Vai ir svarīgi mācīt saviem bērniem paklausību?

”VECĀKI grib nevis paklausīgus bērnus, bet personības.” Rakstā, kas ar šādu nosaukumu tika publicēts kādā laikrakstā, bija apkopoti Jaunzēlandē izdarītas aptaujas rezultāti: tikai ”22 procenti aptaujāto atzina, ka bērniem ir jāmāca paklausība”. Kā liecināja aptauja, mūsdienās vecāki uzskata, ka daudz svarīgāk ir iemācīt bērniem ievērot labas manieres, kļūt neatkarīgiem un uzņemties atbildību.

Nav jābrīnās, ka šajā individuālisma un savtīguma laikmetā lielākajai daļai cilvēku pret paklausību ir skeptiska attieksme. Vai radināt bērnus pie paklausības ir vecmodīgi un lieki vai gluži otrādi — noderīgi? Pats svarīgākais: kāds ir ģimenes iedibinātāja, Dieva Jehovas, viedoklis par paklausību vecākiem, un kā šī īpašība bērniem var noderēt viņu turpmākajā dzīvē? (Apustuļu darbi 17:28; Efeziešiem 3:14, 15.)

”Tā pienākas”

Apustulis Pāvils vēstulē pirmā gadsimta Efesas kristiešu draudzei rakstīja: ”Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas.” (Efeziešiem 6:1.) Tātad galvenais iemesls, kāpēc bērniem jāklausa savi vecāki, ir tas, ka tāda ir Dieva prasība. Kā paskaidroja Pāvils, ”tā pienākas”.

Par pamācībām, ko vecāki ar mīlestību dod saviem bērniem, Dieva Rakstos ir teikts, ka tās ir kā skaistas rotaslietas — ”kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam” — un ka šāda bērnu pamācīšana ir ”patīkama tam Kungam”. (Salamana Pamācības 1:8, 9; Kolosiešiem 3:20.) Ar nepaklausību vecākiem var izpelnīties Dieva nelabvēlību. (Romiešiem 1:30, 32.)

”Lai tev labi klājas”

Runādams par ieguvumu, ko dod paklausība, apustulis Pāvils rakstīja: ””Godā savu tēvu un māti” — tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: ”Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.”” (Efeziešiem 6:2, 3; 2. Mozus 20:12.) Bet kā paklausība vecākiem veicina bērnu labklājību?

Pirmkārt, vecākiem ir lielāka dzīves pieredze. Varbūt viņiem nav plašu zināšanu par datoriem vai kaut ko citu, ko patlaban māca skolā, taču viņi daudz zina par dzīvi un to, kā tikt galā ar dzīves grūtībām. Bērni parasti nespēj līdzsvaroti spriest, jo tam ir nepieciešams briedums. Viņiem ir tendence pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas bieži notiek, padodoties līdzaudžu negatīvajam spiedienam, un, tā rīkodamies, viņi nodara sev pāri. Bībelē ir reālistiski atzīts: ”Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī.” Kāds ir pretlīdzeklis? ”Audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa.” (Salamana Pamācības 22:15.)

Vecāku un bērnu attiecības nav vienīgā joma, kurā izpaužas paklausības pozitīvā ietekme. Lai sabiedrība varētu sekmīgi funkcionēt, tās locekļiem ir jāsadarbojas, bet  tas savukārt nozīmē parādīt paklausību. Piemēram, mieru, saskaņu un laimi laulībā nodrošina nevis uzstājīgums vai vienaldzība pret dzīvesbiedra tiesībām un jūtām, bet gatavība sadarboties. Tāpat, lai sekmīgi darbotos kāds uzņēmums, tā darbiniekiem ir jāpakļaujas priekšnieka norādījumiem. Savukārt, paklausot valsts likumiem un noteikumiem, ne tikai nav jābaidās no soda, bet arī var iegūt zināmu drošību un aizsardzību. (Romiešiem 13:1—7; Efeziešiem 5:21—25; 6:5—8.)

Jaunieši, kas saceļas pret jebkuru autoritāti, bieži nespēj normāli iekļauties sabiedrībā. Turpretī, ja bērniem jau no mazotnes māca parādīt paklausību, viņi no tā gūst labumu visa mūža garumā. Cik labi ir apgūt šo īpašību jau agri bērnībā!

Vislielākais ieguvums, ko dod paklausība

Paklausība ne tikai palīdz izveidot labas attiecības ar ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem, bet arī ir pamats, uz kura veidot vissvarīgākās attiecības no visām — attiecības ar savu Radītāju. Tā kā Dievs Jehova ir Diženais Radītājs, pie kura ir ”dzīvības avots”, viņš noteikti pelna, ka mēs viņam pilnībā paklausām. (Salamans Mācītājs 12:1; Psalms 36:10.)

Latviešu valodas Bībeles izdevumā vārda ”klausīt” formas ir izmantotas vairāk nekā 300 reizes. Tāpat Bībelē var atrast simtiem Dieva likumu, pavēļu, spriedumu un norādījumu, kas prasa paklausību. Nav ne mazāko šaubu, ka Dievs paklausību uzskata par obligātu priekšnoteikumu, lai cilvēks varētu izveidot ar viņu tuvas attiecības un iemantot viņa labvēlību. (1. Samuēla 15:22.) Diemžēl cilvēkiem ir iedzimta nosliece nevis uz paklausību, bet uz nepaklausību. ”Cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām,” teikts Bībelē. (1. Mozus 8:21, LB-65r.) Tāpēc paklausība ir jāmācās ne tikai bērnībā, bet visu mūžu. Tomēr šāda rīcība noteikti atalgojas.

Kā jau tika minēts, apustulis Pāvils norādīja, ka prasība klausīt saviem vecākiem ir saistīta ar divkāršu solījumu — cilvēkam labi klāsies un viņš ilgi dzīvos virs zemes. Apstiprinājumu tam var atrast Salamana Pamācībās 3:1, 2: ”Mans dēls, neaizmirsti manu pamācību, un lai tava sirds patur sevī manus baušļus, jo tie piešķirs tev ilgu mūžu, labus gadus un mieru.” Bet vislielākais ieguvums, ko dod paklausība, ir tuvas attiecības ar Jehovu jau tagad un nākotnē mūžīga dzīve mierpilnā jaunā pasaulē. (Atklāsmes 21:3, 4.)

[Attēli 31. lpp.]

Paklausība ir īpašība, kas nepieciešama, lai nodibinātu labas attiecības ar ģimenes locekļiem, darba biedriem un Jehovu