Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas ir Valstības evaņģēlijs

Kas ir Valstības evaņģēlijs

Kas ir Valstības evaņģēlijs

Pagājušajā gadā Valstības evaņģēliju visā pasaulē sludināja 6 035 564 visdažādākā vecuma cilvēki. Evaņģēlijs tika sludināts 235 zemēs, un tā sludināšanai kopumā tika veltītas 1 171 270 425 stundas. Tas tika sludināts ne tikai mutvārdos, bet arī rakstveidā — visā pasaulē tika izplatīts vairāk nekā 700 miljonu iespieddarbu, kuros ir stāstīts par Valstības evaņģēliju. Sludinot evaņģēliju, tika izplatīti arī daudzi tūkstoši audioierakstu un videokasešu.

VALSTĪBAS evaņģēlijs nekad nav bijis sludināts tādā mērogā, kā tas tiek sludināts mūsdienās. (Mateja 24:14.)

Visi Valstības sludinātāji dara šo darbu brīvprātīgi un bez atalgojuma, un, no malas raugoties, varētu šķist, ka viņiem nav tādas sagatavotības, kāda būtu nepieciešama tik apjomīgam darbam. Kā lai izskaidro viņu drosmi un panākumus sludināšanā? To var izskaidrot ar lielo spēku, kas piemīt pašam Valstības evaņģēlijam. Evaņģēlijs ir labā vēsts par svētībām, ko cilvēki varēs saņemt nākotnē. Tās būs svētības, pēc kurām ilgojas visi cilvēki, — laime, pārticība, laba valdība, miers un drošība. Tās būs arī tādas svētības, par kurām cilvēki parasti pat neuzdrošinās domāt, piemēram, iespēja dzīvot mūžīgi. Vēsts par šīm svētībām var iepriecināt tos cilvēkus, kas meklē savas dzīves piepildījumu, un visi, kas uzklausa vēsti par Valstību, noteikti pieredzēs šīs svētības.

Kas ir Valstība

Valstību, par ko tiek sludināta labā vēsts, miljoniem cilvēku piemin savās lūgšanās, kad viņi saka: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.)

Tā ir tā pati valsts, par kuru vairāk nekā pirms 2500 gadiem rakstīja senebreju pravietis Daniēls: ”Šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi un kuŗas vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla 2:44.)

Tātad Valstība ir Dieva izveidota valdība, kas iznīcinās ļaunumu un nodibinās mieru uz zemes. Ar tās starpniecību uz zemes tiks īstenots Radītāja sākotnējais nodoms. (1. Mozus 1:28.)

”Debesu valstība tuvu klāt pienākusi”

Valstības evaņģēlijs pirmo reizi atskanēja gandrīz pirms 2000 gadiem, un toreiz to dedzīgi sludināja kāds cilvēks, kas jau ar savu ārieni un izturēšanos vien piesaistīja apkārtējo uzmanību. Šis cilvēks bija Jānis Kristītājs, ebreju priestera Caharijas un viņa sievas Elizabetes dēls. Viņš valkāja kamieļa vilnas drēbes un ādas jostu, kā to bija darījis viņa priekšgājējs pravietis Elija. Tomēr visvairāk cilvēku uzmanību piesaistīja vēsts, ko viņš sludināja. Jānis aicināja cilvēkus: ”Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” (Mateja 3:1—6.)

Jānis sludināja ebrejiem, kas uzskatīja, ka pielūdz patieso Dievu Jehovu. Pirms 1500 gadiem šai tautai ar Mozus starpniecību bija dota bauslības derība, un Jāņa dzīves laikā Jeruzalemē vēl darbojās iespaidīgais templis, kurā pēc bauslības priekšrakstiem tika upurēti dzīvnieki. Jāņa Kristītāja tautieši dzīvoja ar pārliecību, ka Dievs atbalsta viņu pielūgsmi.

Tomēr, klausoties Jāņa sludināto vēsti, daudzi cilvēki sāka saprast, ka ne viss viņu reliģijā ir pareizi. Ebreju reliģiskos priekšstatus bija spēcīgi ietekmējusi grieķu kultūra un filozofija. Bauslība, ko Dievs ar Mozus starpniecību bija devis tautai, bija sagrozīta un piesārņota ar cilvēku izdomātām mācībām un tradīcijām. (Mateja 15:6.) Bezjūtīgo reliģisko vadoņu darbības dēļ lielākā daļa tautas vairs nekalpoja Dievam tā, kā viņš to vēlējās. (Jēkaba 1:27.) Tāpēc viņiem bija jānožēlo savi grēki, kas bija izdarīti pret Dievu un bauslības derību.

Laikā, kad sludināja Jānis Kristītājs, daudzi ebreji gaidīja apsolīto Mesiju jeb Kristu, tāpēc daži ”par Jāni savās sirdīs domāja, vai tas varbūt neesot Kristus”. Taču Jānis to noliedza un norādīja uz kādu citu, sacīdams: ”Pēc manis nāks viens spēcīgāks, nekā es esmu, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas.” (Lūkas 3:15, 16.) Vēlāk, iepazīstinādams savus mācekļus ar Jēzu, viņš sacīja: ”Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku.” (Jāņa 1:29.)

Tas bija evaņģēlijs jeb iepriecinoša vēsts, jo Jānis norādīja uz to, kurš var dot dzīvību un nodrošināt laimi visiem cilvēkiem, — uz Jēzu, ”kas nes pasaules grēku”. Visi Ādama un Ievas pēcnācēji jau kopš dzimšanas ir pakļauti grēka un nāves verdzībai. Romiešiem 5:19 ir teikts: ”Kā ar viena cilvēka [Ādama] nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka [Jēzus] paklausību neskaitāmi kļūs taisni.” Jēzum, līdzīgi jēram, kas tika upurēts par grēkiem, bija ”jānes cilvēku grēki” un ar laiku jālikvidē visas cilvēku nelaimes. ”Grēka alga ir nāve,” teikts Bībelē, ”bet Dieva balva ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23.)

Valstības evaņģēliju sludināja arī pats Jēzus — visizcilākais cilvēks, kāds jebkad dzīvojis. Marka 1:14, 15 ir rakstīts: ”Kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evanģeliju, sacīdams: ”Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evanģeliju.””

Visi, kas uzklausīja Jēzus sludināto vēsti un ticēja evaņģēlijam, saņēma īpašas svētības. Jāņa 1:12 ir teikts: ”Cik viņu uzņēma, tiem viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic viņa vārdam.” Kļūt par Dieva bērniem nozīmēja iegūt cerību uz mūžīgu dzīvi. (1. Jāņa 2:25.)

Cilvēki, kas dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā, nebija vienīgie, kam bija iespēja gūt labumu, uzklausot Valstības evaņģēliju. Kā jau minējām, mūsdienās labā vēsts par Dieva Valstību tiek sludināta visā pasaulē. Tātad cilvēki joprojām var cerēt uz iespēju pieredzēt svētības, ko nodrošinās Dieva Valstība. Bet vai jūs zināt, kas jādara, lai pieredzētu šīs svētības?