Prieks, ko izjūt tie, kas staigā gaismā
Prieks, ko izjūt tie, kas staigā gaismā
”Nāc, staigāsim tā Kunga gaismā!” (JESAJAS 2:5)
1., 2. a) Cik svarīga ir gaisma? b) Kāpēc pravietiskie vārdi par tumsu, kas ieskauj zemi, liek iedomāties drūmu ainu?
JEHOVA ir gaismas Avots. Kā teikts Bībelē, viņš ”ielicis sauli par spīdekli dienā un mēnesi un zvaigznes pēc noteiktiem likumiem par spīdekļiem naktī”. (Jeremijas 31:35; Psalms 8:4.) Saule, ko radījis Jehova, ir gigantisks kodolreaktors, no kura izdalās milzīga enerģija, daļa no tās — gaismas un siltuma veidā. Niecīgā Saules enerģijas daļa, kas sasniedz Zemi gaismas veidā, uztur visu dzīvību uz mūsu planētas. Bez Saules gaismas mūsu vispār nebūtu. Ja nebūtu gaismas, dzīvība uz Zemes nebūtu iespējama.
2 Ņemot to vērā, mēs saprotam, cik nopietna ir situācija, par kuru runāja pravietis Jesaja, kad viņš rakstīja: ”Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas.” (Jesajas 60:2.) Protams, šeit nav runāts par tumsu vārda tiešā nozīmē. Jesaja nenorādīja uz to, ka reiz pārstās spīdēt Saule, Mēness un zvaigznes. (Psalms 89:37, 38; 136:7—9.) Viņš runāja par garīgu tumsu, kas nes cilvēkiem nāvi. Mēs nevaram dzīvot bez garīgās gaismas, tāpat kā mēs nevaram dzīvot bez Saules gaismas. (Lūkas 1:79.)
3. Kas kristiešiem jādara, ņemot vērā Jesajas vārdus?
3 Tāpēc ir labi pievērst uzmanību Jesajas pravietiskajiem vārdiem, kuru piepildīšanos pieredzēja senās Jūdejas iedzīvotāji un kuri vēl lielākā mērā piepildās mūsu dienās. Mēs dzīvojam laikā, kad pasauli ir pārņēmusi garīga tumsa. Dzīvojot šādā drūmā laikā, mums ir ārkārtīgi nepieciešama garīgā gaisma. Tāpēc kristiešiem jāņem vērā Jēzus norādījums: ”Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā.” (Mateja 5:16.) Kristieši var apgaismot ceļu lēnprātīgajiem cilvēkiem un piedāvāt tiem iespēju iemantot dzīvību. (Jāņa 8:12.)
Drūmi laiki izraēliešiem
4. Kad Jesajas pravietiskie vārdi piepildījās pirmo reizi, un kāda situācija Jūdejā bija izveidojusies Jesajas dzīves laikā?
4 Jesajas pravietiskie vārdi par laiku, kad zemi klās tumsa, pirmo reizi piepildījās tad, kad Jūdeja bija izpostīta un tās iedzīvotāji bija aizvesti trimdā uz Babiloniju. Bet garīgā tumsā tauta dzīvoja jau labu laiku pirms tam — jau Jesajas dzīves laikā. Tāpēc Jesaja aicināja savus tautiešus: ”Jēkaba nams, nāc, staigāsim tā Kunga gaismā!” (Jesajas 2:5; 5:20.)
5., 6. Kāpēc var teikt, ka Jesaja dzīvoja drūmos laikos?
5 Jesaja pravietoja Jūdejā ”ķēniņa Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā”. (Jesajas 1:1.) Tas bija trauksmains laiks, ko raksturoja politiski nemieri, reliģiska liekulība, tiesu sistēmas pērkamība un nabadzīgo cilvēku apspiešana. Pat dievbijīgu ķēniņu (piemēram, Jotāma) valdīšanas laikā uz daudziem pakalniem varēja redzēt viltus dievu altārus. Bet bezdievīgo ķēniņu laikā situācija bija vēl sliktāka. Ķēniņš Ahass gāja tiktāl, ka ziedoja pats savu dēlu par rituālu upuri dievam Moloham. Tā patiešām bija tumsa! (2. Ķēniņu 15:32—34; 16:2—4.)
6 Arī starptautiskā situācija nesolīja neko labu. Jūdeju apdraudēja kaimiņvalstis — Moāba, Ēdoma un Filistija. Kaut arī Jūdejas un Izraēlas iedzīvotāji bija no vienas tautas, klaji naidīgas bija attiecības arī starp šīm valstīm. Turklāt Jūdejas mieru apdraudēja Sīrija, kas atradās tālāk uz ziemeļiem. Vēl bīstamāka bija nežēlīgā Asīrija, kas nemitīgi tīkoja paplašināt savu ietekmi. Laikā, kad pravietoja Jesaja, Asīrija iekaroja Izraēlu un gandrīz iznīcināja Jūdeju. Bija pat brīdis, kad Asīrija bija ieņēmusi visas nocietinātās Jūdejas pilsētas, izņemot Jeruzalemi. (Jesajas 1:7, 8; 36:1.)
7. Kas bija noticis ar Izraēlas un Jūdejas iedzīvotājiem, un kā rīkojās Jehova?
7 Dieva tauta visas šīs nelaimes pieredzēja tāpēc, ka Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji nebija uzticīgi Dievam. Viņi bija kā Salamana Pamācību grāmatā minētie cilvēki, kas ”atstāj īsteno ceļu un iet pa tumsas tekām”. (Salamana Pamācības 2:13.) Kaut arī tautas neuzticība bija sadusmojusi Jehovu, tomēr viņš to nepameta. Jehova sūtīja Jesaju un citus praviešus, lai tie nestu garīgo gaismu visiem, kas joprojām vēlējās viņam uzticīgi kalpot. Gaisma, ko nesa pravieši, bija nenovērtējama, jo no tās bija atkarīga cilvēku dzīvība.
Tumsas laiki, kuros dzīvojam mēs
8., 9. Kāpēc mūsdienu pasauli ieskauj tumsa?
8 Situācija, kas pastāvēja Jesajas laikā, ļoti līdzinās tai, kas pastāv mūsdienās. Cilvēku valdnieki neņem vērā Jehovu un viņa iecelto ķēniņu Jēzu Kristu. (Psalms 2:2, 3.) Kristīgās pasaules reliģiskie vadītāji māna savu ganāmpulku locekļus. Daudzi reliģiskie vadītāji apgalvo, ka ir Dieva kalpi, bet patiesībā atbalsta tādus pasaulē pielūgtus dievus kā nacionālisms, militārisms, bagātība un ievērojami cilvēki. Turklāt viņi māca cilvēkiem pagānisma doktrīnas.
9 Daudzās pasaules zemēs kristīgo reliģiju piekritēji iesaistās karos, kuru laikā notiek etniskās tīrīšanas un citas zvērības. Turklāt daudzas baznīcas neievēro Bībelē izklāstītās morāles normas, pieļaudamas vai pat atbalstīdamas laulības pārkāpšanu, homoseksuālismu un citu netikumīgu rīcību. Tā kā kristīgā pasaule ir atteikusies no daudzām Bībeles normām, tās ganāmpulki nonākuši situācijā, par kuru runāts kādā psalmā: ”Tie nekā nezina un nesaprot, tie staigā tumsībā.” (Psalms 82:5.) Kristīgā pasaule, tāpat kā senā Jūdeja, neapšaubāmi atrodas garīgā tumsā. (Atklāsmes 8:12.)
10. Kā mūsdienās spīd gaisma, un kā tā palīdz lēnprātīgajiem cilvēkiem?
10 Lai gan pasaulē valda tumsa, Jehova dod gaismu visiem lēnprātīgajiem cilvēkiem. Viņš izmanto ”uzticīgo un gudro kalpu” — savus ar garu svaidītos kalpotājus, kas ”mirdz kā spīdekļi pasaulē”. (Mateja 24:45; Filipiešiem 2:15.) ”Uzticīgais kalps” un tā darba biedri — vairāki miljoni cilvēku no ”citu avju” pulka — atspoguļo garīgo gaismu, kas nāk no Dieva vārdiem, Bībeles. (Jāņa 10:16.) Mūsu tumšajā pasaulē šī gaisma dod cerību lēnprātīgajiem cilvēkiem, palīdz viņiem nodibināt attiecības ar Dievu un izvairīties no garīgām briesmām. Garīgā gaisma ir ļoti vērtīga, tā dod cilvēkiem dzīvību.
”Es teikšu tavu vārdu”
11. Ko Jehova darīja zināmu laikā, kad dzīvoja Jesaja?
11 Drūmajā laikā, kad dzīvoja Jesaja, un posta dienās, kad babilonieši aizveda Jehovas tautu gūstā, Jehova turpināja vadīt savus kalpus. Viņš ne tikai deva savai tautai norādījumus morāles jautājumos, bet arī jau iepriekš paziņoja, kā īstenosies viņa nodomi. Par to liecina, piemēram, brīnišķīgie pravietojumi, kas rakstīti Jesajas grāmatā, no 25. līdz 27. nodaļai. Šīs nodaļas palīdz saprast, kā Jehova rīkojās toreiz un kā viņš rīkojas mūsdienās.
12. Kādiem vārdiem Jesaja slavēja Dievu?
12 Vispirms Jesaja teica: ”Ak Kungs, Tu esi mans Dievs, es Tevi cildināšu, es teikšu tavu vārdu.” Kādi izjusti slavinājuma vārdi! Galvenais iemesls, kāpēc pravietis teica šādu lūgšanu, ir redzams panta otrajā daļā, kur sacīts: ”Tu dari brīnumus! Tavi lēmumi kopš seniem laikiem ir patiesi un uzticības cienīgi.” (Jesajas 25:1.)
13. a) Kādi vēsturiski fakti Jesajam palīdzēja paļauties uz Jehovu? b) Ko mēs varam mācīties no Jesajas?
13 Laika gaitā Jehova izraēliešu labā bija darījis brīnišķīgus darbus, un ziņas par tiem bija saglabājušās rakstveidā. Jesaja par šiem darbiem, bez šaubām, daudz ko zināja. Piemēram, viņš zināja, ka Jehova izveda savus ļaudis no Ēģiptes, kur tie bija atradušies verdzībā, un izglāba tos no faraona karaspēka atriebības pie Sarkanās jūras. Jesaja zināja, ka Jehova izveda savu tautu cauri tuksnesim un ieveda Apsolītajā zemē. (Psalms 136:1, 10—26.) Vēsturiskie ziņojumi par šiem un citiem notikumiem liecināja, ka uz Dievu Jehovu var paļauties. Viņa ”lēmumi” — viss, ko viņš ir nodomājis darīt, — īstenojas. Zināšanas, ko Jesaja bija saņēmis no Dieva, deva viņam papildu spēkus staigāt gaismā. Šajā ziņā viņš ir lielisks paraugs mums. Ja mēs rūpīgi iedziļināsimies Dieva Rakstos un attiecināsim tos uz savu dzīvi, arī mēs spēsim palikt gaismā. (Psalms 119:105; 2. Korintiešiem 4:6.)
Pilsētas iznīcināšana
14. Kas tika pravietots par kādu pilsētu, un kas acīmredzot bija šī pilsēta?
14 Vienu Jehovas lēmumu var lasīt Jesajas 25:2, kur teikts: ”Tu esi padarījis pilsētu par akmeņu kaudzi, stipro pili par drupu kopu, svešinieku pilis par neapdzīvotiem graustiem, tās nekad vairs neuzcels.” Pilsēta, par kuru pravietoja Jesaja, droši vien bija Babilona. Un tiešām — pienāca laiks, kad Babilona pārvērtās par parastu akmeņu kaudzi.
15. Kas mūsdienās ir ”lielā pilsēta”, un kas ar to drīz notiks?
15 Jesajas pieminētajai pilsētai ir līdziniece mūsdienās. Atklāsmes grāmatā ir minēta ”lielā pilsēta, kam pieder valdība pār visas zemes ķēniņiem”. (Atklāsmes 17:18.) Šī lielā pilsēta ir ”lielā Bābele” — viltus reliģijas pasaules impērija. (Atklāsmes 17:5.) Lielās Bābeles galvenā daļa ir kristīgā pasaule, kuras garīdznieki visniknāk pretojas Valstības sludināšanai, ko veic Jehovas tauta. (Mateja 24:14.) Taču, tāpat kā senā Babilona, lielā Bābele drīz tiks iznīcināta uz visiem laikiem.
16., 17. Kā Jehovas ienaidnieki ir slavējuši viņu senatnē un mūsdienās?
16 Ko vēl Jesaja pravietoja par šo pilsētu? Vēršoties pie Jehovas, viņš sacīja: ”Tevi teic stipra tauta, Tevi bīstas varmācīgu tautu pilsētas.” (Jesajas 25:3.) Kā ”varmācīgu tautu pilsēta”, kas noskaņota naidīgi, var slavēt Jehovu? To var saprast, atceroties, kas notika ar Babilonijas varenāko valdnieku Nebukadnecaru. Pēc notikuma, kas Nebukadnecaram atgādināja par viņa bezspēcību, viņš bija spiests atzīt, cik varens ir Jehova un cik nepārspējama ir Jehovas vara. (Daniēla 4:31, 32.) Kad Jehova apliecina savu varenību, viņa ienaidnieki ir spiesti atzīt, ka viņš dara iespaidīgus darbus.
17 Arī lielajai Bābelei ir bijis jāatzīst Jehovas varenie darbi. Pirmā pasaules kara laikā Jehovas svaidītie kalpi sludināja ļoti grūtos apstākļos. Dieva tauta nonāca garīgā gūstā, jo 1918. gadā Sargtorņa biedrības vadītāji tika apcietināti. Organizēta sludināšana faktiski bija apstādināta. Bet 1919. gadā Jehova atbrīvoja savu tautu un deva tai savu garu, tāpēc viņa kalpi atsāka sludināt labo vēsti visā pasaulē. (Marka 13:10.) Kā bija pravietots Atklāsmes grāmatā, tas ļoti ietekmēja Dieva tautas ienaidniekus — tos ”pārņēma bailes, un tie deva godu Dievam debesīs”. (Atklāsmes 11:3, 7, 11—13.) Tas nenozīmē, ka Dieva tautas ienaidnieki mainīja savu nostāju, taču viņi bija spiesti atzīt Jehovas varenos darbus, kā Jesaja to bija pravietojis.
”Patvērums cietējam”
18., 19. a) Kāpēc pretiniekiem nav izdevies salauzt Jehovas kalpu ticību? b) Kā ”apklusīs varmācīgo ļaužu uzvaras dziesma”?
18 Pievērsdams uzmanību Jehovas labestībai pret tiem, kas staigā garīgā gaismā, Jesaja saka: ”Tu biji patvērums cietējam un atbalsts nabagam viņa bēdās, pajumte negaisā, pavēnis saules tveicē. Jo varmācīgo draudi, viņu elsojumu šņākoņa un dusmu izvirdumi ir kā pret sienu vērsts negaiss, kā saules kvēle un karstums izkaltušā zemē. Tu apspiedi svešu ļaužu trakošanu; kā saules tveice padebešu ēnā, tā apklusa varmācīgo ļaužu uzvaras dziesma.” (Jesajas 25:4, 5.)
19 Varmācīgi ļaudis kopš 1919. gada dara visu iespējamo, lai salauztu patieso Dieva kalpu ticību, taču tas viņiem neizdodas, jo Jehova ir patvērums un atbalsts savai tautai. Viņš sniedz veldzējošu pavēni no vajāšanu versmes un kā izturīgs mūris pasargā no pretestības negaisa. Mēs, kas staigājam Dieva gaismā, varam ar paļāvību gaidīt laiku, kad ”apklusīs varmācīgo ļaužu uzvaras dziesma”. Jā, mēs ļoti gaidām dienu, kad Jehovas ienaidnieku vairs nebūs.
20., 21. Par kādu mielastu Jehova ir parūpējies jau tagad, un kāds mielasts tiks sarīkots jaunajā pasaulē?
20 Jehova ne tikai aizsargā savus kalpus, bet arī gādā par tiem, jo viņš ir mīlošs debesu Tēvs. Kad Jehova 1919. gadā bija atbrīvojis savu tautu no lielās Bābeles, viņš tai sarīkoja uzvaras mielastu — sagādāja tai bagātīgu garīgu cienastu. Tas bija paredzēts Jesajas 25:6, kur teikts: ”Tas Kungs Cebaots sarīkos uz šā kalna visām tautām lepnu mielastu, — mielastu ar vecu vīnu, ar trekniem ēdieniem, ar ilgi taupītu un labi nogulējušos vīnu.” Mēs esam svētīti ar to, ka varam piedalīties šajā garīgajā mielastā. (Mateja 4:4.) Uz Jehovas ”galda” neapšaubāmi ir bagātīgs garīgās barības klāsts. (1. Korintiešiem 10:21.) Jehova ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību mums ir sagādājis visu, kas nepieciešams mūsu garīguma stiprināšanai.
21 Dieva sarīkotais mielasts nozīmē vēl kaut ko vairāk. Garīgais mielasts, ko varam baudīt tagad, liek domāt par to, cik bagātīgi pārtika būs pieejama Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē. Tad ”lepns mielasts” nozīmēs barības pārpilnību arī tiešā nozīmē. Nevienam vairs netrūks ne pārtikas, ne garīgās barības. To ir uzmundrinoši zināt tiem mūsu ticības biedriem, kas pašreiz cieš ”bada laiku” dēļ, kuri pieder pie Jēzus klātbūtnes ”zīmes”. (Mateja 24:3, 7.) Šie brāļi var smelties mierinājumu psalma sarakstītāja vārdos: ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem.” (Psalms 72:16.)
22., 23. a) Kāds ”plīvurs” tiks iznīcināts, un kā tas tiks iznīcināts? b) Kā Jehova ”liks izzust savas tautas negodam”?
22 Bet pievērsīsim uzmanību vēl brīnišķīgākam solījumam. Grēku un nāvi salīdzinādams ar ”segu” un ”plīvuru”, Jesaja teica: ”Viņš [Jehova] liks izzust šai kalnā tam ārējās čaulas plīvuram, kuŗā tērptas visas tautas, un tai segai, kas pārklāta pār visām tautām.” (Jesajas 25:7.) Vai tas nav brīnišķīgi! Grēka un nāves, kas ir klājušies pār cilvēci kā smacējoša sega, vairs nebūs. Cik ļoti mēs ilgojamies, lai pienāktu diena, kad paklausīgā un uzticīgā cilvēce pilnā mērā gūs labumu no Jēzus izpirkuma upura! (Atklāsmes 21:3, 4.)
23 Runādams par šo brīnišķīgo laiku, pravietis rakstīja: ”Nāvi Viņš [Dievs] izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem un liks izzust savas tautas negodam visā zemes virsū, jo tas Kungs to tā noteicis.” (Jesajas 25:8.) Neviens vairs nemirs slimību vai kādu citu nelaimju dēļ, nevienam nebūs jāapraud tuva cilvēka zaudējums. Cik tās būs lieliskas pārmaiņas! Turklāt nekur uz zemeslodes vairs nebūs dzirdami apmelojumi un melīga propaganda, ko Dievs un viņa kalpi tik ilgi ir pacietuši. Tas būs iespējams tāpēc, ka Jehova būs darījis galu šo apmelojumu vaininiekam — melu tēvam, Sātanam Velnam —, kā arī Sātana dzimumam. (Jāņa 8:44.)
24. Ko atzīst cilvēki, kas staigā gaismā, kad viņi pārdomā Jehovas varenos darbus?
24 Pārdomājot šādus Jehovas varenības apliecinājumus, cilvēki, kas staigā gaismā, var izsaukties: ”Redzi, tas ir mūsu Dievs, mēs paļāvāmies uz Viņu, ka Viņš mūs izglābs! Tas ir tas Kungs, uz Viņu mēs cerējām! Priecāsimies un līksmosimies par Viņa žēlastību!” (Jesajas 25:9.) Drīz taisnīgie cilvēki patiešām līksmosies. Tumsa būs izklīdināta, un Jehovas uzticīgie kalpi varēs mūžīgi staigāt viņa gaismā. Vai gan var būt kaut kas tāds, kas ir vēl brīnišķīgāks par šādām nākotnes izredzēm? Nē, noteikti nevar būt!
Vai jūs varat paskaidrot?
• Kāpēc mūsdienās ir svarīgi staigāt gaismā?
• Kāpēc Jesaja vēlējās teikt Jehovas vārdu?
• Kāpēc Dieva tautas ienaidnieki nespēs salauzt Dieva kalpu ticību?
• Kādas svētības gaida visus, kas staigā gaismā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 13. lpp.]
Jūdejas iedzīvotāji upurēja Moloham savus bērnus
[Attēli 15. lpp.]
Pārdomas par Jehovas brīnišķīgajiem darbiem mudināja Jesaju slavēt Jehovas vārdu
[Attēls 16. lpp.]
Taisnīgie mūžīgi staigās Jehovas gaismā