Kā kļūt laimīgam

BUDISTU reliģiskais līderis dalailama reiz izteicās: ”Manuprāt, mūsu dzīves patiesā jēga ir meklēt laimi.” Pēc tam viņš paskaidroja, ka, pēc viņa domām, cilvēks var kļūt patiesi laimīgs, vingrinot jeb disciplinējot prātu un kontrolējot sirds vēlmes. ”Prāts sevī slēpj pašu galveno, kas nepieciešams, lai mēs sasniegtu pilnīgu laimi,” teica dalailama. Viņš uzskata, ka ticība Dievam nav nepieciešama. *

Bet tagad pievērsīsim uzmanību Jēzum, kuram bija stipra ticība Dievam un kura mācības gadsimtu gaitā ir ietekmējušas miljoniem cilvēku. Viņš vēlējās, lai cilvēki būtu laimīgi. Sava plaši pazīstamā Kalna sprediķa sākumā Jēzus minēja deviņus laimes priekšnoteikumus — katru no šīm deviņām frāzēm viņš iesāka tāpat kā iepriekšējo: ”Svētīgi ...” (Mateja 5:1—12.) Turklāt šajā sprediķī Jēzus mudināja savus klausītājus pārbaudīt, attīrīt un kontrolēt prātu un sirdi — aizstāt ļaunas, amorālas un savtīgas domas ar mierpilnām, tīrām un nesavtīgām domām. (Mateja 5:21, 22, 27, 28; 6:19—21.) Vēlāk viens no Jēzus mācekļiem mūs aicināja domāt par to, kas ”patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms”. (Filipiešiem 4:8.)

Jēzus zināja, ka patiesa laime nav iespējama bez attiecībām ar citiem cilvēkiem. Mēs, cilvēki, pēc dabas esam sabiedriskas būtnes, tāpēc nespējam justies laimīgi, ja norobežojamies no citiem vai pastāvīgi naidojamies ar apkārtējiem. Mēs varam būt laimīgi vienīgi tad, ja jūtamies mīlēti un mīlam citus. Jēzus mācīja, ka šādas mīlestības pamatā ir mūsu attiecības ar Dievu. Šajā ziņā Jēzus mācība būtiski atšķiras no tā, ko mācīja dalailama, jo Jēzus skaidroja, ka cilvēks nevar kļūt laimīgs neatkarīgi no Dieva. Kāpēc tā var teikt? (Mateja 4:4; 22:37—39.)

Pievērsiet uzmanību garīgajām vajadzībām

Viens no Jēzus minētajiem laimes priekšnosacījumiem ir šāds: ”Svētīgi garā nabagi [”tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības”, NW].” (Mateja 5:3.) Kāpēc Jēzus tā teica? Tāpēc, ka mums, atšķirībā no dzīvniekiem, ir garīgas vajadzības. Tā kā cilvēki ir radīti pēc Dieva līdzības, mēs zināmā mērā spējam attīstīt īpašības, kas piemīt Dievam, piemēram, mīlestību, taisnīgumu, žēlsirdību un gudrību. (1. Mozus 1:27; Mihas 6:8; 1. Jāņa 4:8.) Mēs arī izjūtam nepieciešamību, lai dzīvei būtu jēga.

Kā mēs varam apmierināt šādas garīgas vajadzības? Tas neizdosies ar transcendentālās meditācijas palīdzību, un nepietiks arī ar rūpīgu pašanalīzi. Kā teica Jēzus, ”cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes”. (Mateja 4:4.) Pievērsiet uzmanību: Jēzus teica, ka ”ikkatrs vārds”, kas mums dzīvē ir ļoti vajadzīgs, nāk no Dieva. Pastāv  tādi jautājumi, uz kuriem atbildes mums var palīdzēt atrast vienīgi Dievs. Mūsdienās, kad ir izplatītas neskaitāmas teorijas par dzīves jēgu un tiek piedāvāti dažnedažādi ieteikumi, kā kļūt laimīgam, iedziļināties Dieva sniegtajās zināšanās ir īpaši aktuāli. Grāmatnīcās veselas sekcijas ir atvēlētas grāmatām, kuras lasītājiem sola veselību, bagātību un laimi. Internetā ir izveidotas īpašas lappuses par laimi.

Tomēr bieži vien cilvēku domas par šiem jautājumiem ir maldīgas. Tās sliecas izdabāt savtīgām vēlmēm un patmīlībai. Cilvēku spriedumi balstās uz ierobežotām zināšanām un pieredzi, turklāt bieži vien šo spriedumu pamatā ir kļūdaini pieņēmumi. Piemēram, arvien lielāks skaits pašpilnveides grāmatu autoru savas idejas balsta uz ”evolucionārās psiholoģijas” teoriju, no kuras izriet, ka cilvēku jūtām ir saistība ar mūsu ”senčiem” dzīvniekiem. Fakts ir tāds: lai arī kādu teoriju cilvēki izmantotu par pamatu savos centienos atrast laimi, ja netiek ņemts vērā Radītājs, jebkādas pūles būs veltīgas un galu galā būs jāpiedzīvo vilšanās. Senatnē kāds pravietis izteicās: ”Apkaunoti stāvēs gudrie.. viņi taču bija atteikušies no tā Kunga vārda; kādi gudrības avoti tad nu viņiem vēl ir?” (Jeremijas 8:9.)

Dievs Jehova zina, kā mēs esam veidoti un kas mūs var darīt laimīgus. Viņš zina, ar kādu nodomu ir radījis uz zemes cilvēku un kas notiks nākotnē, turklāt Dievs mums to dara zināmu ar Bībeles palīdzību. Tas, ko Jehova atklāj šajā grāmatā, skar pareizi noskaņotu cilvēku sirdis un sagādā tiem prieku. (Lūkas 10:21; Jāņa 8:32.) To reiz pieredzēja divi Jēzus mācekļi. Viņus bija satriekusi Jēzus nāve. Taču pēc tam, kad no paša augšāmceltā Jēzus viņi bija uzzinājuši, kāda saskaņā ar Dieva nodomu ir Jēzus nozīme cilvēces glābšanā, mācekļi izsaucās: ”Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?” (Lūkas 24:32.)

Ja mēs saskaņojam savu dzīvi ar Bībeles patiesību, prieks vairojas. Šādu prieku varētu salīdzināt ar varavīksni. Tā iemirdzas pie debesīm labvēlīgos apstākļos, tomēr ir vajadzīgi ideāli apstākļi, lai varavīksne kļūtu īpaši krāšņa — varbūt pat parādītos divi loki. Apskatīsim dažus piemērus, kas parāda, kā Bībeles principu izmantošana var vairot mūsu laimi.

Dzīvojiet vienkārši

Vispirms pievērsīsim uzmanību tam, kādu padomu Jēzus deva attiecībā uz mantu. Kad Jēzus bija norādījis, ka dzīvē nevajadzētu pirmām kārtām tiekties pēc bagātības, viņš teica šādus neparastus vārdus: ”Ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.” (Mateja 6:19—22.) Būtībā Jēzus ar šiem vārdiem gribēja teikt, ka tad, ja mēs dzīsimies pēc bagātības, varas vai citiem savtīgiem mērķiem, mums  paslīdēs garām kaut kas daudz nozīmīgāks. Kā Jēzus teica kādā citā reizē, ”neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas”. (Lūkas 12:15.) Ja mēs galveno vietu dzīvē ierādām tam, kas tiešām ir svarīgs, piemēram, attiecībām ar Dievu un ģimenes locekļiem, mūsu ”acs” būs ”skaidra” — koncentrēta uz galveno.

Tomēr Jēzus neaizstāvēja askētismu vai pilnīgu sevis noliegšanu. Viņš pats nedzīvoja askētisku dzīvi. (Mateja 11:19; Jāņa 2:1—11.) Drīzāk Jēzus gribēja teikt, ka tie, kas dzīvi uzskata tikai par iespēju uzkrāt bagātību, īstenībā paliek zaudētāji.

Kāds psihoterapeits no Sanfrancisko (ASV), runājot par cilvēkiem, kas jau agrā jaunībā bija kļuvuši ārkārtīgi bagāti, izteicās, ka šiem cilvēkiem nauda ir ”stresa un apjukuma cēlonis”. Kā viņš piebilda, šie ļaudis ”nopērk divas trīs mājas, mašīnu, izšķiež naudu dažnedažādām mantām. Bet, kad tas neko nelīdz [proti, viņi tā arī nekļūst laimīgi], šie cilvēki jūtas nomākti, tukši un nezina vairs, ko iesākt ar savu dzīvi.” Turpretī tiem, kas ņem vērā Jēzus padomu dzīvot pieticīgāk un atvēlēt savā dzīvē vietu garīguma pilnveidošanai, ir daudz lielākas izredzes atrast patiesu laimi.

Toms no Havaju salām strādā par celtnieku, un pirms kāda laika viņš bija pieteicies palīdzēt būvēt pielūgsmei domātas ēkas Klusā okeāna salās, kur dzīvo ļoti nabadzīgi cilvēki. Toms ievēroja vairākas iezīmes, kas raksturīgas šejienes vienkāršajiem iedzīvotājiem. Viņš teica: ”Kristīgie brāļi un māsas šajās salās ir patiesi laimīgi. Viņi man palīdzēja skaidrāk nekā jebkad agrāk saprast, ka laime neslēpjas ne naudā, ne mantā.” Turklāt Toms redzēja, cik apmierināti bija citi brīvprātīgie strādnieki, kas šajās salās būvēja ēkas kopā ar viņu. ”Viņi būtu varējuši nopelnīt daudz naudas,” viņš teica. ”Tomēr viņi bija izvēlējušies garīgām interesēm ierādīt pirmo vietu un dzīvot vienkāršu dzīvi.” Šie piemēri pamudināja Tomu dzīvot pieticīgāk, lai vairāk laika atliktu ģimenei un garīgām nodarbībām — tas bija solis, ko viņš nekad nav nožēlojis.

Laime un pašcieņa

Lai cilvēks varētu justies laimīgs, būtiska ir pašcieņa. Tā kā cilvēki ir nepilnīgi un pieļauj kļūdas, dažiem izveidojas pret sevi negatīva attieksme, un šādas domas daudzus nomoka jau kopš bērnības. Pārvarēt izjūtas, kas ir veidojušās gadiem ilgi, var būt ārkārtīgi grūti, tomēr tas ir iespējams. Palīdzību var gūt, izmantojot dzīvē Dieva Rakstus.

Bībelē ir paskaidrots, kā uz mums raugās Radītājs. Vai gan viņa viedoklis nav svarīgāks par cilvēku spriedumiem, arī ja tās būtu mūsu pašu domas? Mīlestība ir Dieva galvenā īpašība, tāpēc viņš mūs uzlūko bez aizspriedumiem un netur uz mums ļaunu prātu. Viņš redz gan to, kādi mēs esam šobrīd, gan to, kādi mēs varam kļūt ar laiku. (1. Samuēla 16:7; 1. Jāņa 4:8.) Lai arī cik nepilnīgi būtu cilvēki, ja viņi cenšas būt patīkami Dievam, Jehovas acīs viņi ir ļoti dārgi. (Daniēla 9:23; Hagaja 2:7.)

Tas, protams, nenozīmē, ka Dievs nepievērš uzmanību mūsu vājībām un grēkiem. Viņš vēlas, lai mēs censtos rīkoties pareizi, cik vien ir mūsu spēkos, un, ja mēs tā darām, viņš mūs atbalsta. (Lūkas 13:24.) Tomēr Bībelē ir sacīts:  ”Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā tas Kungs apžēlojas par tiem, kas viņu bīstas.” Citā Rakstu vietā ir teikts: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv? Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.” (Psalms 103:13; 130:3, 4.)

Ir jāmācās raudzīties uz sevi no Dieva viedokļa. Apziņa, ka Dievs augstu vērtē tos, kas viņu mīl, un uzticas šādiem cilvēkiem — arī tad, ja tie paši uzskata sevi par nevērtīgiem —, var ievērojami vairot dzīvē prieku. (1. Jāņa 3:19, 20.)

Cerība — būtisks laimes priekšnoteikums

Saskaņā ar kādu pēdējā laikā populāru priekšstatu, tā dēvēto pozitīvo psiholoģiju, optimisms, kura pamatā ir pozitīva domāšana un koncentrēšanās uz savām labajām īpašībām, var darīt cilvēku laimīgu. Tikai retais nepiekritīs, ka optimistisks skatījums uz dzīvi un nākotni var veicināt laimi. Tomēr šādam optimismam ir jābalstās uz faktiem. Turklāt nevar noliegt: lai arī cik optimistiski cilvēks domātu, šādā veidā nevar novērst karus, badu, piesārņojumu, vecumu, slimības un nāvi, kas tik daudziem posta laimi. Lai nu kā, sava nozīme optimismam tomēr ir.

Interesanti atzīmēt, ka Bībelē netiek lietots vārds ”optimisms”; tajā ir izmantots kāds izteiksmīgāks vārds — ”cerība”. Vārdnīcā Vine’s Complete Expository Dictionary vārda ”cerība” lietojums Bībelē ir skaidrots šādi: ”paļāvīgas, priekpilnas kaut kā laba gaidas”. Bībeles izpratnē cerība ir vairāk nekā tikai optimistisks skatījums uz situāciju. Cerība ir arī tas, uz ko cilvēks cer. (Efeziešiem 4:4; 1. Pētera 1:3.) Piemēram, kristieši cer, ka drīzumā tiks novērsti visi tie ciešanu cēloņi, kas bija minēti iepriekšējā rindkopā. (Psalms 37:9—11, 29.) Tomēr tas nav viss, ar ko saistīta kristiešu cerība.

Kristieši raugās nākotnē ar cerību, gaidot laiku, kad uzticīgie cilvēki varēs sasniegt pilnību un dzīvot paradīzē uz zemes. (Lūkas 23:42, 43.) Atklāsmes grāmatā 21:3, 4 šī cerība aprakstīta sīkāk: ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis.. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.”

Ikvienam, kas cer uz šādu nākotni, ir pamatots iemesls justies laimīgam arī tad, ja pašreizējie apstākļi nebūt nav labi. (Jēkaba 1:12.) Kāpēc gan arī jums neizpētīt Bībeli, lai uzzinātu, kāds pamats ir šādai cerībai? Stipriniet savu cerību, katru dienu atlicinot laiku Bībeles lasīšanai. Tas jūs bagātinās garīgā ziņā, palīdzēs jums izvairīties no rīcības, kuras dēļ zustu prieks, un jūs jutīsiet aizvien dziļāku apmierinājumu. Tik tiešām — patiesa laime slēpjas Dieva gribas pildīšanā. (Salamana Mācītāja 12:13.) Laimīgs ir cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar Bībeli. Kā teica Jēzus: ”Svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.” (Lūkas 11:28.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 5. lpp.]

Laimi nevar atrast, uzkrājot bagātību, norobežojoties no citiem vai paļaujoties uz cilvēku nepilnīgajām zināšanām

[Attēls 6. lpp.]

Laimīgs ir tas cilvēks, kas veido savu dzīvi saskaņā ar Dieva Rakstiem

[Attēls 7. lpp.]

Cerība, kas ir kristiešiem, dara cilvēku laimīgu