”Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?”
”Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?”
”Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” (ROMIEŠIEM 8:31)
1. Kas un kāpēc devās prom no Ēģiptes kopā ar izraēliešiem?
IZRAĒLIEŠI bija dzīvojuši Ēģiptē 215 gadus, un lielāko daļu šī laika viņi bija atradušies verdzībā. Kad viņi beidzot varēja doties prom no Ēģiptes, arī ”pūlis svešu gāja ar viņiem”. (2. Mozus 12:38.) Šie cittautieši bija redzējuši desmit mocības, kas nāca pār Ēģipti, nodarot milzīgu postu tās iedzīvotājiem un pazemojot tās viltus dievus. Tāpat viņi bija redzējuši, kā Jehova, sākot ar ceturto no mocībām, aizsargāja savu tautu. (2. Mozus 8:19, 20.) Lai gan cilvēkiem, kas pievienojās izraēliešiem, bija diezgan maz zināšanu par Jehovu un Jehovas nodomiem, viens gan viņiem bija skaidrs: Ēģiptes dievi nebija spējuši pasargāt ēģiptiešus, turpretī Jehova skaidri apliecināja savu spēku, aizsargādams izraēliešus.
2. Kāpēc Rahāba palīdzēja izraēliešu izlūkiem, un kāpēc var teikt, ka paļaušanās uz izraēliešu Dievu viņai nelika vilties?
2 Četrdesmit gadus vēlāk, kad izraēlieši bija nonākuši pie Apsolītās zemes robežām, Mozus pēctecis Jozua sūtīja divus izraēliešus izlūkgājienā. Jērikā izlūki satika Rahābu, kas bija dzirdējusi par brīnumainajiem darbiem, kurus Jehova bija paveicis četrdesmit gadu laikā kopš izraēliešu iziešanas no Ēģiptes, un bija sapratusi, ka viņa var cerēt uz Dieva palīdzību, ja atbalstīs izraēliešus. Tā kā Rahāba pieņēma gudru lēmumu, viņa un viņas tuvinieki tika pasargāti, kad izraēlieši ieņēma pilsētu. Jau pats veids, kā viņi tika izglābti, liecināja par to, ka Dievs bija ar viņiem. Paļaušanās uz izraēliešu Dievu Rahābai nelika vilties. (Jozuas 2:1, 9—13; 6:15—17, 25.)
3. a) Kādu brīnumu Jēzus paveica netālu no Jērikas, un ko par Jēzus paveiktajiem brīnumiem domāja jūdu garīdznieki? b) Ko saprata daudzi jūdi un cittautieši?
3 Piecpadsmit gadsimtus pēc minētajiem notikumiem Jēzus Kristus netālu no Jērikas izdziedināja kādu aklu ubagu. (Marka 10:46—52; Lūkas 18:35—43.) Šis cilvēks lūdza, lai Jēzus par viņu iežēlojas, jo bija sapratis, ka Jēzu atbalsta Dievs. Turpretī lielākā daļa jūdu reliģisko vadītāju un viņu sekotāju nevēlējās atzīt, ka Jēzus paveiktie brīnumi liecina par Dieva atbalstu. Šie cilvēki nepārtraukti nosodīja Jēzu. (Marka 2:15, 16; 3:1—6; Lūkas 7:31—35.) Pat pēc tam, kad kļuva zināms, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem, jūdu reliģiskie vadītāji nevēlējās atzīt, ka Dievs to ir paveicis. Viņi sāka kurināt naidu pret Jēzus sekotājiem un centās apstādināt darbu, ko tie darīja, ”sludinādami Kungu Jēzu”. Tomēr bija arī tādi jūdi — un vēlāk arī daudzi cittautieši —, kas ņēma vērā notikušo un izdarīja pareizus secinājumus. Viņi saprata, ka Dievs ir atteicies no paštaisnajiem jūdu vadītājiem un atbalsta pazemīgos Jēzus Kristus sekotājus. (Apustuļu darbi 11:19—21.)
Ko Dievs atbalsta mūsdienās
4., 5. a) Pēc kādiem kritērijiem daudzi izvēlas reliģiju? b) Kas pirmām kārtām jānoskaidro cilvēkam, kurš meklē patieso reliģiju?
4 Kāds garīdznieks, kas bija uzaicināts piedalīties kādā televīzijas pārraidē, uz jautājumu, kura ir patiesā reliģija, atbildēja: ”Es gribētu teikt, ka reliģiju par patiesu var saukt tad, ja cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar tās principiem, kļūst par labāku cilvēku.” To nevar noliegt — patiesā reliģija tiešām padara cilvēku labāku. Bet vai tas vien, ka reliģija palīdz cilvēkam kļūt labākam, liecina par Dieva atbalstu? Vai tas ir vienīgais kritērijs, kas ļauj noteikt, kura ir patiesā reliģija?
5 Cilvēki ir gandarīti, ja viņiem tiek dota izvēles brīvība, piemēram, brīvība izvēlēties savu reliģisko piederību. Tomēr izvēles brīvība negarantē pareizu izvēli. Daudzi cilvēki izvēlas to reliģiju, kurai ir daudz atbalstītāju, lieli līdzekļi un krāšņi rituāli vai pie kuras pieder viņu tuvinieki. Taču neviens no šiem faktoriem nevar būt izšķirīgs patiesās reliģijas izvēlē. Galvenais ir noskaidrot, kura reliģija mudina tās piekritējus pildīt Dieva gribu un kuras reliģijas darbībā ir nepārprotami redzama Dieva palīdzība. Patiesās reliģijas piekritējiem jāspēj ar pārliecību teikt, ka Dievs viņus atbalsta.
6. Kādi Jēzus vārdi palīdz saprast, kā var atšķirt patieso reliģiju no viltus reliģijas?
6 Jēzus norādīja uz kādu principu, kas palīdz atšķirt viltus pielūgsmi no patiesās pielūgsmes. Viņš teica: ”Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt.” (Mateja 7:15, 16; Maleahija 3:18.) Lai noskaidrotu, kuru reliģiju mūsdienās atbalsta Dievs, pievērsīsim uzmanību patiesās reliģijas ”augļiem” jeb pazīmēm.
Kādi ir tie cilvēki, kurus atbalsta Dievs
7. Ko nozīmē turēties pie mācībām, kas pamatotas uz Bībeli?
7 Viņu reliģisko mācību pamats ir Bībele. Jēzus sacīja: ”Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis. Ja kāds grib darīt viņa prātu, tas sapratīs, vai mana mācība ir no Dieva, jeb es runāju pats no sevis. [..] Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus.” (Jāņa 7:16, 17; 8:47.) Tātad Dievs atbalsta cilvēkus, kuri māca tikai to, ko Dievs ir atklājis savos Rakstos, un noraida visas mācības, kas balstītas uz cilvēku gudrību un tradīcijām. (Jesajas 29:13; Mateja 15:3—9; Kolosiešiem 2:8.)
8. Kāpēc ir svarīgi pielūgsmē lietot Dieva vārdu?
8 Viņi lieto un sludina Dieva Jehovas vārdu. Jesaja pravietoja: ”Tanī dienā jūs sacīsit: ”Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, pasludiniet Viņa darbus tautu starpā! Daudziniet, ka augsti teicams un dižens ir Viņa vārds! Dziediet tam Kungam slavas dziesmas, jo Viņš ir darījis varenus darbus, lai tas top zināms pa visām zemēm!”” (Jesajas 12:4, 5.) Jēzus, mācīdams savus mācekļus lūgt Dievu, teica: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds.” (Mateja 6:9.) Visiem kristiešiem — gan jūdiem, gan cittautiešiem — bija jākļūst par ”tautu [Dieva] vārdam”. (Apustuļu darbi 15:14, JD.) Dievs labprāt atbalsta cilvēkus, kas lepojas ar to, ka var būt tauta viņa vārdam.
9. a) Kāpēc patiesās reliģijas locekļi ir priecīgi? b) Kā Jesajas grāmatā ir norādīts uz atšķirību starp patieso reliģiju un viltus reliģiju?
9 Viņu dzīvē atspoguļojas Dieva prieks. Jehova, kas ir licis pasludināt ”labo vēsti”, ir ”laimīgs Dievs”. (1. Timotejam 1:11, NW.) Tāpēc viņa kalpi nav drūmi un neraugās uz dzīvi ar dziļu pesimismu. Kaut arī pasaulē ir daudz nelaimju un viņu pašu dzīve nebūt nav bezrūpīga, patiesie kristieši saglabā prieku, jo viņi pastāvīgi saņem bagātīgu garīgo barību. Jesajas grāmatā ir norādīts uz atšķirību starp viņiem un tiem, kas pieder pie viltus reliģijas: ”Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: ”Redzi, mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; mani kalpi dzers, bet jūs būsit izslāpuši; mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies! Redzi, mani kalpi gavilēs savā sirdspriekā, bet jūs brēksit sirdēstos un vaimanāsit izmisumā!”” (Jesajas 65:13, 14.)
10. Kāpēc patiesās reliģijas locekļiem nav jāiegūst dzīves pieredze mēģinājumu un kļūdu ceļā?
10 Viņu rīcības un lēmumu pamats ir Bībeles principi. ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību,” teikts Salamana Pamācību grāmatā, ”bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Dievs atbalsta tos, kas pakļaujas viņa vadībai, nevis meklē padomus cilvēku pretrunīgajās teorijās, kurās ir noliegta Dieva gudrība. Ja cilvēks savā dzīvē vadās pēc Dieva Rakstu norādījumiem, viņam nav jāiegūst dzīves pieredze mēģinājumu un kļūdu ceļā. (Psalms 119:33; 1. Korintiešiem 1:19—21.)
11. a) Kāpēc patiesajā reliģijā nedrīkst būt sadalījuma garīdzniekos un vienkāršajos draudzes locekļos? b) Kā jārīkojas tiem, kas vada Dieva ganāmpulku?
11 Viņu organizācija ir iekārtota līdzīgi pirmā gadsimta kristiešu draudzei. Jēzus ir teicis: ”Jums nebūs saukties par ”rabi”; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi. Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu tēvs, kas debesīs. Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus. Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps.” (Mateja 23:8—11.) Ticības brāļu draudzē nevar būt augstprātīgi garīdznieki, kas vēlas, lai viņus sauktu pagodinošos titulos, un paaugstina sevi pār vienkāršajiem draudzes locekļiem. (Ījaba 32:21, 22, NW.) Tiem, kas rūpējas par draudzi, ir teikts: ”Ganiet Dieva ganāmo pulku.. ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, ne kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam.” (1. Pētera 5:2, 3.) Patiesi kristīgi gani nevalda pār citu ticību. Viņi ir draudzes locekļu darba biedri, kas cenšas tiem rādīt labu priekšzīmi. (2. Korintiešiem 1:24.)
12. Kādai jābūt to cilvēku attieksmei pret valdībām, kuri vēlas saņemt Dieva atbalstu?
12 Viņi pakļaujas valdībām un tomēr paliek neitrāli politiskos jautājumos. Neviens, kas nevēlas būt ”paklausīgs varām, kas valda”, nevar cerēt uz Dieva atbalstu, ”jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tā tad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu.” (Romiešiem 13:1, 2.) Tomēr Jēzus norādīja, ka reizēm paklausība valdošajai varai var nozīmēt nepaklausību Dievam, tāpēc viņš teica: ”Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Marka 12:17.) Visiem, kas vēlas saņemt Dieva atbalstu, jāievēro norādījums: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības.” Bet viņi nedrīkst aizmirst arī to, ka jāpakļaujas visiem valsts likumiem, kuru ievērošana viņiem neliek pārkāpt Dieva likumus. (Mateja 6:33; Apustuļu darbi 5:29.) Jēzus uzsvēra, ka viņa mācekļiem jābūt neitrāliem, sacīdams: ”Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” Tāpat viņš norādīja, ka viņa Valstība ”nav no šīs pasaules”. (Jāņa 17:16; 18:36.)
13. Kādai mīlestībai jābūt redzamai Dieva tautā?
13 Viņi nešķiro cilvēkus un cenšas ”darīt labu visiem”. (Galatiešiem 6:10.) Kristīgai mīlestībai ir sveši jebkādi aizspriedumi, un tā nešķiro cilvēkus pēc ādas krāsas, materiālā stāvokļa, izglītības līmeņa, tautības un valodas. Cilvēkus, kurus atbalsta Dievs, var pazīt pēc tā, ka viņi cenšas darīt labu visiem, it sevišķi saviem ticības biedriem. Jēzus sacīja: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35; Apustuļu darbi 10:34, 35.)
14. Vai cilvēkiem, kurus atbalsta Dievs, noteikti jāsaņem plaša sabiedrības atzinība? Paskaidrojiet.
14 Viņi ir gatavi drīzāk paciest vajāšanas nekā atteikties no Dieva gribas pildīšanas. Jēzus brīdināja savus sekotājus: ”Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.” (Jāņa 15:20; Mateja 5:11, 12; 2. Timotejam 3:12.) Cilvēki, kurus atbalsta Dievs, nekad nav bijuši populāri. Piemēram, sabiedrība neatzina Nou, kas ar savu ticību ”nosodīja pasauli”. (Ebrejiem 11:7, JD.) Tie, kas vēlas saņemt Dieva atbalstu, nemēģina izbēgt no vajāšanām, atsakoties no tā, kas teikts Dieva Rakstos, vai pieļaujot kompromisu principiālos jautājumos. Visi, kas uzticīgi kalpo Dievam, saprot, ka liela daļa sabiedrības viņus nesapratīs vai runās par viņiem ļaunu. (1. Pētera 2:12; 3:16; 4:4.)
Par ko liecina fakti?
15., 16. a) Kādi jautājumi mums palīdz noskaidrot, kuru reliģiju atbalsta Dievs? b) Kādu pārliecību ir ieguvuši daudzi miljoni cilvēku, un kāpēc?
15 Padomājiet: kuras reliģijas locekļi ir pazīstami ar to, ka cieši turas pie Dieva Rakstiem pat tad, ja viņu uzskati atšķiras no vispārpieņemtiem priekšstatiem? Kas pievērš daudz uzmanības Dieva personvārda lietošanai, pat izmanto šo vārdu savas organizācijas nosaukumā? Kas ar prieku stāsta par Dieva Valstību, norādot, ka vienīgi tā atrisinās cilvēces problēmas? Kas stingri ievēro Bībeles normas, nebaidoties, ka citi viņus uzskatīs par vecmodīgiem? Kura reliģiskā organizācija ir pazīstama ar to, ka tai nav algotas garīdznieku kārtas un visi tās locekļi ir sludinātāji? Kas ir iemantojuši likumam paklausīgu pilsoņu reputāciju un tomēr nekad neiesaistās politikā? Kas labprāt ziedo savu laiku un līdzekļus, lai palīdzētu cilvēkiem uzzināt par Dievu un viņa nodomiem? Kas to visu dara un tomēr tiek nicināti, apsmieti un vajāti?
16 Vairāki miljoni cilvēku pasaulē ir apsvēruši faktus un nonākuši pie pārliecības, ka Jehovas liecinieki ir vienīgā patiesā reliģija. Šāda pārliecība viņiem ir radusies pēc tam, kad viņi ir iepazinuši Jehovas liecinieku mācības un dzīvesveidu, kā arī ieraudzījuši, kādas svētības ir saņēmuši Jehovas liecinieki. (Jesajas 48:17.) Daudzi miljoni cilvēku saka vārdus, kas lasāmi Cakarijas 8:23: ”Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.”
17. Kāpēc var teikt, ka Jehovas liecinieki nerīkojas pašpārliecināti, apgalvojot, ka viņu reliģija ir patiesā?
17 Vai Jehovas liecinieki rīkojas pašpārliecināti, apgalvojot, ka Dievs atbalsta vienīgi viņu reliģiju? Nebūt ne! Arī izraēlieši Ēģiptē apgalvoja, ka Dievs ir viņu pusē, kaut gan ēģiptieši bija gluži citādās domās, un mūsu ēras pirmajā gadsimtā kristieši uzskatīja, ka Dievs atbalsta viņus, nevis jūdaisma reliģisko novirzienu sekotājus. Fakti runā paši par sevi. 235 zemēs Jehovas liecinieki dara darbu, ko, runādams par pēdējām dienām, pieminēja Jēzus: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.)
18., 19. a) Kāpēc Jehovas lieciniekiem nav jāpārtrauc sludināšana, kaut arī viņu darbībai tiek likts daudz šķēršļu? b) Kā vārdi no 41. psalma 12. panta apstiprina, ka Dievs atbalsta Jehovas lieciniekus?
18 Jehovas liecinieki arī turpmāk darīs šo darbu, lai kāda pretestība un vajāšanas viņiem būtu jāpieredz. Jehovas darbam jātiek padarītam, un tas noteikti tiks padarīts. Visi mēģinājumi apturēt Jehovas liecinieku darbību pagājušajā gadsimtā ir izrādījušies neveiksmīgi, kā Jehova to jau bija solījis: ””Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību. Tas ir tā Kunga kalpu mantojums un mana svētība, kas tos pavadīs”, — saka tas Kungs.” (Jesajas 54:17.)
19 Lai gan Jehovas lieciniekiem visā pasaulē tiek likti dažādi šķēršļi, viņu organizācija ir stiprāka nekā jebkad iepriekš un turpina savu darbību, un tas liecina, ka Jehova atbalsta to, ko viņi dara. Ķēniņš Dāvids teica: ”No tā es zināšu, ka Tev labs prāts uz mani, ka Tu neļausi ienaidniekiem gavilēt par mani.” (Psalms 41:12; 56:10, 12.) Dieva ienaidnieki nevarēs gavilēt par uzvaru pār viņa tautu, jo pavisam tuvu ir tās vadītāja Jēzus Kristus izšķirošā uzvara!
Vai jūs varat atbildēt?
• Kā Dievs ir atbalstījis cilvēkus senatnē?
• Pēc kā var pazīt patieso reliģiju?
• Kas jūs pārliecina, ka Dievs atbalsta Jehovas lieciniekus?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 13. lpp.]
Visiem, kas vēlas saņemt Dieva atbalstu, savi uzskati jāsaskaņo ar Bībeli
[Attēls 15. lpp.]
Draudžu vecākie ir priekšzīme Dieva ganāmpulkam