Gara tieksme ved uz dzīvību
Gara tieksme ved uz dzīvību
”Gara tieksme [ved] uz dzīvību.” (ROMIEŠIEM 8:6)
1., 2. Kā Bībelē ir norādīts uz pretstatu starp ”miesu” un ”garu”?
TURĒTIES pie Dieva augstajām morāles normām, dzīvojot pasaulē, kurā miesas tieksmju apmierināšana tiek gandrīz vai dievināta, ir ārkārtīgi grūti. Tomēr Bībelē ir skaidri norādīts uz pretstatu starp ”miesu” un ”garu”, kā arī uz postu, ko cilvēks sev nodara, ja padodas miesas tieksmēm, un svētībām, ko viņš saņem, ja pakļaujas Dieva svētajam garam.
2 Piemēram, Jēzus Kristus teica: ”Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko es jums runāju, ir gars un dzīvība.” (Jāņa 6:63.) Apustulis Pāvils kristiešiem Galatijā rakstīja: ”Miesas tieksmes ir pret garu, bet gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī.” (Galatiešiem 5:17.) Pāvils rakstīja arī šādus vārdus: ”Kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet kas sēj garā, tas pļaus no gara mūžīgo dzīvi.” (Galatiešiem 6:8.)
3. Kas mums nepieciešams, lai atbrīvotos no grēcīgām tieksmēm?
3 Jehovas svētais gars, viņa darbīgais spēks, mums palīdz iznīdēt netiklās ”miesas kārības” un sekmīgi cīnīties ar savām grēcīgajām tieksmēm. (1. Pētera 2:11.) Bez Dieva gara palīdzības nav iespējams pārvarēt grēcīgās tieksmes, tāpēc Pāvils rakstīja, ka ”miesas tieksme ved nāvē, bet gara tieksme — uz dzīvību un mieru”. (Romiešiem 8:6.) Bet kas īsti ir šī ”gara tieksme”?
”Gara tieksme”
4. Kas ir ”gara tieksme”?
4 Rakstīdams par ”gara tieksmi”, Pāvils lietoja grieķu valodas vārdu, kura nozīme ir ’domāšanas veids, prāta nostāja, nosliece, vēlēšanās, tieksme’. Šim vārdam radniecīgais darbības vārds nozīmē ’domāt, būt (kādās) domās (par kaut ko)’. Tātad ”gara tieksme” ir domāšanas veids jeb nostāja, kas veidojas Jehovas gara ietekmē. Veidot ”gara tieksmi” nozīmē pakļaut domāšanu, tieksmes un vēlmes Dieva svētā gara iedarbībai.
5. Cik lielā mērā mums jāpakļaujas svētā gara vadībai?
5 Uz to, cik lielā mērā mums jāpakļaujas svētā gara vadībai, Pāvils norādīja, rakstīdams, ka kristiešiem ”jākalpo garā”. (Romiešiem 7:6.) Tā kā kristieši tic Jēzus izpirkuma upurim, viņi ir atbrīvoti no grēka varas un ir ”miruši” tajā ziņā, ka vairs nekalpo grēkam. (Romiešiem 6:2, 11.) Tāpēc viņi var sekot Kristum un kļūt par ”taisnības kalpiem”. (Romiešiem 6:18—20.)
Iespaidīgas pārvērtības
6. Kādas pārvērtības notiek ar cilvēkiem, kas kļūst par ”taisnības kalpiem”?
6 Ar cilvēkiem, kas pārstāj būt ”grēka vergi” un sāk kalpot Dievam, kļūstot par ”taisnības kalpiem”, notiek iespaidīgas pārvērtības. Runādams par tiem, kas bija daudz ko mainījuši savā dzīvē, Pāvils rakstīja: ”Jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus vārdā un mūsu Dieva Garā.” (Romiešiem 6:17, 18; 1. Korintiešiem 6:11.)
7. Kāpēc ir svarīgi uzzināt Jehovas viedokli?
7 Lai šādas pārvērtības būtu iespējamas, mums vispirms jāuzzina Jehovas viedoklis. Psalmu sacerētājs Dāvids, kas dzīvoja pirms daudziem gadsimtiem, dedzīgi lūdza Dievu: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus.. Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani..” (Psalms 25:4, 5.) Jehova uzklausīja Dāvida lūgšanu, un arī mūsdienās viņš uzklausa savu kalpu lūgšanas. Tā kā Dieva ceļi un viņa patiesība ir tīri un svēti, pārdomas par tiem mums palīdz pretoties netikumīgām miesas tieksmēm.
Dieva Rakstu nozīme
8. Kāpēc ir ļoti svarīgi studēt Bībeli?
8 Dieva Raksti, Bībele, ir radīti ar svētā gara starpniecību, tāpēc viens no veidiem, kā mēs varam pakļauties gara vadībai, ir lasīt un studēt Bībeli — ja iespējams, darīt to katru dienu. (1. Korintiešiem 2:10, 11; Efeziešiem 5:18.) Ja mēs uzņemam prātā un saglabājam sirdī Bībeles patiesības un principus, mums ir vieglāk pretoties tam, kas var graut mūsu garīgumu. Un, ja mums rodas kārdinājums rīkoties netikli, Dieva gars mums var atgādināt Bībeles likumus un principus, kas stiprina mūsu apņemšanos rīkoties saskaņā ar Dieva gribu. (Psalms 119:1, 2, 99; Jāņa 14:26.) Kad esam saņēmuši šādu stiprinājumu, nekas mūs nespēj pievilt un pamudināt uz grēku. (2. Korintiešiem 11:3.)
9. Kā Bībeles studēšana stiprina vēlēšanos saglabāt labas attiecības ar Jehovu?
9 Ja mēs ar bībelisku publikāciju palīdzību regulāri iedziļināmies Rakstos, Dieva gars ietekmē mūsu prātu un sirdi arvien spēcīgāk un arvien dziļāka kļūst mūsu cieņa pret Jehovas normām. Par vissvarīgāko mūsu dzīvē kļūst attiecības ar Dievu. Kad rodas kārdinājums grēkot, mēs nevis kavējamies domās pie tā, cik patīkami būtu ļauties kārdinājumam, bet domājam, kā saglabāt uzticību Jehovam. Spēcīga vēlēšanās saglabāt labas attiecības ar viņu mūs mudina pretoties tieksmēm, kas var sabojāt šīs attiecības.
”Cik tava bauslība man ir mīļa!”
10. Kāpēc mums jāmācās pakļauties Jehovas likumiem, ja mēs vēlamies veidot sevī ”gara tieksmi”?
10 Lai mūsos veidotos ”gara tieksme”, ar Dieva Rakstu zināšanām vien nepietiek. Ķēniņš Salamans ļoti labi zināja Jehovas normas, tomēr mūža nogalē viņš tās pārkāpa. (1. Ķēniņu 5:9, 10; 11:1—6.) Garīgi noskaņots cilvēks saprot, ka ir svarīgi ne tikai zināt, kas teikts Bībelē, bet arī pakļauties visiem Dieva likumiem. Šāds cilvēks rūpīgi iedziļinās Jehovas likumos un visādā ziņā cenšas tos ievērot. To centās darīt kāds psalmu sacerētājs, kas dziedāja: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (Psalms 119:97.) Ja mēs ievērojam visus Dieva likumus, mēs attīstām arī Dievam patīkamas īpašības. (Efeziešiem 5:1, 2.) Mēs nevis bezpalīdzīgi padodamies grēcīgām tieksmēm, bet veidojam sevī gara augļus, un vēlēšanās iepriecināt Jehovu mūs mudina novērsties no nekrietnajiem ”miesas darbiem”. (Galatiešiem 5:16, 19—23; Psalms 15:1, 2.)
11. Kāpēc var teikt, ka Jehovas likumi, kas aizliedz ārpuslaulības dzimumattiecības, mūs aizsargā?
11 Lai mums būtu dziļa cieņa un mīlestība pret Jehovas likumiem, mums jāmācās tos pienācīgi novērtēt. Piemēram, padomāsim par Dieva likumiem, kas aizliedz laulības pārkāpšanu un noteic, ka dzimumattiecības ir pieļaujamas vienīgi laulībā. (Ebrejiem 13:4.) Vai, pakļaujoties šiem likumiem, mēs kaut ko zaudējam? Vai mīlošais debesu Tēvs mums būtu aizliedzis kaut ko labu? Nē, viņš, protams, neaizliedz neko, kas ir labs. Padomāsim, kas notiek ar cilvēkiem, kuri nedzīvo saskaņā ar Jehovas morāles normām. Kad iestājas nevēlama grūtniecība, daudzas sievietes izdara abortu. Grūtniecības iestāšanās dēļ daudzi pāri apprecas un pēc tam dzīvo nelaimīgā laulībā. Daudzi vecāki audzina bērnus bez dzīvesbiedra. Turklāt cilvēki, kam ir ārpuslaulības dzimumattiecības, riskē saslimt ar seksuāli transmisīvām slimībām. (1. Korintiešiem 6:18.) Un, ja netikli rīkojas cilvēks, kas kalpo Jehovam, viņš sev sagādā daudz ciešanu. Par savu netiklo rīcību viņam jāmaksā ar daudzām bezmiega naktīm, sirdsapziņas pārmetumiem un emocionālām sāpēm. (Psalms 32:3, 4; 51:5.) Vai tāpēc nav skaidrs, ka Jehovas likumi, kas aizliedz ārpuslaulības dzimumattiecības, ir paredzēti mūsu aizsardzībai? Vai nav tiesa, ka tikumīga dzīve sagādā daudz svētību?
Lūgšanas pēc Jehovas palīdzības
12., 13. Kāpēc, izjūtot grēcīgas tieksmes, ir pareizi lūgt Jehovu?
12 Lai mūs vadītu ”gara tieksme”, mums noteikti jālūdz Dievs. Mums jālūdz, lai Dievs mums palīdz ar savu garu, kā uz to norādīja Jēzus, sacīdams: ”Ja nu jūs.. zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūkas 11:13.) Lūgšanās mēs varam stāstīt Jehovam, cik ļoti mums nepieciešama viņa gara palīdzība cīņā ar mūsu vājībām. (Romiešiem 8:26, 27.) Ja mēs jūtam, ka mūs spēcīgi ietekmē grēcīgas tieksmes, vai ja uz to norāda kāds ticības biedrs, tad ir saprātīgi ļoti konkrēti stāstīt Dievam par savām problēmām un lūgt, lai viņš mums palīdz mainīties.
13 Mēs varam lūgt, lai Jehova mums palīdz vērst domas uz to, kas ir taisns, tīrs, tikumīgs un cildināms. Tāpat mēs viņam varam no sirds lūgt, lai ”Dieva miers” sargā mūsu sirdi un prātu. (Filipiešiem 4:6—8.) Tāpēc lūgsim Jehovu, lai viņš mums vienmēr palīdz tiekties pēc ”taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības”. (1. Timotejam 6:11—14.) Mūsu debesu Tēvs parūpēsies, lai pārbaudījumi un kārdinājumi mūs nenomāktu tik ļoti, ka mēs tiem vairs nespētu pretoties. Viņš mums palīdzēs dzīvot ar mieru sirdī.
Neapbēdināsim garu
14. Kāpēc Dieva gars mums palīdz dzīvot tikumīgi?
14 Garīgi nobrieduši Jehovas kalpi rīkojas saskaņā ar Pāvila padomu: ”Neapslāpējiet garu!” (1. Tesaloniķiešiem 5:19.) Tā kā Dieva gars ir svēts gars, tas ir visādā ziņā tīrs. (Romiešiem 1:4.) Iedarbodamies uz mums, tas mudina uz svētu un tikumisku rīcību. Tas mums palīdz dzīvot tikumīgi un visā paklausīt Dievam. (1. Pētera 1:2.) Ja kristietis rīkojas netikumīgi, viņš nepakļaujas gara vadībai, un tam var būt nopietnas sekas.
15., 16. a) Kā mēs varētu apbēdināt Dieva garu? b) Kas mums jādara, lai neapbēdinātu Jehovas garu?
15 Pāvils rakstīja: ”Neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.” (Efeziešiem 4:30.) Rakstos ir teikts, ka uzticīgajiem svaidītajiem kristiešiem Jehovas gars ir kā zīmogs vai ķīla, kas apstiprina, ka viņi saņems nemirstību un nokļūs debesīs. (2. Korintiešiem 1:22; 1. Korintiešiem 15:50—57; Atklāsmes 2:10.) Dieva gars vada svaidītos kristiešus un viņu ticības biedrus, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes, palīdzēdams uzticīgi kalpot Dievam un pretoties grēcīgām tieksmēm.
16 Pāvils norādīja, ka kristieši nedrīkst melot, zagt, uzvesties bezkaunīgi. Ja mēs pieļautu, ka mūsos veidojas nosliece darīt kaut ko tamlīdzīgu, mēs rīkotos pretēji padomiem, kas Dieva gara vadībā pierakstīti Bībelē. (Efeziešiem 4:17—29; 5:1—5.) Tā mēs apbēdinātu Dieva garu, un tas būtu ļoti slikti. Ja mēs sāktu ignorēt padomus, kas doti Jehovas Rakstos, mūsos varētu izveidoties noslieces un īpašības, kuru dēļ mēs varam apzināti izdarīt grēku un zaudēt Dieva labvēlību. (Ebrejiem 6:4—6.) Kaut arī mēs uzreiz neizdarītu grēku, mēs pakāpeniski tuvotos šādam solim, un, pastāvīgi rīkojoties pretēji gara vadībai, mēs to apbēdinātu. Tā mēs ignorētu un apbēdinātu arī Jehovu, kas mums dod savu garu. Ja mēs mīlam Dievu, mēs nekad tā nerīkosimies. Mums jālūdz Jehovam palīdzība, lai mēs nekad neapbēdinātu viņa garu un vienmēr slavētu viņa svēto vārdu, veidojot sevī ”gara tieksmi”.
Mums pastāvīgi jāattīsta ”gara tieksme”
17. Pēc kādiem garīgiem mērķiem mēs varam tiekties, un kāpēc ir labi to darīt?
17 Mēs varam attīstīt ”gara tieksmi”, ja cenšamies sasniegt garīgus mērķus. Atkarībā no mūsu vajadzībām un apstākļiem mūsu mērķi var būt dažādi, piemēram: mēs varam censties uzlabot savas personiskās studijas, vairāk sludināt vai gatavoties pionieru kalpošanai, darbam Bētelē, misionāra darbam vai citiem kalpošanas veidiem. Tā kā mūsu prāts būs nodarbināts ar garīgiem mērķiem, mums būs vieglāk pretoties savām vājībām un materiālistiskajām un netikumīgajām nosliecēm, kurām padodas tik daudzi cilvēki mūsdienu pasaulē. Tā rīkoties, bez šaubām, ir ļoti gudri. Jēzus teica: ”Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja 6:19—21.)
18. Kāpēc, dzīvojot pēdējās dienās, ir ļoti svarīgi tiekties pēc garīgiem mērķiem?
18 Visi, kas dzīvo ”pēdējās dienās”, rīkojas gudri, ja veido sevī ”gara tieksmi” un apslāpē pasaulīgas iekāres. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r.) Mēs skaidri zinām, ka ”pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi”. (1. Jāņa 2:15—17.) Jauns kristietis, kas tiecas pēc pilnas slodzes kalpošanas, sevi pasargā no daudzām problēmām. Pat situācijās, kad viņš tiek mudināts pieļaut kompromisu, šāds jaunietis skaidri patur prātā, ko viņš vēlas sasniegt kalpošanā Jehovam. Tā kā viņš ir garīgi noskaņots cilvēks, viņš uzskata, ka ir nesaprātīgi, pat muļķīgi, atteikties no saviem garīgajiem mērķiem materiālu labumu vai grēka sagādātās baudas dēļ. Mozus, kas bija garīgi noskaņots cilvēks, ”labāk gribēja kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu, nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi”. (Ebrejiem 11:24, 25.) Lai cik mums būtu gadu, arī mēs varam izdarīt līdzīgu izvēli, ja vien mūs vada gara, nevis miesas tieksme.
19. Kādas svētības mēs pieredzēsim, ja mūsu rīcību noteiks ”gara tieksme”?
19 ”Miesas tieksme ir naidā ar Dievu”, bet ”gara tieksme ved uz dzīvību un mieru”. (Romiešiem 8:6, 7.) Ja mūsu rīcību arī turpmāk noteiks ”gara tieksme”, mēs izjutīsim mieru un mūsu sirds un prāts būs lielā mērā pasargāti no mūsu grēcīgajām tieksmēm. Mēs spēsim pretoties kārdinājumam rīkoties nepareizi un saņemsim Dieva palīdzību cīņā, kas pastāvīgi norisinās starp miesu un garu.
20. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka varam uzvarēt cīņā ar savām miesīgajām tieksmēm?
20 Cenšoties vadīties pēc ”gara tieksmes”, mēs saglabājam tuvas attiecības ar Jehovu, kurš mums dod gan dzīvību, gan svēto garu. (Psalms 36:10; 51:13.) Sātans Velns un viņa atbalstītāji dara visu iespējamo, lai mums atņemtu mūsu tuvās attiecības ar Dievu Jehovu. Viņi cenšas ietekmēt mūsu domāšanu, jo zina, ka cilvēki, kas viņiem pakļausies, kļūs par Dieva ienaidniekiem un ies bojā. Tomēr mēs varam uzvarēt grūtajā cīņā ar mūsu miesīgajām tieksmēm. Rakstīdams par savu iekšējo cīņu, Pāvils jautāja: ”Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” Tālāk, norādīdams, ka glābiņš ir iespējams, viņš rakstīja: ”Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū!” (Romiešiem 7:21—25.) Arī mēs varam pateikties Dievam Jēzū Kristū, jo viņš mums palīdz cīnīties ar mūsu grēcīgajām tieksmēm, vadīties pēc ”gara tieksmes” un cerēt uz iespēju dzīvot mūžīgi. (Romiešiem 6:23.)
Vai jūs atceraties?
• Kas ir ”gara tieksme”?
• Ko mēs varam darīt, lai mūs ietekmētu Jehovas gars?
• Kā Bībeles studēšana, Jehovas likumu ievērošana un lūgšanas palīdz pretoties grēcīgām tieksmēm?
• Kā garīgi mērķi mums palīdz iet pa dzīvības ceļu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 16. lpp.]
Iedziļināšanās Bībelē mums palīdz būt garīgi stipriem
[Attēls 17. lpp.]
Lai pretotos grēcīgām tieksmēm, mums jālūdz Jehovam palīdzība
[Attēli 18. lpp.]
Garīgi mērķi mums palīdz vadīties pēc ”gara tieksmes”