Mīlestība ceļ
Mīlestība ceļ
”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.” (MATEJA 22:37)
1. a) Kas nepieciešams kristietim? b) Kas un kāpēc kristietim nepieciešams visvairāk?
KRISTIETIM daudz jāmācās, lai viņš būtu labs Dieva kalps. Salamana Pamācību grāmatā ir uzsvērts, cik svarīgas ir zināšanas, izpratne un gudrība. (Salamana Pamācības 2:1—10.) Apustulis Pāvils rakstīja, ka kristietim nepieciešama stipra ticība un cerība. (Romiešiem 1:16, 17; Kolosiešiem 1:5; Ebrejiem 10:39.) Ļoti svarīga ir arī pacietība un izturība. (Apustuļu darbi 24:25; Ebrejiem 10:36.) Tomēr, ja kristietim trūkst mīlestības, viss iepriekš minētais var zaudēt savu nozīmi. (1. Korintiešiem 13:1—3, 13.)
2. Kā Jēzus uzsvēra mīlestības nozīmi, un kādi jautājumi mums jāpārdomā, ņemot vērā viņa vārdus?
2 Jēzus norādīja, cik svarīga ir mīlestība, kad teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Tā kā mīlestība ir galvenais, pēc kā var pazīt patiesos kristiešus, mums nopietni jāpārdomā vairāki būtiski jautājumi, piemēram: kas ir mīlestība? Kāpēc mīlestība ir tik svarīga, ka Jēzus to nosauca par galveno pazīmi, kas raksturo viņa mācekļus? Ko mēs varam darīt, lai mūsu mīlestība kļūtu arvien stiprāka? Pret ko mums jāizrāda mīlestība?
Kas ir mīlestība
3. Kas ir mīlestība, un kāpēc var teikt, ka tā ir saistīta gan ar prātu, gan ar sirdi?
3 Mīlestība ir ’intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku’. Mīlestība rosina cilvēkus darboties citu labā, pat ja tas prasa lielus upurus. Mīlestība, par kuru runāts Bībelē, ir saistīta gan ar prātu, gan arī ar sirdi. Prāts kristietim palīdz apzināties, ka gan viņam pašam, gan tiem, kurus viņš mīl, ir savas vājās un savas stiprās puses. Turklāt ar prātu kristietis saprot, ka viņam jāmīl pat tie cilvēki, pret kuriem viņam dabiski neveidotos sirsnīgas jūtas, jo, lasīdams Bībeli, viņš ir uzzinājis, ka Dievs vēlas, lai viņš mīlētu arī šos cilvēkus. (Mateja 5:44; 1. Korintiešiem 16:14.) Tomēr pats galvenais ir, lai mīlestība nāktu no sirds. Patiesa mīlestība — tā mīlestība, kas minēta Bībelē, — nav saistīta tikai ar prāta darbību. Tā ir saistīta ar dziļām un noturīgām jūtām. (1. Pētera 1:22.)
4. Kā mīlestība vieno cilvēkus?
4 Cilvēki, kuru sirdī ir egoisms, nespēj patiesi mīlēt, jo mīlestība liek pievērst citu vajadzībām vairāk uzmanības nekā savējām. (Filipiešiem 2:2—4.) Jēzus vārdi ”svētīgāk ir dot nekā ņemt” vislabāk piepildās tad, ja cilvēks vēlas dot, mīlestības mudināts. (Apustuļu darbi 20:35.) Mīlestība vieno cilvēkus ļoti ciešām saitēm. (Kolosiešiem 3:14.) Bieži vien mīlestība ir saistīta ar draudzību, tomēr mīlestība cilvēkus vieno daudz stiprākām saitēm nekā draudzība. Par mīlestību tiek sauktas tās jūtas, kuras viens pret otru jūt dzīvesbiedri, tomēr mīlestība, par kuru runāts Bībelē, ir daudz dziļāka par abpusējām simpātijām un juteklisko tieksmi. Dzīvesbiedri, kas patiesi mīl viens otru, paliek kopā arī tad, ja vecuma, slimības vai kāda cita iemesla dēļ tuvība vairs nav iespējama.
Kāpēc mīlestība ir tik svarīga
5. Kāpēc galvenais kristieša dzīvē ir mīlestība?
5 Kāpēc galvenais kristieša dzīvē ir mīlestība? Pirmkārt, tāpēc, ka Jēzus pavēlēja saviem sekotājiem mīlēt citam citu. Viņš teica: ”Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu. Tā ir mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu.” (Jāņa 15:14, 17.) Otrkārt, tāpēc, ka mīlestība ir Jehovas personības raksturīgākā iezīme, un visu viņa kalpu pienākums ir sekot viņa paraugam. (Efeziešiem 5:1; 1. Jāņa 4:16.) Bībelē ir teikts, ka, iepazīstot Jehovu un Jēzu, cilvēks var iemantot mūžīgu dzīvi. Vai mēs varam apgalvot, ka pazīstam Dievu, ja necenšamies viņam līdzināties? Apustulis Jānis norādīja: ”Kas nemīl, tas nav Dievu pazinis, jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8, JD.)
6. Kā mīlestība mums palīdz būt līdzsvarotiem?
6 Trešais iemesls, kāpēc mums nepieciešama mīlestība, ir tas, ka mīlestība mums palīdz būt līdzsvarotiem un visu darīt ar pareiziem motīviem. Piemēram, kristietim pastāvīgi jāpapildina savas zināšanas par Dieva Rakstiem. Šīs zināšanas viņam ir kā ēdiens. Tās palīdz sasniegt garīgu briedumu un dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. (Psalms 119:105; Mateja 4:4; 2. Timotejam 3:15, 16.) Tomēr, kā brīdināja Pāvils, ”zināšanas dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ”. (1. Korintiešiem 8:1, JD.) Tas nenozīmē, ka iegūt zināšanas ir slikti. Problēmas rodas nevis zināšanu, bet mūsu grēcīgās dabas dēļ. (1. Mozus 8:21.) Ja cilvēkam trūkst mīlestības, zināšanas viņu padara uzpūtīgu — liek domāt, ka viņš ir pārāks par citiem. Turpretī, ja viņa rīcības galvenais motīvs ir mīlestība, tad tā nenotiek, jo ”mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga”. (1. Korintiešiem 13:4.) Kristietis, kura rīcību nosaka mīlestība, nekļūst augstprātīgs, pat ja viņam ir daudz zināšanu. Mīlestība viņam palīdz būt pazemīgam un pasargā no slavaskāres. (Psalms 138:6; Jēkaba 4:6.)
7., 8. Kā mīlestība mums palīdz saprast, kas ir vissvarīgākais?
7 Pāvils vēstulē filipiešiem rakstīja: ”Es izlūdzos, lai jūsu mīlestība vienmēr vairāk un vairāk pieņemas atziņā un visādā izmaņā, ka jūs svarīgāko pārbaudāt.” (Filipiešiem 1:9, 10.) Kristīga mīlestība mums palīdz paklausīt šim aicinājumam un pārbaudīt, kas ir svarīgākais. Piemēram, padomāsim par vārdiem, ko Pāvils rakstīja Timotejam: ”Ja kas tiecas pēc bīskapa [”pārrauga”, NW] amata, tas iekāro teicamu darbu.” (1. Timotejam 3:1.) Pagājušā kalpošanas gadā pasaulē bija 91 487 Jehovas liecinieku draudzes — par 1502 draudzēm vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi jauni draudžu vecākie, un tie brāļi, kas vēlas pildīt draudžu vecāko pienākumus, ir pelnījuši uzslavu par savu labo apņemšanos.
8 Tomēr visiem, kas tiecas pēc papildu pienākumiem draudzē, jācenšas saglabāt līdzsvars, paturot prātā galveno iemeslu, kāpēc brāļiem tiek uzticēti šie pienākumi. Plašākas pilnvaras vai ievērojamāks stāvoklis nav tas, pēc kā būtu jātiecas. Jehovam ir patīkami tādi draudžu vecākie, kuru rīcību nosaka mīlestība pret viņu un pret ticības biedriem un kuri netiecas pēc augsta stāvokļa un varas. Apustulis Pēteris, atgādinājis draudžu vecākajiem, kādai jābūt viņu attieksmei pret pienākumiem draudzē, uzsvēra, ka viņiem nepieciešama pazemība. Gan vecākajiem, gan visiem pārējiem draudžu locekļiem Pēteris deva padomu: ”Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas.” (1. Pētera 5:1—6.) Brāļiem, kas vēlas uzņemties vadību draudzē, jāmācās no tiem daudzajiem draudžu vecākajiem, kas nodrošina bagātīgas svētības savām draudzēm, pašaizliedzīgi un pazemīgi strādājot to labā. (Ebrejiem 13:7.)
Pareizi motīvi palīdz pastāvēt līdz galam
9. Kāpēc kristieši patur prātā Jehovas solītās svētības?
9 Visiem, kurus mīlestība mudina dzīvot dievbijīgi, Bībelē ir solītas bagātīgas svētības jau tagad un vēl brīnišķīgākas svētības nākotnē. (1. Timotejam 4:8.) Pārliecība par to, ka Bībeles solījumi piepildīsies un ka Jehova ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā”, kristietim palīdz saglabāt stipru ticību. (Ebrejiem 11:6.) Mēs visi ļoti gaidām laiku, kad piepildīsies Dieva apsolījumi, un domājam tāpat kā apustulis Jānis, kad viņš sacīja: ”Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!” (Atklāsmes 22:20.) Domas par svētībām, ko saņemsim, ja paliksim uzticīgi Dievam, mums palīdz pastāvēt līdz galam, tāpat kā domas par gaidāmo prieku palīdzēja izturēt Jēzum. (Ebrejiem 12:1, 2, JD.)
10., 11. Kā mīlestība mums palīdz pastāvēt līdz galam?
10 Bet kas varētu notikt, ja vēlēšanās dzīvot jaunajā pasaulē būtu vienīgais iemesls, kāpēc mēs kalpojam Jehovam? Mums varētu pietrūkt pacietības vai arī mēs kļūtu neapmierināti, piedzīvojot grūtības vai saprotot, ka notikumi nerisinās tā, kā mēs to vēlētos, vai tad, kad mēs to vēlētos. Ja tā notiktu, ar laiku mēs varētu tikt ”aizskaloti projām”. (Ebrejiem 2:1; 3:12.) Pāvils reiz minēja savu bijušo darba biedru Dēmu, kas viņu bija pametis, ”mīlēdams tagadējo pasauli”. (2. Timotejam 4:10.) Tas var notikt ar jebkuru cilvēku, kas kalpo Dievam, savtīgu motīvu mudināts. Šāda cilvēka uzmanību var piesaistīt tūlītējs labums, ko piedāvā pašreizējā pasaule, un viņam var zust vēlēšanās kaut ko upurēt, lai saņemtu svētības nākotnē.
11 Vēlēšanās izjust apsolītās svētības un pieredzēt ilgi gaidīto atbrīvošanu no pārbaudījumiem ir dabiska un nekādā ziņā nav nosodāma. Bet mīlestība mums palīdz saprast, kas ir galvenais dzīvē. Galvenais ir Jehovas griba, nevis tas, ko vēlamies mēs. (Lūkas 22:41, 42.) Mīlestība mums dod garīgu spēku. Tā mums palīdz būt pacietīgiem, atzinīgi novērtēt tās svētības, ko mēs no Dieva saņemam jau tagad, un dzīvot ar pārliecību, ka noteiktā laikā mēs saņemsim visu, ko viņš mums solījis, un pat vairāk. (Psalms 145:16; 2. Korintiešiem 12:8, 9.) Mīlestība mums palīdz pašaizliedzīgi kalpot Dievam, jo tā ”nemeklē savu labumu”. (1. Korintiešiem 13:4, 5.)
Kas ir pelnījis mūsu mīlestību
12. Kā, saskaņā ar Jēzus vārdiem, jāizpaužas mūsu mīlestībai?
12 Citēdams divus fragmentus no Mozus bauslības, Jēzus norādīja uz vispārīgu principu, kas palīdz saprast, kā jāizpaužas mūsu mīlestībai. Viņš teica: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta. [..] Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:37—39.)
13. Kā mēs varam iemīlēt Jehovu, kaut arī mēs viņu neredzam?
13 Jēzus vārdi ļauj saprast, ka vispirms mums jāmīl Jehova. Tā kā mēs nepiedzimstam ar stipru vēlēšanos mīlēt Dievu, mums daudz kas jādara, lai mīlestība pret viņu augtu. Kad mēs pirmo reizi dzirdējām par Jehovu, mēs izjutām vēlēšanos viņam tuvoties. Ar laiku mēs uzzinājām, kā viņš ir sagatavojis zemi cilvēkiem. (1. Mozus 2:5—23.) Mēs noskaidrojām, ka Jehova neatteicās no cilvēkiem, kad bija izdarīts grēks, un parūpējās, lai par mums tiktu atdots izpirkums. (1. Mozus 3:1—5, 15.) Viņš bija labestīgs pret cilvēkiem, kas viņam uzticīgi kalpoja, un sūtīja uz zemi savu Dēlu, kas panāca mūsu grēku piedošanu. (Jāņa 3:16, 36.) Vairojoties zināšanām, auga mūsu pateicība. (Jesajas 25:1.) Ķēniņš Dāvids reiz izteicās, ka mīl Jehovu viņa gādības un labestības dēļ. (Psalms 116:1—9.) Jehova gādā arī par mums — viņš mūs vada, spēcina un uzmundrina. Jo vairāk mēs par viņu uzzinām, jo vairāk viņu iemīlam. (Psalms 31:24; Cefanjas 3:17; Romiešiem 8:28.)
Kā izpaužas mūsu mīlestība
14. Kā mēs varam apliecināt savu mīlestību pret Dievu?
14 Pasaulē ir daudz cilvēku, kas apgalvo, ka mīl Dievu, taču viņu dzīvesveids ir pretrunā ar šādu apgalvojumu. Kā mēs varam pierādīt, ka mīlam Jehovu? Mēs varam griezties pie Jehovas lūgšanās un stāstīt viņam par savām izjūtām un ar savu dzīvesveidu apliecināt, ka mīlam viņu. Apustulis Jānis teica: ”Kas viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam viņā.” (1. Jāņa 2:5; 5:3.) Dieva Rakstos mēs tiekam mudināti apmeklēt draudzes sapulces un dzīvot tikumīgi. Mēs vairāmies no liekulības, meliem un netikumīgām domām. (2. Korintiešiem 7:1; Efeziešiem 4:15; 1. Timotejam 1:5; Ebrejiem 10:23—25.) Mēs apliecinām savu mīlestību, sniedzot materiālu palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. (1. Jāņa 3:17, 18.) Mēs labprāt stāstām cilvēkiem par Jehovu un sludinām Valstību, kā to dara mūsu ticības biedri visā pasaulē. (Mateja 24:14; Romiešiem 10:10.) Paklausot norādījumiem, kas doti Dieva Rakstos, mēs apliecinām, ka no sirds mīlam Jehovu.
15., 16. Kā mīlestība pret Jehovu ir ietekmējusi daudzus cilvēkus pagājušajā kalpošanas gadā?
15 Mīlestība pret Jehovu cilvēkiem palīdz pieņemt saprātīgus lēmumus. Pagājušajā kalpošanas gadā 288 907 cilvēki, mīlestības mudināti, veltīja sevi Jehovam un kristījās. (Mateja 28:19, 20.) Visi šie cilvēki spēra ļoti nozīmīgu soli, kas bija saistīts ar lielām izmaiņām viņu dzīvē. Piemēram, Gazmends, kas bija viens no labākajiem basketbola spēlētājiem Albānijā, kopā ar savu sievu vairākus gadus mācījās Bībeli. Lai gan tas nebija viegli, ar laiku viņi kļuva par Valstības sludinātājiem. Gazmends bija viens no tiem 366 sludinātājiem, kas kristījās Albānijā 2000. kalpošanas gadā. Kādā laikrakstā, kurā bija publicēts raksts par Gazmendu, bija sacīts: ”Viņa dzīve ir ieguvusi jēgu, tāpēc viņš un viņa ģimene uzskata šo laiku par laimīgāko savā dzīvē. Tagad viņam svarīgākais ir nevis tas, ko viņš var iegūt no dzīves, bet gan tas, ko viņš var darīt citu cilvēku labā.”
16 Līdzīgus vārdus var teikt par kādu nesen kristītu māsu, kas dzīvo Guamā. Māsa saņēma ļoti vilinošu piedāvājumu naftas kompānijā, kurā viņa strādāja. Daudzus gadus viņa bija virzījusies uz augšu pa karjeras kāpnēm, un beidzot viņai tika piedāvāta iespēja kļūt par kompānijas viceprezidenti. Ja māsa pieņemtu šo piedāvājumu, viņa kļūtu par pirmo sievieti viceprezidenti kompānijas vēsturē. Bet, tā kā viņa nesen bija veltījusi sevi Jehovam, viņai bija citi mērķi. Apspriedusies ar savu vīru, mūsu māsa atteicās no piedāvājuma un iekārtojās darbā, kurā varēja strādāt pusslodzi, jo viņa vēlējās kļūt par pionieri — pilnas slodzes kalpotāju. Māsas mīlestība pret Jehovu pamudināja viņu izvēlēties pionieres kalpošanu un atteikties no materiālajiem labumiem, ko piedāvā pasaule. Pagājušajā kalpošanas gadā mīlestība pret Jehovu bija pamudinājusi piedalīties pionieru kalpošanā 805 205 sludinātājus. Visi šie cilvēki ir ļoti skaidri apliecinājuši savu mīlestību un ticību.
Mīlestība pret Jēzu
17. Kā izpaudās Jēzus mīlestība?
17 No Jēzus mēs varam mācīties, ko nozīmē visu darīt ar mīlestību. Viņš mīlēja savu Tēvu un cilvēkus jau ilgu laiku pirms tam, kad nāca uz zemi. Bībeles grāmatā, kur Jēzus attēlots kā personificēta gudrība, ir rakstīti viņa vārdi: ”Es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā, un es līksmojos Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem.” (Salamana Pamācības 8:30, 31, LB-65r.) Mīlestības dēļ Jēzus bija ar mieru pamest debesu mājvietu un piedzimt par nevarīgu zīdaini. Jēzus bija pacietīgs un laipns pret lēnprātīgiem un pazemīgiem cilvēkiem un izturēja grūtības, ko viņam sagādāja Jehovas ienaidnieki. Visbeidzot, Jēzus atdeva savu dzīvību par visiem cilvēkiem, mirdams pie moku staba. (Jāņa 3:35; 14:30, 31; 15:12, 13; Filipiešiem 2:5—11.) No viņa var mācīties, ko nozīmē visu darīt ar pareiziem motīviem.
18. a) Kā aug mūsu mīlestība pret Jēzu? b) Kā mēs apliecinām savu mīlestību pret Jēzu?
18 Kad cilvēki, kuru sirds ir noskaņota labvēlīgi, lasa evaņģēlijos par Jēzus dzīvi un pārdomā daudzās svētības, ko viņiem nodrošinājusi Jēzus uzticība, viņu sirdī aug mīlestība pret Jēzu. Arī mūsdienās uz kristiešiem var attiecināt vārdus, ko savā vēstulē rakstīja Pēteris: ”Viņu [Jēzu] jūs mīlat, lai gan neesat to redzējuši.” (1. Pētera 1:8.) Mēs apliecinām savu mīlestību pret Jēzu, ticot viņam un sekojot viņa pašaizliedzības paraugam. (1. Korintiešiem 11:1; 1. Tesaloniķiešiem 1:6; 1. Pētera 2:21—25.) Par iemesliem, kas mudina mīlēt Jēzu, tika atgādināts 14 872 086 cilvēkiem, kas 2000. gada 19. aprīlī visā pasaulē apmeklēja Jēzus nāves atceres vakaru. Ir ļoti uzmundrinoši apzināties, ka tik daudz cilvēku vēlas saņemt glābšanu, ko nodrošina Jēzus upuris. Jehovas un Jēzus mīlestība pret mums un mūsu mīlestība pret viņiem mums dod daudz spēka.
19. Kādi jautājumi tiks apskatīti nākamajā rakstā?
19 Jēzus teica, ka mums ne tikai jāmīl Jehova no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka, bet arī jāmīl savs tuvākais, kā mēs mīlam paši sevi. (Marka 12:29—31.) Kas ir mūsu tuvākie? Kā mīlestība pret cilvēkiem palīdz saglabāt līdzsvaru un pareizus rīcības motīvus? Par šiem jautājumiem tiks runāts nākamajā rakstā.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc kristietim nepieciešama mīlestība?
• Kas mums jādara, lai mēs iemīlētu Jehovu?
• Kā mēs apliecinām, ka mīlam Jehovu?
• Kā mēs apliecinām savu mīlestību pret Jēzu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 10., 11. lpp.]
Mīlestība palīdz pacietīgi gaidīt atbrīvošanu no ciešanām
[Attēls 12. lpp.]
Pateicība par Jēzus upuri mūs mudina viņu mīlēt