Vai jūs ”izmantojat laiku”?

APUSTULIS Pāvils pirmajā gadsimtā Efesas kristiešiem deva padomu: ”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” (Efeziešiem 5:15, 16.) Kāpēc šāds padoms bija nepieciešams? Lai to saprastu, ir noderīgi zināt, ar ko kristieši saskārās šajā senajā pilsētā.

Efesa bija plaši pazīstama ar savu greznību, morālo pagrimumu, augsto noziedzības līmeni un dažādām dēmonisma formām. Turklāt Efesas kristiešiem bija jāpretojas filozofiskajiem priekšstatiem par laiku. Grieķi, kas nebija kristieši, uzskatīja, ka laika ritējums nav neatgriezenisks. Viņi ticēja grieķu filozofiskajam priekšstatam, ka dzīve cikliski atkārtojas neskaitāmas reizes. Ja vienā dzīves ciklā cilvēks bija izniekojis laiku, pēc viņu domām, nokavēto viņš varēja atgūt nākamajā ciklā. Šādas domāšanas ietekmē Efesas kristiešiem varēja izveidoties nevērīga attieksme pret faktu, ka Jehova visiem notikumiem, arī dievišķā sprieduma izpildei, ir nolicis konkrētu laiku. Tāpēc Pāvila padoms izmantot laiku bija īsti vietā.

Pāvils nerunāja par laiku vienīgi ierastajā nozīmē. Viņa lietotais grieķu valodas vārds attiecas uz noteiktu periodu, kādam īpašam nolūkam piemērotu laiku. Pāvils pirmā gadsimta kristiešiem ieteica gudri izmantot izdevīgo laiku jeb labvēlīgo laika posmu, kurā viņi dzīvoja, — tas bija jādara, pirms šis laika posms beigtos, pirms pienāktu gals Dieva žēlsirdībai un nebūtu vairs iespējams izglābties. (Romiešiem 13:11—13; 1. Tesaloniķiešiem 5:6—11.)

Arī mēs dzīvojam īpašā laika posmā. Kristieši rīkojas gudri, ja viņi šo labvēlīgo laiku, kas nekad vairs neatkārtosies, nevis iznieko, dzīdamies pēc pasaules piedāvātajām īslaicīgajām baudām, bet gan izmanto, rīkodamies dievbijīgi un tā stiprinādami savas attiecības ar Radītāju, Dievu Jehovu. (2. Pētera 3:11; Psalms 73:28; Filipiešiem 1:10.)