Kas var sadziedēt kara rētas?

ĀBRAHĀMS * 20 gadus karoja partizānu armijas rindās. Bet tagad viņš ir atteicies no bruņotas cīņas un nekad vairs neies karot. Daži no kādreizējiem ienaidniekiem pat ir kļuvuši viņam par tuviem draugiem. Kas viņu pamudināja mainīties? Tā bija Bībele. Tā ļāva Ābrahāmam iegūt cerību un izpratni, palīdzot viņam paraudzīties uz to, kas notiek ar cilvēkiem, no Dieva viedokļa. Bībele izdzēsa viņā vēlēšanos karot, un viņš pamazām sāka pārvarēt savas sāpes, bēdas, naidu un sarūgtinājumu. Ābrahāms pārliecinājās, ka Bībele ir iedarbīgas ”zāles”, kas dziedē sirdi.

Kā Bībele palīdz cilvēkam sadziedēt emocionālas rētas? Šī grāmata, protams, nevarēja mainīt to, ko Ābrahāms bija pieredzējis. Taču, lasīdams Dieva Rakstus un pārdomādams tos, viņš sāka saskaņot savu viedokli ar Radītāja domām. Tagad viņam ir nākotnes cerība un jauni mērķi dzīvē. Viņam ir kļuvis svarīgs tas, kas ir svarīgs Dievam. Kad tas viss sāka ar viņu notikt, pagātnes rētas sāka sadzīt. Tā Bībele izmainīja Ābrahāma dzīvi.

Pilsoņu kara virpulī

Ābrahāms ir dzimis Āfrikā trīsdesmitajos gados. Pēc Otrā pasaules kara viņa dzimtajā zemē valdīja spēcīga kaimiņvalsts, bet daudzi Ābrahāma tautieši alka pēc neatkarības. 1961. gadā Ābrahāms pievienojās atbrīvošanās kustībai, kas organizēja partizānu karu pret šo spēcīgo kaimiņvalsti.

”Viņi bija mūsu ienaidnieki. Viņi gribēja nogalināt mūs, tāpēc mūsu mērķis bija nogalināt viņus,” stāsta Ābrahāms.

Ābrahāma dzīvība bieži bija briesmās, un visbeidzot 1982. gadā pēc 20 karotāja gaitās pavadītiem gadiem viņš aizbēga uz Eiropu. Tolaik Ābrahāms jau bija sasniedzis pusmūžu, un, tā kā nu viņam bija daudz brīva laika, viņš sāka pārdomāt savu dzīvi. Kas bija iznācis no viņa sapņiem? Kas bija gaidāms nākotnē? Ābrahāms satika Jehovas lieciniekus un sāka iet uz viņu sapulcēm. Viņš atcerējās, ka pirms vairākiem gadiem Āfrikā viņš bija lasījis bukletu, ko viņam bija iedevis kāds Jehovas liecinieks. Bukletā bija stāstīts, ka nākotnē uz zemes būs paradīze un pār cilvēci valdīs debesu valdība. Vai tā tiešām varētu būt taisnība?

 Ābrahāms saka: ”No Bībeles es uzzināju, ka visi tie gadi, ko es pavadīju karodams, ir velti izšķiesti. Vienīgā valdība, kas pret visiem izturēsies taisnīgi, ir Dieva Valstība.”

Drīz pēc tam, kad Ābrahāms bija kristījies un kļuvis par Jehovas liecinieku, uz to Eiropas pilsētu, kurā viņš dzīvoja, atbēga kāds vīrietis no Āfrikas, vārdā Roberts. Roberts un Ābrahāms bija cīnījušies vienā un tajā pašā karā, tikai pretējās pusēs. Roberts bieži bija domājis, kāda īsti ir dzīves jēga. Viņš bija reliģiozs cilvēks un bija lasījis Bībeli, tāpēc viņš zināja, ka Dieva vārds ir Jehova. Kad liecinieki no draudzes, pie kuras piederēja Ābrahāms, piedāvāja Robertam palīdzību, lai viņš labāk varētu saprast Bībeli, viņš labprāt to pieņēma.

Roberts stāsta: ”Jau no paša sākuma mani iespaidoja tas, kā liecinieki lieto Jehovas un Jēzus vārdu, atzīstot viņus par divām dažādām personām. Tas saskanēja ar to, ko es jau biju uzzinājis no Bībeles. Turklāt liecinieki pieklājīgi ģērbjas un izturas laipni pret citiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības. Tas viss mani ļoti dziļi ietekmēja.”

Ienaidnieki kļūst par draugiem

Roberts un Ābrahāms, kādreizējie ienaidnieki, tagad ir tuvi draugi. Viņi abi kalpo par pilnas slodzes sludinātājiem vienā Jehovas liecinieku draudzē. ”Kara laikā es bieži lauzīju galvu, kā gan tas ir iespējams, ka cilvēki, kuri dzīvo kaimiņu zemēs un no kuriem daudzi turklāt pieder pie vienas un tās pašas reliģijas, ienīst cits citu,” saka Ābrahāms. ”Mēs ar Robertu piederējām pie vienas baznīcas, tomēr mēs gājām karot viens pret otru. Tagad mēs abi esam Jehovas liecinieki, un ticība ir mūs apvienojusi.”

”Tur jau ir tā starpība,” piebilst Roberts. ”Tagad mēs piederam pie ticības, kas mūs ir padarījusi par patiesas brālības locekļiem. Mēs nekad vairs neiesim karot.” Bībele ir spēcīgi ietekmējusi šo bijušo ienaidnieku sirdis. Naids un rūgtums pamazām ir atkāpies uzticības un draudzības priekšā.

Tajā pašā laikā, kad Ābrahāms un Roberts piedalījās karā, divi citi jauni vīrieši karoja pretējās pusēs kādā citā konfliktā starp kaimiņu valstīm. Taču drīzumā Bībele mainīja arī viņu dzīvi. Kā tas notika?

Nogalināt un tad mirt varoņa nāvē

Gabriēlam, kurš bija uzaudzis reliģiozā ģimenē, bija mācīts, ka viņa dzimtene izcīna svētu karu. Tāpēc 19 gadu vecumā viņš brīvprātīgi pieteicās karadienestā un lūdza, lai viņu nosūta uz fronti. 13 mēnešus viņš piedalījās sīvās kaujās, un reizēm viņa vienība atradās tikai pusotra kilometra attālumā no pretinieka. ”Viens gadījums man ir sevišķi spilgti iespiedies atmiņā,” Gabriēls atceras. ”Komandieris mums pateica, ka naktī gaidāms ienaidnieka uzbrukums. Mūsu nervi bija tā saspīlēti, ka mēs visu nakti šāvām ar savu mīnmetēju.” Kaimiņvalsts iedzīvotājus viņš uzskatīja par ienaidniekiem, kas pelnījuši nāvi. ”Mans mērķis bija nogalināt pēc iespējas vairāk ienaidnieku, un pēc tam, tāpat kā daudzi no maniem draugiem, es gribēju mirt varoņa nāvē.”

 Taču ar laiku Gabriēls vīlās savā pārliecībā. Viņš aizbēga kalnos, slepus pārgāja robežu, lai nokļūtu neitrālā valstī, un aizbrauca uz Eiropu. Viņš nemitīgi jautāja Dievam, kāpēc dzīve ir tik smaga un vai grūtības, ar kurām jācīnās, ir Dieva sods. Gabriēls satika Jehovas lieciniekus, un tie viņam Bībelē parādīja izskaidrojumu, kāpēc tagad dzīvē ir tik daudz problēmu. (Mateja 24:3—14; 2. Timotejam 3:1—5.)

Jo vairāk Gabriēls uzzināja no Bībeles, jo vairāk viņš pārliecinājās, ka tajā ir stāstīta patiesība. ”Es uzzināju, ka mēs varam dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. Savādi, bet tieši pēc tā es ilgojos, kad biju bērns.” Bībelē Gabriēls atrada mierinājumu, un viņa dziļākās emocionālās rētas sāka sadzīt. Tajā laikā, kad viņš satika Daniēlu, kādreizējo ienaidnieku, viņa sirdī vairs nebija nekāda naida. Bet kā Daniēls bija nonācis Eiropā?

”Ja tu tiešām esi, lūdzu, palīdzi man!”

Daniēls bija audzināts katoļu ticībā, un 18 gadu vecumā viņš bija iesaukts armijā. Viņu aizsūtīja karot tajā pašā karā, kurā piedalījās Gabriēls, tikai Daniēls cīnījās pretējā nometnē. Priekšējās līnijas tuvumā tanku, kurā Daniēls brauca, ķēra tiešs trāpījums. Viņa draugi gāja bojā, bet viņš pats bija smagi ievainots un nokļuva gūstā. Pēc vairākiem hospitālī un gūstekņu nometnē pavadītiem mēnešiem viņš tika nosūtīts uz kādu neitrālu valsti. Juzdamies vientuļš un satriekts, viņš sāka domāt par pašnāvību. Daniēls lūdza Dievu: ”Ja tu tiešām esi, lūdzu, palīdzi man!” Nākamajā dienā pie viņa atnāca Jehovas liecinieki un sniedza Daniēlam atbildes uz daudziem no viņa jautājumiem. Vēlāk, kad Daniēls bija ieguvis bēgļa statusu un aizbraucis uz Eiropu, viņš atkal satikās ar Jehovas lieciniekiem un sāka studēt Bībeli. Tas, ko viņš iemācījās, palīdzēja viņam pārvarēt iekšējo nemieru un rūgtumu.

Tagad Gabriēls un Daniēls ir labi draugi un, būdami kristīti Jehovas liecinieki, pieder pie vienotas garīgas brālības. ”Mīlestība pret Jehovu un zināšanas, ko esmu ieguvis no Bībeles, palīdz man raudzīties uz dzīvi tā, kā raugās viņš. Daniēls vairs nav mans ienaidnieks. Savulaik es būtu bijis gatavs viņu nogalināt. Bībele man ir iemācījusi tieši pretējo — būt gatavam mirt par viņu,” saka Gabriēls.

”Es redzēju, kā dažādu reliģiju un tautību cilvēki slepkavo cits citu,” stāsta Daniēls. ”Un karā cits citu nogalināja pat tie, kas piederēja pie vienas reliģijas. To redzot, man likās, ka tajā ir vainojams Dievs. Tagad es zinu, ka īstenībā visu karu vaininieks ir Sātans. Mēs ar Gabriēlu tagad esam ticības biedri, un mēs nekad vairs nekarosim.”

 ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs”

Kāpēc ar Ābrahāmu, Robertu, Gabriēlu un Daniēlu notika tik lielas pārmaiņas? Kā viņiem izdevās atbrīvoties no sāpēm un naida, kas bija iesakņojies dziļi viņu sirdī?

Viņi visi lasīja, pārdomāja un mācījās patiesību no Bībeles — Dieva vārda, kas ir ”dzīvs un spēcīgs”. (Ebrejiem 4:12.) Bībeles Autors ir cilvēku Radītājs, kurš zina, kā mainīt uz labo pusi to cilvēku sirdi, kuri vēlas klausīties un mācīties. ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā.” Ja cilvēks ļauj, lai Bībele viņu vada, viņš iegūst jaunu vērtību izpratni un principus. Viņš sāk saprast, kāds ir Jehovas viedoklis dažādos jautājumos. Tas daudzējādā ziņā nāk cilvēkam par labu un palīdz arī sadziedēt kara atstātās rētas. (2. Timotejam 3:16.)

Dieva rakstos ir paskaidrots, ka neviena tauta, rase vai etniskā grupa nav ne labāka, ne sliktāka par citām. ”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” Ja cilvēks atzīst šo faktu, viņš var pakāpeniski izskaust sevī naidu pret citu rasi vai tautu. (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

Bībeles pravietojumi norāda, ka drīzumā Dievs pašreizējo cilvēku valdīšanas sistēmu nomainīs ar savu mesiānisko Valstību. Ar šīs valdības palīdzību Dievs liks ”kaŗiem mitēties visā pasaulē”. Visām organizācijām, kas veicina karus un mudina cilvēkus cīnīties tajos, pienāks gals. Kara upuri tiks celti augšā no mirušajiem, un viņiem būs dota iespēja dzīvot paradīzē uz zemes. Nevienam vairs nevajadzēs bēgt no uzbrucējiem vai apspiedējiem. (Psalms 46:10; Daniēla 2:44; Apustuļu darbi 24:15.)

Par cilvēkiem, kas dzīvos tajā laikā, Bībelē ir sacīts: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu.. Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti nedz arī dzemdēs bērnus agrai nāvei.” Tiks izlabots itin viss posts un zaudējumi, kas ir nodarīti. Droša paļāvība uz to, ka šī cerība piepildīsies, palīdz cilvēkam pakāpeniski pārvarēt sāpes un bēdas. (Jesajas 65:21—23.)

Bībelei ir liels spēks, un tā dziedinoši iedarbojas uz cilvēka sirdi. Tās mācības jau tagad palīdz sadziedēt kara rētas. Daudzi agrākie ienaidnieki kļūst par vienotas, starptautiskas brāļu saimes locekļiem. Šī dziedināšana turpināsies Dieva jaunajā sistēmā, līdz cilvēku sirdīs vairs nebūs ne naida un rūgtuma, ne bēdu un sāpju. Radītājs apsola, ka agrākās ciešanas tad ”vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā”. (Jesajas 65:17.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 4. lpp.]

”No Bībeles es uzzināju, ka visi tie gadi, ko es pavadīju karodams, ir velti izšķiesti.”

[Izceltais teksts 5. lpp.]

Bībele spēj dziļi ietekmēt kādreizējo ienaidnieku sirdis

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Naids un rūgtums pamazām ir atkāpies uzticības un draudzības priekšā

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Ja cilvēks ļauj, lai Bībele viņu vada, viņš iegūst jaunu vērtību izpratni un principus

[Attēls 7. lpp.]

Agrākie ienaidnieki tagad kļūst par vienotas, starptautiskas brāļu saimes locekļiem

[Norāde par attēla autortiesībām 4. lpp.]

Refugee camp: UN PHOTO 186811/J. Isaac