Kā Vadošā padome atšķiras no juridiski reģistrētās organizācijas

KOPŠ 1885. gada janvāra katru gadu notiek Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības (Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania) kopsapulce. 19. gadsimta beigās, kad Dieva tautā tika pulcināti ar garu svaidītie kristieši, visi biedrības valdes locekļi un amatpersonas bija kristieši ar debesu cerību. Šāda kārtība tika ievērota līdz pat mūsu dienām.

Tomēr ir bijis arī kāds izņēmums. 1940. gadā biedrības juridiskais padomnieks Haidens Kovingtons — kristietis no ”citu avju” pulka — tika ievēlēts par biedrības valdes locekli. (Jāņa 10:16.) No 1942. līdz 1945. gadam brālis Kovingtons bija biedrības viceprezidents, taču pēc tam atteicās no valdes locekļa vietas, jo tolaik tika uzskatīts, ka Jehova vēlas, lai visi biedrības valdes locekļi un amatpersonas būtu ar garu svaidītie kristieši. Haidenu Kovingtonu biedrības valdē nomainīja Laimens Svingls, un par viceprezidentu tika ievēlēts Frederiks Frencs.

Tā kā tolaik Jehovas kalpi uzskatīja, ka Vadošo padomi veido Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības valdes locekļi un amatpersonas, un Vadošajā padomē vienmēr bija bijuši tikai svaidītie kristieši, viņi domāja, ka visiem biedrības valdes locekļiem un amatpersonām jābūt svaidītajiem kristiešiem.

Vēsturiska kopsapulce

Kopsapulcē, kas 1944. gada 2. oktobrī notika Pitsburgā, Pensilvānijas Sargtorņa biedrības locekļi izdarīja sešus grozījumus biedrības statūtos. Ar trešo grozījumu tika atcelts noteikums, ka balsstiesības tiek piešķirtas atbilstoši ziedojumu apmēram. Ziņojumā par 1944. gada kopsapulci bija teikts: ”Biedrības locekļu skaits tiek samazināts līdz 500 cilvēkiem.. Par biedrības locekļiem jāizvēlas cilvēki, kuri ir biedrības pilnas slodzes kalpotāji vai Jehovas liecinieku draudžu nepilnas slodzes kalpotāji un kuru dzīvē izpaužas Kunga gars.”

Turpmāk biedrības valdes locekļus ievēlēja cilvēki, kas bija pilnīgi uzticīgi Jehovam, vienalga, cik daudz līdzekļu viņi bija ziedojuši Valstības darbam. Šādas izmaiņas bija saskaņā ar Jesajas 60:17, kur ir teikts: ”Vara vietā Es pagādāšu zeltu, dzelzs vietā sudrabu, koku vietā varu un akmeņu vietā dzelzi. Es darīšu mieru par tavu valdītāju un taisnību par tavu uzraugu.” (LB-65r.) Ar vārdiem ”valdītājs” un ”uzraugs” šajā pravietojumā ir norādīts uz organizatoriskiem uzlabojumiem Jehovas tautā.

Šīs būtiskās izmaiņas, kuru mērķis bija vairāk saskaņot organizācijas darbību ar teokrātiskiem principiem, notika pēc Daniēla 8:14 minētajiem ”divi tūkstoši trīs simts vakariem un rītiem”. Toreiz ”svētnīca tika atkal atzīta par taisnu un atguva atkal savas tiesības”.

Pēc vēsturiskās kopsapulces 1944. gadā tomēr palika daži neatbildēti jautājumi. Septiņi Pensilvānijas Sargtorņa biedrības valdes locekļi vienlaikus bija arī Vadošās padomes locekļi. Vai tas nozīmēja, ka Vadošajā padomē nevar būt vairāk par septiņiem svaidītajiem kristiešiem? Biedrības valdes locekļi tika ievēlēti ikgadējās kopsapulcēs. Vai tas nozīmēja, ka biedrības locekļi ievēl Vadošo padomi? Vai Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles  un bukletu biedrības valde ir tas pats, kas Jehovas liecinieku Vadošā padome?

Vēl viena neaizmirstama kopsapulce

Atbildes uz šiem jautājumiem tika dotas kopsapulcē, kas notika 1971. gada 1. oktobrī. Toreiz vienā no runām tika norādīts, ka ”uzticīgā un gudrā kalpa” vadošā padome ir radusies daudzus gadsimtus pirms Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības. (Mateja 24:45—47.) Vadošā padome tika izveidota mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos — vairāk nekā tūkstoš astoņsimt gadu pirms Sargtorņa biedrības izveidošanas. Toreiz vadošajā padomē bija vairāk nekā septiņi cilvēki — tajā bija divpadsmit apustuļu. Ar laiku vadošās padomes locekļu skaits acīmredzot palielinājās, jo Bībelē ir teikts, ka vēlāk draudžu darbību vadīja ”apustuļi un vecaji Jeruzalemē”. (Apustuļu darbi 15:2, kursīvs mūsu.)

Tajā pašā runā tika atzīmēts, ka Sargtorņa biedrības locekļi nevar ievēlēt Vadošo padomi, jo, kā teica orators, ”vadošo padomi neieceļ cilvēki. To ieceļ.. Jēzus Kristus, patieso kristiešu draudzes Galva un ”uzticīgā un gudrā kalpa” Kungs un Saimnieks.” Tātad Vadošo padomi nav iespējams iecelt ar juridiski reģistrētas biedrības locekļu balsošanu.

Orators norādīja uz vēl kādu būtisku faktu: ”Vadošajā padomē nav tādu amatpersonu, kādas ir biedrības valdē, proti, prezidenta, viceprezidenta, sekretāra un viņa palīga. Vienīgā amatpersona ir tās priekšsēdētājs.” Daudzus gadus par galveno Vadošās padomes locekli tika uzskatīts Pensilvānijas Sargtorņa biedrības prezidents. Taču šī kārtība tika mainīta. Kaut arī Vadošās padomes locekļu pieredze un spējas bija atšķirīgas, turpmāk viņi tika uzskatīti par pilnīgi vienlīdzīgiem. Orators teica: ”Turpmāk par priekšsēdētāju varēs kļūt jebkurš Vadošās padomes loceklis, vienalga, vai viņš ir vai nav biedrības prezidents.. Vadošās padomes priekšsēdētāja pienākumus pēc kārtas veiks visi tās locekļi.”

Neaizmirstamajā kopsapulcē, kas notika 1971. gadā, tika skaidri norādīts uz atšķirību starp svaidītajiem Vadošās padomes locekļiem un Pensilvānijas Sargtorņa biedrības valdes locekļiem. Tomēr Vadošās padomes locekļi joprojām bija arī biedrības valdes locekļi. Bet vai Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības valdē noteikti jābūt Vadošās padomes locekļiem?

Nē, šīs biedrības valdē nav noteikti jābūt Vadošās padomes locekļiem. Pensilvānijas Sargtorņa biedrība nav vienīgā juridiskā persona, ko izmanto Jehovas liecinieki. Piemēram, Ņujorkas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrība (Watchtower Bible and Tract Society of New York, Incorporated) pārrauga Jehovas liecinieku darbību Amerikas Savienotajās Valstīs. Nav ne mazāko šaubu, ka Jehova ir svētījis šīs biedrības darbību, kaut arī lielākā daļa biedrības valdes locekļu un amatpersonu ir kristieši no ”citu avju” pulka. Lielbritānijā darbojas Starptautiskā Bībeles pētnieku apvienība (International Bible Students Association). Citās zemēs Valstības darba pārraudzīšanai tiek izmantotas citas juridiskās personas. Visas šīs organizācijas sadarbojas, lai labā vēsts tiktu sludināta visā pasaulē. Lai kur šīs organizācijas būtu reģistrētas un lai kas būtu to valžu locekļi, teokrātiski tās vada un izmanto Jehovas liecinieku Vadošā padome. Katrai no šīm organizācijām ir savi uzdevumi Valstības darba veicināšanā.

Ir ļoti labi, ka Jehovas liecinieki ir nodibinājuši dažādas likumīgi reģistrētas organizācijas. Veidojot šādas organizācijas, mēs pakļaujamies valsts likumiem, kā tas ir prasīts Dieva Rakstos. (Jeremijas 32:11, NW; Romiešiem 13:1.) Likumīgi reģistrētas organizācijas var izdot Bībeli, grāmatas, žurnālus, brošūras un citus iespieddarbus, kas vajadzīgi Valstības sludināšanai. Tāpat tās dod  iespēju rīkoties ar nekustamo īpašumu, organizēt humānās palīdzības sūtījumus, īrēt telpas kongresiem un kārtot daudz citu svarīgu jautājumu. Mēs esam ļoti pateicīgi par labo darbu, kas tiek paveikts, izmantojot šīs juridiskās personas.

Jehovas vārda sludināšana

1944. gadā tika mainīts Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības statūtu 2. paragrāfs, lai precīzāk norādītu uz biedrības mērķiem. Biedrības statūtos tika uzsvērts, ka viens no būtiskākajiem tās mērķiem ir ”sludināt Jēzus Kristus vadīto Dieva valstību visām tautām, lai liecinātu par Visvarenā Dieva JEHOVAS vārdu, rakstiem un augstāko varu”.

Kopš 1926. gada ”uzticīgais kalps” daudz uzmanības pievērš Jehovas vārda sludināšanai. Ļoti nozīmīgs bija 1931. gads, kad Bībeles pētnieki pieņēma nosaukumu ”Jehovas liecinieki”. (Jesajas 43:10—12.) Biedrība ir izdevusi vairākas publikācijas, kurās daudz uzmanības ir pievērsts Dieva vārdam, piemēram, grāmatu Jehova (1934. gadā), ”Svētīts lai top tavs vārds” (1961. gadā) un ”Tautas uzzinās, ka es esmu Jehova” (1971. gadā).

Īpaši jāpiemin Svēto rakstu jaunās pasaules tulkojums, kas angļu valodā iznāca 1960. gadā. Šajā Bībeles tulkojumā vārds ”Jehova” ir lietots visur, kur Ebreju rakstos ir lietota tetragramma. Pamatojoties uz rūpīgiem pētījumiem, Dieva personvārds šajā tulkojumā 237 vietās tika iekļauts arī Kristiešu grieķu rakstos. Mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka Jehova ir ļāvis savam ”kalpam” un tā Vadošajai padomei izdot literatūru un izmantot dažādas juridiskās personas, lai viņa vārds tiktu sludināts visā pasaulē.

Dieva Rakstu izplatīšana

Jehovas kalpi ir darījuši zināmu viņa vārdu un popularizējuši viņa Rakstus, iespiežot un izplatot miljoniem Bībeli skaidrojošu publikāciju, kā arī pašu Bībeli. 20. gadsimta sākumā Sargtorņa biedrība ieguva tiesības izdot Bendžamina Vilsona Kristiešu grieķu rakstu parindeni The Emphatic Diaglott. Sargtorņa biedrība publicēja arī tā saucamo ”Bībeles pētnieku izdevumu” — tulkojumu King James Version ar 500 lappušu biezu pielikumu. 1942. gadā biedrība publicēja šo tulkojumu ar norādēm uz citiem pantiem. 1944. gadā biedrība sāka iespiest 1901. gadā izdoto American Standard Version, kurā bija lietots Dieva personvārds. Dieva vārds bija lietots arī Stīvena Baiingtona tulkojumā The Bible in Living English, ko biedrība izdeva 1972. gadā.

Jehovas liecinieku izveidotās organizācijas ir nodrošinājušas visu šo Bībeles tulkojumu iespiešanu un izplatīšanu. Visauglīgākā ir bijusi Sargtorņa biedrības sadarbība ar svaidītajiem Jehovas lieciniekiem, kas darbojās Jaunās pasaules Bībeles tulkošanas komisijā. Mēs priecājamies, ka Jaunās pasaules tulkojums pilnībā vai daļēji ir izdots 38 valodās un līdz šim ir iespiesti 106 400 000 šī tulkojuma eksemplāru. Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrību noteikti var saukt par Bībeles biedrību.

”Uzticīgais kalps” ir iecelts, lai gādātu par visiem sava Kunga īpašumiem. Pie šiem īpašumiem pieder Jehovas liecinieku galvenā pārvalde Ņujorkas štatā (ASV) un 110 filiāles,  kas pašlaik darbojas visā pasaulē. Kristieši no ”uzticīgā kalpa” grupas zina, ka viņiem būs jāatbild par to, kā viņi ir pārraudzījuši visus Kunga īpašumus. (Mateja 25:14—30.) Taču tas nenozīmē, ka ”uzticīgais kalps” nevar uzticēt juridisku un administratīvu pienākumu pildīšanu kristiešiem no ”citu avju” pulka. Uzticot šos pienākumus citiem, Vadošajai padomei atliek vairāk laika ”lūgt un kalpot ar vārdu”. (Apustuļu darbi 6:4.)

Kamēr vien tas ir iespējams, Vadošā padome, kas pārstāv ”uzticīgo un gudro kalpu”, izmantos dažādas juridiskās personas. To darbība ir ļoti derīga, taču tas nenozīmē, ka bez tām nav iespējams iztikt. Ja ar valdības lēmumu kāda likumīgi reģistrēta organizācija tiek likvidēta, sludināšana tomēr turpinās. Arī pašlaik pasaulē ir valstis, kurās mūsu darbība ir ierobežota un juridisku personu izmantošana nav iespējama, tomēr arī šajās zemēs tiek sludināta Valstība, tiek gatavoti mācekļi un ir vērojams teokrātisks pieaugums. Tas notiek tāpēc, ka Jehovas liecinieki sēj un laista, bet ”Dievs dod spēku augšanai”. (1. Korintiešiem 3:6, 7.)

Mēs esam pārliecināti, ka arī turpmāk Jehova rūpēsies par savas tautas garīgo un materiālo labklājību. Viņš un viņa Dēls Jēzus Kristus turpinās vadīt un atbalstīt savus lieciniekus, lai Valstības sludināšana tiktu pabeigta. Viss, ko mēs darām, tiek paveikts ne ar spēku vai varu, bet ar Jehovas garu. (Cakarijas 4:6.) Mēs lūdzam, lai Jehova mums palīdz, jo zinām, ka ar viņa doto spēku varam paveikt darbu, kas mums uzticēts šajā beigu laikā.