Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Jehova ir gatavs piedot grēkus uz izpirkuma upura pamata. Kāpēc kristiešiem jāatzīstas savos grēkos arī draudzes vecākajiem?

No tā, kas notika ar Dāvidu un Batsebu, var saprast, ka Jehova piedeva Dāvida grēku (kaut arī tas bija ļoti smags), tāpēc ka Dāvids to no sirds nožēloja. Kad pie Dāvida bija ieradies pravietis Nātāns, Dāvids vaļsirdīgi atzinās: ”Es esmu grēkojis pret to Kungu!” (2. Samuēla 12:13.)

Bet jāņem vērā, ka Jehova ne tikai uzklausa grēcinieka atzīšanos pārkāpumā un piedod to, bet arī nodrošina, lai cilvēkam tiktu sniegta palīdzība, kas viņam ļauj garīgi atveseļoties. Dāvidam šāda palīdzība tika sniegta ar pravieša Nātāna starpniecību. Mūsdienās rūpes par kristiešu draudzi ir uzticētas garīgi nobriedušiem vīriešiem — draudžu vecākajiem. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Ja kāds starp jums ir nevesels [garīgā ziņā], lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu tā Kunga vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un tas Kungs viņu uzcels. Un ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots.” (Jēkaba 5:14, 15.)

Pieredzējuši vecākie var palīdzēt cilvēkam, kas no sirds nožēlo izdarīto grēku. Kaut arī šādam cilvēkam, iespējams, nepieciešama stingra pārmācība, vecākie cenšas sekot Jehovas priekšzīmei un nekādā gadījumā nav skarbi pret viņu. Vecākie ir iejūtīgi un ņem vērā ticības biedra vajadzības. Izmantojot Dieva Rakstus, viņi ar lēnprātīgu garu cenšas atgriezt šādu cilvēku uz pareiza ceļa. (Galatiešiem 6:1.) Pat ja kristietis nav pats atzinies savos pārkāpumos, draudzes vecākie var pamudināt viņu uz grēku nožēlu, tāpat kā Nātāns pamudināja uz grēku nožēlu Dāvidu. Saņemot šādu palīdzību, kristietis, kas ir izdarījis grēku, tiek pasargāts no atkārtotas un tīšas grēkošanas. (Ebrejiem 10:26—31.)

Protams, nav viegli atzīties citiem rīcībā, par kuru ir kauns, un meklēt piedošanu. Tas prasa lielu iekšēju spēku. Bet kā jūtas cilvēks, kas to nedara? Kāds brālis, kurš nebija izstāstījis draudzes vecākajiem par nopietnu grēku, ko viņš bija izdarījis, atceras: ”Mani nepārtraukti mocīja sirdsapziņa. Es centos vairāk sludināt, taču nomācošās izjūtas neizzuda.” Šis brālis uzskatīja, ka pietiek ar atzīšanos Dievam, taču bija skaidri redzams, ka tā nav, jo viņa izjūtas bija ļoti līdzīgas tām, par kurām rakstīja ķēniņš Dāvids. (Psalms 51:10, 13.) Tātad cilvēkam, kas ir izdarījis nopietnu grēku, ir nepieciešama palīdzība, ko Jehova piedāvā ar draudzes vecāko starpniecību.