Kļūstiet pilnīgi un stipri pārliecībā!

”Lūk, lielais pulks!”

BIJA kāds jautājums, kas nodarbināja Jehovas kalpotājus vairākus gadu desmitus. Cenšoties to noskaidrot, viņi atkal un atkal pētīja Rakstus. Par šo jautājumu daudz tika diskutēts. Kad atbilde galu galā tika atrasta un paziņota kongresā, kas 1935. gadā notika Vašingtonā, klausītāji to uzņēma ar neviltotu sajūsmu.

Daudzo diskusiju centrā bija jautājums: kas ir ”lielais pulks”, par kuru runāts Atklāsmes 7:9? Tāpat bija jānoskaidro, vai šī Dieva kalpotāju grupa dzīvos debesīs.

Ilgi neatbildēts jautājums

Kopš apustuļa Jāņa dzīves laika līdz pat nesenai pagātnei kristiešus nodarbināja jautājums, kas ir ”lielais pulks”. Bībeles pētnieki uzskatīja, ka ”lielais pulks” ir otršķirīga debesu grupa — cilvēki, kas zina Bībeles patiesību, bet tikpat kā nenodarbojas ar tās izplatīšanu.

Taču starp tiem, kas pievienojās ar garu svaidītajiem kristiešiem, bija cilvēki, kas kļuva par ļoti aktīviem sludinātājiem. Viņi neloloja cerību dzīvot debesīs. Savas nākotnes izredzes viņi saistīja ar solījumiem, par kuriem vēstīja publiskā runa ”Miljoni, kas dzīvo tagad, nekad nemirs”, ko Jehovas kalpotāji no 1918. līdz 1922. gadam piedāvāja noklausīties visiem cilvēkiem. Viņi cerēja, ka tiks svētīti ar iespēju mūžīgi dzīvot uz zemes.

1923. gada 15. oktobra Sargtornī, kur bija apspriesta Jēzus līdzība par avīm un āžiem, bija teikts: ”Avis ir visu tautu cilvēki, kas nav piedzimuši no gara, bet ir noskaņoti taisnīgi; viņi ar prātu ir atzinuši Jēzu Kristu par savu Kungu un cer uz labāku nākotni, ko nodrošinās Jēzus valdīšana.” (Mateja 25:31—46.)

Sapratnes gaisma pieaug

1931. gadā grāmatas Vindication (Attaisnošana) pirmajā sējumā, kur tika iztirzāta Ecēhiēla grāmatas 9. nodaļa, tika minēts, ka cilvēki, kam ir uzvilkta uz pieres zīme — simboliska norāde, ka šīs sistēmas beigās viņi tiks pasargāti —, ir Jēzus līdzībā minētās avis. Grāmatas Vindication trešajā sējumā (publicēts 1932. gadā) varēja lasīt par taisnīgo neizraēlieti Jonadabu, kas iekāpa Izraēlas svaidītā ķēniņa Jehus ratos, lai dotos līdzi dedzīgajam ķēniņam un redzētu, kā tas izpilda spriedumu viltus dievu pielūdzējiem. (2. Ķēniņu 10:15—28.) Grāmatā bija teikts: ”Jonadabs simbolizē cilvēku grupu, kuri pašlaik dzīvo uz zemes un neietilpst Sātana organizācijā. Tie ir cilvēki, kuri mīl taisnīgumu un kurus Kungs pasargās Harmagedona laikā, izvedīs cauri lielajām bēdām un ļaus viņiem iemantot mūžīgu dzīvi uz zemes. Šie cilvēki ir Jēzus minētās ”avis”.”

1934. gadā Sargtornī bija paskaidrots, ka kristiešiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes, jāveltī sava dzīve Jehovam un jātiek kristītiem. Sapratnes gaisma par šo Dieva kalpu grupu kļuva aizvien spožāka. (Salamana Pamācības 4:18.)

Pilnīga sapratne

Brīdis, kad sapratnes gaisma pār Atklāsmes 7:9—17 atspīdēja visā spožumā, bija pavisam tuvu. (Psalms 97:11.) Sargtornī bija pausta cerība, ka kongress, kas bija paredzēts Vašingtonā no 1935. gada 30. maija līdz 3. jūnijam, sniegs ”īstu mierinājumu un nāks par svētību” visiem,  kas ir attēloti ar Jonadabu. Un tieši tā arī notika!

Aptuveni 20 000 kongresa delegātiem Dž. Raterfords sniedza uz Rakstiem balstītus pierādījumus, ka mūsdienu ”citas avis” ir tas pats ”lielais pulks”, par ko runāts Atklāsmes 7:9. (Jāņa 10:16.) Runas kulminācijas brīdī orators sacīja: ”Visi, kas cer dzīvot mūžīgi uz zemes, lūdzu, piecelieties!” Kad liela daļa klausītāju bija piecēlušies, Dž. Raterfords paziņoja: ”Lūk, lielais pulks!” Pēc īsa klusuma brīža sekoja vētrainas ovācijas. Nākamajā dienā tika kristīti 840 jauni Jehovas liecinieki, no kuriem vairākums sevi atzina par ”lielā pulka” locekļiem.

Pārsteidzošais ”lielā pulka” pieaugums

Vēl pirms 1935. gada arvien vairāk cilvēku, kas atsaucās uz Bībeles vēsti un dedzīgi iesaistījās labās vēsts sludināšanā, parādīja interesi par mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. Viņiem nebija vēlēšanās doties uz debesīm, jo Dievs viņiem nebija devis debesu cerību. Viņi sevi atzina par piederīgiem pie ”citu avju” lielā pulka, kas ļauj secināt, ka līdz 1935. gadam 144 000 svaidīto kristiešu pulcēšana kopumā jau bija pabeigta. (Atklāsmes 7:4.)

Kad izcēlās Otrais pasaules karš, Sātans Velns visiem spēkiem centās apturēt ”lielā pulka” locekļu pulcināšanu. Valstības sludināšanai daudzās valstīs bija uzlikti ierobežojumi. Tas bija drūms laiks, tāpēc 1942. gada janvārī īsi pirms savas nāves Dž. Raterfords atzīmēja: ”Izskatās, ka ”lielais pulks” galu galā nemaz nebūs tik liels.”

Bet, tā kā Dievs svētī savu tautu, viss ir izvērties pavisam citādi. Cenzdamies ”kļūt pilnīgi un stipri pārliecībā”, svaidītie kristieši un viņu biedri no ”citu avju” pulka neatslābstoši pilda viņiem uzticēto pienākumu gatavot mācekļus. (Kolosiešiem 4:12; Mateja 24:14; 28:19, 20.) 1946. gadā visā pasaulē sludināja 176 456 Jehovas liecinieki, no kuriem lielākā daļa bija ”lielā pulka” locekļi. Savukārt 2000. gadā vairāk nekā 6 miljoni Jehovas liecinieku uzticīgi kalpoja Jehovam 235 zemēs — patiešām liels pulks! Turklāt šo cilvēku skaits joprojām aug.