Vai patiesība ir mūsu sirdī?
Vai patiesība ir mūsu sirdī?
”Pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (ROMIEŠIEM 12:2)
1., 2. Kāpēc kristiešiem mūsdienās neklājas viegli?
KRISTIEŠIEM šajos grūtajos laikos neklājas viegli. (2. Timotejam 3:1.) Ja cilvēks grib sekot Kristus priekšzīmei, viņam jāuzvar cīņā ar pasauli. (1. Jāņa 5:4.) Norādīdams, kā jārīkojas viņa sekotājiem, Jēzus teica: ”Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” Viņš teica arī šādus vārdus: ”Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ikdienas ņem uz sevi savu krustu un staigā man pakaļ.” (Mateja 7:13, 14; Lūkas 9:23.)
2 Kad cilvēks ir atradis šauro ceļu, kas ved uz dzīvību, viņam visiem spēkiem jācenšas uz tā palikt. Tas nav viegli, jo, apņemoties kalpot Dievam un kristījoties, mēs kļūstam par Sātana viltīgo uzbrukumu upuriem. (Efeziešiem 6:11.) Viņš ievēro mūsu vājības un cenšas tās izmantot, lai sagrautu mūsu garīgumu. Sātans mēģināja ietekmēt Jēzu, tāpēc būtu aplami domāt, ka mūs viņš liks mierā. (Mateja 4:1—11.)
Sātana viltības
3. Kā Sātans iesēja šaubas Ievas sirdī?
3 Viens paņēmiens, ko Sātans izmanto, ir šaubu sēšana cilvēka sirdī. Viņš meklē vājās vietas mūsu garīgajā bruņojumā. Jau ļoti tālā senatnē viņš izmantoja šādu paņēmienu, jautādams Ievai: ”Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” (1. Mozus 3:1.) Sātans it kā apgalvoja: ”Nevar būt, ka Dievs ir noteicis šādu aizliegumu. Vai tad viņš slēptu no jums kaut ko labu? Dievs taču zina, ka dienā, kad jūs ēdīsiet aizliegtā koka augļus, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet līdzīgi viņam un zināsiet, kas labs un kas ļauns.” Tā Sātans iesēja šaubas Ievas sirdī. (1. Mozus 3:5.)
4. Par ko cilvēks varētu šaubīties?
4 Mūsdienās Sātans izmanto tādu pašu taktiku. Ja mēs pametam novārtā Bībeles lasīšanu, personiskās studijas, lūgšanas, kristīgo kalpošanu un sapulču apmeklēšanu, apkārtējo nostāja mūsos var radīt šaubas. Vai mēs tiešām esam uzzinājuši Jēzus sludināto patiesību? Ir sācies jau 21. gadsimts. Vai mēs tiešām dzīvojam pēdējās dienās? Vai Harmagedons būs drīz, vai varbūt mēs to nesagaidīsim? Ja mūsu sirdī rodas šaubas, mums kaut kas jādara, lai tās izkliedētu.
5., 6. Kā jārīkojas, ja mums rodas šaubas par kādu jautājumu?
5 Noderīgu padomu deva Jēkabs, kad viņš rakstīja: ”Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūŗas vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no tā Kunga ko saņems.” (Jēkaba 1:5—8.)
6 Tātad mums jālūdz Dievam, lai viņš stiprina mūsu ticību un dod mums sapratni, un mums jādara viss iespējamais, lai noskaidrotu jautājumus, par kuriem mēs šaubāmies. Turklāt mēs varam lūgt palīdzību ticības biedriem, kas ir stipri ticībā. Jēkaba 4:7, 8.)
Mums ne mirkli nav jāšaubās, ka Jehova mums dos nepieciešamo palīdzību. Jēkabs rakstīja: ”Padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” Studējot Dieva Rakstus un griežoties pie viņa lūgšanās, mēs tuvosimies viņam, un mūsu šaubas ar laiku izgaisīs. (7., 8. Pēc kādiem kritērijiem var noteikt, kas pielūdz Dievu tā, kā to mācīja Jēzus, un kas atbilst šiem kritērijiem?
7 Piemēram, kā lai mēs pārliecināmies, vai pielūdzam Dievu tā, kā to mācīja Jēzus? Kādi kritēriji mums jāņem vērā? Bībelē ir norādīts, ka īstu kristiešu starpā jābūt patiesai mīlestībai. (Jāņa 13:34, 35.) Viņiem jāsvētī Dieva Jehovas vārds. (Jesajas 12:4, 5; Mateja 6:9.) Un viņu pienākums ir darīt šo vārdu zināmu citiem. (2. Mozus 3:15; Jāņa 17:26.)
8 Cilvēkiem, kas pielūdz Dievu patiesībā, jāciena Dieva vārdi — Bībele. Šī unikālā grāmata ļauj iepazīt Dieva personību un uzzināt viņa nodomus. (Jāņa 17:17; 2. Timotejam 3:16, 17.) Patiesie kristieši sludina Dieva Valstību un stāsta cilvēkiem, ka vienīgi tā nodrošinās iespēju dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Marka 13:10; Atklāsmes 21:1—4.) Viņi neiesaistās pasaules netīrajās politiskajās darīšanās un nepieņem tajā izplatītos amorālos uzskatus. (Jāņa 15:19; Jēkaba 1:27; 4:4.) Kas mūsdienās atbilst tikko minētajiem kritērijiem? Fakti ļauj secināt, ka tie ir Jehovas liecinieki.
Ja šaubas neizgaist
9., 10. Ko mēs varam darīt, ja mūsu sirdi māc šaubas?
9 Ko lai mēs darām, ja mūsu sirdi joprojām māc šaubas? Atbildi uz šo jautājumu var atrast gudrā ķēniņa Salamana vārdos: ”Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi, un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.” (Salamana Pamācības 2:1—5, kursīvs mūsu.)
10 Tie ir ļoti iedvesmojoši vārdi. Ja mēs no sirds vēlamies pievērst uzmanību Dieva gudrībai, mēs varam iegūt Dieva ”atziņu” jeb zināšanas. Mēs varam mācīties no Visuma Suverēnā Kunga, ja vien mēs esam gatavi
uzklausīt un ”glabāt sevī” viņa vārdus. Mums jāgriežas pie Jehovas lūgšanās un jāiedziļinās viņa vārdos, tad vērtīgās atziņas, kas tajos atrodamas, palīdzēs kliedēt šaubas un ieraudzīt patiesības gaismu.11. Kāpēc Elīsas kalps bija neziņā, ko darīt?
11 Par to, kā lūgšana kādam dievbijīgam cilvēkam palīdzēja pārvarēt bailes un šaubas, var lasīt 2. Ķēniņu 6:11—18. Šim cilvēkam — pravieša Elīsas kalpam — nebija garīga skatījuma uz notiekošo. Viņš nesaprata, ka Dieva pravieti, kuru bija ielencis sīriešu karaspēks, sargāja debesu karapulki, tāpēc izbīlī iesaucās: ”Ak vai, mans kungs! Ko nu darīsim?” Bet Elīsa viņam atbildēja: ”Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem.” Tomēr Elīsas kalpam bija grūti tam noticēt, jo viņš neredzēja debesu karapulkus.
12. a) Kā tika izkliedētas Elīsas kalpa šaubas? b) Ko mēs varam darīt, lai kliedētu šaubas?
12 ”Elīsa lūdza Dievu un sacīja: ”Kungs, lūdzams, atver viņam acis, ka viņš var redzēt!” Tad tas Kungs atvēra jaunā kalpotāja acis, ka tas redzēja, un kad viņš paraudzījās apkārt, tad, redzi, kalns bija pilns ugunīgu zirgu un ratu visapkārt ap Elīsu.” Jehova ļāva Elīsas kalpam ieraudzīt debesu karapulkus, kas sargāja pravieti. Nebūtu saprātīgi gaidīt, ka mēs varētu pieredzēt kaut ko līdzīgu. Elīsas kalpam nebija pieejama visa Bībele, ko viņš varētu lasīt, lai stiprinātu savu ticību. Turpretī mūsu rīcībā ir visa Bībele, un, ja mēs to pareizi izmantojam, mūsu ticība nostiprinās tāpat, kā minētajā gadījumā nostiprinājās Elīsas kalpa ticība. Piemēram, mēs varam pārdomāt tās vietas Bībelē, kur ir aprakstīts Jehovas debesu galms. Šie apraksti nepārprotami pierāda, ka Jehovam ir sava debesu organizācija, kas viņa kalpiem palīdz sludināt visā pasaulē. (Jesajas 6:1—4; Ecēhiēla 1:4—28; Daniēla 7:9, 10; Atklāsmes 4:1—11; 14:6, 7.)
Mums jāsargās no Sātana viltībām
13. Ar kādiem paņēmieniem Sātans mēģina panākt, lai mēs atteiktos no patiesības?
13 Sātans izmanto arī citus paņēmienus, cenzdamies panākt, lai mūsu garīgums vājinātos un mēs atteiktos no patiesības. Piemēram, viņš visdažādākajos veidos mudina cilvēkus uz netikumību. Mūsdienu baudkārajā 1. Tesaloniķiešiem 4:3—5; Jēkaba 1:13—15.)
pasaulē, kur tik daudz uzmanības tiek pievērsts seksam un izpriecām, tā sauktie romāni (maigs apzīmējums neuzticībai laulībā) un vienas nakts piedzīvojumi (gadījuma rakstura dzimumattiecības) ir kļuvuši par parastu parādību. Šādu dzīvesveidu popularizē kino, televīzija un videofilmas. Masu informācijas līdzekļi, it sevišķi Internets, piedāvā cilvēkiem arvien vairāk pornogrāfijas, un visi, kas par to interesējas, ļoti riskē padoties kārdinājumam rīkoties netikli. (14. Kāpēc daudzi kristieši padodas Sātana viltībām?
14 Ir kristieši, kas, ziņkārības mudināti, piesārņo savu prātu un sirdi ar erotiskām un pornogrāfiskām ainām. Tā viņi iekrīt Sātana izliktajās lamatās un bieži vien pilnībā sagrauj savu garīgumu. Šo kristiešu rīcība pierāda, ka viņi nav paklausījuši norādījumam: ”Esiet mazi bērni ļaunumā, bet saprašanā topiet pieauguši.” (1. Korintiešiem 14:20.) Katru gadu tūkstošiem cilvēku cieš tāpēc, ka nav ievērojuši principus un normas, kas doti Dieva vārdos, un nav ņēmuši vērā norādījumu: ”Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem.” (Efeziešiem 6:10—13; Kolosiešiem 3:5—10; 1. Timotejam 1:18, 19.)
Augstu vērtēsim to, kas mums ir
15. Kāpēc dažiem kristiešiem ir grūti pienācīgi novērtēt savu garīgo mantojumu?
15 ”Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus,” teica Jēzus. (Jāņa 8:32.) Daudzi cilvēki, kas kļuvuši par Jehovas lieciniekiem, ir atteikušies no kaitīgiem ieradumiem un nepareiziem reliģiskiem uzskatiem, tāpēc viņi ļoti augstu vērtē brīvību, ko dod patiesība. Turpretī jaunieši, kurus vecāki ir uzaudzinājuši patiesībā, reizēm nespēj pienācīgi novērtēt savu garīgo mantojumu. Tā kā viņi nav piederējuši pie viltus reliģijas un nav izjutuši, kādu postu nodara narkotikas, netikumība un tā saucamās izpriecas, kas ir tik izplatītas mūsdienu pasaulē, viņiem ir grūti saprast, cik milzīga ir atšķirība starp garīgo paradīzi un Sātana pagrimušo pasauli. Tāpēc daži jaunieši padodas kārdinājumam un, vēlēdamies uzzināt, kas viņiem bijis liegts, nobauda Sātana pasaules indi. (1. Jāņa 2:15—17; Atklāsmes 18:1—5.)
16. a) Kādus jautājumus ir labi pārdomāt? b) Kas mums tiek mācīts un atgādināts?
16 Bet vai tiešām cilvēkam ”jāapdedzinās”, lai viņš saprastu, kas ir sāpes un ciešanas? Vai nebūtu labāk mācīties no citu rūgtās pieredzes? Vai mums noteikti jāizvārtās ļaunās pasaules dubļos, lai pārliecinātos, vai neesam kaut ko zaudējuši? (2. Pētera 2:20—22.) Pirmā gadsimta kristiešu draudzes locekļiem, kas kādreiz bija piederējuši pie Sātana pasaules, Pēteris atgādināja: ”Pietiek, ka jūs pagājušā laikā izpildījāt pagānu gribu, nododamies netīrībām, kārībām, žūpošanai, rijībai, dzīrēm un noziedzīgai kalpošanai elkiem.” Ir skaidrs, ka nav nekādas vajadzības piedalīties pasaules ”nekrietnajās izlaidībās” un pārbaudīt, ko nozīmē netikumīga dzīve. (1. Pētera 4:3, 4, JD.) Valstības zālēs, kas ir bībeliskās izglītošanas centri, mums pastāvīgi tiek mācītas Jehovas augstās morāles normas. Tāpat Valstības zālēs mums regulāri tiek atgādināts pašiem pārliecināties, ka esam uzzinājuši patiesību, un stingri turēties pie tās. (Jozuas 1:8; Romiešiem 12:1, 2; 2. Timotejam 3:14—17.)
Mūsu nosaukuma nozīme
17. Kas mums jādara, lai mēs būtu labi Jehovas liecinieki?
17 Ja patiesība ir mūsu sirdī, mēs izmantojam katru izdevīgu brīdi, lai to stāstītu citiem. Protams, mēs neuzspiežam patiesību cilvēkiem, kam par to nav ne mazākās intereses. (Mateja 7:6.) Tomēr mēs vienmēr esam gatavi apliecināt, ka esam Jehovas liecinieki. Ja cilvēks izrāda interesi — uzdod kādu jautājumu par Bībeli vai paņem kādu uz Bībeli balstītu publikāciju —, mēs esam gatavi stāstīt par savu cerību. Lai mēs varētu to darīt, būtu labi, ja visur — mājās, darbā, skolā, veikalā vai kādā atpūtas vietā — mums būtu pa rokai uz Bībeli balstīta literatūra, ko piedāvāt cilvēkiem. (1. Pētera 3:15.)
18. Kāpēc ir labi darīt citiem zināmu, ka mēs esam kristieši?
18 Darot citiem zināmu, ka esam kristieši, mēs nodrošināmies pret Sātana viltīgajiem uzbrukumiem. Piemēram, ja kādam darbabiedram ir dzimšanas diena vai tuvojas Ziemassvētki, reizēm mēs dzirdam, kā cilvēki sarunājoties saka: ”Ar viņu vari nemaz nerunāt. Viņš ir Jehovas liecinieks.” Tāpat, zinot, pie kādas reliģijas mēs piederam, cilvēki parasti nestāsta rupjus jokus mūsu klātbūtnē. Tātad ir ļoti labi darīt citiem zināmu, ka esam kristieši. Apustulis Pēteris norādīja: ”Kas jums varēs ļaunu darīt, ja jūs no visas sirds dzīsities pēc tā, kas labs? Bet, ja arī jūs ciestu taisnības dēļ, svētīgi jūs esat.” (1. Pētera 3:13, 14.)
19. Kas liecina par to, ka mēs dzīvojam pēdējo dienu nobeigumā?
19 Ja patiesība ir mūsu sirdī, mēs esam stingri pārliecināti, ka dzīvojam vecās sistēmas pēdējās dienās. Mēs zinām, ka daudzi Bībeles pravietojumi piepildās tieši mūsu laikos. * Pāvila paredzējumu, ka ”pastarajās dienās iestāsies grūti laiki”, skaidri apliecina pagājušā gadsimta traģiskie notikumi. (2. Timotejam 3:1—5; Marka 13:3—37.) Kādā laikrakstā nesen tika publicēts 20. gadsimtam veltīts raksts ar nosaukumu ”Tas paliks atmiņā kā barbarisma laikmets”. Šajā rakstā bija teikts, ka ”1999. gads bija asiņainākā gadsimta otrās puses asiņainākais gads”.
20. Kas mums tagad jādara?
20 Mēs nedrīkstam vilcināties. Ir skaidri redzams, ka Jehova svētī plašo bībeliskās izglītības darbu, kas tiek veikts ”visā pasaulē par liecību visām tautām”. (Mateja 24:14.) Glabāsim patiesību savā sirdī un darīsim to zināmu citiem. Mūsu nākotne ir atkarīga no tā, ko mēs darām pašlaik. Atsakoties no iesāktā, mēs neiemantosim Jehovas svētības. (Lūkas 9:62.) Tagad ir īstais laiks ņemt vērā aicinājumu: ”Topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.” (1. Korintiešiem 15:58.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 19. rk. Skat. 2000. gada 15. janvāra Sargtorni, 12. un 13. lappusi. No 13. līdz 18. rindkopai ir minēti seši pierādījumi, kas apliecina, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās, kas sākās 1914. gadā.
Vai jūs atceraties?
• Ko mēs varam darīt, lai kliedētu šaubas?
• Ko mēs mācāmies no tā, kas notika ar Elīsas kalpu?
• Kādiem kārdinājumiem mums pastāvīgi jāpretojas?
• Kāpēc mums jādara citiem zināms, ka esam Jehovas liecinieki?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 10. lpp.]
Iedziļinoties Bībelē un griežoties lūgšanās pie Dieva, mēs kliedējam savas šaubas
[Attēls 11. lpp.]
Elīsas kalpa šaubas izkliedēja redzētā parādība
[Attēls 12. lpp.]
Valstības zāle Beninā. Valstības zālēs visā pasaulē mums tiek mācītas Jehovas augstās normas