Ar gudrību mūsu dzīves dienu daudzums pieaugs

KAS gan var noliegt, ka dzīves grūtību pārvarēšanai ir nepieciešama gudrība? Patiesa gudrība ir spēja pareizi izmantot savas zināšanas un sapratni, un šī īpašība ir pilnīgi pretēja muļķībai un neprātīgumam. Svētie raksti mūs mudina iegūt gudrību. (Salamana Pamācības 4:7.) Salamana Pamācību grāmata galvenokārt ir sarakstīta tādēļ, lai tās lasītāji mācītos un iegūtu gudrību. Tā sākas ar šādiem vārdiem: ”Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu [”atzīt gudrību un mācību”, LB-26].” (Salamana Pamācības 1:1, 2.)

Lūk, piemēram, kādi svarīgi jautājumi ir apskatīti Salamana Pamācību grāmatas sākuma nodaļās. Līdzīgi mīlošam tēvam, kas uzrunā dēlu, Salamans mudina lasītājus uzkrāt gudrību un pieņemt mācību (1. un 2. nodaļa). Viņš norāda, kā veidot draudzību ar Jehovu un kā sargāt savu sirdi (3. un 4. nodaļa). Mēs tiekam mudināti saglabāt morālu tīrību (5. un 6. nodaļa). Bezgala vērtīgi ir tas, ka Salamans uzskatāmi parāda, kādi ir netiklu cilvēku viltīgie paņēmieni (7. nodaļa). Personificētās gudrības aicinājums ir domāts ikvienam cilvēkam (8. nodaļa). Grāmatas turpinājumā ķēniņš Salamans raksta īsus, kodolīgus teicienus, bet pirms tam vēl apkopo visas iepriekš uzrakstītās pamācības (9. nodaļa).

”Nāciet, ēdiet no manas maizes un dzeriet vīnu!”

Salamana Pamācību grāmatas pirmās daļas nobeigums nav tikai sauss iepriekšējo padomu pārskats. Tieši pretēji: ar interesantas ilustrācijas palīdzību Salamans mudina lasītājus tiekties pēc gudrības.

Šīs Bībeles grāmatas 9. nodaļa sākas ar vārdiem: ”Īstenā atziņa [”gudrība”, LB-65r] darīja sev namu un uzcirta septiņus stabus.” (Salamana Pamācības 9:1.) Kā skaidro kāds zinātnieks, vārdi ”septiņi stabi” norāda uz ”lielu namu, kas ieskauj pagalmu: trīs stabi atrodas nama vienā pusē, trīs stabi otrā pusē, bet viens stabs ir pie trešās sienas pretī ieejai”. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka īstā gudrība ir uzcēlusi pamatīgu namu, kur uzņemt daudz viesu.

Namā ir sagatavots lepns mielasts ar gaļas ēdieniem un vīnu. Gudrība pati ir rūpējusies par maltīti un galda klāšanu. ”Tā nokāva savus kaujamos lopus, sajauca savu vīnu un saklāja galdu.” (Salamana Pamācības 9:2.) Uz šī simboliskā galda ir atrodams lielisks garīgs uzturs. (Jesajas 55:1, 2.)

Kas ir ielūgti uz īstās gudrības sagatavoto mielastu? ”Tā izsūtīja savas kalpones, lai viņas pilsētas augstienēs skaļā balsī liktu atskanēt aicinājumam: ”Kas ir vientiesīgs nesapraša [”nepieredzējis”, NW], lai pošas šurp!” Un tieši neprātīgam muļķim [”ikvienam, kam trūkst sirds”, NW] viņa liek sacīt: ”Nāciet, ēdiet no manas maizes un dzeriet vīnu, ko es esmu ielējusi! Atmetiet neprāta rīcību, tad jūs dzīvosit, un ejiet pa atziņas un prāta ceļu!”” (Salamana Pamācības 9:3—6.)

Gudrība ir izsūtījusi kalpones, lai tās aicinātu ļaudis uz viņas mielastu. Kalpones dodas uz ļaužu pulcēšanās vietām, kur viņu  skanīgo aicinājumu var dzirdēt pēc iespējas vairāk cilvēku. Tiek aicināti visi: tie, kam ”trūkst sirds” jeb sapratnes, kā arī tie, kam trūkst pieredzes. (Salamana Pamācības 9:4, NW.) Viņi dzird solījumu: ”Tad jūs dzīvosit!” Gudrība, kas atrodama Dieva Rakstos, arī Salamana Pamācību grāmatā, ir pieejama gandrīz visiem. Mūsdienās Jehovas liecinieki kā īstās gudrības vēstneši visur nemitīgi aicina cilvēkus studēt Bībeli. Bībeles zināšanas ir tās, kas var dot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3.)

Kristiešiem pazemīgi jāļauj, lai gudrība viņus audzinātu un pamācītu. Tas īpaši attiecas uz jauniešiem un tiem cilvēkiem, kas tikai nesen ir sākuši iepazīt Jehovu. Tā kā viņiem trūkst pieredzes kalpošanā Dievam, viņiem ”trūkst sirds”. Tas nenozīmē, ka viņu motīvi ir slikti, bet ir jāpaiet kādam laikam un jāiegulda arī pūles, līdz viņiem izveidosies tāda sirds, kas patiesi būs patīkama Dievam Jehovam. Lai būtu šāda sirds, ir jāsaskaņo savas domas, tieksmes, jūtas un mērķi ar to, ko atzīst Dievs. Tāpēc ir ļoti svarīgi ”kārot.. pēc garīgā tīrā piena”. (1. Pētera 2:2.)

Bet nevienam no mums nebūtu jāapstājas pie ”mācības sākuma”. Mums katrā ziņā aizvien vairāk jāinteresējas par ”Dieva dziļumiem” un jāuzņem cieta barība, kas pienākas pilngadīgiem. (Ebrejiem 5:12—6:1; 1. Korintiešiem 2:10.) ”Uzticamais un gudrais kalps”, kas darbojas tiešā Jēzus Kristus pārraudzībā, daudz dara, lai visi saņemtu garīgo barību īstajā laikā. (Mateja 24:45—47.) Tāpēc ņemsim to, kas atrodas uz gudrības galda, — cītīgi studēsim Dieva Rakstus un uz Bībeli balstīto literatūru, ko sagādājis uzticamais kalps!

”Nesodi izsmējēju”

Gudrība mācot arī brīdina un soda, bet ne visiem šī gudrības iezīme patīk. Tāpēc Salamana Pamācību grāmatas pirmās daļas nobeigumā lasāms šāds brīdinājums: ”Kas sabrīdina izsmējēju, tas uzkraujas sev kaunu, un kas bezdievīgo soda, tam būs jāsaņem izsmiekls. Nesodi izsmējēju: viņš tevi ienīst.” (Salamana Pamācības 9:7, 8a.)

Izsmējējā krājas rūgtums un naids pret to, kas viņam cenšas palīdzēt, lai viņš nostātos uz pareizā ceļa. Bezdievim nepatīk pārmācība. Ir skaidri redzams, ka nav prātīgi censties mācīt brīnišķīgo Dieva Rakstu patiesību cilvēkam, kas to ienīst vai izsmej. Kad apustulis Pāvils sludināja Antiohijā, viņš sastapās ar jūdiem, kas nemīlēja patiesību. Jūdi mēģināja ievilkt Pāvilu strīdā, zaimodami un izvirzīdami dažādus iebildumus, bet Pāvils sacīja: ”Kad jūs to [Dieva vārdu] atmetat un sevi neturat par mūžīgās dzīvības cienīgiem, lūk, tad mēs griežamies pie pagāniem.” (Apustuļu darbi 13:45, 46.)

Kad mēs meklējam godprātīgus cilvēkus, kam stāstīt labo vēsti par Valstību, mums jāuzmanās, lai neiesaistītos strīdos ar izsmējējiem. Kristus Jēzus saviem mācekļiem deva šādus norādījumus: ”Namā ieiedami, sveicinait to. Un ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers lai nāk pār to, bet ja tas nav vērts, tad lai jūsu miers atkal pie jums atgriežas. Un ja kas jūs negrib uzņemt nedz klausīt jūsu vārdus, izeita no tāda nama vai tādas pilsētas un nokratait pīšļus no savām kājām.” (Mateja 10:12—14.)

 Bet prātīgs cilvēks uz pārmācību reaģē pilnīgi pretēji izsmējējam. Salamans rakstīja: ”Pārmāci prātīgo, un viņš tevi mīlēs. Dodi sapratīgajam, tad viņš kļūs savās atziņās vēl dziļāks.” (Salamana Pamācības 9:8b, 9a.) ”Katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli”, un prātīgs un gudrs cilvēks to zina. (Ebrejiem 12:11.) Padoms var sāpināt, taču kādēļ gan mums to neuzklausīt vai sākt pat apvainot padomdevēju, ja, uzklausot padomu, mēs tikai kļūsim gudrāki?

”Pamāci taisnīgo, tad viņš vēl vairāk ieņemsies mācībā,” turpina gudrais ķēniņš. (Salamana Pamācības 9:9b.) Neviens cilvēks nav nedz tik gudrs, nedz arī jau tik vecs, lai pārstātu mācīties. Ir patīkami redzēt cilvēkus, kas pat mūža nogalē pieņem patiesību un veltī sevi Jehovam. Tātad visiem cilvēkiem ir jāsaglabā vēlēšanās mācīties un jānodarbina prāts.

”Tavu dzīves dienu daudzums pieaugs”

Uzsvērdams galveno domu, Salamans norāda, kāds ir gudrības priekšnosacījums. Viņš raksta: ”Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.” (Salamana Pamācības 9:10, LB-65r.) Nav iespējams iegūt dievišķu gudrību, ja trūkst dziļas godbijības pret patieso Dievu. Cilvēks var zināt ļoti daudz, bet, ja viņam nav bijības pret Jehovu, viņš savas zināšanas neizmanto tādā veidā, kas sagādātu godu Radītājam. Viņš pat var izdarīt nepareizus secinājumus un līdz ar to kļūt muļķīgs citu acīs. Turklāt zināšanas par Jehovu, par Vissvētāko, ir svarīgas, lai iegūtu ”atzīšanu” jeb sapratni — spēju, kas raksturo gudrību.

Kādi ir gudrības augļi? (Salamana Pamācības 8:12—21, 35.) Izraēlas ķēniņš saka: ”Caur mani [gudrību] tavu dzīves dienu daudzums pieaugs, un lielāks kļūs arī tavu dzīves gadu skaits.” (Salamana Pamācības 9:11.) Ilgas dzīves dienas un gadi ir iegūstami, esot draugos ar gudrību. Patiešām var teikt, ka ”gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir”. (Salamans Mācītājs 7:12.)

Mums pašiem ir jāpūlas iegūt gudrību. Salamans, izceldams šo domu, saka: ”Ja tu esi prātīgs, tad tu esi paša labā prātīgs, ja tu esi izsmējējs, tad tu to viens pats arī cietīsi.” (Salamana Pamācības 9:12.) Cilvēkam pašam nāk par labu, ja viņš ir gudrs, bet izsmējējs pats ir vainojams savās ciešanās. Mēs vienmēr pļaujam to, ko paši esam sējuši. Tāpēc ”uzklausīsim gudrību”! (Salamana Pamācības 2:2.)

”Neprātība ir muļķīga, trakulīga sieviete”

Krasā pretstatā gudrībai ir tas, par ko Salamans runā tālāk: ”Bet neprātība ir muļķīga, trakulīga sieviete, kas ārkārtīgi naska uz tērzēšanu un tomēr neko nezina. Tā sēd goda krēslā sava nama durvīs augšā pilsētā, lai aicinātu pie sevis visus, kas iet gaŗām un kuŗi būtībā pareizi savu ceļu staigā: ”Kas ir neprātīgs [”nepieredzējis”, NW], lai nāk šurp!”” (Salamana Pamācības 9:13—16a.)

Neprātība ir attēlota kā skaļa, nesavaldīga un muļķīga sieviete. Arī viņa ir uzcēlusi namu, un viņa pati aicina pie sevis visus, kas ir nepieredzējuši. Tātad garāmgājēji var izvēlēties: pieņemt gudrības vai neprātības uzaicinājumu.

”Zagts ūdens ir salds”

Gan gudrība, gan neprātība aicina ļaudis iegriezties pie sevis. Taču piedāvājumi ir atšķirīgi. Gudrība aicina uz mielastu, kurā ir vīns, gaļa un maize. Neprātības piedāvājums atgādina netiklas sievietes ceļus. Salamans raksta: ”Īstam nejēgam [”Ikvienam, kam trūkst sirds”, NW] tā saka: ”Zagts ūdens ir salds, un slepenībā ēsta maize garšo lieliski!”” (Salamana Pamācības 9:16b, 17.)

 Muļķīgā sieviete piedāvā nevis vīnu, bet gan zagtu ūdeni. Bībelē dzimumattiecības ar mīļoto sievu ir salīdzinātas ar atspirdzinošu ūdeni. (Salamana Pamācības 5:15—17.) Tātad ar zagtu ūdeni ir domātas izlaidīgas dzimumattiecības, kas tiek rūpīgi slēptas. Cilvēkiem mēģina iestāstīt, ka šāds ūdens esot salds, labāks nekā vīns, jo tas ir zagts un to varot droši dzert, nebaidoties par sekām. Slepenībā ēstā maize esot garšīgāka par gudrības piedāvāto maizi un gaļu tieši tāpēc, ka tā iegūta ar negodīgiem līdzekļiem. Taču uzskats, ka aizliegtais un slepenais ir labs, liecina par muļķību.

Gudrība, aicinot pie sevis, sola dzīvību, bet muļķīgā sieviete ne ar pušplēstu vārdu nepiemin, ko cilvēks pieredzēs, ja ies viņas ceļus. Bet Salamans brīdina: ”Viņš nezina, ka tur patiesībā mājo mirušie un viņu viesi tumšajā bedrē.” (Salamana Pamācības 9:18.) ”Muļķīgās sievietes nams ir nevis māja, bet kapenes,” rakstīja kāds zinātnieks. ”Ja cilvēks tajā ieiet, dzīvs viņš vairs laukā neiznāk.” Tātad nav prātīgi dzīvot izlaidīgi — šāds ceļš noved nāvē.

Jēzus Kristus teica: ”Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mateja 7:13, 14.) Centīsimies vienmēr izmantot to, ko uz sava galda ir likusi gudrība, un būsim starp tiem cilvēkiem, kas atrodas uz šaurā ceļa, kurš aizved uz dzīvību!

[Attēls 31. lpp.]

Gudrs cilvēks labprāt uzklausa pamācības

[Attēls 31. lpp.]

Katram pašam ir jāpūlas iegūt gudrību