Neļaujiet šaubām sagraut jūsu ticību

Vienu dienu jums šķiet, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā, bet jau nākamajā dienā jūs jūtaties slims. Pēkšņi jums vairs nav ne spēka, ne enerģijas, galva plīst pušu un dažādas ķermeņa vietas sāp. Kas ir noticis? Jūsu organisma aizsargsistēmas ir pārvarējuši bīstami slimību izraisītāji, kas ir piekļuvuši iekšējiem orgāniem. Ja jūs neko nedarīsiet, šie mikroorganismi var uz visiem laikiem sagraut jūsu veselību un pat izraisīt nāvi.

PROTAMS, ja slimība cilvēkam uzbrūk tad, kad viņa vispārējais veselības stāvoklis nav visai labs, iespēja saslimt ir lielāka. Piemēram, ja organisms ir novājināts nepietiekama uztura dēļ, tā spēja pretoties slimībām ”kļūst tik vāja, ka visniecīgākā infekcija var izrādīties liktenīga”, norāda medicīnisku publikāciju autors Pīters Vingeits.

Ņemot to vērā, neviens cilvēks no laba prāta nedzīvos badā. Arī jūs droši vien darāt visu iespējamo, lai pilnvērtīgi ēstu un saglabātu labu veselību. Tāpat jūs droši vien cenšaties pasargāt sevi no vīrusu un baktēriju infekcijas. Bet vai jūs tikpat uzmanīgi izturaties pret to, lai paliktu ”veselīgi ticībā”? (Titam 2:2.) Piemēram, vai jūs apzināties, kādu ļaunumu var nodarīt šķietami nelielas šaubas? Tās itin viegli var iezagties cilvēka prātā un sirdī, iedragājot viņa ticību un attiecības ar Jehovu. Daži acīmredzot ir aizmirsuši par šādām briesmām un rada labvēlīgus apstākļus šaubām, badojoties garīgā ziņā. Vai nevarētu būt, ka tā ir noticis arī ar jums?

Vai šaubīties vienmēr ir slikti?

Šaubīšanās ne vienmēr ir peļama. Reizēm, pirms kaut kas tiek atzīts par patiesu, ir jāpārliecinās par faktiem. Ja runa ir par reliģiskiem jautājumiem, tad mudinājumi vienkārši ticēt un neko neapšaubīt ir bīstami un kaitīgi. Tiesa, Bībelē ir sacīts, ka mīlestība ”tic visu”. (1. Korintiešiem 13:7.) Rīkodamies mīlestības garā, kristietis labprāt tic tiem, kas jau ir apliecinājuši, ka viņiem var uzticēties. Taču Bībelē ir lasāms arī brīdinājums, ka nevajag ”visam ticēt”. (Salamana Pamācības 14:15.) Dažkārt tas, ko cilvēks ir darījis pagātnē, liek šaubīties par viņa teikto. ”Kad viņš [cilvēks, kura sirdī ir viltus] mīlīgus vārdus runā, tad netici viņam,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 26:24, 25.)

 Arī apustulis Jānis brīdina kristiešus no aklas ticības. ”Neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva,” viņš raksta. (1. Jāņa 4:1.) Ar ”gariem” šeit ir domāti izteikumi, mācības vai viedokļi, kas, varētu likties, nāk no Dieva. Bet vai tie patiešām nāk no Dieva? Zināmas šaubas par to cilvēku var pasargāt, jo apustulis Jānis raksta, ka ”daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē”. (2. Jāņa 7.)

Nepamatotas šaubas

Tātad, lai noskaidrotu patiesību, bieži ir nepieciešams godīgi un pazemīgi pārbaudīt faktus. Tā rīkoties nav tas pats, kas pieļaut, ka prātā un sirdī izveidojas nepamatotas, kaitīgas šaubas, kuru dēļ cilvēks var atteikties no stingriem uzskatiem un sabojāt attiecības ar citiem. Šaubas ir ”nedrošība par kā esamību, pareizību; pārliecības, ticamības trūkums”, un tās bieži traucē lēmumu pieņemšanu. Vai atceraties, kā Sātans panāca, ka Ieva sāka šaubīties par Jehovas rīcības veidu? ”Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” viņš jautāja. (1. Mozus 3:1.) Nedrošība, ko radīja šis it kā nevainīgais jautājums, ietekmēja Ievas pieņemto lēmumu. Tas ir tipisks Sātana paņēmiens. Tāpat kā anonīmu vēstuļu rakstītāji, viņš prasmīgi izmanto mājienus, puspatiesības un melus. Nemanāmi sējot šaubas, Sātans daudzkārt ir izpostījis patīkamas, uzticības pilnas attiecības. (Galatiešiem 5:7—9.)

Māceklis Jēkabs skaidri apzinājās, kādu postu var nodarīt šaubas. Jēkabs rakstīja par brīnišķīgo iespēju tuvoties Dievam un lūgt viņa palīdzību pārbaudījumu laikā. Tomēr tos, kas griežas pie Dieva, Jēkabs brīdināja, lai viņi ”lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies”. Ja cilvēka attiecības ar Dievu ir šaubu pilnas, viņš ”līdzinās vēja dzītam un mētātam jūŗas vilnim”. Viņš ir ”vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos”. (Jēkaba 1:6, 7.) Šāds cilvēks kļūst nedrošs un svārstīgs savos uzskatos, un, tāpat kā Ievu, viņu viegli var ietekmēt dažādas dēmoniskas mācības un filozofijas.

Saglabāt labu garīgo veselību

Kā var izsargāties no kaitīgām šaubām? Atbilde ir pavisam vienkārša: ir apņēmīgi jānoraida Sātana propaganda un pilnā mērā jāizmanto viss, ko Dievs ir sagādājis, lai mēs būtu ”stipri ticībā”. (1. Pētera 5:8—10.)

Absolūti nepieciešams ir labs garīgais uzturs. P. Vingeits raksta: ”Pat tad, kad ķermenis ir miera stāvoklī, tam pastāvīgi ir vajadzīga enerģija, lai organismā varētu noritēt ķīmiskie procesi un lai darbotos dzīvībai svarīgie orgāni; turklāt daudzi audi nepārtraukti tiek aizstāti ar jauniem.” Tāpat ir ar garīgo veselību. Ja cilvēks regulāri nesaņem garīgo uzturu, tad viņa ticība atslābst un ar laiku iet bojā — līdzīgi cilvēka organismam, kas nesaņem barības vielas. Jēzus Kristus uzsvēra šo domu, teikdams: ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.)

Mazliet padomāsim par to, kā mums vispār izveidojās stipra ticība. ”Ticība nāk no dzirdēšanas,” raksta apustulis Pāvils. (Romiešiem 10:17, JD.) Šie vārdi palīdz saprast, ka ticība un paļāvība uz Jehovu, viņa solījumiem un viņa organizāciju mums radās, kad mēs iepazinām Dieva Rakstus. Protams, mēs akli neticējām visam, ko dzirdējām. Mēs rīkojāmies tāpat kā cilvēki, kas kādreiz dzīvoja Berojas pilsētā, ”pētīdami ik dienas Rakstus, vai tas tā ir”. (Apustuļu darbi 17:11, JD.) Mēs centāmies ”pareizi saprast, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs,” un pārbaudījām, vai dzirdētais ir patiesība. (Romiešiem 12:2; 1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Kopš tā laika mūsu ticība, jādomā, ir kļuvusi stiprāka un mēs vēl skaidrāk apzināmies, ka Dieva Rakstos atrodamie solījumi nekad nepaliek nepiepildīti. (Jozuas 23:14; Jesajas 55:10, 11.)

 Nebadojieties garīgi

Mums jāsaglabā sava ticība un jāvairās no jebkādas nedrošības uzskatos, kas varētu mazināt mūsu paļāvību uz Jehovu un viņa organizāciju. Lai to panāktu, mums arī turpmāk ik dienas jāpētī Raksti. Apustulis Pāvils brīdina, ka ”vēlākos laikos daži [kam sākumā, kā liekas, ir bijusi stipra ticība] atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un demonu mācībām”. (1. Timotejam 4:1.) Šie ”maldu gari” jeb maldinoši izteikumi un nepatiesas mācības dažiem liek šaubīties un atsvešina viņus no Dieva. Kas mūs var aizsargāt? Tas, ka mēs joprojām stiprināmies ar ”ticības un [mūsu] ieturētās labās mācības vārdiem”. (1. Timotejam 4:6.)

Diemžēl mūsdienās ir cilvēki, kas nevēlas stiprināties ar ticības vārdiem, kaut arī viņiem tiek piedāvāta šāda iespēja. Kāds no Salamana Pamācību grāmatas sarakstītājiem minēja, ka ir iespējams atrasties situācijā, kad visapkārt ir labs garīgais uzturs, un tomēr neko neēst. (Salamana Pamācības 19:24; 26:15.)

Tā rīkoties ir bīstami. P. Vingeits paskaidro: ”Tiklīdz organisms sāk noārdīt pats savas olbaltumvielas, veselība cieš.” Ja cilvēks neko nelieto uzturā, organisms sāk izmantot savas barības vielu rezerves, bet, kad tās ir izsmeltas, sāk noārdīties olbaltumvielas, kas ir nepieciešamas pastāvīgai audu augšanai un labošanai. Tiek bojāti dzīvībai svarīgi orgāni, un pēc tam veselības stāvoklis strauji pasliktinās.

Garīgā ziņā kaut kas līdzīgs notika agrīno kristiešu draudzē. Bija kristieši, kas mēģināja iztikt ar uzkrātajām garīgā uztura rezervēm. Droši vien viņi atstāja novārtā Rakstu studēšanu un zaudēja garīgos spēkus. (Ebrejiem 5:12.) Apustulis Pāvils, rakstīdams vēstuli ebreju kristiešiem, paskaidroja, cik tas ir bīstami: ”Mums dzirdētais jo vairāk jāņem vērā, lai mēs netiktu aizskaloti projām.” Pāvils zināja, cik viegli cilvēkam var izveidoties slikti ieradumi, ja viņš ”tik dārgu pestīšanu nicina”. (Ebrejiem 2:1, 3.)

Interesants fakts: nav teikts, ka cilvēks, kas nesaņem pietiekamu uzturu, izskatās slimīgs un novājējis. Gluži tāpat ne vienmēr ir iespējams tūlīt pamanīt, ka cilvēks cieš badu garīgā ziņā. Pat tad, kad viņš vairs neuzņem pienācīgu garīgo uzturu, ārēji var likties, ka viss ir kārtībā, tomēr šāds iespaids saglabājas tikai neilgu laiku. Drīzumā šāda cilvēka garīgums neizbēgami atslābst, viņš viegli padodas nepamatotām šaubām un vairs nespēj turpināt cīņu par ticību. (Jūdas 3.) Katrs pats labi zina, cik cītīgi viņš uzņem garīgo uzturu, pat ja nevienam citam tas nav zināms.

Tāpēc turpiniet iedziļināties Bībelē un neatlaidīgi pretojieties šaubām. Ja šķietami nenozīmīga saslimšana tiek atstāta bez ievērības, sekas var būt bēdīgas, un tāpat ir tad, ja cilvēku moka šaubas, bet viņš neko nedara, lai no tām atbrīvotos. (2. Korintiešiem 11:3.) ”Vai mēs patiešām dzīvojam pēdējās dienās? Vai var ticēt visam, kas teikts Bībelē? Vai šī patiešām ir Jehovas organizācija?” Sātans būtu ļoti priecīgs, ja viņam izdotos iedēstīt jūsu prātā tamlīdzīgas šaubas. Nepieļaujiet, ka nevērīga attieksme pret garīgā uztura saņemšanu jūs padarītu par viņa viltīgo mācību upuri. (Kolosiešiem 2:4—7.) Ņemiet vērā padomu, kas tika dots Timotejam, — iedziļinieties ”svētajos rakstos”, lai varētu ”palikt mācībās, ko esat mācījušies  un par ko esat pārliecinājušies”. (2. Timotejam 3:13—15.)

Iespējams, jums būs vajadzīga palīdzība. Iepriekšminētais medicīnisko rakstu autors atzīmē: ”Pēc badošanās vitamīnu un citu nepieciešamo vielu trūkuma dēļ gremošanas orgānu darbība var būt tik ļoti traucēta, ka tie vairs nespēj pārstrādāt normālu uzturu. Cilvēkam šādā stāvoklī kādu laiku ir vajadzīgs viegli sagremojams uzturs.” Lai labotu ļaunumu, ko organismam ir nodarījusi badošanās, ir jārīkojas ļoti uzmanīgi. Tāpat cilvēkam, kas pilnīgi pametis novārtā personīgo Bībeles studēšanu, nepieciešama palīdzība un uzmundrinājums, lai viņš atgūtu garīgo apetīti. Ja jūs esat nonācis šādā situācijā, lūdziet palīdzību un ar pateicību to pieņemiet — tā jums ir vajadzīga, lai atjaunotu garīgo veselību un spēku. (Jēkaba 5:14, 15.)

Nedzīvojiet ”ar šaubām un neuzticību”

Domājot par patriarha Ābrahāma dzīvi, kādam varētu likties, ka viņam bija pamatots iemesls šaubām. Šķiet, bija visai saprātīgi secināt, ka viņam vairs nebija cerību ”kļūt par tēvu daudzām tautām”, kaut gan Dievs to bija apsolījis. Raugoties no cilvēciskā viedokļa, situācija nebija daudzsološa. Ābrahāms ”vēroja, ka viņa miesa jau pamirusi.. un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis”, teikts Bībelē. Tomēr Ābrahāms bija apņēmības pilns nepieļaut, ka viņa prātā un sirdī rastos šaubas par Dievu un viņa solījumiem. Apustulis Pāvils raksta: ”Viņš arī nezaudēja ticības spēku.” Ābrahāms nerīkojās ”ar šaubām un neuzticību”, bet palika ”pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko viņš apsolījis, arī spēj darīt”. (Romiešiem 4:18—20.) Daudzu gadu gaitā Ābrahāms bija izveidojis stipras, personīgas, uzticības pilnas attiecības ar Jehovu, un viņš neļāva šaubām vājināt šīs attiecības.

Arī jūs varat rīkoties tāpat, ja ņemat vērā ”veselīgu mācību paraugu”, proti — lietojat labu garīgo uzturu. (2. Timotejam 1:13.) Nenovērtējiet par zemu briesmas, ko sevī slēpj šaubas. Garīgā ziņā Sātans ir izvērsis kaut ko līdzīgu bakterioloģiskajam karam. Ja jūs nesaņemat pilnvērtīgu garīgo uzturu, studējot Bībeli un apmeklējot kristiešu sapulces, jums būs grūti pretoties viņa uzbrukumiem. Pilnībā izmantojiet bagātīgo garīgo uzturu, ko īstajā laikā sagādā ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45.) Arī turpmāk paklausiet ”veselīgajiem vārdiem” un palieciet ”veselīgi ticībā”. (1. Timotejam 6:3; Titam 2:2.) Neļaujiet šaubām sagraut jūsu ticību.

[Attēli 21. lpp.]

Vai jūs uzņemat pienācīgu garīgo uzturu?