Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību”

”Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību”

”Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību”

VIŅŠ bija dzejnieks, arhitekts un valdnieks. Viņa ienākumi gadā pārsniedza 100 miljonus latu, un viņš bija bagātāks par visiem valdniekiem uz zemes. Turklāt šis vīrs bija izdaudzināts ar savu gudrību. Kāda ķēniņiene pēc ciemošanās pie viņa pārsteigumā izsaucās: ”Arī vēl pusi es nezināju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi.” (1. Ķēniņu 10:4—9.) Tāds cilvēks bija senās Izraēlas valdnieks Salamans.

Salamans bija gan bagāts, gan gudrs, tāpēc viņš varēja spriest, kas cilvēkam vajadzīgs vairāk — bagātība vai gudrība. Viņš rakstīja: ”Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to.” (Salamana Pamācības 3:13—15, LB-65r.)

Bet kur var atrast gudrību? Kāpēc tā ir vērtīgāka nekā bagātība? Kas padara to pievilcīgu? Atbildes uz šiem jautājumiem var uzzināt Bībelē, Salamana Pamācību grāmatas 8. nodaļā, un tā ir aizraujoša lasāmviela. Gudrība tur ir personificēta, it kā tā spētu runāt un darboties, un tā nu gudrība pati stāsta, kāpēc tā ir tik vēlama un vērtīga.

”Viņa skaļi kliedz”

Salamana Pamācību 8. nodaļa sākas ar retorisku jautājumu: ”Klau! Vai īstenā atziņa nesauc, un vai gudrība neliekas sevi dzirdam?” Gudrība un īstenā atziņa patiešām sauc, taču dara to pavisam citādi nekā netikle, kas, slēpdamās tumšos nostūros, čukst pavedinošus vārdus vientuļa un nepieredzējuša jaunekļa ausīs. (Salamana Pamācības 7:12.) ”Tiešām, īstenā atziņa stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un vienkārši pat ielas malā. Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brēc.” (Salamana Pamācības 8:1—3.) Gudrības spēcīgā un drošā balss skaļi un skaidri atskan sabiedriskās vietās — vārtos, ceļmalā, pie ieejām pilsētā. Cilvēkiem ir viegli sadzirdēt šo balsi un tai paklausīt.

Nav noliedzams, ka dievišķā gudrība, kas ietverta Dieva iedvesmotajos vārdos, Bībelē, ir pieejama gandrīz ikvienam zemeslodes iedzīvotājam, kas vēlas to iegūt. ”Bībele ir visvairāk lasītā grāmata vēsturē,” teikts izdevumā The World Book Encyclopedia. ”Bībeles tirāža ir lielāka nekā jebkuras citas grāmatas tirāža. Tā ir tulkota biežāk un lielākā skaitā valodu nekā jebkura cita grāmata.” Pilnīgi vai daļēji Bībeles izdevumi ir pieejami vairāk nekā 2100 valodās un dialektos, un tas nozīmē, ka vairāk nekā 90 procenti cilvēku var lasīt savā dzimtajā valodā vismaz kādu Dieva vārdu daļu.

Jehovas liecinieki stāsta citiem par to, kas rakstīts Bībelē. 235 zemēs viņi sludina labo vēsti par Dieva Valstību un māca cilvēkiem Dieva Rakstos ietvertās patiesības. Viņi izdod uz Bībeli pamatotus žurnālus: Sargtorni, kas iznāk 140 valodās, un Atmostieties!, kas iznāk 83 valodās, turklāt abu šo žurnālu metiens pārsniedz 20 miljonus eksemplāru. Gudrība patiešām liek skaļi atskanēt savai balsij sabiedriskās vietās!

”Mani saucieni domāti ļaudīm”

Tad personificētā gudrība sāk runāt: ”Ak jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm! Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, vientiesīgie neprašas, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds!” (Salamana Pamācības 8:4, 5.)

Gudrība aicina visus cilvēkus. Pat neprātīgie tiek mudināti iegūt gudrību, un pat neprašas tiek skubināti ņemt vērā teikto. Jehovas liecinieki uzskata, ka Bībele ir grāmata visiem cilvēkiem, un mudina visus bez izņēmuma tajā iedziļināties, jo tā var atrast gudrības vārdus.

”Manai mutei jārunā patiesība”

Gudrība turpina aicināt cilvēkus: ”Klausaities, jo es gribu jums teikt to, kas tiklab satura kā izteiksmes ziņā ir tiešām valdnieka cienīgs, un mācīt to, kas patiesi ir labs! Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais. Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas, — tajās nav nekā viltota nedz nepareiza.” Gudrības mācības ir cildenas un labas, patiesas un taisnīgas, tajās nav nekā negodīga un nepareiza. ”Tās ir visas tiešām skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt.” (Salamana Pamācības 8:6—9.)

Gluži pamatoti gudrība rosina: ”Pieņemiet manus pamācījumus labāk nekā sudrabu, un statiet manu mācību augstāki par dārgo un izlasīto zeltu!” Šis padoms ir saprātīgs, jo ”īstenā atziņa [”gudrība”, LB-65r] ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai”. (Salamana Pamācības 8:10, 11.) Kāpēc tā var apgalvot? Kas padara gudrību vērtīgāku par bagātību?

”Mani augļi ir labāki par zeltu”

Gudrība saviem klausītājiem spēj sagādāt kaut ko vērtīgāku par zeltu, sudrabu un pērlēm. Runājot par to, ko tā var dot, gudrība saka: ”Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu padomu. Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.” (Salamana Pamācības 8:12, 13, LB-65r.)

Tam, kam ir gudrība, tā dod atziņu un labu padomu. Cilvēks, kam piemīt gudrība, bīstas Dievu, jo ”gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana”. (Salamana Pamācības 9:10, LB-65r.) Tāpēc šāds cilvēks ienīst to, ko ienīst Jehova. Viņš sargās būt lepns un uzpūtīgs, nerīkojas netikumīgi un izvairās no nelāgas runas. Naids pret ļaunumu viņu pasargā no varas izmantošanas savtīgos nolūkos. Visiem, kam ir atbildīgs stāvoklis kristiešu draudzē, kā arī ģimenes galvām ir ārkārtīgi svarīgi meklēt gudrību.

”Manā rīcībā ir abi — tiklab padoms kā darbs, man pieder saprāts un vara,” gudrība turpina. ”Ar manu palīdzību valda ķēniņi, un padomnieki iekārto tiesas un dod likumus. Uz mani balstīdamies īsteno savu varu visi pārējie valdnieki un sadzīves lietu kārtotāji virs zemes.” (Salamana Pamācības 8:14—16.) Gudrības augļi ir izpratne, saprāts un vara — un tas viss ir ļoti vajadzīgs ķēniņiem, padomniekiem un valdniekiem. Cilvēki, kam pieder kāda vara un kam jādod padomi citiem, nevar iztikt bez gudrības.

Patiesu gudrību var iegūt jebkurš, tomēr ne visi to atrod. Daži to noraida vai no tās izvairās, pat ja tā ir viņu durvju priekšā. ”Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod,” saka gudrība. (Salamana Pamācības 8:17.) Gudrību iegūst tikai tie, kas to nopietni meklē.

Gudrības ceļi ir pareizi un taisnīgi. Cilvēki, kas to meklē, tiek atalgoti. Gudrība saka: ”Bagātība un gods ir manās rokās, paliekama manta un taisnība. Mani augļi ir labāki par zeltu, pat par vistīrāko zeltu, un ieguvums no manis ir cienīgāks nekā izlasīts sudrabs. Es virzu savus ceļus pa taisnīgo ceļu, pa tiesību teku, lai es labi aprūpēju tos, kas mani mīl, un piekrāju jo pilnas viņu mantu krātuves.” (Salamana Pamācības 8:18—21.)

Gudrība ļauj iegūt ne tikai tādas brīnišķīgas īpašības kā apdomība, spriestspēja, pazemība, izpratne, praktiska gudrība un saprāts, bet arī bagātību un godu. Gudrs cilvēks var iegūt bagātību taisnīgā ceļā, un viņam garīgā ziņā klāsies labi. (3. Jāņa 2.) Tāpat gudrība dod cilvēkam godu. Turklāt tas, ko cilvēks iegūst, viņam sagādā gandarījumu, viņam ir mierīga sirds un tīra sirdsapziņa Dieva priekšā. Patiešām, labi tam cilvēkam, kas ir atradis gudrību. Gudrības augļi ir labāki par vistīrāko zeltu un izlasītu sudrabu.

Apskatītie padomi ir ļoti aktuāli mums, jo apkārtējā pasaule ir noskaņota materiālistiski, cilvēki cenšas iegūt bagātību jebkādiem līdzekļiem un par katru cenu. Tāpēc nekad neaizmirsīsim, cik vērtīga ir gudrība, un nemēģināsim iegūt bagātību ar negodīgiem paņēmieniem. Nepametīsim novārtā pasākumus, ar kuru palīdzību varam smelties gudrību, — kristīgās sapulces, Bībeles pētīšanu un ”uzticīgā un gudrā kalpa” sagādāto publikāciju studēšanu — tikai tāpēc, lai dzītos pēc mantas. (Mateja 24:45—47.)

”Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības”

Gudrības personifikācija Salamana Pamācību 8. nodaļā nav tikai paņēmiens, ar kura palīdzību tiek skaidrota kāda abstrakta īpašība. Tā ir arī simboliska norāde uz vissvarīgāko, ko Jehova ir radījis. Gudrība saka: ”Es esmu bijusi tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā: iekāms Viņš kaut ko radīja, — es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem. Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija. Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, tad, kad ūdens vēl nebija krājies akās un avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā. Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, — es jau pastāvēju, iekāms tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū.” (Salamana Pamācības 8:22—26.)

Šie vārdi, ko saka personificētā gudrība, ļoti precīzi atbilst tam, kas Bībelē teikts par ”Vārdu”. ”Iesākumā bija Vārds,” rakstīja apustulis Jānis, ”un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” (Jāņa 1:1.) Personificētā gudrība simboliski attēlo Dieva Dēlu, Jēzu Kristu, pirms viņš bija kļuvis par cilvēku. *

Jēzus Kristus ir ”visas radības pirmdzimtais; viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās”. (Kolosiešiem 1:15, 16.) ”Kad Viņš [Jehova] darināja debesis, es biju tur klāt,” turpina personificētā gudrība, ”tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa pāri savu augsto debess jumu. Kad Viņš augšā nostiprināja padebešus, bet zemes dziļumos drošās vietās iestiprināja avotus un akas, kad Viņš novilka robežas jūŗai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu Viņa pavēles un neplūstu šīm robežām pāri, kad Viņš nostiprināja pamatus pašai zemei, tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ikdienas savs prieks, un es it kā rotaļādamās nemitīgi darbojos Viņa priekšā, un es piekopu savas rotaļas Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem.” (Salamana Pamācības 8:27—31.) Jehovas pirmdzimtais Dēls bija līdzās savam Tēvam un strādāja kopā ar viņu — izcilo debesu un zemes Radītāju. Kad Dievs Jehova radīja pirmo cilvēku, šajā darbā kā palīgs piedalījās arī viņa Dēls. (1. Mozus 1:26.) Ir saprotams, kāpēc Dieva Dēls tā interesējas par cilvēkiem un izturas pret tiem ar tādu sirsnību.

”Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa”

Dieva Dēls, ko attēlo personificētā gudrība, saka: ”Paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuŗi ietur manus ceļus. Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā un neatmetiet tās! Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem! Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku tā Kunga acīs. Bet kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi.” (Salamana Pamācības 8:32—36.)

Dieva gudrība īpaši spilgti izpaužas Jēzū Kristū. Viņā ir ”apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības”. (Kolosiešiem 2:3.) Tāpēc uzmanīgi klausīsimies, ko viņš saka, un sekosim viņa pēdās. (1. Pētera 2:21.) Atraidīt Jēzu nozīmē ievainot savu dvēseli un mīlēt nāvi, jo ”nav pestīšanas nevienā citā”. (Apustuļu darbi 4:12.) Atzīsim, ka Dievs ir sūtījis Jēzu, lai mūs glābtu. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16.) Tad arī mēs izjutīsim, cik labi ir cilvēkam, kas ”atrod dzīvību un iegūst labpatiku tā Kunga acīs”.

[Zemsvītras piezīme]

^ 25. rk. Tas fakts, ka senebreju valodā vārds ”gudrība” vienmēr ir sieviešu dzimtē, nav pretrunā ar šī vārda lietojumu Dieva Dēla raksturošanai. Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”mīlestība” izteikumā ”Dievs ir mīlestība”, arī ir sieviešu dzimtē. (1. Jāņa 4:8.) Tomēr ar to tiek norādīts uz Dievu.

[Attēli 26. lpp.]

Cilvēki, kas ieņem atbildīgu stāvokli, nevar iztikt bez gudrības

[Attēli 27. lpp.]

Izmantosim iespējas smelties gudrību