Pievērsiet uzmanību Dieva brīnumainajiem darbiem
Pievērsiet uzmanību Dieva brīnumainajiem darbiem
”Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga.” (PSALMS 40:6)
1., 2. Kādas liecības par Dieva brīnumainajiem darbiem mums ir zināmas, un uz ko mūs mudina pārdomas par šīm liecībām?
BĪBELĒ var lasīt, ka Dievs senatnē savas tautas, Izraēla, labā darīja daudz brīnumainu darbu. (Jozuas 3:5; Psalms 106:7, 21, 22.) Lai gan Jehova vairs neietekmē cilvēku dzīvi tik neparastā veidā, tomēr arī mūsdienās mēs pastāvīgi redzam viņa brīnumainos darbus. Tāpēc mēs varam teikt to pašu, kas ir teikts kādā psalmā: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.” (Psalms 104:24; 148:1—5.)
2 Daudzi cilvēki neatzīst pierādījumus, kas liecina par Radītāja darbību. (Romiešiem 1:20.) Tomēr ir noderīgi pārdomāt šos pierādījumus un izdarīt secinājumus par mūsu stāvokli Radītāja priekšā un pienākumiem pret viņu. Šim nolūkam var lieliski noderēt Ījaba grāmatas 38. līdz 41. nodaļa, kur var lasīt, kā Jehova lika Ījabam domāt par vairākām viņa brīnumaino darbu iezīmēm. Pievērsiet uzmanību jautājumiem, ko Dievs uzdeva Ījabam.
Vareni un brīnumaini darbi
3. Kādus jautājumus, ko uzdeva Dievs, var lasīt Ījaba 38:22, 23, 25—29?
3 Dievs Ījabam vaicāja: ”Vai tu esi varējis noiet līdz attālākām sniega krātuvēm, un vai tu esi apskatījis krusas krājumus, kādus Es esmu savācis piemeklējumu laikiem, cīņas un kaŗa dienām?” Sniegs un krusa daudzās vietās uz zemes ir parasta parādība. Dievs turpināja uzdot jautājumus: ”Kas izrāva lietus plūsmām notekas un ierādīja ceļu pērkona strēlei, lai lietus lītu pār zemi, kuŗā nav ļaužu, pār klajumu, — kur arī nav nevienas dzīvas dvēseles, lai bagātīgi piesātinātas ar veldzi kļūtu postašas un tuksnesis un lai liktu no jauna tanī augt zaļam zelmenim? Vai lietum ir tēvs? Un kas ir tas, kas dzemdina rasas pilienus? No kuŗa mātes klēpja ir cēlies ledus, un kas licis rasties debesu sarmai?” (Ījaba 38:22, 23, 25—29.)
4.—6. Kāpēc var teikt, ka cilvēki nezina visu par sniegu?
4 Cilvēki, kas dzīvo sabiedrībā ar strauju dzīves ritmu un kam nepieciešams pārvietoties no vienas vietas uz otru, iespējams, uzskata sniegu par traucēkli. Tomēr ir daudz cilvēku, kuri uzskata sniegu par brīnumu, kas rada pasakainas ziemas ainavas un paver iespēju dažādām aizraujošām nodarbībām. Bet — atgriežoties pie jautājuma, ko uzdeva Dievs, — vai jums ir dziļas zināšanas par sniegu, kaut vai par to, kā sniegs izskatās? Protams, no fotouzņēmumiem vai personiskas pieredzes mēs itin labi zinām, kā izskatās lielas sniega kupenas. Bet vai to pašu var teikt par atsevišķām sniegpārsliņām? Vai jūs zināt, kā tās izskatās, un vai jums ir iznācis redzēt, kur tās rodas?
5 Ir cilvēki, kas gadu desmitiem ir pētījuši un fotografējuši sniegpārsliņas. Vienu sniegpārsliņu var veidot 100 smalki ledus kristāliņi, kas savienoti nebeidzami daudzveidīgos brīnumskaistos rakstos. Kādā grāmatā ir sacīts, ka ”sniegpārsliņu bezgalīgā daudzveidība ir leģendāra, un, kaut gan zinātnieki apgalvo, ka neviens no dabā pastāvošajiem likumiem neliedz to formām atkārtoties, tomēr divas vienādas pārslas nav atrastas. Grandiozu darbu veica.. Vilsons Bentlijs, kas pavadīja vairāk nekā 40 gadus, pētīdams un fotografēdams sniegpārsliņas ar mikroskopa palīdzību, bet viņš tā arī neatrada divas pilnīgi vienādas pārslas.” Un, pat ja atrastos divas sniegpārsliņas, kas izskatītos kā dvīnes, vai tas padarītu mazāk brīnumainu sniegpārsliņu neaptveramo daudzveidību?
6 Atcerieties Dieva uzdoto jautājumu: ”Vai tu esi varējis noiet līdz attālākām sniega krātuvēm?” Daudzi par sniega krātuvēm uzskata mākoņus. Vai varat iedomāties, kā jūs dodaties uz šādu krātuvi, lai pārlūkotu bezgalīgi daudzveidīgās sniegpārsliņas un izpētītu to veidošanās noslēpumus? Kādā zinātnes enciklopēdijā norādīts: ”Vēl joprojām nav skaidrs, kāda daba un izcelsme ir ledus kodoliņiem, kas nepieciešami, lai sasaldētu mākoņos esošos ūdens pilienus apmēram mīnus 40 grādu temperatūrā.” (Psalms 147:16, 17; Jesajas 55:9, 10.)
7. Cik daudz cilvēki zina par lietu?
7 Labi, bet kā ir ar lietu? Dievs jautāja Ījabam: ”Vai lietum ir tēvs? Un kas ir tas, kas dzemdina rasas pilienus?” Tikko citētajā enciklopēdijā teikts: ”Tā kā atmosfērā notiekošās kustības ir ļoti sarežģītas un tvaiku un dažādu daļiņu saturs gaisā ir ārkārtīgi daudzveidīgs, acīmredzot nav iespējams izstrādāt detalizētu, vispārēju teoriju par to, kā veidojas mākoņi un nokrišņi.” Citiem vārdiem sakot, zinātnieki ir izstrādājuši sarežģītas teorijas, tomēr lietus rašanos viņi pilnībā nevar izskaidrot. Bet lietus turpina līt, dodot ūdeni zemei, veldzējot augus un padarot dzīvību iespējamu un dzīvi — patīkamu.
8. Kāpēc var piekrist Pāvila vārdiem, kas lasāmi Apustuļu darbos 14:17?
8 Vai jūs nepiekrītat secinājumam, ko izdarīja apustulis Pāvils? Viņš aicināja saskatīt šajos brīnišķīgajos darbos liecību par To, kas šos darbus ir veicis. Pāvils sacīja par Dievu Jehovu: ”Viņš sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku.” (Apustuļu darbi 14:17; Psalms 147:8.)
9. Kā Dieva brīnumainajos darbos izpaužas viņa spēks?
9 Nav nekādu šaubu, ka tādu brīnišķīgu un vērtīgu darbu Darītājam piemīt liela gudrība un spēks. Padomājiet, par kādu spēku liecina šāds fakts: tiek uzskatīts, ka ik dienu pasaulē notiek 45 000 pērkona negaisu, tātad vairāk nekā 16 miljoni gadā. Tas nozīmē, ka šajā brīdī pasaulē plosās apmēram 2000 negaisu. Viena pērkona negaisa laikā mākoņos kūsā tikpat liela enerģija, kāda izdalītos desmit vai vairāk Otrajā pasaules karā nomesto atombumbu sprādzienos. Kādu daļu no šīs enerģijas var redzēt zibeņu veidā. Šie varenie uzzibsnījumi liek izjust bijību, turklāt to ietekmē veidojas slāpekļa savienojumi, kas nonāk augsnē un noder par dabisku mēslojumu augiem. Tātad zibens ir enerģijas izpausmes veids, bet tas dod arī reālu labumu. (Psalms 104:14, 15.)
Kāds tam ir sakars ar jūsu dzīvi
10. Kā jūs atbildētu uz jautājumiem, kas lasāmi Ījaba 38:33—38?
10 Pamēģiniet iztēloties sevi Ījaba vietā — situācijā, kurā jūs izjautā Visvarenais Dievs. Jūs noteikti piekritīsiet, ka lielākā daļa cilvēku Dieva brīnumdarbiem nepievērš visai lielu uzmanību. Jehova cilvēkiem uzdod jautājumus, kas lasāmi Ījaba 38:33—38. ”Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi? Vai tu vari likt savai balsij pacelties līdz pat padebešiem, tā ka straumēm līstošs lietus tevi pilnīgi pārklātu? Vai tad tu izsūti zibeņus, ka tie dodas savās gaitās un tad tev atkal paziņo: ”Redzi, še mēs esam”? Kas gan ir ielicis mākoņu slāņos gudrību, vai kas ir gaisa veidojumam piešķīris saprātu? Kas gan ar savu paša gudrību spēj izskaitīt pūkainos mākoņus, un kas liek izlieties pār zemi debess ūdens tvertnēm, kad viss zemes virsus ir sacietējis kā metalla lējums un visas zemes pikas un pītes ir cieši saistījušās kopā?”
11., 12. Kas liecina par to, ka Dievs ir brīnumainu darbu Darītājs?
11 Mēs esam apskatījuši tikai daļu no tā, ko Ījabam teica Ēlihus, un pievērsuši uzmanību tikai dažiem jautājumiem, ko Ījabam uzdeva Jehova, vēlēdamies, lai viņš atbild ”kā varonīgs cīnītājs”. (Ījaba 38:3.) Mēs sakām ”dažiem” tāpēc, ka Ījaba grāmatas 38. un 39. nodaļā Jehova runāja arī par citām ievērības cienīgām radītās pasaules iezīmēm. Piemēram, viņš minēja debesīs redzamos zvaigznājus. Kurš gan zina visus to likumus? (Ījaba 38:31—33.) Jehova aicināja Ījabu padomāt par vairākiem dzīvniekiem — par lauvu un kraukli, par kalnu kazu un meža ēzeli, par meža vērsi un strausu, par zirgu un ērgli. Būtībā Dievs jautāja, vai Ījabs ir piešķīris šiem dzīvniekiem dažādās īpašības, kas tiem ļauj izdzīvot un vairoties. Kādreiz jūs varat izstudēt šīs nodaļas pamatīgāk, sevišķi tad, ja jums patīk zirgi vai citi dzīvnieki. (Psalms 50:10, 11.)
12 Jūs varētu izpētīt arī 40. un 41. nodaļu, kur stāstīts, ka Jehova atkal griežas pie Ījaba, šoreiz aicinādams viņu atbildēt uz jautājumiem par diviem konkrētiem radījumiem. Tie acīmredzot ir milzīgais, spēcīgais nīlzirgs (behemots) un briesmīgais Nīlas krokodils (leviatāns). Tie abi katrs savā veidā ir īsti radīšanas brīnumi, kas pelna mūsu uzmanību. Bet kādus secinājumus ļauj izdarīt pārdomas par Dieva brīnumainajiem darbiem?
13. Kā Ījabu ietekmēja Dieva uzdotie jautājumi, un kā tiem būtu jāietekmē mūs?
13 Ījaba grāmatas 42. nodaļā var lasīt, kā Dieva uzdotie jautājumi bija ietekmējuši Ījabu. Pirms tam Ījabs bija pievērsis pārāk lielu uzmanību sev un citiem. Bet, pieņēmis pamācību, kas izskanēja Jehovas uzdotajos jautājumos, Ījabs mainīja savu nostāju. Viņš atzina: ”Es zinu, ka Tu visu spēj, un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms. Kas tad ir bijis tas, kas bez zināšanām aptumšojis Dieva padomu? Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes par lietām: tās man bija pārāk brīnišķīgas parādības, un tās izprast man nebija iespējams.” (Ījaba 42:2, 3.) Pārdomājis Dieva brīnumdarbus, Ījabs teica, ka tās viņam bija pārāk brīnišķīgas parādības. Radīšanas brīnumdarbi arī mums var likt domāt par Dieva lielo gudrību un spēku. Bet kāpēc par to būtu jādomā? Vai tikai tāpēc, lai redzētu, cik iespaidīga ir Dieva lielā vara un spēks? Vai arī būtu jātiecas pēc kaut kā vairāk?
14. Ko Dāvids teica, domādams par Dieva brīnumainajiem darbiem?
14 Psalmu grāmatā var lasīt Dāvida vārdus, kas ir saistīti ar apskatāmo tēmu. Kādā no psalmiem viņš rakstīja: ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu. Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu.” (Psalms 19:2, 3.) Bet citā psalmā Dāvids runāja par kaut ko vairāk. 86. psalma 10. un 11. pantā teikts: ”Tu esi liels un dari brīnumus, Tu vienīgais esi Dievs! Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu vārdu bītos!” Dāvida apbrīna par visiem Radītāja brīnumdarbiem bija saistīta ar pienācīgu bijību. Un tas ir saprotams. Dāvids nevēlējās būt netīkams Tam, kurš spēja paveikt tādus brīnumainus darbus. Arī mūsu nostājai jābūt tādai pašai.
15. Kāpēc Dāvidam bija izveidojusies bijība pret Dievu?
15 Dāvids acīmredzot saprata, ka Visvarenais Dievs, kam piemīt milzīgs spēks, var vērst šo spēku pret katru, kas nav pelnījis Dieva labvēlību. Un tas šiem cilvēkiem nesola neko labu. Dievs jautāja Ījabam: ”Vai tu esi varējis noiet līdz attālākām sniega krātuvēm, un vai tu esi apskatījis krusas krājumus, kādus Es esmu savācis piemeklējumu laikiem, cīņas un kaŗa dienām?” Sniegs, krusa, vētra, vējš un zibens — tas viss ietilpst Dieva arsenālā. Un cik gan vareni ir šie dabas spēki! (Ījaba 38:22, 23.)
16., 17. Kas liecina par Dieva neaptveramo spēku, un kā viņš to ir izmantojis senatnē?
16 Droši vien jūs varat atcerēties kādu katastrofu, ko izraisīja kāda no šīm stihijām — vai tā būtu bijusi viesuļvētra (taifūns vai ciklons), krusas negaiss vai plūdi. Minēsim piemēru: 1999. gada beigās spēcīgas vētras skāra Eiropas dienvidrietumus, pārsteidzot pat sinoptiķus. Vēja brāzmas sasniedza ātrumu 200 kilometri stundā, tūkstošiem māju tika norauti jumti, tika izgāzti elektrolīniju stabi un apgāztas kravas automašīnas. Pamēģiniet iztēloties šādu ainu: vētrās tika izrauti ar saknēm vai nolūza 270 miljoni koku, 10 tūkstoši no tiem — Versaļas parkā netālu no Parīzes. Miljoniem ģimeņu palika bez elektrības, bojā gāja gandrīz 100 cilvēki, un tas viss notika pavisam neilgā laikā. Kāds varens spēks!
17 Protams, vētras ir pēkšņas, neplānotas un nekontrolējamas dabas parādības. Bet kas notiktu, ja Visvarenais darītu brīnumainus darbus un liktu lietā šos spēkus, apzināti vērsdams tos pret kaut ko konkrētu un vienlaikus saglabādams pilnīgu noteikšanu pār tiem? Kaut ko tamlīdzīgu viņš izdarīja Ābrahāma dzīves laikā. Ābrahāms uzzināja, ka visas zemes Tiesnesis ir izvērtējis divu pilsētu, Sodomas un Gomoras, ļaundarības. Tās bija tik briesmīgas, ka sūdzības par šīm pilsētām bija nonākušas Dieva priekšā. Dievs parūpējās, lai visi taisnīgie cilvēki atstātu pilsētas, kas bija saņēmušas spriedumu. Vēsturiskajā ziņojumā teikts: ”Tas Kungs lika līt sēram un ugunij pār Sodomu un Gomoru no tā Kunga, no debesīm.” Tas bija viens no Dieva brīnumdarbiem, kura laikā tika pasargāti taisnie un iznīcināti bezdievīgie. (1. Mozus 19:24.)
18. Par kādiem brīnumainiem darbiem runāts Jesajas grāmatas 25. nodaļā?
18 Daudzus gadus pēc minētā notikuma Jehova piesprieda sodu senajai Babilonas pilsētai, par ko, iespējams, runāts Jesajas grāmatas 25. nodaļā. Dievs paredzēja, ka pilsēta kļūs par neapdzīvotām drupām. Pravietojumā bija teikts: ”Tu esi padarījis pilsētu par akmeņu kaudzi, stipro pili par drupu kopu, svešinieku pilis par neapdzīvotiem graustiem, tās nekad vairs neuzcels.” (Jesajas 25:2.) Cilvēki, kas mūsdienās ir apmeklējuši vietu, kur kādreiz atradās senā Babilona, var apstiprināt, ka tā tiešām ir noticis. Vai Babilonas iznīcināšana bija tikai sagadīšanās? Nē, nebija. Mēs varam piekrist tam, kā Jesaja novērtēja šo notikumu: ”Ak, Kungs, Tu esi mans Dievs, es Tevi cildināšu, es teikšu Tavu Vārdu, jo Tu dari brīnumus! Tavi lēmumi kopš seniem laikiem ir patiesi un uzticības cienīgi.” (Jesajas 25:1.)
Brīnumdarbi, kas tiks paveikti nākotnē
19., 20. Kā piepildīsies Jesajas 25:6—8?
19 Tāpat kā Dievs piepildīja minēto pravietojumu, viņš paveiks brīnumainus darbus arī nākotnē. Tajā pašā nodaļā, kurā Jesaja piemin Dieva paveiktos ”brīnumus”, var atrast uzticības cienīgu pravietojumu, kas piepildīsies, gluži tāpat kā piepildījās pravietiskais spriedums Babilonai. Kāds ”brīnums” ir apsolīts? Jesajas 25:6 ir sacīts: ”Tas Kungs Cebaots sarīkos uz šā kalna visām tautām lepnu mielastu, — mielastu ar vecu vīnu, ar trekniem ēdieniem, ar ilgi taupītu un labi nogulējušos vīnu.”
20 Šie vārdi katrā ziņā piepildīsies Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē, kas ir pavisam tuvu. Tad cilvēce tiks atbrīvota no nelaimēm, kas patlaban nomāc daudzus. Pravietiskie vārdi Jesajas 25:7, 8 apliecina, ka Dievs izmantos savu spēju radīt, lai paveiktu vienu no visu laiku brīnumainākajiem darbiem: ”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem un liks izzust savas tautas negodam visā zemes virsū, jo tas Kungs to tā noteicis.” Daudzus gadsimtus vēlāk Pāvils citēja šo Rakstu vietu, kad runāja par to, ka Dievs piecels cilvēkus no mirušajiem. Tas neapšaubāmi būs viens no brīnumainākajiem Dieva darbiem! (1. Korintiešiem 15:51—54.)
21. Kādus brīnumainus darbus Dievs darīs mirušo labā?
21 Vēl viens iemesls, kāpēc izzudīs bēdu asaras, ir tas, ka cilvēki tiks izdziedināti no visām slimībām. Kad uz zemes dzīvoja Jēzus, viņš daudzus cilvēkus izdziedināja, darīdams aklos redzīgus, kurlos dzirdīgus un nespēcīgos — spēcīgus. Jāņa 5:5—9 stāstīts, kā viņš izdziedināja cilvēku, kas 38 gadus bija klibs. Cilvēki, kas to redzēja, domāja, ka tas ir brīnums, brīnumains darbs. Un tā patiešām bija! Tomēr Jēzus pavēstīja cilvēkiem, ka vēl brīnumaināka būs mirušo augšāmcelšana: ”Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai.” (Jāņa 5:28, 29.)
22. Kāpēc visi nabadzīgie un noskumušie cilvēki var ar cerībām raudzīties nākotnē?
22 Šis solījums noteikti piepildīsies, jo to ir devis Jehova. Jūs varat nešaubīties — kad viņš liks lietā savu vareno spēku, vienlaikus uzmanīgi raudzīdamies, pret ko tas tiek vērsts, iznākums būs brīnišķīgs. 72. psalmā ir runāts par to, ko Jehova paveiks ar sava Dēla, Ķēniņa, starpniecību. Kad valdīs viņa Dēls, zels taisnīgais, pastāvēs liels miers un Dievs glābs visus nabadzīgos un noskumušos. Viņš ir apsolījis: ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem, augļu koki viļņos it kā Libanona meži, un viņa tauta, kas mīt pilsētā, lai zied, zeļ un zaļo kā zāle virs zemes!” (Psalms 72:16.)
23. Uz ko mūs jāmudina pārdomām par Dieva brīnumainajiem darbiem?
23 Mums tiešām ir daudz iemeslu pārdomāt Jehovas brīnumdarbus — to, ko viņš ir izdarījis pagātnē, ko viņš dara patlaban un ko viņš darīs tuvā nākotnē. ”Slavēts lai ir Dievs tas Kungs, Israēla Dievs, kas vienīgais dara brīnumus! Lai mūžīgi slavēts Viņa godības vārds, un Viņa godība lai piepilda visu zemi! Amen! Amen!” (Psalms 72:18, 19.) Par Dieva brīnumainajiem darbiem mums būtu regulāri jārunā ar saviem radiniekiem un citiem cilvēkiem. Stāstīsim cilvēkiem par viņa godību, visām tautām par viņa brīnuma darbiem! (Psalms 78:3, 4; 96:3, 4.)
Kā jūs atbildētu?
• Kā jautājumi, kas tika uzdoti Ījabam, palīdz saprast, ka cilvēku zināšanas ir ierobežotas?
• Kuri no Dieva brīnumdarbiem, kas minēti Ījaba grāmatā, no 37. līdz 41. nodaļai, jums šķiet īpaši aizraujoši?
• Uz ko mūs būtu jāpamudina pārdomām par Dieva brīnumainajiem darbiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 10. lpp.]
Ko jūs secināt, domājot par sniegpārsliņu apbrīnojamo daudzveidību un neaptveramo spēku, kas slēpjas zibenī?
[Norāde par autortiesībām]
snowcrystals.net
[Attēli 13. lpp.]
Runājiet bieži par Dieva brīnumainajiem darbiem