis par medicīniskām procedūrām, kurās tiek izmantotas paša pacienta asinis?

Balstot savus uzskatus uz Bībeli, viņi neuzglabā savas asinis un neizmanto tās pārliešanas nolūkos. Katrs kristietis pats izlemj, ko viņš ļaus darīt ar savām asinīm ķirurģiskas procedūras, medicīniskas izmeklēšanas vai ārstēšanas kursa laikā. Viņam ir jāpārdomā, kas Bībelē ir teikts par asinīm, un jāatceras, ka viņš ir veltījis sevi Dievam. (15. oktobris, 30., 31. lappuse.)

• Kas, saskaņā ar šī gada sākumā veiktajiem apsekojumiem, ir sevišķi nepieciešams Jehovas lieciniekiem dažādās pasaules zemēs?

Attīstības valstīs, kur materiālā ziņā stāvoklis ir ļoti grūts, ir vajadzīgs vairāk nekā 11 000 Valstības zāļu. Daudzu zemju kristieši ar saviem ziedojumiem atbalsta piemērotu pulcēšanās vietu celtniecību. (1. novembris, 30., 31. lappuse.)

• Kādi ir daži no oriģinālvalodas vārdiem, kas izmantoti Bībelē, runājot par kalpošanu?

Šādi vārdi ir, piemēram, leitūrgia un latreia. (Ebrejiem 10:11; Lūkas 2:36, 37.) (15. novembris, 10.—12. lappuse.)

• Ko svarīgu mēs varam mācīties no tā, kas Bībelē rakstīts par Ādamu un Ievu?

Visi, kas tiecas būt neatkarīgi no Dieva Jehovas, rīkojas galēji nesaprātīgi. (15. novembris, 24.—27. lappuse.)

• Kā Raksti apliecina, ka Dievs saviem kalpiem dod spēku?

Dāvids, Habakuks un apustulis Pāvils apliecināja, ka Jehova viņus ir stiprinājis. (Psalms 60:14; Habakuka 3:19; Filipiešiem 4:13.) Tāpēc mēs varam būt droši, ka Dievs vēlas un var dot spēku arī mums. (1. decembris, 10., 11. lappuse.)