Kā pārvarēt negatīvas emocijas

● Asafs žēlojās: ”Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas. Un mani taču nelaime mocīja katru dienu, un bargi mani pārmācīja ik rītus.” (Psalms 73:13, 14.)

● Baruhs gaudās: ”Cik man grūti! Tas Kungs pievienojis manām sāpēm vēl bēdas. Noguris es esmu no savas nemitīgās vaidēšanas, un nekur es nevaru mieru atrast!” (Jeremijas 45:3.)

● Naomija ar rūgtumu sacīja: ”Visuvarenais man ir licis pieredzēt daudz rūgtuma. Pilnībā es aizgāju, un tukšai tas Kungs man ir licis atgriezties. Kādēļ jūs mani saucat Naomija, ja tas Kungs mani ir pazemojis un Visuvarenais mani ir apbēdinājis?” (Rutes 1:20, 21.)

BĪBELĒ ir stāstīts par vairākiem uzticīgiem Jehovas kalpotājiem, kas kaut kādā brīdī ir jutušies nomākti. Būdami nepilnīgi cilvēki, mēs visi laiku pa laikam tā jūtamies. Ja kādam ir bijis jāpārdzīvo ļoti lielas grūtības, viņam, iespējams, ir izteiktāka slieksme uz nomāktību un varbūt pat sevis žēlošanu nekā citiem.

Tomēr, nekādi neierobežojot savas negatīvās emocijas, mēs varam sagraut attiecības ar citiem cilvēkiem un ar Dievu Jehovu. Kāda kristiete, kurai ir tieksme ieslīgt sevis žēlošanā, atzīst: ”Kad draudzes locekļi mani aicināja uz saviesīgiem pasākumiem, es daudzkārt atteicos, jo jutos necienīga būt kopā ar viņiem.” Cik postoši negatīvas emocijas var ietekmēt cilvēka dzīvi! Tāpēc apspriedīsim, kā ir iespējams tām pretoties.

Tuvosimies Jehovam

73. psalmā Asafs vaļsirdīgi apraksta pretrunīgās jūtas, kādas viņu bija pārņēmušas. Salīdzinājis, cik grūti klājas viņam un cik bezrūpīgi dzīvo ļaundari, Asafs bija kļuvis skaudīgs. Viņš bija novērojis, ka bezdievji izturas augstprātīgi un vardarbīgi, tomēr, kā liekas, paliek nesodīti. Tāpēc Asafs bija sācis šaubīties, vai maz ir vērts dzīvot taisnīgi. (Psalms 73:3—9, 13, 14.)

Vai arī jūs, tāpat kā Asafs, kādreiz esat domājuši, ka ļaundariem, kas dižojas ar savu slikto rīcību, klājas visnotaļ labi? Kas Asafam lika mainīt savas domas? Viņš turpina: ”Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai, kamēr es iedziļinājos Dieva noslēpumos [”tiekams es gāju iekš tā stipra Dieva svētas vietas”, LB-1882] un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida.” (Psalms 73:16, 17.) Asafs griezās pie Jehovas lūgšanā. Apustuļa Pāvila vārdiem runājot, viņš apspieda sevī ”miesīgo cilvēku” un atmodināja ”garīgo cilvēku”. Kad Asafs bija atguvis skaidru garīgo redzi, viņš saprata, ka Jehova ienīst ļaunumu un ka noteiktā laikā ļaunie saņems sodu. (1. Korintiešiem 2:14, 15.)

Cik svarīgi ar Bībeles palīdzību ir iegūt reālu skatījumu uz dzīvi! Jehova mums atgādina,  ka viņš nepiever acis uz to, ko ļaunie dara. Bībelē ir teikts: ”Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. [..] Tad nu nepiekusīsim labu darīdami.” (Galatiešiem 6:7—9.) Jehova ļaunos ”nostatīs uz slidena ceļa un liks viņiem gāzties, ka viņi iet postā”. (Psalms 73:18.) Dieva taisnīgums galu galā vienmēr ņem virsroku.

Ja mēs pastāvīgi uzņemsim garīgo barību pie Jehovas galda un atradīsimies Dieva kalpu labajā sabiedrībā, mums būs vieglāk stiprināt savu ticību un pārvarēt nomāktību un citas negatīvas emocijas. (Ebrejiem 10:25.) Saglabādami ar Dievu ciešas attiecības, mēs, tāpat kā Asafs, izjutīsim Dieva mīlestības pilno atbalstu. Turpinājumā Asafs saka: ”Pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas, Tu mani vadi pēc sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā.” (Psalms 73:23, 24.) Kāda kristiete, pret kuru bērnībā bija izturējušies ļoti slikti, pārliecinājās, cik liela gudrība ir ietverta šajos vārdos. ”Cieša saskarsme ar draudzi man palīdzēja paraudzīties uz dzīvi no citas puses,” viņa saka. ”Es pārliecinājos, ka kristiešu vecākie mīl draudzes locekļus — ka viņi ir nevis policisti, bet gani.” Līdzjūtīgie kristiešu vecākie var sniegt vērtīgu palīdzību negatīvu emociju pārvarēšanā. (Jesajas 32:1, 2; 1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8.)

Pieņemsim Jehovas padomus

Kad pravieša Jeremijas sekretārs Baruhs bija sācis žēloties par spriedzi, ko izjuta, pildīdams savu uzdevumu, Jehova taktiski pievērsa Baruha uzmanību reālajai situācijai: ””Tu meklē sev vēl ko lielu? Nemeklē! Apdomā, Es sūtu postu pār visu miesu”, — saka tas Kungs, — ”pār visiem ļaudīm, bet tev Es ļaušu saglabāt savu dzīvību visur, kurp vien tu dosies!”” (Jeremijas 45:2—5.)

Jehova Baruham bez aplinkiem norādīja, ka viņa neapmierinātības cēlonis ir savtīgi mērķi. Baruhs nevarēja rast prieku, pildot Dieva uzticēto uzdevumu, kamēr viņš meklēja kaut ko lielu sev pašam. Ja arī mums līdzīga iemesla dēļ ir zudis kalpošanā prieks, centīsimies atbrīvoties no visa, kas novērš mūsu uzmanību no kalpošanas, un tieksimies pēc miera, ko dod Dievam patīkama pieticība. (Filipiešiem 4:6, 7.)

Kad, Naomijai dzīvojot Moāba zemē, nomira viņas vīrs un abi dēli, Naomija aiz bēdām nenoslēdzās sevī, tomēr, kā var lasīt Bībelē, viņa kādu laiku juta žēlumu pret sevi un savām vedeklām. Sūtīdama viņas prom, Naomija sacīja: ”Man ir pārāk sāpīgi jūsu dēļ, ka tā Kunga roka ir mani skārusi.” Nonākusi Betlēmē, viņa uzstāja: ”Nesauciet mani  Naomija [’mans jaukums’], bet sauciet mani Māra [’rūgtā’], jo Visuvarenais man ir licis pieredzēt daudz rūgtuma.” (Rutes 1:13, 20.)

Tomēr Naomija nepieļāva, ka sāpīgā zaudējuma sajūta viņai liktu nošķirties no Jehovas un viņa tautas. Moāba zemē viņa bija dzirdējusi, ka ”tas Kungs esot labvēlīgi uzlūkojis savu tautu, dodams tai maizi”. (Rutes 1:6.) Viņa saprata, ka vislabāk viņai klāsies Jehovas tautas vidū. Tāpēc Naomija kopā ar vedeklu Ruti atgriezās Jūdā un vēlāk deva tai vērtīgus padomus, kā izturēties pret viņu radinieku Boāsu.

Arī mūsdienās Dieva uzticīgie kalpi sekmīgi pārvar zaudējuma sajūtu, ko rada dzīvesbiedra nāve, aktīvi sadarbodamies ar kristiešu draudzi. Viņi, tāpat kā Naomija, koncentrē savu uzmanību uz garīgo un ik dienas lasa Dieva Rakstus.

Vienmēr meklēsim Dieva gudrību

Šie Bībeles notikumi ļauj saprast, kā ir iespējams pārvarēt negatīvas emocijas. Asafs griezās pēc palīdzības Jehovas svētnīcā un pacietīgi gaidīja uz Jehovu. Baruhs uzklausīja padomu un vairs neļāva materiālistiskiem mērķiem traucēt kalpošanu Dievam. Savukārt Naomija atgriezās dzimtenē, lai būtu kopā ar Dieva tautu, un sagatavoja jauno Ruti priekšrocībām kalpošanā patiesajam Dievam. (1. Korintiešiem 4:7; Galatiešiem 5:26; 6:4.)

Mums izdosies pārvarēt nomāktību un citas negatīvas emocijas, ja pievērsīsim uzmanību uzvarām, ko Jehova ir piešķīris savai tautai — gan atsevišķiem tās locekļiem, gan visai tautai kopumā. Tāpat domāsim par Jehovas izcilāko mīlestības apliecinājumu — viņa sagādāto izpirkuma upuri, kas dots par ikvienu no mums. Novērtēsim mūsu kristīgo brāļu sirsnīgo mīlestību un nenovērsīsim savu skatienu no Dieva jaunās pasaules. Tā rīkodamies, mēs varēsim teikt tāpat kā Asafs: ”Man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu to Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.” (Psalms 73:28.)