”Jehova ir bijis ļoti labs pret mani”

KĀDĀ jaukā 1985. gada marta vakarā Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē Ņujorkā bija sapulcējušies literatūras nodaļas darbinieki, lai atzīmētu kādu svarīgu notikumu. Tajā laikā brālis Karls Kleins pilnas slodzes kalpošanā jau bija pavadījis 60 gadus. Tovakar viņš no visas sirds teica: ”Jehova ir bijis ļoti labs pret mani.” Viņš piebilda, ka 37. psalma 4. pants ir viens no viņa iemīļotajiem Bībeles pantiem. Pēc tam visiem par prieku Karls Kleins spēlēja čellu.

Arī turpmākos 15 gadus brālis Kleins strādāja literatūras nodaļā un kalpoja Jehovas liecinieku Vadošajā padomē. Palicis uzticīgs Dievam, Karls Kleins 2001. gada 3. janvārī 95 gadu vecumā beidza savas zemes gaitas.

Karls bija dzimis Vācijā. Vēlāk viņa ģimene pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpēc Karls uzauga kādā Čikāgas priekšpilsētā. Agrā jaunībā gan Karls, gan viņa jaunākais brālis Teds dziļi ieinteresējās par Bībeli. 1918. gadā Karls kristījās, un 1922. gadā Bībeles pētnieku kongresā dzirdētais viņu tik ļoti iespaidoja, ka viņā iekvēlojās dedzīga vēlēšanās piedalīties tīruma kalpošanā, un šī degsme saglabājās uz visu mūžu. Karls nepieļāva, ka paietu kaut vai tikai viena nedēļa, kad viņš nebūtu sludinājis, — tā viņš rīkojās pat pēdējās nedēļās pirms nāves.

Kad 1925. gadā Karls sāka kalpot galvenajā pārvaldē, vispirms viņu norīkoja strādāt tipogrāfijā. Karlam ārkārtīgi patika mūzika. Vairākus gadus viņš spēlēja čellu orķestrī, kas piedalījās kristīgajās radiopārraidēs. Vēlāk Karls strādāja kalpošanas nodaļā, kur īpašu prieku viņam sagādāja tuvās attiecības ar nodaļas pārraugu T. Salivanu. Pa to laiku Teds apprecējās un kopā ar sievu Dorisu tika norīkoti kalpot par misionāriem Puertoriko.

Apmēram 50 gadus Karls Kleins darbojās literatūras nodaļā, kur ļoti noderēja aizrautība, ar kādu viņš bija gatavs pētīt dažādus materiālus, un viņa dziļās Bībeles zināšanas. 1963. gadā Karls apprecējās ar Margarētu, misionāri no Vācijas, kura kalpoja Bolīvijā. Ar viņas mīlestības pilno atbalstu Karls, pat saskaroties ar nopietnām veselības problēmām, spēja aktīvi darboties vēl ilgi pēc tam, kad vairākums cilvēku jau ir devušies pensijā. Karla neviltotā vaļsirdība un mūziķiem raksturīgā dedzība tā aizrāva klausītājus, ka viņa teiktās runas draudzes sapulcēs un kongresos dziļi iespiedās atmiņā. Lielajai Ņujorkas Bēteles ģimenei par prieku un stiprinājumu vēl īsi pirms savas nāves Karls no rīta vadīja dienas panta apspriešanu.

Daudzi pastāvīgie Sargtorņa lasītāji noteikti atceras brāļa Kleina saistošo dzīvesstāstu, kas bija publicēts 1984. gada 1. oktobra numurā. Jums būs interesanti izlasīt vai pārlasīt šo stāstījumu, paturot prātā, ka šis brālis vēl 15 gadus bija uzticīgs un pašaizliedzīgs kristietis.

Būdams viens no Kunga svaidītajiem kristiešiem, brālis Kleins no visas sirds ilgojās valdīt kopā ar Kristu debesīs. Mums ir pamatots iemesls domāt, ka Jehova šo viņa vēlēšanos tagad ir piepildījis. (Lūkas 22:28—30.)

[Attēls 31. lpp.]

Karls 1943. gadā kopā ar T. Salivanu, Tedu un Dorisu

[Attēls 31. lpp.]

Karls un Margarēta 2000. gada oktobrī