Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Cilvēki Latvijā uzklausa labo vēsti

Cilvēki Latvijā uzklausa labo vēsti

Valstības sludinātāji stāsta

Cilvēki Latvijā uzklausa labo vēsti

BĪBELĒ ir skaidri pateikts, ka Dievs grib, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Cilvēki, kuriem ilgus gadus bija liegta iespēja dzirdēt labo vēsti, tagad to dzird. Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā dažāda vecuma un dažādas izcelsmes cilvēki atsaucas uz šo vēsti. Par to liecina tālāk minētie gadījumi.

• Rēzeknē kāda māte un viņas pusauga meita uzrunāja uz ielas kādu sievieti, lūdzot viņām parādīt ceļu. Sieviete, kas bija Jehovas lieciniece, izpildīja viņu lūgumu un pēc tam uzaicināja viņas atnākt uz Jehovas liecinieku sapulci.

Tā kā māte un meita jau agrāk bija domājušas par garīgiem jautājumiem, viņas uzaicinājumu pieņēma. Turpceļā abas norunāja: ja tur būs kaut kas slikts, viņas nekavējoties dosies prom. Taču sapulce bija tik interesanta, ka doma par projām iešanu viņām pat neienāca prātā. Viņas piekrita studēt Bībeli un regulāri sāka apmeklēt sapulces. Jau pēc trim mēnešiem māte un meita kļuva par sludinātājām un izteica vēlēšanos kristīties.

• Citā pilsētā, kas atrodas Latvijas rietumos, kāds Jehovas liecinieks satika 85 gadus vecu sievieti, vārdā Anna, kuru ļoti ieinteresēja labā vēsts, un ar šo sievieti tika uzsāktas Bībeles nodarbības. Viņas meitai un citiem ģimenes locekļiem tas ļoti nepatika, taču ne radinieku pretestībai, ne lielajam vecumam, ne sliktajai veselībai Anna neļāva sevi atturēt no Bībeles studēšanas.

Kādu dienu Anna pateica meitai, ka ir nolēmusi kristīties. ”Ja tu kristīsies, es tevi aizsūtīšu uz pansionātu,” meita atbildēja. Taču šie draudi nemainīja Annas nodomu. Sliktās veselības dēļ viņa tika kristīta turpat mājās.

Kāda bija meitas reakcija? Viņa bija mainījusi savu nostāju un kristīšanas dienā pat bija uzklājusi svētku galdu. Vēlāk viņa mātei vaicāja: ”Kā tu tagad, pēc kristīšanās, jūties?” ”Kā jaundzimis bērns!” Anna atbildēja.

• 1998. gada decembrī divas Jehovas liecinieces satika kādu sen atvaļinātu Padomju Armijas virsnieku. Vīrietis ticēja, ka pastāv Radītājs, tāpēc ar viņu tika uzsāktas Bībeles nodarbības, kurām vēlāk pievienojās arī viņa sieva. Dzīvesbiedri strauji garīgi auga un drīz kļuva par nekristītiem sludinātājiem. Nākamā gada vasarā bijušais virsnieks kristījās. Dzīvesbiedru dziļā mīlestība pret garīgām vērtībām ir liels uzmundrinājums visai draudzei. Turklāt viņi aktīvi piedalījās kādas ēkas pārbūvēšanā, kas kļuva par šīs draudzes Valstības zāli.