Dievs pasargā tos, kas vēlas staigāt gaismā
Dievs pasargā tos, kas vēlas staigāt gaismā
”Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties?” (PSALMS 27:1)
1. Ko Jehova mums dod, lai uzturētu mūsu dzīvību?
JEHOVA ir devis Saules gaismu, kas nodrošina dzīvības pastāvēšanu uz Zemes. (1. Mozus 1:2, 14.) Viņš ir devis cilvēkiem arī garīgo gaismu, kas izkliedē Sātana pasaules nāvējošo tumsu. (Jesajas 60:2; 2. Korintiešiem 4:6; Efeziešiem 5:8—11; 6:12.) Visi, kas vēlas staigāt gaismā, var teikt to pašu, ko reiz teica psalmu sacerētājs: ”Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties?” (Psalms 27:1.) Turpretī tie, kas vēlas palikt tumsā, mūsdienās, tāpat kā tas bija Jēzus dienās, saņem nelabvēlīgu spriedumu. (Jāņa 1:9—11; 3:19—21, 36.)
2. Kas senatnē notika ar cilvēkiem, kuri nevēlējās staigāt Jehovas gaismā, un kas notika ar tiem, kuri uzklausīja viņa vārdus?
2 Laikā, kad dzīvoja Jesaja, lielākā daļa Jehovas tautas nevēlējās staigāt gaismā. Tāpēc jau tolaik tika iznīcināta ziemeļu valsts Izraēla. Vēlāk, 607. gadā p.m.ē., tika iznīcināta arī Jeruzaleme un tās templis un Jūdejas iedzīvotāji tika aizvesti trimdā. Tomēr cilvēkiem, kas uzklausīja Jehovas vārdus, bija spēks pretoties atkrišanai. Runājot par 607. gadu p.m.ē., Jehova apsolīja, ka tie, kas viņu uzklausīs, tiks pasargāti. (Jeremijas 21:8, 9.) Cilvēki, kas mīl gaismu, var daudz ko mācīties no tā, kas notika toreiz. (Efeziešiem 5:5.)
Laime, ko izjūt tie, kas staigā gaismā
3. Uz ko mēs varam paļauties, un kas ir ”taisnā tauta” un tās ”stiprā pilsēta”?
3 ”Mums ir stipra pilsēta; aizsardzībai tai Dieva izveidots ir tās mūris un ārējais valnis. Atveriet vārtus, lai ieiet taisna tauta, kas tur ticību!” (Jesajas 26:1, 2.) Šos vārdus teica cilvēki, kas paļāvās uz Jehovu. Dievbijīgie ebreji Jesajas dienās griezās pie Jehovas, pie vienīgā drošības Avota, nevis pie viltus dieviem, ko pielūdza viņu tautieši. Mēs dzīvojam ar tādu pašu paļāvību un mīlam viņa ”taisno tautu” — ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16; Mateja 21:43.) Arī Jehova mīl savu tautu, jo tā ”tur ticību”. Tāpēc Dieva Izraēlam ir ”stipra pilsēta” — organizācija, kas tai nodrošina atbalstu un aizsardzību.
4. Kādai jābūt mūsu prāta nostājai?
4 Šīs ”pilsētas” iedzīvotāji apzinās, ka Jehova dod mieru tiem, kam ir stipra ticība un kas paļaujas uz viņu. Jehova atbalsta visus, kas ir gatavi viņam uzticēties un dzīvot saskaņā ar viņa taisnīgajiem principiem. Dievbijīgie Jūdejas iedzīvotāji paklausīja Jesajas aicinājumam: ”Paļaujieties uz to Kungu vienmēr, jo Dievs tas Kungs jums ir mūžīga klints!” (Jesajas 26:3, 4; Psalms 9:11; 37:3; Salamana Pamācības 3:5.) Visi, kam ir šāda nostāja, paļaujas uz Jehovu — uz vienīgo drošo klinti — un iegūst mieru attiecībās ar viņu. (Filipiešiem 1:2; 4:6, 7.)
Dieva ienaidnieku pazemojums
5., 6. a) Kā tika pazemota senā Bābele? b) Kādu pazemojumu pieredzēja ”lielā Bābele”?
5 Pat nonākot lielās grūtībās, cilvēkiem, kas paļaujas uz Jehovu, nav jābaidās. Jehova pieļauj grūtības tikai uz kādu laiku. Viņš sniedz atvieglojumu saviem kalpiem, turpretī visus, kas tiem sagādā ciešanas, viņš soda. (2. Tesaloniķiešiem 1:4—7; 2. Timotejam 1:8—10.) To var saprast, ja padomā par kādu ”lepnu pilsētu”. Jesaja teica, ka Jehova ”pazemojis tos, kas lepnībā dzīvoja, lepno pilsētu, to Viņš nogāzis pie zemes pīšļos. To samin ar saviem soļiem vienkāršu nabagu ļaužu kājas.” (Jesajas 26:5, 6.) ”Lepnā pilsēta” laikam bija Babilona, kas sagādāja Dieva tautai daudz ciešanu. Bet kas galu galā notika ar Babilonu? 539. gadā p.m.ē. Babilona tika pazemota — to iekaroja mēdieši un persieši.
6 Jesajas pravietojums labi atbilst tam, kas kopš 1919. gada ir noticis ar ”lielo Bābeli”. Šajā gadā ”lepnā pilsēta” cieta pazemojošu sakāvi, jo bija spiesta atbrīvot Jehovas tautu no garīgā gūsta. (Atklāsmes 14:8.) Tālākie notikumi bija vēl pazemojošāki. Nelielā kristiešu grupiņa ”samina ar saviem soļiem” savu agrāko gūstītāju. 1922. gadā viņi sāka publiski vēstīt kristīgās pasaules galu, pasludinot vēstis, kas atbilst četru eņģeļu bazūnēšanai no Atklāsmes 8:7—12, un lika tai izjust mocības, ko simbolizē trīs ”vai”, par kuriem rakstīts Atklāsmes 9:1—11:15.
”Taisnā ceļš ir līdzens”
7. Kā tiek vadīti un uz ko paļaujas cilvēki, kas staigā Jehovas gaismā, un kas viņiem ir ļoti dārgs?
7 Jehova pasargā cilvēkus, kas vēlas staigāt gaismā, un vada šo cilvēku gaitas, kā uz to norādīja Jesaja, rakstīdams: ”Taisnā ceļš ir līdzens, Tu līdzini un dari taisnu taisnā teku. Arī tavu tiesu ceļā mēs gaidām, Kungs, uz Tevi; pēc Tevis ilgojas mums dvēsele [”pēc tava vārda un pēc tavas piemiņas dvēsele kāro”, LB-26].” (Jesajas 26:7, 8.) Jehova ir taisnīgs Dievs, un visiem, kas viņu pielūdz, jāievēro viņa taisnīgās normas. Ja cilvēki to dara, Jehova viņus vada un ”dara taisnu viņu teku”. Pakļaujoties Jehovam, lēnprātīgie cilvēki apliecina, ka viņi paļaujas uz savu Dievu un ka viņiem ir dārgs Jehovas vārds. (2. Mozus 3:15.)
8. Kādu priekšzīmi ir rādījis Jesaja?
8 Jesajam neapšaubāmi bija dārgs Jehovas vārds. Par to liecina viņa vārdi: ”Mana dvēsele meklē Tevi arī naktī, mans gars ilgojas pēc Tevis; kad Tu sodi pasauli, tad tās iedzīvotāji mācās taisnību.” (Jesajas 26:9.) Jesajas dvēsele, visa viņa būtne, meklēja Jehovu. Mēs varam iztēloties, kā pravietis nakts klusumā lūdza Jehovu, pauzdams savas apslēptākās domas un dedzīgi meklēdams Jehovas vadību. Vai tas nav lielisks piemērs mums visiem? Turklāt Jesaja mācījās, kas ir taisnība, pārdomājot Jehovas taisnīgos spriedumus. Arī šajā ziņā mēs varam mācīties no Jesajas, kā būt vērīgiem un vienmēr censties pareizi saprast Jehovas gribu.
Daži labprātāk paliek tumsā
9., 10. Ko Jehova darīja savas tautas labā, bet kā tauta atbildēja uz viņa labestību?
9 Jehova bija ļoti žēlsirdīgs pret Jūdejas iedzīvotājiem, bet diemžēl ne visi atsaucās uz viņa žēlsirdību. Ļoti bieži tautas lielākā daļa sacēlās pret Dievu un atkrita no tīrās pielūgsmes, nevis staigāja Jehovas dotās patiesības gaismā. Jesaja teica: ”Kad bezdievim notiek žēlastība, viņš nemācās taisnīgi un godīgi dzīvot; zemē, kur valda goda prāts, viņš paliek bezdievis un neredz tā Kunga godību.” (Jesajas 26:10.)
10 Jesajas dzīves laikā Jehova sargāja Jūdeju un neļāva ienaidniekiem to iekarot, taču lielākā daļa Jūdejas iedzīvotāju to nevēlējās atzīt. Kaut arī Jehova nodrošināja Jūdejas iedzīvotājiem mieru, viņi nepateicās par to. Tāpēc Jehova pameta savu tautu un pieļāva, ka pār to valda ”citi kungi” — 607. gadā p.m.ē. Jūdejas iedzīvotāji tika saņemti gūstā un aizvesti uz Babiloniju. (Jesajas 26:11—13.) Bet pagāja kāds laiks, un Jūdejā atgriezās attīrīts tautas atlikums.
11., 12. a) Kāda nākotne sagaidīja Jūdejas iekarotājus? b) Kādas bija Jehovas kalpu gūstītāju nākotnes izredzes pēc 1919. gada?
11 Par Jūdejas iekarotājiem Jesaja pravietoja: ”Nedzīvie vairs netaps dzīvi, mirušie vairs necelsies, tādēļ jau Tu viņus arī piemeklēji, iznīcināji un izdeldēji viņu piemiņu.” (Jesajas 26:14.) Pēc sakāves 539. gadā Babilonai vairs nebija nākotnes, un ar laiku pazuda arī pati pilsēta. Varenā Babilonija bija mirusi un vairs nevarēja celties, un tagad par tās varenību liecina vairs tikai vēstures grāmatas. Tās liktenis ir iespaidīgs brīdinājums visiem, kas paļaujas uz šīs pasaules varenajiem.
12 Jesajas pravietiskie vārdi piepildījās arī 1918. gadā, kad Dievs pieļāva, ka viņa svaidītie kalpi nonāk garīgā nebrīvē, un 1919. gadā, kad viņš tos atbrīvoja. Pēc šiem notikumiem viņu gūstītāju, galvenokārt kristīgās pasaules, nākotnes izredzes bija bēdīgas. Turpretī Jehovas tautu gaidīja bagātīgas svētības.
”Tu vairoji tautu”
13., 14. Kādas bagātīgas svētības Jehovas svaidītie kalpi ir pieredzējuši kopš 1919. gada?
13 Dievs svētīja savus pazemīgos svaidītos kalpus un, sākot ar 1919. gadu, lika savai tautai skaitliski pieaugt. Vispirms viņš pievērsa uzmanību Dieva Izraēla locekļu pulcināšanai, un pēc tam tika pulcināts ”liels pulks” cilvēku jeb ”citas avis”. (Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:16.) Par šīm svētībām Jesaja pravietoja, sacīdams: ”Tu arī vairoji, Kungs, tautu, Tu tai liki pieaugt; Tu parādīji savu godību, Tu paplašināji zemes robežas. Bēdās viņi Tevi, Kungs, meklēja; kad Tu viņus piemeklēji, viņi skaitīja steidzīgi lūgšanas.” (Jesajas 26:15, 16.)
14 Mūsdienās Dieva Izraēla ”robežas” ir izstiepušās pāri visai zemeslodei un Dieva Izraēlam ir pievienojies ”liels pulks” — seši miljoni cilvēku, kas dedzīgi palīdz sludināt labo vēsti. (Mateja 24:14.) Jehova ir bagātīgi svētījis savu tautu, un tā savukārt ir sagādājusi godu viņa vārdam. Patlaban Jehovas vārds tiek daudzināts 235 zemēs. Cik lieliski piepildās viņa solījums!
15. Kāda simboliska augšāmcelšana notika 1919. gadā?
15 Bez Jehovas palīdzības ebreji nevarēja aiziet no Babilonas un nokļūt brīvībā. (Jesajas 26:17, 18.) Arī Dieva Izraēla atbrīvošana 1919. gadā varēja notikt vienīgi ar Jehovas atbalstu. Bez viņa palīdzības tas nebūtu iespējams. Dieva tautas stāvoklis izmainījās tik strauji, ka Jesaja to salīdzināja ar augšāmcelšanu: ”Vai tavi mirušie dzīvos, arī manējo mirušās miesas? Jā, tie celsies augšā! Mostieties un gavilējiet jūs, kas dusat pīšļos! Jo tava rasa ir kā zaļojoša lauka rasa; zeme mirušos atkal atdos dienas gaismai.” (Jesajas 26:19; Atklāsmes 11:7—11.) Šie vārdi nozīmēja, ka tie, kas bija miruši garīgā ziņā, tiks atdzīvināti un atsāks savu darbību.
Aizsardzība grūtos laikos
16., 17. a) Kas ebrejiem bija jādara, lai viņi paliktu dzīvi 539. gadā p.m.ē., kad tika iekarota Babilona? b) Kas, visticamāk, ir ”mītnes” mūsdienās, un kā tās mūs pasargā?
16 Jehovas kalpiem vienmēr bijusi nepieciešama viņa aizsardzība. Bet drīzā nākotnē, kad Jehova pēdējo reizi vērsīsies pret Sātana pasauli, šāda palīdzība būs sevišķi svarīga. (1. Jāņa 5:19.) Runājot par šo laiku, Jehova mūs mudina: ”Ej, mana tauta, savās mītnēs un aizslēdz savas durvis aiz sevis, — paslēpies mazu brīdi, kamēr pāries dusmas! Jo tas Kungs drīzi izies no sava mājokļa, lai sodītu zemes iedzīvotājus viņu grēku dēļ. Tad būs redzamas zemē izlietās asinis, un tā vairs neaizsegs tos nokautos, kas tajā aprakti.” (Jesajas 26:20, 21; Cefanjas 1:14.) Šie brīdinājuma vārdi ebrejiem palīdzēja saprast, kā varēja izglābt dzīvību 539. gadā p.m.ē., kad tika iekarota Babilona. Tie, kas palika savās mājās, varēja paglābties no iebrucējiem, kas klejoja pa pilsētas ielām.
17 Mūsdienās Jesajas pravietojumā minētās ”mītnes”, visticamāk, ir Jehovas liecinieku draudzes, kuru pasaulē ir vairāki desmiti tūkstošu. Draudzes ir droša vieta jau tagad — tajās kristiešiem palīdz viņu ticības biedri un draudžu vecākie. (Jesajas 32:1, 2; Ebrejiem 10:24, 25.) Atrasties draudzē ir ārkārtīgi svarīgi, it sevišķi tāpēc, ka ļoti tuvu ir ļaunās pasaules gals, kad glābiņš būs atkarīgs no paklausības Dievam. (Cefanjas 2:3.)
18. Kā Jehova drīzā nākotnē ”nokaus lielo jūŗas pūķi”?
18 Runādams par laiku, kad tiks iznīcināta ļaunā pasaule, Jesaja pravietoja: ”Tanī dienā tas Kungs piemeklēs ar savu gaŗo, lielo un stipro zobenu Leviatānu, žiglo un veiklo čūsku, otru Leviatānu, lunkano čūsku, un nokaus lielo jūŗas pūķi.” (Jesajas 27:1.) Mūsdienās Leviatāns acīmredzot ir Sātans — ”vecā čūska” — un viņa ļaunā iekārta, ko viņš izmanto, lai karotu pret Dieva Izraēlu. (Atklāsmes 12:9, 10, 17; 13:14, 16, 17.) Leviatāns zaudēja varu pār Dieva tautu 1919. gadā, un ar laiku tas tiks iznīcināts pavisam. (Atklāsmes 19:19—21; 20:1—3, 10.) Jehova nogalinās ”lielo jūŗas pūķi”. Kaut arī Leviatāns pagaidām vēl nav iznīcināts, viņš nav spējīgs izdarīt Jehovas tautai neko tādu, ko Jehova nevarētu izlabot. (Jesajas 54:17.) To apzinoties, mēs varam dzīvot ar mieru sirdī.
”Jauks vīna dārzs”
19. Ko mūsdienās izjūt svaidīto kristiešu atlikums?
19 Mēs esam ļoti priecīgi, ka Jehova mums ir devis daudz garīgas gaismas. Jesajas grāmatā Jehovas tautas prieks aprakstīts šādiem vārdiem: ”Tanī dienā sacīs: ”Jauks vīna dārzs! Dziediet par to! Es, tas Kungs, esmu tā sargs, Es slacinu to vienmēr. Lai neviens to neaiz[s]kartu, Es to sargāju dienu un nakti.”” (Jesajas 27:2, 3.) Jehova ir daudz darījis atlikušo Dieva Izraēla locekļu (”vīna dārza”) un viņu darba biedru labā. (Jāņa 15:1—8.) Tāpēc arvien plašāk tiek slavēts Jehovas vārds, un viņa kalpi uz zemes izjūt arvien lielāku prieku.
20. Kā Jehova aizsargā kristiešu draudzi?
20 Mēs esam priecīgi, ka ir mitējušās Jehovas dusmas, kuru dēļ viņš pieļāva savu svaidīto kalpu garīgo trimdu 1918. gadā. Jehova saka: ”Dusmu man vairs nav. Ja rastos tur ērkšķi un dadži, Es cīnītos pret tiem un tos visus sadedzinātu! Citādi vajadzētu būt tā, ka (Israēla tautas ienaidnieki) pie Manis meklētu aizsardzību un slēgtu ar Mani mieru, — jā, tiešām slēgtu ar Mani mieru!” (Jesajas 27:4, 5.) Lai no sava ”vīna dārza” nepārtraukti varētu iegūt labu vīnu, Jehova iznīcina un sadedzina visas ”nezāles”, kas tam var nākt par ļaunu. Lai sargās tie, kas vēlas darīt ļaunu kristiešu draudzei! ”Meklēsim aizsardzību” pie Jehovas, lai viņš mūs atbalstītu un pasargātu. Tā mēs panāksim mieru attiecībās ar Dievu — šāds miers ir tik svarīgs, ka Jesaja to minēja divas reizes. (Psalms 85:2, 3, 9; Romiešiem 5:1.)
21. Kas ir ”augļi”, ar kuriem ir piepildīta zeme?
21 Dieva tauta arī turpmāk saņems svētības. ”Nākošā laikā Jēkabs laidīs saknes, un Israēls zaļos un ziedēs, un tie pildīs zemes virsu ar augļiem un labklājību.” (Jesajas 27:6.) Šis pants piepildās kopš 1919. gada, un tā piepildīšanās ir brīnišķīgs Jehovas varas apliecinājums. Svaidītie kristieši ir piepildījuši zemi ar ”augļiem” — ar bagātīgu garīgo barību. Dzīvojot pagrimušā pasaulē, viņi ar prieku ievēro Dieva augstās normas. Jehova joprojām svētī savu tautu, dodams tai skaitlisku pieaugumu, tāpēc vairāki miljoni cilvēku no ”citu avju” pulka tagad ”kalpo Dievam dienām un naktīm viņa namā”. (Atklāsmes 7:15.) Centīsimies vienmēr paši izmantot garīgos ”augļus” un piedāvāt tos citiem.
22. Kādas svētības saņem visi, kas vēlas dzīvot gaismā?
22 Mēs dzīvojam grūtos laikos, kad ”tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas”, un mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, jo viņš savai tautai dod garīgu gaismu. (Jesajas 60:2; Romiešiem 2:19; 13:12.) Visi, kas vēlas dzīvot garīgajā gaismā, var iegūt iekšēju mieru un prieku jau tagad un cerēt uz mūžīgu dzīvi nākotnē. Tāpēc visi, kas mīl gaismu, no sirds pateicas Jehovam un saka to pašu, ko teica kāds psalma sacerētājs: ”Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties? Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz to Kungu!” (Psalms 27:1, 14.)
Vai jūs atceraties?
• Kas notiks ar visiem, kas apspiež Jehovas tautu?
• Par kādu pieaugumu pravietoja Jesaja?
• Kas ir ”mājokļi”, kuros mums jāpaliek, un kāpēc mēs nedrīkstam tos pamest?
• Kāpēc apstākļi, kādi pastāv Jehovas tautā, sagādā viņam slavu?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 22. lpp.]
JAUNA GRĀMATA
Šī žurnāla divu studējamo rakstu pamatā ir materiāls, kas bija ietverts kādā runā, kuru varēja noklausīties Jehovas liecinieku apgabala kongresos 2000. un 2001. gadā. Runas beigās tika paziņots, ka ir izdota grāmatas Jesajas pravietojumi — gaisma visai cilvēcei pirmā daļa. Grāmatas pirmajā daļā ir sīki apskatītas Jesajas grāmatas pirmās četrdesmit nodaļas.
[Attēls 18. lpp.]
Jehovas ”stiprajā pilsētā”, viņa organizācijā, var atrasties tikai taisnīgi cilvēki
[Attēls 19. lpp.]
Jesaja ”meklēja Dievu arī naktī”
[Attēls 21. lpp.]
Jehova sargā savu ”vīna dārzu” un nodrošina tā ražīgumu