Kas ir garīgā paradīze?

GUSTAVO * uzauga kādā nelielā Brazīlijas pilsētiņā. Kopš bērnības viņam bija mācīts, ka labie cilvēki pēc nāves dodas uz debesīm. Viņš neko nezināja par to, ka saskaņā ar Dieva nodomu uzticīgie cilvēki nākotnē dzīvos nevainojamos apstākļos paradīzē uz zemes. (Atklāsmes 21:3, 4.) Bija vēl kaut kas, ko Gustavo nezināja. Viņš nezināja, ka jau tagad viņam ir iespējams dzīvot garīgā paradīzē.

Vai jūs esat jebkad dzirdējis par garīgo paradīzi? Vai jūs zināt, kas tā ir un kas ir nepieciešams, lai tajā dzīvotu? Ikvienam, kas grib būt patiesi laimīgs, ir jāuzzina par šo paradīzi.

Kur atrodas garīgā paradīze

Apgalvojums, ka jau šodien cilvēks var dzīvot paradīzē, droši vien izklausās nereāli. Mūsdienu pasaule ne tuvu nav paradīze. Pārāk daudziem ir jāpieredz grūtības, par kādām senatnē rakstīja kāds ebreju ķēniņš: ”Es redzēju, kā raud apspiestie un nomāktie, kam nebija neviena iepriecinātāja un kas cieta pārestības no savu apspiedēju puses, nesajuzdami ne no viena nekādu iepriecinājumu.” (Salamans Mācītājs 4:1.) Neskaitāmi miljoni cilvēku cieš negodīgo politisko, reliģisko un ekonomisko sistēmu dēļ, un viņi neredz iespēju saņemt atvieglojumu jeb iepriecinājumu. Daudzi citi smagi nopūlas, gādājot iztikas līdzekļus un audzinot bērnus. Nav šaubu, ka arī viņi gribētu, lai kāds viņu nastu padarītu kaut nedaudz vieglāku. Visu šo cilvēku dzīvi nekādi nevar nosaukt par dzīvi paradīzē.

Latviešu valodas vārds ”paradīze” ir radniecīgs grieķu, persiešu un senebreju vārdiem, kuros visos ir ietverta doma par parku jeb dārzu — vietu, kur ir iespējams rast mieru un atjaunot spēkus. Bībelē ir apsolīts, ka pienāks laiks, kad zeme būs pārvērsta par paradīzi, un šajā dārzam līdzīgajā mājvietā dzīvos bezgrēcīgi cilvēki. (Psalms 37:10, 11.) Paturot to prātā, mēs saprotam, ka arī garīgajā paradīzē cilvēki jūtas labi un dzīvo mierā ar savu tuvāko un ar Dievu. Kā atklāja Gustavo, mūsdienās šāda paradīze pastāv, un tajā ienāk arvien vairāk cilvēku.

Divpadsmit gadu vecumā Gustavo nolēma kļūt par katoļu mācītāju. Vecāki viņa lēmumu atbalstīja, un viņš iestājās garīgajā seminārā. Tur Gustavo sāka nodarboties ar mūziku, teātra mākslu un politiku, ko baznīca atbalstīja, jo tādā veidā bija iespējams piesaistīt jauniešus. Viņš zināja, ka priesterim ir jāupurējas citu labā un tas nedrīkst precēties. Tajā pašā laikā Gustavo pazina vairākus priesterus un semināristus, kas rīkojās netikumīgi. Dzīvodams šādā vidē, Gustavo sāka pārmērīgi dzert. Garīgu paradīzi viņš, protams, nebija atradis.

Kādu dienu Gustavo izlasīja uz Bībeli balstītu bukletu par paradīzi uz zemes. Tas viņu pamudināja sākt domāt par dzīves jēgu. Gustavo saka: ”Es sāku bieži lasīt Bībeli,  bet nesapratu to. Es pat neievēroju, ka Dievam ir vārds.” Viņš atstāja semināru un griezās pie Jehovas lieciniekiem ar lūgumu, lai tie viņam palīdzētu saprast Bībeli. Gustavo strauji garīgi auga un pēc neilga laika veltīja savu dzīvi Dievam. Viņš bija sācis iepazīt garīgo paradīzi.

Ļaudis, ko Dievs ir ”pievienojis savam vārdam”

Gustavo uzzināja, ka Dieva vārds, Jehova, Bībeles pētniekiem nav tikai interesanta detaļa no visa, ko var uzzināt par Dievu. (2. Mozus 6:3, zemsvītras piezīme.) Tam ir liela nozīme patiesajā pielūgsmē. Jēzus mācīja savus sekotājus lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds.” (Mateja 6:9.) Par sveštautiešiem, kas bija pieņēmuši kristietību, māceklis Jēkabs sacīja: ”Dievam.. labpaticis ļaudis no pagāniem pievienot savam vārdam.” (Apustuļu darbi 15:14.) Pirmajā gadsimtā ļaudis, ko Dievs bija ”pievienojis savam vārdam”, bija kristiešu draudze. Bet vai šādi cilvēki ir arī mūsdienās? Jā, ir. Kā pārliecinājās Gustavo, tie ir Jehovas liecinieki.

Jehovas liecinieki sludina 235 zemēs. To skaits ir vairāk nekā seši miljoni, un vēl astoņi miljoni cilvēku apmeklē Jehovas liecinieku sapulces. Jehovas liecinieki ir labi pazīstami ar savu publisko kalpošanu, kuru veicot viņi piepilda Jēzus vārdus: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām.” (Mateja 24:14.) Bet kāpēc Gustavo uzskatīja, ka, nonācis saskarē ar Jehovas lieciniekiem, viņš ir atradis garīgo paradīzi? Viņš saka: ”Es salīdzināju to, ko biju redzējis pasaulē un īpaši — garīgajā seminārā, ar to, ko novēroju, būdams Jehovas liecinieku vidū. Galvenais, ar ko Jehovas liecinieki atšķīrās, bija mīlestība viņu starpā.”

Līdzīgi par Jehovas lieciniekiem ir izteikušies arī citi. Kāda jauna brazīliete, vārdā Mirjama, sacīja: ”Es nezināju, kā kļūt laimīgai. Pat savā ģimenē man nebija šīs sajūtas. Tikai tad, kad biju iepazinusies ar Jehovas lieciniekiem, es sapratu, ko īsti nozīmē parādīt mīlestību.” Kāds vīrietis, vārdā Kristjens, atceras: ”Bija periodi, kad es aizrāvos ar spiritismu, bet reliģija man neko nenozīmēja. Es augstāk vērtēju savu sociālo stāvokli un inženiera darbu. Bet tad mana sieva sāka studēt Bībeli, un es viņā pamanīju patīkamas pārmaiņas. Tāpat mani iespaidoja prieks un dedzība, kas piemita kristietei, kura apmeklēja manu sievu.” Ar ko Jehovas liecinieki ir izpelnījušies šādus vārdus?

Kas ir garīgā paradīze?

Viens, kas Jehovas lieciniekus izceļ citu vidū, ir viņu dziļā atzinība par Bībeles zināšanām. Viņi tic, ka Bībele ir patiesa un ka tā ir Dieva vārdi. Tāpēc viņi neuzskata, ka pietiek tikai apgūt savas reliģijas pamatmācības. Jehovas lieciniekiem ir nepārtraukta personisko studiju un Bībeles lasīšanas programma. Jo ilgāk cilvēks atrodas saskarē ar Jehovas lieciniekiem, jo vairāk viņš no Bībeles uzzina par Dievu un viņa gribu.

Iegūtās zināšanas Jehovas lieciniekus atbrīvo no māņticīgiem priekšstatiem un kaitīgām idejām, kas laupa cilvēkiem laimi. Jēzus sacīja: ”Jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32.) Fernando, kas kādreiz bija nodarbojies ar spiritismu, stāsta: ”Uzzinājis par iespēju dzīvot mūžīgi, es izjutu neaprakstāmu atvieglojumu. Iepriekš es biju ļoti baidījies, ka es vai mani vecāki varētu nomirt.” Patiesība izgaisināja Fernando bailes no garu pasaules un tā dēvētās pēcnāves dzīves.

 Kā var redzēt no Bībeles, starp zināšanām par Dievu un paradīzi pastāv cieša saikne. Pravietis Jesaja teica: ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:9.)

Protams, ar zināšanām vien nepietiek, lai panāktu mieru, par kādu pravietoja Jesaja. Cilvēkam jārīkojas saskaņā ar to, ko viņš mācās. Fernando sacīja: ”Ja cilvēks attīsta gara augļus, viņš veicina garīgajā paradīzē pastāvošo labklājību.” Fernando atsaucās uz apustuļa Pāvila vārdiem, kurš labās īpašības, kas kristiešiem sevī jāveido, dēvēja par ”gara augļiem”. Tās ir ”mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība”. (Galatiešiem 5:22.)

Vai jūs saprotat, kāpēc būt kopā ar cilvēkiem, kas cenšas attīstīt šādas īpašības, ir gluži kā atrasties paradīzē? Pravietis Cefanja paredzēja, ka garīgā paradīze pastāvēs šādu cilvēku vidū. Viņi ”nedarīs neko ļaunu un nerunās melus, un viņu mutē neatradīs viltus mēli; viņi paši būs ganāmais pulks, kas ganīsies mierā, un neviens tos netraucēs”, pravietoja Cefanja. (Cefanjas 3:13, LB-65r.)

Mīlestības lielā nozīme

Kā jūs droši vien ievērojāt, pirmais no Pāvila pieminētajiem gara augļiem ir mīlestība. Bībelē par šo īpašību ir runāts ļoti daudz. Jēzus sacīja: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Protams, Jehovas liecinieki nav pilnīgi. Gadās, ka viņu starpā rodas nesaskaņas, tāpat kā tas notika Jēzus apustuļu vidū. Taču viņi patiešām mīl cits citu un lūdz svētā gara palīdzību, lai pilnveidotu sevī šo īpašību.

Tas kristīgo brāļu saimi padara par kaut ko īpašu. Viņu starpā nepastāv cilšu naids un nacionālisms. Daudzi Jehovas liecinieki, kuru dzīves vietā 20. gadsimta beigās norisinājās etniskā tīrīšana un rasu genocīds, bija gatavi riskēt ar savu dzīvību, lai pasargātu cits citu. Kaut arī viņi nāk ”no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”, viņu starpā valda vienotība, kādu grūti pat iedomāties cilvēkam, kas to nekad nav izjutis. (Atklāsmes 7:9.)

Paradīze, kādā dzīvo tie, kas pilda Dieva gribu

Garīgajā paradīzē nav vietas alkatībai, amoralitātei un savtīgumam. Kristieši tiek mudināti: ”Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2.) Dzīvodami tikumīgi un arī citādi pildīdami Dieva gribu, mēs palīdzam veidot garīgo paradīzi un padarām savu dzīvi laimīgāku. Par to pārliecinājās kāda sieviete, vārdā Karla. Viņa stāsta: ”Tēvs mani mācīja neatlaidīgi strādāt, lai es kļūtu finansiāli neatkarīga. Kaut arī universitātes izglītība manī radīja zināmu drošības sajūtu, manā ģimenē  trūka vienotības un stabilitātes, kādu spēj dot vienīgi Dieva Rakstu zināšanas.”

Tas, ka cilvēks dzīvo garīgajā paradīzē, protams, nenozīmē, ka viņam nav nekādu grūtību. Kristieši joprojām slimo. Iespējams, viņu valstī plosās pilsoņu karš. Daudzi cīnās ar nabadzību. Bet, tā kā visiem, kas dzīvo garīgajā paradīzē, ir tuvas attiecības ar Dievu Jehovu, viņi var griezties pie Dieva pēc atbalsta. Viņš mūs aicina mest savu nastu uz viņu, un daudzi ir pieredzējuši, cik izcilā veidā Jehova spēj palīdzēt pat vissmagākajās dzīves situācijās. (Psalms 55:23; 86:16, 17.) Dievs apsola nepamest savus kalpus pat ”tumšā ielejā”. (Psalms 23:4.) Paļāvība uz to, ka Dievs ir gatavs mūs atbalstīt, ļauj mums saglabāt ”Dieva mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu” un bez kura garīgā paradīze nav iedomājama. (Filipiešiem 4:7.)

Rūpes par garīgo paradīzi

Lielākā daļa cilvēku labprāt uzturas parkā vai dārzā. Viņiem patīk tur pastaigāties vai vienkārši sēdēt uz soliņa un baudīt apkārtējo skaistumu. Līdzīgu prieku daudziem sagādā uzturēšanās Jehovas liecinieku sabiedrībā. Atrazdamies Jehovas liecinieku vidū, viņi izjūt mieru un atjauno spēkus. Lai dārzā izskatītos kā paradīzē, par to ir jārūpējas. Arī garīgā paradīze spēj pastāvēt šajā nepavisam ne paradīzei līdzīgajā pasaulē vienīgi tāpēc, ka Jehovas liecinieki par to rūpējas un Dievs svētī viņu pūles. Bet kā cilvēks var piedalīties garīgās paradīzes kopšanā?

Tas ir iespējams, atrodoties Jehovas liecinieku draudzē, studējot ar viņiem kopā Bībeli un iegūstot Bībeles zināšanas, kas ir garīgās paradīzes pamats. Karla atzīmēja: ”Bez garīgās barības nevar būt garīgās paradīzes.” Uzņemt garīgo barību nozīmē regulāri lasīt Dieva Rakstus un tos pārdomāt. Iegūtās zināšanas tuvina cilvēku Dievam Jehovam un ļauj viņu iemīlēt. Tāpat viņš iemācās sarunāties ar Dievu lūgšanā un griezties pie viņa pēc vadības un viņa gara, kas palīdz pildīt Dieva gribu. Jēzus mūs mudināja būt neatlaidīgiem savās lūgšanās. (Lūkas 11:9—13.) Apustulis Pāvils sacīja: ”Lūdziet bez mitēšanās.” (1. Tesaloniķiešiem 5:17.) Cilvēkam, kas dzīvo garīgajā paradīzē, ir priekšrocība lūgt Dievu pilnā pārliecībā, ka Dievs viņu dzird.

Tas, ko cilvēks no Bībeles iemācās, pakāpeniski izmaina viņa dzīvi uz labo pusi un rada vēlēšanos dalīties savās zināšanās ar citiem. Šāda rīcība ir saskaņā ar Jēzus pavēli: ”Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:16.) Cik gan daudz prieka var iegūt, mācot cilvēkus par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu un cildinot izcilo mīlestību, kādu viņi ir parādījuši pret cilvēci!

Tuvojas laiks, kad visa zeme tiks izveidota par paradīzi — tīru, skaistu dārzu, kur dzīvos Dievam uzticīgi cilvēki. Garīgās paradīzes pastāvēšana tagadējās ”pēdējās dienās”, kad ir iestājušies ”grūti laiki”, ir Dieva spēka pierādījums un apliecinājums tam, ko viņš spēj paveikt un arī paveiks nākotnē. (2. Timotejam 3:1.)

Cilvēki, kas mīt garīgajā paradīzē, jau tagad pieredz, kā garīgā nozīmē piepildās vārdi no Jesajas 49:10: ”Tie neizsalks un neizslāps, tos nespiedīs ne karstums, ne saules svelme, jo viņu apžēlotājs tos vadīs, tos vedīs pie ūdens avotiem un atspirdzinās.” Šo vārdu patiesumu var apliecināt kāds vīrietis, vārdā Žozē. Agrāk viņš bija sapņojis kļūt par slavenu mūziķi, bet tagad ir pārliecinājies, ka lielāku gandarījumu viņam sagādā kalpošana Dievam kopā ar kristiešu draudzi. Viņš saka: ”Es dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi. Es esmu ieguvis drošības sajūtu kristīgo brāļu saimē un esmu iepazinis Jehovu, mīlošo Tēvu, uz kuru droši var paļauties.” Prieks, kādu jūt Žozē un vēl vairāki miljoni citu cilvēku, ir aprakstīts Psalmā 64:11: ”Taisnais priecāsies par to Kungu un atradīs pie Viņa glābiņu.”

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 10. lpp.]

Palīdzēsim paplašināt garīgo paradīzi!