Koki, kas iztur laika pārbaudi

Klints droši vien nešķiet ideāla vieta, kur apmesties uz dzīvi, it īpaši, ja tā atrodas kaut kur augstu kalnos. tomēr daži kalnu koki, par spīti skarbajiem apstākļiem, neatlaidīgi dzen saknes šādos klintājos un iztur gan ziemas bargo salu, gan vasaras sausumu.

ŠIE sīkstie koki parasti nav tik stalti kā tiem radniecīgo sugu pārstāvji, kas aug zemāk ielejās. To stumbri bieži vien ir mezglaini un greizi, un tie nemēdz izaugt gari. Daži pat izskatās gluži kā pašas dabas izveidoti pundurkociņi bonsai — tik savdabīgas formas tiem ir piešķīris skarbais klimats un trūcīgā augsne.

Tā kā šiem kokiem jāiztur galēji nelabvēlīgi apstākļi, varētu domāt, ka to mūžs ir īss. Taču patiesībā ir tieši pretēji. Daži apgalvo, ka par Metuzālu iesauktā akotu priede, kas aug 3000 metru augstumā Kalifornijas Baltajos kalnos, ir 4700 gadus veca. Ginesa rekordu grāmatas 1997. gada izdevumā šī priede ir nosaukta par vecāko dzīvo koku uz mūsu planētas. Edmunds Šulmens, kas ir pētījis ilgmūža kokus, rakstīja: ”Akotu priedēm.. skarbā vide, šķiet, palīdz izdzīvot. Baltajos kalnos visi vecākie [priežu] eksemplāri ir atrasti tuvu 3000 metru robežai sausā, neauglīgā klintainē.” Šulmens atklāja, ka arī citu priežu sugu vecākie īpatņi aug bargos apstākļos.

Lai gan vide ir tik nelabvēlīga, šiem izcili izturīgajiem kokiem ir arī divas priekšrocības. Tie aug nomaļās vietās, kur citu augu ir maz, un tas pasargā šos kokus no meža ugunsgrēkiem, kas ir viens no biežākajiem pieaugušu koku bojāejas iemesliem. Turklāt to saknes tik cieši turas klinšainajā zemē, ka tikai zemestrīce spēj tos izkustināt.

Bībelē Dieva uzticīgie kalpi ir salīdzināti ar kokiem. (Psalms 1:1—3; Jeremijas 17:7, 8.) Arī viņiem bieži vien ir jācīnās ar grūtībām dažādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ. Vajāšanas,  slimības vai smags trūkums var sagādāt nopietnus pārbaudījumus viņu ticībai, īpaši, ja grūtības turpinās gadiem ilgi. Tomēr viņu Radītājs, kas izveidojis arī kokus, kuri tik sekmīgi spēj izturēt skarbus apstākļus, ir apsolījis saviem kalpiem, ka viņš tos atbalstīs. Bībelē tiem, kas turas pretim grūtībām, ir sacīts: ”[Dievs jūs] spēcinās, darīs pastāvīgus.” (1. Pētera 5:9, 10.)

Nepadoties grūtībām, palikt nelokāmam, neatlaidīgam — tāda doma ir ietverta grieķu vārdā, kas Bībelē daudzos gadījumos ir tulkots ar vārdu ”izturība”. Kalnu kokiem viens no galvenajiem izturības priekšnoteikumiem ir stipra sakņu sistēma. Savukārt kristiešiem, lai viņi spētu saglabāt nelokāmību, ir stingri jāsakņojas Jēzū Kristū. ”Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši,” rakstīja Pāvils, ”dzīvojiet viņā, sakņodamies viņā, augdami viņā, stipri kļūdami ticībā, kuŗā esat mācīti, pāriplūzdami savā pateicībā!” (Kolosiešiem 2:6, 7.)

Pāvils labi saprata, cik svarīgas ir stipras garīgas saknes. Viņam pašam bija jācīnās ar ”dzeloni miesā” un visas savas kalpošanas laikā jāiztur niknas vajāšanas. (2. Korintiešiem 11:23—27; 12:7.) Taču Pāvils pārliecinājās, ka ar Dieva spēku viņš var turpināt savu darbu. ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru,” viņš teica. (Filipiešiem 4:13.)

Kā apstiprina Pāvila piemērs, kristieša spēja būt izturīgam nav atkarīga no labvēlīgiem apstākļiem. Līdzīgi kalnu kokiem, kas gadsimtiem ilgi sekmīgi pretojas vētrām, mēs varam pārciest grūtības, ja vien sakņojamies Kristū un paļaujamies uz Dieva doto spēku. Turklāt, ja mēs izturēsim līdz galam, mēs varēsim pieredzēt, kā mūsu dzīvē piepildās vēl kāds Dieva solījums: ”Kā koku mūžs ir arī manas tautas mūžs.” (Jesajas 65:22; Mateja 24:13.)