Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Kādai jābūt kristieša nostājai pret komerciālu datorprogrammu kopēšanu citu vajadzībām?

Daži varētu maldīgi attaisnot šādu rīcību, atsaukdamies uz Jēzus vārdiem: ”Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” Jēzus, protams, ar šiem vārdiem nenorādīja, ka varētu bez maksas izplatīt literatūru vai datorprogrammas, kuru lietošanu regulē valsts likumdošana. Viņš runāja par došanu kalpošanā. Jēzus bija teicis apustuļiem doties uz dažādām pilsētām un ciematiem un sludināt Valstību, dziedināt slimos un izdzīt dēmonus. Apustuļi nedrīkstēja prasīt nekādu atlīdzību, viņiem bija jādod ”bez maksas”. (Mateja 10:7, 8.)

Mūsdienās datorus izmanto arvien plašāk gan mājās, gan darbā, un attiecīgi pieaug pieprasījums pēc datorprogrammām, kuras parasti ir jāiegādājas par maksu. Tiesa, daži cilvēki izstrādā programmas, kuras piedāvā par brīvu, un norāda, ka tās var kopēt un kopijas dot citiem. Bet lielākā daļa datorprogrammu netiek izplatītas šādā veidā — tās tiek pārdotas. Potenciālajam datorprogrammas lietotājam tā būtu jāiegādājas oficiāli, neatkarīgi no tā, vai viņš to lietos savām vai darba vajadzībām. Bez maksas paņemt vai nokopēt tāda tipa datorprogrammu būtu nelikumīgi — tieši tāpat, kā pavairot kādu grāmatu lielā daudzumā un pēc tam izplatīt to, kaut arī par kopiju neņemot nekādu maksu.

Lielākajai daļai datorprogrammu (arī datorspēļu) ir pievienots licences līgums, un īpašniekam/lietotājam jāievēro tajā izklāstītie noteikumi un ierobežojumi. Lielākoties šādos licences līgumos ir norādīts, ka tikai viena persona var instalēt un lietot programmu, un parasti tas nozīmē, ka programmu drīkst instalēt tikai vienā datorā, piemēram, mājās, darba vietā vai skolā. Dažos līgumos ir noteikts, ka lietotājs drīkst izgatavot rezerves kopiju savām vajadzībām, bet nedrīkst izgatavot kopijas citām personām. Ja īpašnieks vēlas nodot kādam citam visu programmu (kopā ar licenci un pārējo dokumentāciju), viņš to var darīt, bet līdz ar to viņš zaudē tiesības lietot šo programmu. Licences līgumi var atšķirties, tāpēc pircējam vai cilvēkam, kam tiek piedāvāta kāda programma, būtu jāuzzina konkrētā licences līguma noteikumi.

Daudzās valstīs ir spēkā likumi, kas aizsargā autortiesības uz ”intelektuālo īpašumu”, pie kura pieder arī datorprogrammas. Šajās valstīs arī tiek veikti pasākumi, lai panāktu autortiesību likumu ievērošanu. Piemēram, laikrakstā The New York Times 2000. gada 14. janvārī bija rakstīts, ka ”vācu un dāņu policija arestējusi kāda grupējuma locekļus, kas nodarbojās ar liela mēroga datorprogrammu pirātismu”. Viņi pavairoja un izplatīja datorprogrammas un datorspēles un daļu no tām pat pārdeva Internetā.

Kāda ir kristiešu draudzes nostāja šajā jautājumā? Jēzus teica: ”Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Marka 12:17.) Tas nozīmē, ka kristietim ir jāievēro valsts likumi, kas nav pretrunā ar Dieva likumiem. Par valdībām apustulis Pāvils rakstīja: ”Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. [..] ..tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu.” (Romiešiem 13:1, 2.)

Kristiešu draudzes vecāko pienākums nav pārbaudīt citu cilvēku datorus, jo viņi nav pilnvaroti interpretēt autortiesību likumus un panākt to ievērošanu. Bet viņi ir pārliecināti par to, ka kristietis nedrīkst ņemt kaut ko viņam nepiederošu un ka kristietim ir jāievēro likumi, un to viņi māca arī citiem. Ja kristietis ievēros valsts likumus, tad nebūs pamata kristieti sodīt kā likumpārkāpēju un pašam kristietim būs tīra sirdsapziņa Dieva priekšā. Pāvils rakstīja: ”Tādēļ nepieciešami tai [valsts varai] paklausīt nevien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ.” (Romiešiem 13:5.) Citi Pāvila vārdi parāda, kādai jābūt patiesa kristieša nostājai: ”Mēs apzināmies, ka mums, kas visās lietās gribam godīgi dzīvot, ir laba sirdsapziņa.” (Ebrejiem 13:18.)

[Papildmateriāls 29. lpp.]

Daži uzņēmumi un skolas iegādājas kādu datorprogrammu kopā ar licences līgumu, kurā pieļauti vairāki programmas lietotāji, bet arī norādīts to maksimālais skaits. 1995. gadā Jehovas liecinieku draudzēs apsprieda rakstu, kurā bija šādi vārdi:

”Lielākoties uzņēmumi, kas izstrādā un pārdod datorprogrammas, rezervē sev autortiesības, kā arī pievieno programmai licences līgumu, kurā ir norādīts, kā šo programmu var legāli lietot. Parasti šajos licences līgumos ir teikts, ka īpašnieks nedrīkst citiem nodot programmas kopiju. Patiesībā šāda rīcība, saskaņā ar starptautiskajiem likumiem par autortiesību aizsardzību, ir likumpārkāpums. [..] Daži lieli uzņēmumi pārdod datorus, kuros jau ir instalētas licencētas programmas. Tomēr atsevišķi datortirgotāji pārdošanai domātajos datoros instalē nelicencētas, t.i., nelegāli iegūtas programmas, kas nozīmē, ka pircējs, nopērkot datoru un pēc tam lietojot šīs programmas, pārkāpj likumu. Tāpat kristietis bez īpašnieka oficiālas atļaujas nedrīkstētu ielādēt savā datorā no elektroniskajiem ziņojumu dēļiem ar autortiesību likumu aizsargātu materiālu (piemēram, Sargtorņa biedrības publikācijas). Tas pats princips attiecas arī uz šāda materiāla ievietošanu elektroniskajos ziņojumu dēļos.”