Valstības sludinātāji stāsta

Indijas ”vienotība daudzveidībā”

”VIENOTĪBA daudzveidībā” — šis izteiciens bieži tiek lietots, lai raksturotu nacionālo integrāciju, kas norisinās Indijā. Panākt vienotību šajā lielajā valstī, kurā valda tik liela daudzveidība kultūras, valodas, reliģijas, izcelsmes, ģērbšanās veida un ēdiena izvēles ziņā, nepavisam nav viegls uzdevums. Tomēr šādu vienotību Indijā var vērot Jehovas liecinieku administratīvajā birojā, kaut gan brīvprātīgie strādnieki, kas šeit dzīvo un strādā, ir nākuši no dažādiem štatiem un savienotajām teritorijām un runā dažnedažādās valodās.

• Radžrani, kādas jaunas sievietes, dzimtā vieta ir Pendžabas štats, kas atrodas pašos Indijas ziemeļrietumos. Kad Radžrani vēl mācījās skolā, Jehovas liecinieki sāka studēt Bībeli ar vienu no viņas klasesbiedrenēm. Šī meitene centās ieinteresēt Radžrani par Bībeles jautājumiem. Tā kā Radžrani klasesbiedrene slikti zināja angļu valodu un tolaik Sargtornis vēl netika tulkots pandžabu valodā, viņa arī lūdza, lai Radžrani palīdz viņai iztulkot žurnāla saturu. Tas, ko Radžrani uzzināja, lasot Sargtorni, viņu ļoti dziļi ietekmēja, un, lai gan viņa sastapās ar vecāku pretestību, viņa garīgi auga un ar laiku veltīja savu dzīvi Dievam Jehovam. Tagad Radžrani kalpo Indijas Bētelē, kur viņa dara to pašu darbu, kas viņai palīdzēja uzzināt patiesību, — tulko kristīgās publikācijas pandžabu valodā.

• Bidžo ir nācis no citas puses — Keralas štata Indijas dienvidrietumos. Bidžo izslēdza no vidusskolas, jo nacionālistisku ceremoniju laikā viņš ievēroja neitralitātes principu. Pēc ilga tiesas procesa galu galā tika gūta nozīmīga uzvara par labu tīrajai pielūgsmei, tāpēc Bidžo atgriezās savā skolā. * Vēlāk viņš sāka mācīties arī koledžā. Tomēr, tā kā šajā augstskolā valdošā amorālā gaisotne darīja nemierīgu Bidžo sirdsapziņu, viņš jau pirmajā semestrī nolēma to pamest. Tagad, kad Bidžo jau desmit gadus kalpo Bētelē, viņš ir pārliecinājies, ka, piederot pie daudzveidīgās, bet vienotās Bēteles ģimenes, viņš ir ieguvis daudz vairāk, nekā būtu varējis sasniegt, tiecoties pēc augstākās izglītības.

• Normai un Lilijai ir pāri septiņdesmit gadiem, un viņas jau ilgus gadus ir atraitnes. Gan viena, gan otra pilnas slodzes kalpošanā ir pavadījusi vairāk nekā 40 gadus. Lilija jau apmēram 20 gadus Bētelē tulko literatūru tamilu valodā. Savukārt Norma Bētelē sāka strādāt pirms 13 gadiem, kad nomira viņas vīrs. Šīs kristietes ne tikai čakli un centīgi strādā, bet arī veicina visā Bēteles ģimenē vienotības garu. Viņas ar prieku uzņem pie sevis ciemiņus, kas viesojas Bētelē, un viņām patīk pavadīt laiku ar jaunajiem Bēteles ģimenes locekļiem, stāstot par dažādām svētībām, ko daudzu gadu garumā ir gadījies pieredzēt kristīgajā dzīvē. Jaunie kristieši savukārt viņas aicina ciemos pie sevis un ir gatavi palīdzēt, kad vien tas ir nepieciešams. Patiesi brīnišķīgi piemēri!

Kaut gan daudzviet Indijā lielā dažādība cilvēku vidū izraisa konfliktus un nesaskaņas, šie brīvprātīgie strādnieki kopā ar citiem Indijas Bēteles ģimenes locekļiem vienotībā priecīgi strādā citu labā. (Psalms 133:1.)

[Zemsvītras piezīme]

[Norāde par attēla autortiesībām 8. lpp.]

Background: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.