Kirils un Metodijs — Bībeles tulkotāji, kas izveidoja jaunu alfabētu

”Mūsu tauta ir kristīta, tomēr mums nav skolotāju. Mēs nesaprotam ne grieķu, ne latīņu valodu. [..] Mēs nepazīstam rakstītos burtus un nezinām to nozīmi, tāpēc, lūdzu, atsūtiet mums skolotājus, kas mums darītu zināmus Svēto rakstu vārdus un izskaidrotu tos.” (Lielmorāvijas kņazs Rostislavs 862. gadā.)

MŪSU dienās vairāk nekā 435 miljoni cilvēku, kas runā slāvu valodās *, var lasīt Bībeli savā dzimtajā valodā. 360 miljoni no viņiem lieto alfabētu, kam pamatā ir kiriliskais raksts. Bet pirms 1200 gadiem tiem dialektiem, kādos runāja viņu priekšteči, nebija ne savas rakstības, ne alfabēta. Šo situāciju mainīja divi brāļi — Kirils un Metodijs. Abu brāļu drosmīgā radošā darbība veido aizraujošu lappusi Bībeles saglabāšanas un izplatīšanas vēsturē, un visiem, kas mīl Dieva Rakstus, būs interesanti ar to iepazīties. Kas bija šie vīrieši, un ar kādām grūtībām viņi sastapās?

”Filozofs” un provinces pārvaldnieks

Kirils (827.—869.; īstajā vārdā Konstantīns) un Metodijs (825.—885.) piedzima Grieķijas pilsētā Tesalonikā augstmaņa ģimenē. Tesalonikā runāja divās valodās: grieķu valodā un vienā no slāvu dialektiem. Tā kā pilsētā dzīvoja daudz slāvu un pilsētas iedzīvotāji uzturēja arī ciešus sakarus ar tuvumā mītošajām slāvu ciltīm, Kirilam un Metodijam acīmredzot bija iespēja labi iemācīties dienvidu slāvu valodu. Kāds Metodija biogrāfs pat norāda, ka brāļu māte bijusi slāviskas izcelsmes.

Pēc tēva nāves Kirils pārcēlās uz Konstantinopoli — Bizantijas impērijas galvaspilsētu. Tur viņš studēja imperatora universitātē un iepazinās ar ievērojamiem zinātņu vīriem. Kirils kļuva par Svētās Sofijas katedrāles bibliotekāru — šī katedrāle bija visievērojamākā sakrālā celtne austrumos — un vēlāk kļuva par filozofijas pasniedzēju. Kirils pat tika iesaukts par ”Filozofu”.

Bet Metodijs gāja to pašu ceļu, kādu bija gājis viņa tēvs, — viņš iesaistījās valsts pārvaldē. Viņš kļuva par kāda Bizantijas pierobežas apgabala pārvaldnieku — šajā apgabalā dzīvoja daudz slāvu. Tomēr pēc kāda laika  viņš iestājās klosterī, kas atradās Bitīnijā (Mazāzija). 855. gadā viņam pievienojās Kirils.

860. gadā Konstantinopoles patriarhs sūtīja abus brāļus uz ārzemēm. Viņiem bija jādodas uz Melnās jūras ziemeļaustrumiem pie hazāriem — tautas, kas vēl nebija pieņēmusi ne islāmu, ne jūdaismu, ne kristietību un joprojām svārstījās. Pa ceļam Kirils kādu laiku pavadīja Krimas pilsētā Hersonēsā. Pēc dažu zinātnieku domām, tur viņš iemācījās ebreju un samariešu valodu un iztulkoja hazāru valodā ebreju gramatiku.

Aicinājums no Morāvijas

862. gadā Lielmorāvijas kņazs Rostislavs (Lielmorāvijā ietilpa mūsdienu Čehijas austrumu daļa un Slovākijas un Ungārijas rietumdaļa) nosūtīja Bizantijas imperatoram Mihailam III lūgumu atsūtīt Svēto rakstu skolotājus — daļu no lūguma var lasīt šī raksta ievadā. Morāvijas slāvi jau zināja baznīcas mācības, ar kurām tos bija iepazīstinājuši no Austrumfranku valsts (tagadējā Vācija un Austrija) atbraukušie misionāri. Taču Rostislavs raizējās par vācu cilšu politisko un garīgo ietekmi. Viņš cerēja, ka reliģiskas saites ar Konstantinopoli saglabās viņa valsti politiski un reliģiski neatkarīgu.

Imperators izlēma sūtīt uz Morāviju Kirilu un Metodiju. Abiem brāļiem bija gan akadēmiskā izglītība, gan plašas zināšanas, gan vajadzīgā valodas prasme, un tāpēc viņi bija lieliski piemēroti šīs misijas veikšanai. Kāds devītā gadsimta biogrāfs stāsta, ka imperators, skubinādams brāļus doties uz Morāviju, tiem teicis: ”Jūs abi esat dzimuši Tesalonikā, un visi tesaloniķieši runā tīrā slāvu valodā.”

Top alfabēts un Bībeles tulkojums

Pirms došanās ceļā Kirils, gatavodamies savai misijai, vairākus mēnešus veltīja slāvu rakstības izveidei. Viņam esot bijusi laba skaņu uztvere. Izmantojot grieķu un ebreju burtus, viņš centās katrai slāvu valodas * skaņai piešķirt savu burtu. Daži zinātnieki domā, ka viņš jau vairākus gadus bija strādājis, radīdams pamatu alfabētam. Turklāt joprojām nav vienota viedokļa par to, kādu alfabētu Kirils izveidoja. (Skat. ”Kirilica vai glagolica?”.)

Tajā pašā laikā Kirils ar skubu ķērās arī pie Bībeles tulkošanas. Kā vēstī tradīcija,  pirmais, ko viņš no grieķu valodas iztulkojis slāvu valodā, izmantojot jauno alfabētu, bijis Jāņa evaņģēlija pirmais teikums: ”Iesākumā bija Vārds..” Kirils iztulkoja visus četrus evaņģēlijus, Pāvila vēstules un Psalmu grāmatu.

Vai viņš strādāja viens pats? Metodijs, visticamāk, viņam palīdzēja. Grāmatā The Cambridge Medieval History rakstīts: ”Ir viegli iedomāties, ka [Kirilam] bija arī citi palīgi, kas noteikti bija dzimuši slāvi un ieguvuši izglītību grieķu valodā. Pētījot vecākos tulkojumus, ..var redzēt neapstrīdamus pierādījumus ļoti labai slāvu valodas izjūtai, kas neapšaubāmi liecina par to, ka šajā darbā bija iesaistīti arī tādi cilvēki, kuri pēc izcelsmes bija slāvi.” Pārējās Bībeles daļas vēlāk iztulkoja Metodijs, kā būs stāstīts tālāk.

”Uzklupa kā krauķi vanagam”

863. gadā Kirils un Metodijs ieradās Morāvijā, kur tika laipni uzņemti. Viņi grupai morāvu mācīja jauno slāvu rakstu, kā arī tulkoja Bībeli un liturģiskas grāmatas.

Taču darbs nemaz tik viegli nevedās. Franku garīdznieki Morāvijā sīvi pretojās slāvu valodas lietošanai. Viņi turējās pie ”trīs valodu” teorijas, tas ir, uzstāja, ka pielūgsmē drīkst izmantot tikai latīņu, grieķu un ebreju valodu. Brāļi, cerēdami gūt pāvesta atbalstu jaunās rakstu valodas lietošanai, 867. gadā devās uz Romu.

Pa ceļam Venēcijā Kirilam un Metodijam atkal iznāca sastapties ar vairākiem latīņu garīdzniekiem, kas aizstāvēja ”trīs valodu” teoriju. Kāds Kirila viduslaiku biogrāfs stāsta, ka bīskapi, priesteri un mūki viņam ”uzklupa kā krauķi vanagam”. Bet Kirils atbildot esot citējis 1. vēstules korintiešiem 14. nodaļu, 8. un 9. pantu: ”Ja taure izdod neskaidru skaņu, kas tad gatavosies kaŗam? Tāpat arī, ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto? Jūs būsit vējā runājuši.”

Kad brāļi beidzot ieradās Romā, pāvests Adriāns II pilnīgi atbalstīja slāvu valodas izmantošanu. Pēc dažiem mēnešiem, joprojām atrazdamies Romā, Kirils smagi saslima un nepilnus divus mēnešus vēlāk nomira. Viņam tad bija 42 gadi.

Pāvests Adriāns II mudināja Metodiju atgriezties, lai turpinātu iesākto Morāvijā un īpaši Nitras apkaimē, kas tagad atrodas Slovākijas teritorijā. Vēlēdamies nostiprināt savu ietekmi šajā apgabalā, pāvests iedeva Metodijam vēstules, kurās bija teikts, ka viņš apstiprina slāvu valodas lietošanu, un iecēla Metodiju par arhibīskapu. Bet 870. gadā franku bīskaps Hermanrihs ar Nitras kņaza Svjatopolka palīdzību panāca, ka Metodijs tiek apcietināts. Divarpus gadus viņš pavadīja, ieslodzīts kādā klosterī Vācijas dienvidaustrumos. Adriāna II pēctecis pāvests Jānis VIII pavēlēja Metodiju atbrīvot, atdeva viņam atpakaļ diecēzi un apstiprināja, ka, tāpat kā iepriekšējais pāvests, atbalsta slāvu valodas lietošanu pielūgsmē.

Taču franku garīdznieki nerimās. Metodijs sekmīgi aizstāvējās pret apvainojumiem ķecerībā un galu galā ieguva pāvesta Jāņa VIII bullu, kurā pilnīgi skaidri bija pateikts, ka baznīcā ir oficiāli atļauts izmantot slāvu valodu. Kā ir atzinis tagadējais pāvests Jānis Pāvils II, Metodija dzīve bija ”ceļojumi, trūkums un ciešanas, viņam bija jāpieredz naidīgums un vajāšanas, ..pat cietsirdīgs ieslodzījums”. Paradoksāli, ka to visu Metodijam sagādāja bīskapi un kņazi, kas bija noskaņoti labvēlīgi pret Romu.

Tiek pabeigta Bībeles tulkošana

Lai gan Metodijam visu laiku bija jāsastopas ar spēcīgu pretestību, viņš ar vairāku ātrraksta speciālistu palīdzību pabeidza tulkot Bībeli slāvu valodā. Saskaņā ar tradīciju, milzīgais darbs esot paveikts astoņos mēnešos. Metodijs netulkoja apokrifiskās Makabeju grāmatas.

 Mūsdienās nav viegli dot precīzu vērtējumu Kirila un Metodija tulkojuma kvalitātei. Ir saglabājušies tikai daži no sākotnējā tulkojuma pārrakstīti manuskripti, kas datējami ar laiku neilgi pēc tulkojuma veikšanas. Pētījot šos retos eksemplārus, valodnieki atzīmē, ka tulkojums ir pareizs un dabisks. Grāmatā Our Slavic Bible ir teikts, ka abiem brāļiem ”bija jāizdomā daudz jaunu vārdu un apzīmējumu.. Viņi to paveica apbrīnojami precīzi un papildināja slāvu valodu ar ārkārtīgi izteiksmīgu vārdu krājumu.”

Paliekošs mantojums

Pēc Metodija nāves 885. gadā pretinieki franki padzina Metodija mācekļus no Morāvijas. Tie patvērās Bohēmijā, Polijas dienvidu daļā un Bulgārijā. Tā Kirila un Metodija darbs tika turpināts un izplatīts. Slāvu valoda, kurai abi brāļi izveidoja rakstību, nepanīka, bet attīstījās, un vēlāk no tās izveidojās vairākas valodas. Mūsdienās slāvu valodu grupā ietilpst 13 valodas un daudzi dialekti.

Turklāt Kirila un Metodija drosmīgajiem pūliņiem Bībeles tulkošanā ir augļi: mūsdienās Svētie raksti ir pieejami dažādās slāvu valodās. Miljoniem cilvēku, kas runā šajās valodās, var lasīt Dieva Rakstus savā dzimtajā valodā. Par spīti niknajai pretestībai ir pierādījies šādu vārdu patiesums: ”Mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi!” (Jesajas 40:8.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 29. lpp.]

Kirilica vai glagolica?

Valodnieki ir daudz diskutējuši par Kirila ieviesto alfabētu, jo viņi nav pārliecināti, kāds tieši bija šis alfabēts. Alfabēts, kas tiek saukts par kirilicu, lielā mērā ir balstīts uz grieķu rakstu, bet vairāk nekā desmit burtu ir speciāli veidoti, lai atbilstu tām slāvu skaņām, kādu nav grieķu valodā. Taču dažos no vissenākajiem slāvu rakstu pieminekļiem lietots cits raksta variants — glagolica —, un daudzi zinātnieki uzskata, ka Kirils izdomāja tieši šo rakstu. Daži glagoliskā raksta burti acīmredzot ir pārņemti no grieķu ātrraksta vai ebreju rakstības. Daži, iespējams, izveidoti no viduslaiku diakritiskajām zīmēm, bet lielākā daļa veidoti patstāvīgi, un burtu formas ir ļoti sarežģītas. Glagolica ievērojami atšķiras no citiem alfabētiem un ir ļoti savdabīga. Taču mūsdienu krievu, ukraiņu, serbhorvātu, bulgāru un maķedoniešu rakstībai, kā arī vēl 22 valodu rakstam, no kurām dažas nemaz neietilpst slāvu valodu grupā, pamatā ir kirilica.

[Ilustrācija: kirilicas un glagolicas burti]

[Karte 31. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Baltijas jūra

(Polija)

Bohēmija (Čehija)

Lielmorāvija (Čehijas austrumdaļa, Slovākijas un Ungārijas rietumdaļa)

Nitra

AUSTRUMFRANKU VALSTS (Vācija un Austrija)

ITĀLIJA

Venēcija

Roma

Vidusjūra

BULGĀRIJA

GRIEĶIJA

Tesalonika

(Krima)

Melnā jūra

Bitīnija

Konstantinopole (Stambula)

[Attēls 31. lpp.]

1581. gadā izdota slāvu Bībele, kurā izmantots kiriliskais raksts

[Norāde par autortiesībām]

Bībele: Narodna in univerzitetna knjiz̆nica-Slovenija-Ljubljana