Viņš dara brīnumainus darbus!
Viņš dara brīnumainus darbus!
”Paliec mierā un pārdomā tā stiprā Dieva brīnumdarbus!” (ĪJABA 37:14)
1., 2. Kāds brīnumains atklājums tika izdarīts 1922. gadā, un kāda bija atklājēju reakcija?
DAUDZUS gadus angļu arheologs Hovards Kārters un lords Karnārvons meklēja arheoloģiskus dārgumus, un 1922. gada 26. novembrī viņu pūliņi vainagojās panākumiem — slavenajā Ķēniņu ielejā, kurā apbedīti vairāki Ēģiptes faraoni, Kārters un Karnārvons atrada faraona Tutanhamona kapenes. Atrakuši aizzīmogotas durvis, viņi tajās izurba caurumu. Kārters ievietoja caurumā sveci un ielūkojās telpā aiz durvīm.
2 Atcerēdamies šo brīdi, Kārters vēlāk stāstīja: ”Kad lords Karnārvons, vairs nespēdams ciest neziņu, jautāja: ”Vai varat kaut ko redzēt?”, es spēju vienīgi izdvest: ”Jā, brīnumainas lietas!”” Kapenēs atradās zelta zārks un tūkstošiem citu dārgumu. Varbūt jums ir iznācis apskatīt dažas no šīm ”brīnumainajām lietām” fotouzņēmumos vai bijusi iespēja tos redzēt kādā muzejā. Lai cik brīnumaini būtu šie muzeju eksponāti, tiem droši vien ir visai maz saistības ar jūsu dzīvi. Pievērsīsim labāk uzmanību brīnumainām lietām, kam ar jūsu dzīvi ir vistiešākā saistība.
3. Kur var atrast labus padomus, kas mums var ļoti noderēt?
3 Padomāsim par kādu cilvēku, kas dzīvoja pirms daudziem gadu simtiem, — par cilvēku, kas pelna lielāku ievērību nekā jebkura mūsdienu kinozvaigzne, slavens sportists vai karaliskās ģimenes loceklis. Viņš tika raksturots kā viscildenākais visu austrumnieku vidū. Jums noteikti ir zināms šī cilvēka vārds — viņu sauca par Ījabu. Par šo cilvēku ir sarakstīta vesela Bībeles grāmata. Tomēr viens no viņa laikabiedriem, jauns cilvēks, vārdā Ēlihus, uzskatīja par savu pienākumu labot Ījaba uzskatus. Būtībā Ēlihus aizrādīja, ka Ījabs ir pievērsis pārlieku uzmanību pats sev un apkārtējiem cilvēkiem. Ījaba grāmatas 37. nodaļā var lasīt šo un citus gudrus padomus, kas ir ļoti noderīgi arī mums. (Ījaba 1:1—3; 32:1—33:12.)
4. Par ko tika runāts pirms tam, kad Ēlihus teica vārdus, kas lasāmi Ījaba 37:14?
4 Ījaba trīs viltus draugi daudz runāja par to, kas, viņuprāt, bija nepareizs Ījaba domāšanā un rīcībā. (Ījaba 15:1—6, 16; 22:5—10.) Ēlihus pacietīgi nogaidīja šīs sarunas beigas un pēc tam ierunājās, pauzdams izpratni un gudrību. Viss, ko teica Ēlihus, ir vērtīgs, bet pievērsiet uzmanību vienai ļoti svarīgai domai, ko viņš uzsvēra, sacīdams: ”Ak Ījab, uzklausi to! Paliec mierā un pārdomā tā stiprā Dieva brīnumdarbus!” (Ījaba 37:14.)
Brīnumainu darbu Darītājs
5. Kas izpaužas ”Dieva brīnumdarbos”, par kuriem runāja Ēlihus?
5 Pievērsiet uzmanību tam, ka Ēlihus neteica, lai Ījabs pievērš uzmanību pats sev, Ēlihum vai kādam citam cilvēkam. Ēlihus deva gudru padomu, mudinādams Ījabu — un arī mūs — pārdomāt Dieva Jehovas brīnumainos darbus. Vai jūs zināt, kas ir ”Dieva brīnumdarbi”? Turklāt, ņemot vērā mūsu rūpes par veselību, naudu, nākotni, ņemot vērā mūsu interesi par saviem ģimenes locekļiem, darba biedriem un kaimiņiem, varētu jautāt — kāpēc būtu jāpārdomā tas, ko ir paveicis Dievs? Ir skaidrs, ka Dieva Jehovas ”brīnumdarbos” izpaužas viņa gudrība un vara pār visu, ko viņš ir radījis. (Nehemijas 9:6; Psalms 24:1; 104:24; 136:5, 6.) Lai saprastu to vēl labāk, lūdzu pievērsiet uzmanību domai, kas izskan Jozuas grāmatā.
6., 7. a) Kādus brīnumainus darbus Jehova paveica Mozus un Jozuas laikā? b) Ko jūs domātu, ja pieredzētu to, ko pieredzēja Mozus un Jozua?
6 Jehova sūtīja mocības senajai Ēģiptei un pēc tam pāršķēla Sarkanās jūras ūdeņus, lai izraēlieši Mozus vadībā varētu nokļūt brīvībā. (2. Mozus 7:1—14:31; Psalms 106:7, 21, 22.) Līdzīgs notikums ir aprakstīts Jozuas grāmatas 3. nodaļā. Mozus pēctecim Jozuam bija jāpārved Dieva tauta pāri lielai upei un jāieved tā Apsolītajā zemē. Pirms šī notikuma Jozua sacīja: ”Svētījieties, jo rītu tas Kungs darīs jūsu vidū brīnumus!” (Jozuas 3:5.) Kas tie bija par brīnumiem?
7 Bībelē stāstīts, ka Jehova pavēra ceļu cauri ūdeņiem — Jordānas upei — un daudzi tūkstoši vīriešu, sieviešu un bērnu varēja to šķērsot sausām kājām. (Jozuas 3:7—17.) Ja mēs tur būtu stāvējuši un vērojuši, kā pašķiras upes ūdeņi un visi šie cilvēki neskarti pāriet pāri, mēs būtu bezgala pārsteigti. Šajā neparastajā notikumā kļuva redzama Dieva vara pār radīto pasauli. Taču arī tagad, mūsu dzīves laikā, notiek tikpat brīnumainas lietas. Lai saprastu, kas tās ir un kāpēc tās jāpārdomā, pievērsiet uzmanību Ījaba 37:5—7.
8., 9. Par kādiem brīnumdarbiem runāts Ījaba 37:5—7, un kāpēc par tiem jādomā mums?
8 Ēlihus sacīja: ”Stiprais Dievs ar savu balsi liek pērkonam rūkt brīnišķi, viņš dara lielas lietas, ko neizprotam.” (Ījaba 37:5, LB-26.) Ko Ēlihus domāja, teikdams, ka Dievs darbojas ”brīnišķi”? Nākamajos divos pantos Ēlihus piemin sniegu un lietus gāzes. Šīs dabas parādības liek zemkopim pārtraukt savu darbu, dodot viņam laiku un iemeslu pārdomāt Dieva darbus. Varbūt mēs neesam zemkopji, tomēr arī mūs ietekmē lietus un sniegs. Atkarībā no tā, kurā zemeslodes daļā mēs dzīvojam, sniegs vai lietus var pārtraukt arī mūsu darbu. Vai mēs esam domājuši par to, kas izraisa šīs brīnumainās parādības un ko tās nozīmē? Vai jums kādreiz ir iznācis par to padomāt?
9 Lasot Ījaba grāmatas 38. nodaļu, var redzēt, ka līdzīga bija paša Dieva Jehovas domu gaita, kad viņš uzdeva Ījabam uz pārdomām rosinošus jautājumus. Kaut gan Radītājs uzdeva šos jautājumus Ījabam, tie ir saistīti ar mūsu domāšanas veidu, dzīvi un nākotni. Tāpēc pievērsīsim uzmanību tam, ko Dievs jautāja, un padomāsim, ko no tā var mācīties. Paklausīsim padomam, kas lasāms Ījaba 37:14.
10. Kā mūs būtu jāietekmē vārdiem, kas lasāmi Ījaba grāmatas 38. nodaļā, un kādi jautājumi tajā uzdoti?
10 Ījaba grāmatas 38. nodaļa sākas šādi: ”Tas Kungs no tuksneša vētras mākoņa atbildēja Ījabam un sacīja: ”Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuŗiem nav jēgas? Celies, apjoz kā varonīgs cīnītājs savus gurnus, tad Es tev jautāšu, bet tu Man atbildi!”” (Ījaba 38:1—3.) Šie vārdi ļāva sagatavoties tam, par ko Dievs runāja tālāk. Tie palīdzēja Ījabam skaidrāk saprast, ka viņš stāv Visuma Radītāja priekšā, kuram viņš ir atbildīgs. Tas būtu jāsaprot arī mums un citiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsdienās. Pēc tam Dievs runāja par parādībām, kas līdzinās Ēlihus minētajām. ”Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts! Kas ir noteicis tās samērus — tu laikam to zini? — Vai kas pāri tai ir izstiepis mērauklu? Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti, vai kas ir licis tās stūŗa akmeni?” (Ījaba 38:4—6.)
11. Kas mums jāatzīst, domājot par Ījaba 38:4—6?
11 Kur bija Ījabs — un kur bijām mēs visi —, kad radās Zeme? Vai kāds no mums ir bijis arhitekts, kas projektējis zemeslodi un pēc šī projekta ar lineālu atzīmējis tās izmērus? Protams, nē. Cilvēku tajā laikā vispār vēl nebija. Salīdzinādams Zemi ar ēku, Dievs jautā: ”Kas ir licis tās stūŗa akmeni?” Ir zināms, ka Zeme atrodas tieši tādā attālumā no Saules, lai mēs varētu šeit dzīvot un justies labi. Zemei ir arī vispareizākie izmēri. Ja mūsu planēta būtu daudz lielāka, atmosfērā sāktu uzkrāties ūdeņradis un zemeslode kļūtu nederīga dzīvošanai. Nav ne mazāko šaubu — kāds ir ”licis tās stūŗa akmeni” īstajā vietā. Vai gods par to pienācās Ījabam? Vai tas pienākas mums? Vai arī Dievam Jehovam? (Salamana Pamācības 3:19; Jeremijas 10:12.)
Kurš cilvēks spēj dot atbildes?
12. Par ko mūs mudina domāt Ījaba 38:6 lasāmais jautājums?
12 Dievs jautāja: ”Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti?” Vai tas nav labs jautājums? Mums, jādomā, ir zināms termins, kas Ījabam nebija pazīstams, — gravitācija. Mēs zinām, ka gravitācijas spēks, kura avots ir Saule ar tās milzīgo masu, notur zemeslodi savā vietā, it kā nostiprinot tās pamatbalstus. Bet vai cilvēki pilnībā izprot gravitāciju?
13., 14. a) Kas mums jāatzīst, domājot par gravitāciju? b) Uz ko mūs pamudina jautājums, kas lasāms Ījaba 38:6?
13 Kādā nesen izdotā grāmatā ar nosaukumu Visuma izskaidrojums (The Universe Explained) tās autors atzīst, ka ”gravitācija ir vispazīstamākais, bet vismazāk saprotamais no dabas spēkiem”. Šajā grāmatā teikts: ”Šķiet, ka gravitācijas spēks vienā acumirklī var pārvietoties tukšumā, turklāt nav saprotams, kādā veidā tas notiek. Pēdējos gados fiziķi izsaka pieņēmumus, ka gravitācija varbūt izplatās ar viļņu palīdzību, savukārt šie viļņi sastāv no daļiņām, ko sauc par gravitoniem. [..] Tomēr neviens nevar būt drošs, ka tādi tiešām pastāv.” Padomājiet, ko šie vārdi nozīmē!
14 Kopš Jehova uzdeva iepriekš minētos jautājumus Ījabam, zinātne progresē jau 3000 gadu. Tomēr ne mēs, ne fiziķi joprojām nespējam pilnībā izskaidrot gravitāciju, kas notur Zemi pareizā orbītā un nodrošina dzīvības pastāvēšanu uz mūsu planētas. (Ījaba 26:7; Jesajas 45:18.) Tas nenozīmē, ka mums jāuzsāk padziļināti gravitācijas noslēpumu pētījumi. Taču pārdomas par to — par vienu no Dieva brīnumdarbiem — var ietekmēt mūsu viedokli par viņu. Vai šādas pārdomas jums liek izjust apbrīnu par viņa gudrību un zināšanām? Vai tās jums palīdz saprast, kāpēc mums arvien labāk jāiepazīst viņa griba?
15.—17. a) Par ko runāts Ījaba 38:8—11, un kādi jautājumi tur ir uzdoti? b) Cik dziļas ir cilvēku zināšanas par okeāniem un to sadalījumu pa zemeslodes virsmu?
15 Radītājs vēl nebija beidzis uzdot jautājumus. ”Kas noslēdza jūŗu ar stipriem vārtiem, kad tā, dzīvi burbuļodama, izplūda ārā no savas mātes klēpja, tolaik, kad Es mākoņus tai izveidoju par tērpu un ietīstīju to tumsā it kā tinamos autos? Kad Es tai noteicu savu nolikto robežu un pieliku šai robežai aizšaujamās bultas un durvis un teicu: Līdz šai vietai tu plūdīsi, bet ne tālāk, un šeit lai norimst tavi lepnie viļņi!” (Ījaba 38:8—11.)
16 Jūras ”noslēgšanai” noder kontinenti, okeāni, paisums un bēgums. Cilvēki to visu ir vērojuši un pētījuši vairākus gadu tūkstošus, un pagājušajā gadsimtā — sevišķi rūpīgi. Varētu domāt, ka lielākā daļa faktu, ko par šiem objektiem un parādībām iespējams uzzināt, tagad jau ir noskaidroti. Bet ko jūs uzzinātu, ja pamatīgi izpētītu šo jautājumu, izmantojot visjaunāko informāciju, kas pieejama pasaules lielākajās bibliotēkās un atrodama ar Interneta palīdzību?
17 Kādā pazīstamā enciklopēdijā jūs atrastu šādu atzinumu: ”Kontinentu platformu un okeānu baseinu sadalījums pa zemeslodes virsmu, kā arī galveno reljefa formu sadalījums jau ilgi ir starp visintriģējošākajām problēmām, ar kurām saistīti zinātniski pētījumi un teorijas.” Pēc tam šajā enciklopēdijā minēti četri iespējami izskaidrojumi, bet norādīts, ka tie ”pieder pie daudzajām hipotēzēm”. Kā jūs jau droši vien zināt, par hipotēzi tiek runāts tad, ja nav pietiekami daudz pierādījumu, lai sniegtu kaut ko vairāk par aptuvenu izskaidrojumu.
18. Kādu secinājumu liek izdarīt Ījaba 38:8—11?
18 Vai no teiktā nav skaidrs, cik svarīgi ir pārdomāt jautājumus, kas lasāmi Ījaba 38:8—11? Protams, mēs neesam tie, kas izveidoja mūsu planētu šādu. Mēs nebijām tie, kas novietoja Mēnesi tā, lai šī debess ķermeņa pievilkšanas spēks izraisītu paisumu un bēgumu, kas gan parasti nenodara ļaunumu ne piekrastes rajoniem, ne mums personiski. Mēs zinām, ka to izdarīja brīnumainu darbu Darītājs. (Psalms 33:7; 89:10; Salamana Pamācības 8:29; Apustuļu darbi 4:24; Atklāsmes 14:7.)
Dodiet godu Jehovam
19. Par kādām dabas parādībām liek domāt tēlainais apraksts Ījaba 38:12—14?
19 Cilvēkiem nepienākas gods par to, ka zemeslode griežas un izraisa tās parādības, kas minētas Ījaba 38:12—14. Šīs griešanās dēļ katru dienu pienāk jauns rīts, un bieži tas ir ārkārtīgi skaists skats. Lecot saulei, apveidi un kontūras iezīmējas skaidrāk, tāpat kā mīksts vasks pārveidojas zem zīmoga, kas atstāj tajā savu nospiedumu. Ja tikai mazliet padomājam par zemeslodes kustību, mums jābrīnās, kāpēc tā negriežas pārāk ātri — tas, pats par sevi saprotams, mums nestu lielu postu. Zemeslode negriežas arī pārāk lēni — ja tā būtu, tad dienas un naktis būtu daudz garākas, līdz ar to būtu vērojamas pārāk lielas gaisa temperatūras svārstības un cilvēku dzīve nebūtu iespējama. Labi gan, ka Zemes griešanās ātrumu ir noteicis Dievs, nevis cilvēki. (Psalms 148:1—5.)
20. Ko jūs atbildētu uz jautājumiem, kas lasāmi Ījaba 38:16, 18?
20 Bet iedomājieties, ka Dievs jums uzdod šādus jautājumus: ”Vai tu jebkad esi nonācis pie jūŗas iztekas, vai arī pastaigājies pa pasaules jūŗu tumšākajām dzelmēm?” Uz šādu jautājumu pat okeanogrāfi nevarētu atbildēt pilnīgi apstiprinoši! ”Vai tu esi aptvēris ar savām acīm bezgalīgos zemes plašumus? Pasaki, ja vien tu visu to zini!” (Ījaba 38:16, 18.) Vai jums ir izdevies apmeklēt un izpētīt visas vietas uz zemes — vai vismaz lielu daļu no tām? Cik mūžu vajadzētu, lai apskatītu visas skaistās un brīnumainās vietas, kādas ir uz zemes? Un vai tie nebūtu lieliski pavadīti mūži!
21. a) Par kādiem zinātniskiem priekšstatiem liek domāt Ījaba 38:19? b) Uz ko mūs mudina domas par to, kas ir iespējams tāpēc, ka ir gaisma?
21 Pievērsiet uzmanību arī pārdomas rosinošiem jautājumiem, kas lasāmi Ījaba 38:19: ”Kur ir ceļš, kas ved uz gaismas mājokļiem, un kur ir tumsas mītne?” Kā jūs varbūt zināt, ilgu laiku tika uzskatīts, ka gaisma izplatās viļņu veidā — līdzīgi vilnīšiem, ko var novērot dīķī. 1905. gadā Alberts Einšteins skaidroja, ka gaisma sastāv no enerģijas porcijām jeb daļiņām. Vai Einšteina piedāvātais izskaidrojums bija galīgais? Kādā nesen izdotā enciklopēdijā jautāts: ”Vai gaisma ir viļņi vai daļiņas?” Atbilde, kas dota enciklopēdijā, ir šāda: ”Šķiet, [gaisma] nevar vienlaikus būt gan viens, gan otrs, jo abi šie modeļi [viļņi un daļiņas] ir ļoti atšķirīgi. Labākā atbilde ir tā, ka gaismu, stingri ņemot, nevar nosaukt ne par viļņiem, ne par daļiņām.” Kaut arī cilvēki nespēj pilnībā izskaidrot darbus, ko Dievs ir paveicis šajā ziņā, saules gaisma mūs joprojām silda — tiešā un netiešā veidā. Tā kā gaismas iedarbībā augos notiek ķīmiskas reakcijas, mums ir pārtika, ko lietot uzturā, un skābeklis, ko elpot. Mēs varam lasīt, redzēt tuvu cilvēku sejas, vērot saulrietus un tā tālāk. Vai gan, to darot, mums nebūtu jāatzīst Dieva brīnumainie darbi? (Psalms 104:1, 2; 145:5; Jesajas 45:7; Jeremijas 31:35.)
22. Kā Dāvidu ietekmēja domas par Dieva brīnišķīgajiem darbiem?
22 Vai mēs domājam par Jehovas brīnumainajiem darbiem tikai tādēļ, lai sajūsminātos par tiem un iegūtu neaprakstāmas sajūtas? Nē, droši vien nē. Dāvids, kas dzīvoja tālā senatnē, vienā no saviem psalmiem atzina, ka nav iespējams izprast un izskaidrot visu, ko dara Dievs. Viņš rakstīja: ”Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis.. [..] Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt.” (Psalms 40:6.) Tomēr Dāvids acīmredzot negrasījās noklusēt Dieva brīnišķīgos darbus. Par to liecina viņa vārdi 9. psalma 2. pantā: ”Es pateikšos tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus.”
23. Uz ko mūs pamudina pārdomas par Dieva brīnumainajiem darbiem, un kā mēs varam palīdzēt citiem cilvēkiem?
23 Vai arī mums nebūtu jādomā tāpat kā Dāvidam? Vai sajūsmai par Dieva varenajiem darbiem mūs nebūtu jāmudina stāstīt citiem par viņu, par to, ko viņš ir darījis, un par to, ko viņš darīs nākotnē? Atbilde uz šo jautājumu ir skaidra: mums ir ”jāstāsta tautām par Viņa godību, visām tautām par Viņa brīnuma darbiem”. (Psalms 96:3—5, LB-65r.) Stāstot citiem par Dievu, mēs varam apliecināt, ka pazemīgi atzīstam viņa brīnumainos darbus. Ar savu pozitīvo un informatīvo sludināšanu mēs varam rosināt interesi par Dievu pat tādos cilvēkos, kas uzauguši sabiedrībā, kura noliedz Radītāja pastāvēšanu. Turklāt mēs varam pamodināt cilvēkos vēlēšanos iepazīt un pielūgt Jehovu — Dievu, kas ”radījis visas lietas” un darījis brīnumainus darbus. (Atklāsmes 4:11.)
Kā jūs atbildētu?
• Par kādiem Dieva darbiem mudina domāt Ījaba 37:14?
• Kādas ir dažas no dabas parādībām, kuras minētas Ījaba grāmatas 37. un 38. nodaļā un kuras zinātnieki vēl nav līdz galam izpratuši?
• Ko jūs domājat par Dieva brīnumainajiem darbiem, un uz ko jūs mudina pārdomas par tiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 7. lpp.]
Kas ir noslēdzis jūru un noteicis tās robežas?
[Attēls 7. lpp.]
Vai ir kāds cilvēks, kas ir pabijis visās skaistajās vietās, kuras radījis Dievs?