Ciešanu laiks drīz būs galā

LAI kur jūs paskatītos, visur ir redzamas ciešanas. Dažkārt cilvēki tās izraisa paši. Iespējams, viņi inficējas ar kādu seksuāli transmisīvu slimību vai cieš no sekām, ko izraisa tādi kaitīgi paradumi kā narkotiku lietošana, dzeršana vai smēķēšana. Arī par sliktiem ēšanas paradumiem daudzi maksā ar savu veselību. Taču daudzas ciešanas izraisa faktori vai notikumi, pār kuriem cilvēkam parasti nav varas, — tie ir kari, etniskā vardarbība, noziedzība, nabadzība, bads, slimības un citas nelaimes. Tāpat cilvēki ir bezspēcīgi novecošanas un nāves priekšā.

Bībelē ir apliecināts, ka ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Bet kāpēc mīlošs Dievs ir pieļāvis, ka jau gadsimtiem ilgi pastāv ciešanas? Kad viņš šo situāciju vērsīs par labu? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mums jānoskaidro, kāds ir Dieva nodoms attiecībā uz cilvēci. To uzzinājuši, mēs sapratīsim, kāpēc Dievs ir pieļāvis ciešanas un ko viņš darīs, lai tās likvidētu.

Gribas brīvība

Radīdams pirmos cilvēkus, Dievs izveidoja kaut ko vairāk nekā tikai ķermeni ar smadzenēm. Ādams un Ieva nebija izveidoti par robotiem. Dievs viņus  apveltīja ar gribas brīvību, un tā bija brīnišķīga dāvana, jo ”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs”. (1. Mozus 1:31.) ”Pilnīgs ir Viņa darbs,” teikts Bībelē. (5. Mozus 32:4.) Mēs visi augstu vērtējam gribas brīvību — neviens no mums negribētu, ka mums ik uz soļa kāds diktētu, ko domāt vai ko darīt.

Bet vai gribas brīvību varēja lietot bez jebkādiem ierobežojumiem? Dieva Rakstu atbildi mēs redzam vārdos, kas tika teikti agrīnajiem kristiešiem: ”[Esiet] kā svabadi, bet ne kā tādi, kam svabadība būtu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi.” (1. Pētera 2:16.) Sabiedrības intereses prasīja, lai gribas brīvības izmantošanai būtu noteiktas robežas, tāpēc tai bija jābūt pakļautai kaut kādiem likumiem. Pretējā gadījumā iestātos anarhija.

Kuram ir tiesības noteikt šos likumus?

Kura noteiktajiem likumiem bija jāiezīmē brīvības robežas? Atbilde uz šo jautājumu ir saistīta ar galveno iemeslu, kāpēc Dievs ir pieļāvis ciešanas. Tā kā Dievs ir cilvēku Radītājs, viņš vislabāk zina, kādi likumi cilvēkam jāievēro sev un citiem par labu. Bībelē tas ir izteikts šādi: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” (Jesajas 48:17.)

Tātad ir svarīgi saprast, ka cilvēki netika radīti, lai būtu neatkarīgi no Dieva. Dievs viņus izveidoja tā, ka viņu sekmes un laime ir atkarīga no paklausības Dieva taisnīgajiem likumiem. Dieva pravietis Jeremija sacīja: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.)

Tāpat kā cilvēki tika radīti ar nepieciešamību pakļauties Dieva iedibinātajiem fizikālajiem likumiem, piemēram, gravitācijas likumam, viņi tika radīti arī ar vajadzību pakļauties Dieva noteiktajiem morāles likumiem, kas bija doti, lai cilvēku sabiedrība varētu saskanīgi funkcionēt. Tāpēc Dieva Rakstos ir lasāms šāds aicinājums: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību.” (Salamana Pamācības 3:5.)

Tātad cilvēki nevar savā dzīvē būt sekmīgi bez Dieva vadības. Tiekdamies pēc neatkarības no Dieva, cilvēki ir veidojuši sociālas, ekonomiskas, politiskas un reliģiskas sistēmas, kas ir radījušas nebeidzamus konfliktus, un ir ”valdījuši pār citiem sev par nelaimi”. (Salamans Mācītājs 8:9.)

Kā sākās ciešanas?

Dievs mūsu pirmvecākiem, Ādamam un Ievai, nodrošināja pilnīgus apstākļus. Viņiem bija nevainojams ķermenis un prāts, un viņi mājoja paradīzes  dārzā. Ja Ādams un Ieva būtu paklausījuši Dieva likumiem, viņi būtu palikuši pilnīgi un būtu varējuši dzīvot gandarījuma pilnu dzīvi. Ar laiku viņiem būtu dzimuši pilnīgi bērni un zemi, uz kuras valdītu paradīzes apstākļi, piepildītu laimīgu cilvēku saime. Tāds bija Dieva nodoms attiecībā uz cilvēci. (1. Mozus 1:27—29; 2:15.)

Taču mūsu pirmvecāki nepareizi izmantoja savu gribas brīvību. Viņi maldīgi uzskatīja, ka spēj sekmīgi dzīvot arī bez Dieva. Izmantodami savu gribas brīvību, viņi pārkāpa Dieva likumu robežas. (1. Mozus, 3. nodaļa.) Tā kā Ādams un Ieva atteicās no Dieva vadības, Dievam vairs nebija jāsaglabā viņu pilnība. ”Pret Viņu ir apgrēkojušies; tie nav Viņa bērni, bet, sevim par kaunu, nikna un netikla cilts.” (5. Mozus 32:5.)

Kopš brīža, kad Ādams ar Ievu izvēlējās nepaklausīt Dievam, viņu ķermenis un prāts sāka regresēt. Pie Jehovas ir dzīvības avots. (Psalms 36:10.) Tāpēc, novērsdamies no Jehovas, pirmais cilvēku pāris kļuva nepilnīgs un galu galā nomira. (1. Mozus 3:19.) Saskaņā ar iedzimtības likumībām, viņu bērni varēja pārmantot vienīgi to, kas bija pašiem vecākiem, proti, nepilnību un nāvi. Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Viena cilvēka [Ādama] vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” (Romiešiem 5:12.)

Kam ir tiesības uz augstāko varu?

Kad Ādams un Ieva sacēlās pret Dievu, viņi apšaubīja Dieva augstākās varas likumību jeb Dieva tiesības valdīt. Jehova būtu varējis viņus iznīcināt un sākt visu no jauna ar citu cilvēku pāri, bet tad paliktu nenoskaidrots jautājums, kam pieder tiesības valdīt un kāda valdīšana cilvēkiem ir vislabākā. Tāpēc cilvēkiem tika dots laiks, lai viņi varētu veidot sabiedrības pēc pašu ieskatiem un tā skaidri parādīt, vai, valdot neatkarīgi no Dieva, viņi var būt sekmīgi vai ne.

Ko cilvēces vēsture liek secināt? Gadsimtu gaitā cilvēki ir izmēģinājuši dažādas sociālas, ekonomiskas, politiskas un reliģiskas sistēmas, taču ļaunums un ciešanas kā bija, tā ir. ”Ļauni cilvēki iestieg arvien lielākā ļaunumā” — jo īpaši to var teikt par mūsu dienām. (2. Timotejam 3:13.)

20. gadsimts bija iezīmīgs ar ievērojamiem zinātniskiem un rūpnieciskiem sasniegumiem. Bet tajā cilvēki arī pieredzēja tādas ciešanas, kādu pirms tam cilvēces vēsturē nebija bijis. Un, lai kādi sasniegumi būtu gūti medicīnas jomā, Dieva likums paliek nemainīgs: atsvešinājušies no Dieva — dzīvības avota —, cilvēki slimo, noveco un mirst. Cik skaidri ir pierādīts, ka cilvēki nevar ”droši noteikt savu gājumu”!

Dieva augstākās varas attaisnošana

Šis nožēlojamais eksperiments ar valdīšanu neatkarīgi no Dieva reizi par visām reizēm ir uzskatāmi pierādījis, ka cilvēki nevar sekmīgi dzīvot bez Dieva vadības. Vienīgi Dievs var nodrošināt cilvēkiem laimi, vienotību, veselību un dzīvību. Dieva Jehovas Rakstos, Bībelē, ir apliecināts, ka mēs dzīvojam cilvēku neatkarīgās valdīšanas ”pēdējās dienās”. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r.) Laiks, kad Dievs ir ļāvis pastāvēt cilvēku valdībām, kā arī ļaunumam un ciešanām, tuvojas beigām.

Drīz Dievs iejauksies cilvēku dzīvē. Dieva Rakstos ir teikts: ”Šo ķēniņu laikā [valdot pašreizējām cilvēku valdībām] debesu Dievs cels valsti [debesīs], kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi, un kuŗas vara nepāries ne uz vienu citu tautu [uz zemes nekad vairs nebūs cilvēku valdību]. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis [pašreizējās valdības], bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla 2:44.)

 Dieva Jehovas augstākās varas attaisnošana ar viņa debesu Valstības starpniecību ir Bībeles galvenā tēma. Tas bija svarīgākais, par ko mācīja Jēzus. Viņš sacīja: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.)

Bet kādi cilvēki paliks dzīvot uz zemes, kad Dieva valdība nomainīs cilvēku valdības? Salamana Pamācībās 2:21, 22 ir apliecināts: ”Taisnīgie [kas atbalsta Dieva valdīšanu] apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā, bet bezdievīgie [kas neatbalsta Dieva valdīšanu] no zemes tiks izdeldēti.” Dieva iedvesmots, psalmu sacerētājs dziedāja: ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs [..] Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam. Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:10, 11, 29.)

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Valdot Dieva Valstībai, cilvēki, kas būs pārdzīvojuši šīs sistēmas beigas, dzīvos uz zemes, kas būs brīva no ļaunuma un ciešanām. Dievs viņus mācīs, un ar laiku ”zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni”. (Jesajas 11:9.) Dieva uzmundrinošās un noderīgās mācības iespaidā cilvēku sabiedrībā ienāks patiess miers un saskaņa. Nebūs vairs karu, slepkavību, vardarbības, izvarošanu, zādzību un citu noziegumu.

Paklausīgie cilvēki, kas dzīvos Dieva jaunajā pasaulē, tiks bagātīgi svētīti. Tā kā tiks likvidētas visas sekas, ko ir radījusi sacelšanās pret Dieva valdīšanu, nepilnība, slimības, vecums un nāve paliks pagātnē. Bībelē ir apliecināts: ”Neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” Tāpat Rakstos ir solīts: ”Tad aklo acis atvērsies, un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis, un mēmo mēle gavilēs.” (Jesajas 33:24; 35:5, 6.) Cik saviļņojoša ir doma, ka mums ik dienas būs teicama pašsajūta un tā mēs jutīsimies mūžīgi!

Darbojoties Dieva vadībā, jaunās pasaules iemītnieki izmantos savus spēkus un iemaņas, lai pārveidotu zemi par paradīzi. Nabagu, badacietēju un bezpajumtnieku vairs nebūs, jo Jesajas pravietojumā ir teikts: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus.” (Jesajas 65:21, 22.) ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes.” (Mihas 4:4.)

Zeme, par kuru rūpēsies Dievs un paklausīgā cilvēce, kļūs skaista un auglīga. Rakstos ir sacīts: ”Priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums  līksmos un ziedēs kā puķu lauks! ..ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.” (Jesajas 35:1, 6.) ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem.” (Psalms 72:16.)

Bet ko var teikt par miljardiem cilvēku, kas ir jau miruši? Tie, kas atrodas Dieva atmiņā, atgriezīsies dzīvē, jo ”būs taisno un netaisno augšāmcelšanās”. (Apustuļu darbi 24:15.) Cilvēki, kas būs augšāmcelti, varēs mācīties brīnišķīgās patiesības par Dieva Valstību un mūžīgi dzīvot paradīzē. (Jāņa 5:28, 29.)

Dievs Jehova pilnībā izmainīs briesmīgo stāvokli, kādā cilvēce atrodas jau tūkstošiem gadu. Beidzot vairs nebūs ciešanu, slimību un nāves. Dievs ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis”. (Atklāsmes 21:3, 4.)

Dievs iznīcinās šo pagrimušo pasauli un izveidos pilnīgi jaunu iekārtu, ”kur taisnība mājo”. (2. Pētera 3:13.) Vai tās nav lieliskas ziņas? Mums ir ārkārtīgi nepieciešama šāda jauna pasaule, un nav vairs ilgi jāgaida, lai to ieraudzītu. Bībeles pravietojumu piepildīšanās liecina, ka laiks, kad būs nodibināta jaunā pasaule, kurā Dievs izbeigs visas ciešanas, ir pavisam tuvu. (Mateja 24:3—14.)

[Papildmateriāls 8. lpp.]

Cilvēku nesekmīgā valdīšana

Bijušais Vācijas kanclers Helmūts Šmits par cilvēku valdīšanu sacīja: ”Mēs, cilvēki, ..vienmēr esam tikai daļēji pārvaldījuši pasauli un lielākoties to esam darījuši ļoti slikti. [..] Mūsu valdīšana nekad nav nodrošinājusi pasaulē pilnīgu mieru.” ANO 1999. gada ziņojumā par cilvēces attīstību bija teikts: ”No visām valstīm pienāk ziņojumi par valstu sociālās struktūras sairšanu, ko raksturo nemieri, noziedzības pieaugums, arvien biežāk sastopamā vardarbība ģimenē.. Aizvien vairāk kļūst pasaules mēroga problēmu, ar kurām atsevišķas valstis nespēj cīnīties un kuras apsteidz arī starptautiskos risinājumus.”

[Attēli 8. lpp.]

”Lēnprātīgie.. baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:11)

[Norādes par attēlu autortiesībām 5. lpp.]

Trešais attēls no augšas: māte un bērns: FAO photo/B. Imevbore; apakšā: sprādziens: U.S. National Archives photo