Priecāsimies par to, ka mēs pazīstam Jehovu!
Priecāsimies par to, ka mēs pazīstam Jehovu!
”Svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.” (LŪKAS 11:28)
1. Kad Jehova sāka sazināties ar cilvēkiem?
JEHOVA mīl cilvēkus, un viņam rūp, kas ar tiem notiek, tāpēc viņš dod cilvēkiem nepieciešamo informāciju. To viņš dara jau kopš tiem laikiem, kad cilvēki vēl dzīvoja Ēdenes dārzā. Kā teikts 1. Mozus 3:8, reiz, ”dienas vēsumā”, Jehova runāja ar Ādamu un Ievu. Pastāv uzskats, ka Jehova runāja ar Ādamu šajā dienas daļā regulāri, iespējams, katru dienu. Lai kāds būtu bijis veids, kā Dievs sazinājās ar Ādamu, Bībele mums ļauj skaidri saprast, ka Dievs ne tikai deva norādījumus pirmajam cilvēkam, bet arī darīja viņam zināmu visu, kas bija nepieciešams viņam uzticētā pienākuma pildīšanai. (1. Mozus 1:28—30.)
2. Kā pirmie cilvēki atteicās no Jehovas vadības, un kādas bija viņu rīcības sekas?
2 Jehova bija devis Ādamam un Ievai dzīvību un iespēju valdīt pār dzīvniekiem un visu zemi. Pirmajiem cilvēkiem bija jāievēro tikai viens aizliegums — viņi nedrīkstēja ēst augļus no laba un ļauna atzīšanas koka. Bet, pakļāvušies Sātana ietekmei, Ādams un Ieva pārkāpa Dieva pavēli. (1. Mozus 2:16, 17; 3:1—6.) Viņi izvēlējās neatkarību no Dieva un gribēja paši lemt, kas ir labs un kas — ļauns. Tā Ādams un Ieva atteicās no mīlošā Radītāja vadības, un viņu nesaprātīgā rīcība atnesa postu gan viņiem pašiem, gan viņu pēcnācējiem. Ādams un Ieva novecoja un mira bez cerības uz augšāmcelšanu, un saviem pēcnācējiem viņi atstāja mantojumā grēku un tā sekas — nāvi. (Romiešiem 5:12.)
3. Kāpēc Jehova runāja ar Kainu, un kāda bija Kaina reakcija?
3 Kaut arī Ādams un Ieva Ēdenes dārzā bija nostājušies pret Jehovu, viņš nepārtrauca sazināties ar cilvēkiem. Kad kļuva redzams, ka Ādama un Ievas pirmais dēls Kains var padoties grēkam, Jehova viņu brīdināja un ieteica viņam kaut ko darīt lietas labā. Bet Kains neņēma vērā padomus, ko viņam ar mīlestību deva Jehova, un nogalināja savu brāli. (1. Mozus 4:3—8.) Tātad trīs pirmie cilvēki neņēma vērā padomus, ko viņi saņēma no Radītāja — no Dieva, kurš saviem kalpiem vienmēr dod norādījumus, kas tiem nāk tikai par labu. (Jesajas 48:17.) Jehovam tas noteikti sagādāju lielu vilšanos.
Kā Jehova senatnē darīja zināmu savu gribu
4. Par ko Jehova bija pārliecināts, un kādu pravietojumu viņš tāpēc izteica?
4 Lai gan Jehovam bija tiesības pārtraukt jebkādu sazināšanos ar cilvēkiem, viņš tomēr to nedarīja. Viņš bija pārliecināts, ka daļa Ādama pēcteču rīkosies saprātīgi un paklausīs viņa norādījumiem. Paziņodams spriedumu Ādamam un Ievai, Jehova minēja ”dzimumu”, kas cīnīsies ar Čūsku, tas ir, Sātanu Velnu. Jehova norādīja, ka reiz tiks sadragāta Sātana galva. (1. Mozus 3:15.) Šis pravietojums vieš prieku un cerību visos, kas ”Dieva vārdu dzird un pasargā”. (Lūkas 11:28.)
5., 6. Kā Jehova darīja zināmu savu gribu cilvēkiem, kas dzīvoja laikā pirms mūsu ēras, un kā cilvēkiem tas nāca par labu?
5 Jehova darīja zināmu savu gribu tādiem patriarhiem kā Noa, Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs un Ījabs. (1. Mozus 6:13; 2. Mozus 33:1; Ījaba 38:1—3.) Vēlāk ar Mozus starpniecību Jehova deva Izraēla tautai apjomīgu likumu krājumu. Mozus bauslība nesa izraēliešiem daudz svētību. To ievērojot, viņi varēja kļūt par īpašu Dieva tautu, kas bija nošķirta no visām citām tautām. Dievs bija apliecinājis, ka tad, ja izraēlieši ievēros bauslības likumus, viņi saņems ne tikai materiālas, bet arī garīgas svētības — varēs kļūt par priesteru valsti un svētu tautu. Bauslībā pat bija ietverti norādījumi par higiēnu un pārtikas produktu lietošanu, un šo norādījumu ievērošana nāca par labu cilvēku veselībai. Turklāt Jehova brīdināja izraēliešus par to, kādas būs nepaklausības sekas. (2. Mozus 19:5, 6; 5. Mozus 28:1—68.)
6 Laikam ejot, Bībeles kanonam tika pievienotas arvien jaunas Dieva iedvesmotas grāmatas. Vēsturiskie apraksti ļāva uzzināt, kā Jehova ir izturējies pret dažādām tautām, poētiskajās grāmatās skaistiem vārdiem bija raksturotas viņa īpašības, un pravietiskajās grāmatās bija stāstīts par Jehovas nodomu piepildīšanos nākotnē. Uzticīgie Dieva kalpi, kas dzīvoja senatnē, iedziļinājās Dieva iedvesmotajos Rakstos un centās dzīvot saskaņā ar tiem. Viens no šiem Dieva kalpiem rakstīja: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105.) Visiem, kas vēlējās viņu uzklausīt, Jehova deva zināšanas un sapratni.
Gaisma kļūst spožāka
7. Ar ko Jēzus galvenokārt bija pazīstams un kāpēc?
7 Līdz mūsu ēras pirmajam gadsimtam jūdu reliģisko novirzienu piekritēji bija papildinājuši bauslību ar dažādām tradīcijām. Bauslība tika skaidrota nepareizi, un daudzo tradīciju dēļ tā nevis izglītoja, bet apgrūtināja cilvēkus. (Mateja 23:2—4.) Mūsu ēras 29. gadā parādījās Mesija — Jēzus. Viņa uzdevums bija ne tikai atdot savu dzīvību par cilvēkiem, bet arī ”apliecināt patiesību”. Lai gan Jēzus darīja daudz brīnumu, viņš bija pazīstams galvenokārt kā ”mācītājs”. Viņa mācības bija kā gaismas stars garīgajā tumsā, kādā atradās cilvēki. Jēzus bija tiesīgs teikt: ”Es esmu pasaules gaisma.” (Jāņa 8:12; 11:28; 18:37.)
8. Kādas Dieva iedvesmotas grāmatas tika uzrakstītas mūsu ēras pirmajā gadsimtā, un ko no tām guva kristieši?
8 Vēlāk Bībelē tika iekļauti evaņģēliji — četri Jēzus dzīves apraksti — un Apustuļu darbu grāmata, kurā bija stāstīts, kā kristietība izplatījās pēc Jēzus nāves. Tāpat Bībelē tika iekļautas Dieva iedvesmotās vēstules, ko sarakstīja Jēzus mācekļi, un pravietiskā Atklāsmes grāmata. No šiem rakstiem un Ebreju rakstiem izveidojās Bībeles kanons. Ar Svēto rakstu palīdzību kristieši spēja ”aptvert, kāds ir [patiesības] platums, gaŗums, augstums un dziļums”. (Efeziešiem 3:14—18.) Viņiem varēja būt ”Kristus prāts”. (1. Korintiešiem 2:16.) Tomēr kristieši pirmajā gadsimtā nevarēja izprast pilnīgi visu, kas bija saistīts ar Jehovas nodomu īstenošanos. Apustulis Pāvils saviem ticības biedriem rakstīja: ”Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī.” (1. Korintiešiem 13:12.) Toreiz cilvēki izmantoja metāla spoguļus, kuros attēls neatspoguļojās pilnīgi skaidri. Tātad Pāvils norādīja, ka pilnīgāka Dieva Rakstu izpratne bija gaidāma tālākā nākotnē.
9. Kā ”pastarajās dienās” ir vairojušās zināšanas?
9 Mēs dzīvojam ”pastarajās dienās”, un šie ir ”grūti laiki”. (2. Timotejam 3:1.) Pravietis Daniēls rakstīja, ka šajos laikos ”atziņas vairosies”. (Daniēla 12:4.) Mūsdienās Jehova ir palīdzējis cilvēkiem, kam ir godīga sirds, saprast viņa Rakstus. Daudzi jo daudzi cilvēki ir sapratuši, ka Kristus Jēzus 1914. gadā tika kronēts neredzamajā debesu sfērā. Viņi zina arī to, ka Kristus drīz darīs galu ļaunumam un pārvērtīs visu zemeslodi par paradīzi. Šī svarīgā vēsts, kas ir daļa no Valstības evaņģēlija, mūsdienās tiek sludināta visā pasaulē. (Mateja 24:14.)
10. Kā gadsimtu gaitā cilvēki ir izturējušies pret Jehovas padomiem?
10 Cilvēces vēstures gaitā Jehova ir darījis cilvēkiem zināmu savu gribu un nodomus. Bībelē ir minēti daudzi cilvēki, kas ieklausījās Dieva gudrajos padomos un tāpēc tika bagātīgi svētīti. Bībelē ir stāstīts arī par tiem, kuri noraidīja padomus, ko ar mīlestību deva Dievs, un sekoja Ādama un Ievas sliktajam piemēram. Jēzus situāciju pasaulē salīdzināja ar diviem ceļiem. Viens ceļš ved uz pazušanu — tas ir plats ceļš, pa kuru iet visi, kas atraida Dieva Rakstu padomus. Otrs ceļš ved uz mūžīgu dzīvi — tas ir šaurs ceļš, pa kuru iet tie nedaudzie, kas atzīst, ka Bībele ir Dieva Raksti, un dzīvo saskaņā ar tajā dotajiem norādījumiem. (Mateja 7:13, 14.)
Būsim pateicīgi
11. Par ko liecina tas, ka mēs esam sapratuši Bībeles mācības un tām ticam?
11 Ja mēs esam starp tiem cilvēkiem, kas ir izvēlējušies iet pa šauro ceļu, mums jācenšas vienmēr palikt uz tā. Kas mums jādara, lai turpinātu iet pa šauro ceļu? Mums regulāri jāpārdomā un ar pateicību jānovērtē viss labais, ko mums ir devusi Bībeles patiesība. Jau tas vien, ka mēs esam uzklausījuši labo vēsti, liecina par Dieva labvēlību pret mums. Jēzus uz to norādīja, kad viņš lūgšanā Tēvam teica: ”Es tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.” (Mateja 11:25.) Zvejnieki un muitnieki spēja saprast Jēzus mācības, turpretī augsti izglītotie reliģiskie vadītāji tās nesaprata. Turklāt Jēzus teica: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Ja cilvēks ir sapratis Bībeles mācības, kā arī tic šīm mācībām un dzīvo saskaņā ar tām, tas nepārprotami liecina, ka Jehova viņu ir tuvinājis sev, un tas noteikti ir iemesls priekam.
12. Kā mums palīdz Bībeles zināšanas?
12 Dieva Rakstos ir atrodama patiesība, kas mūs dara brīvus un garīgi apgaismo. Bībeles zināšanas mūs atbrīvo no aizspriedumiem, viltus mācībām un neziņas — no visa tā, kas sagādā raizes miljoniem cilvēku. Piemēram, zinot, kas ir dvēsele, mēs nebaidāmies, ka mirušie mums varētu nodarīt pāri vai ka mūsu mirušie tuvinieki tagad cieš. (Ecēhiēla 18:4.) Zināšanas par to, ka pastāv ļauni eņģeļi, mums palīdz izsargāties no posta, ko nodara spiritisms. Mācība par augšāmcelšanu sniedz mierinājumu tiem, kuri ir zaudējuši sev tuvus un mīļus cilvēkus. (Jāņa 11:25.) Bībeles pravietojumi palīdz saprast, kādā laikā mēs dzīvojam, un vairo pārliecību par Dieva solījumu īstenošanos nākotnē. Turklāt tie stiprina cerību dzīvot mūžīgi.
13. Kā paklausība Dieva Rakstu norādījumiem nāk par labu mūsu veselībai?
13 Principi, ko Dievs mums palīdz saprast ar Bībeles starpniecību, nāk par labu mūsu veselībai. Piemēram, mēs mācāmies nelietot tabaku un narkotiskas vielas un nepadoties citiem netikumiem, kas var kaitēt mūsu organismam. Mēs zinām arī to, ka nedrīkstam lietot pārmērīgi daudz alkohola. (2. Korintiešiem 7:1.) Ievērojot Dieva noteiktās tikumības normas, mēs sevi pasargājam no seksuāli transmisīvām slimībām. (1. Korintiešiem 6:18.) Paklausot padomam sargāties no mantkārības, mēs varam saglabāt sirdsmieru, ko daudzi zaudē tāpēc, ka dzenas pēc mantas. (1. Timotejam 6:10.) Ikvienam no mums ir svarīgi pārdomāt, ko labu mums ir devusi paklausība Dieva Rakstiem.
14. Kā mūs ietekmē svētais gars?
14 Ja dzīvojam saskaņā ar to, kas teikts Dieva Rakstos, mēs saņemam viņa svēto garu. Mēs sevī veidojam kristīgu personību, kam raksturīgas tādas patīkamas īpašības kā žēlsirdība un iejūtība. (Efeziešiem 4:24, 32.) Dieva gara ietekmē mūsos veidojas gara augļi — mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. (Galatiešiem 5:22.) Gara augļi palīdz veidot labas un tuvas attiecības ar ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem. Turklāt mēs iegūstam iekšēju spēku, kas palīdz drosmīgi stāties pretī jebkādām grūtībām. Vai mēs skaidri saprotam, kā svētais gars ir izmainījis mūsu dzīvi?
15. Ko mēs iegūstam, saskaņojot savu dzīvi ar Dieva gribu?
15 Saskaņojot dzīvi ar Jehovas gribu, mēs nostiprinām savas attiecības ar viņu. Mēs arvien vairāk pārliecināmies, ka viņš mūs saprot un mīl. No personiskās pieredzes mēs uzzinām, ka viņš mūs atbalsta grūtos brīžos. (Psalms 18:19.) Mēs saprotam, ka Jehova uzklausa mūsu lūgšanas. (Psalms 65:3.) Mēs iemācāmies paļauties uz viņa vadību un pārliecināmies, ka viņa norādījumi mums nāk par labu. Mums ir brīnišķīga cerība, ka pienāks laiks, kad Dievam uzticīgie cilvēki būs pilnīgi un varēs dzīvot mūžīgi. (Romiešiem 6:23.) ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums,” rakstīja māceklis Jēkabs. (Jēkaba 4:8.) Vai mūsu attiecības ar Jehovu ir kļuvušas ciešākas, tāpēc ka esam tuvojušies viņam?
Nenovērtējams dārgums
16. Kādas izmaiņas bija notikušas daudzu pirmā gadsimta kristiešu dzīvē?
16 Kristiešiem, kas dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā un bija svaidīti ar svēto garu, Pāvils atgādināja, ka daļa no viņiem iepriekš ir bijuši netikļi, laulības pārkāpēji, homoseksuālisti, zagļi, mantrauši, dzērāji, zaimotāji un laupītāji. (1. Korintiešiem 6:9—11.) Bet viņi bija ”nomazgāti”, jo Bībeles patiesība bija ievērojami mainījusi viņu dzīvesveidu. Ikvienam no mums ir labi padomāt, kāda būtu mūsu dzīve, ja mēs nezinātu Bībeles patiesību, kas ir darījusi mūs brīvus. Nav šaubu, ka patiesība ir nenovērtējams dārgums, tāpēc mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš mums dara zināmu savu gribu.
17. Kādu garīgo barību Jehovas liecinieki saņem draudzes sapulcēs?
17 Neizsakāmu prieku mums sagādā arī iespēja atrasties starptautiskajā brāļu saimē. ”Uzticīgais un gudrais kalps” dod barību īstā laikā, apgādājot mūs ar Bībeles tulkojumiem, žurnāliem un publikācijām daudzās valodās. (Mateja 24:45—47.) Pagājušā gada laikā Jehovas liecinieki daudzās zemēs draudzes sapulcēs pārskatīja astoņas Ebreju rakstu grāmatas un padziļināti apskatīja daudzas Bībeles mācības. Viņi izskatīja visas tēmas grāmatā Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes un izstudēja gandrīz visu grāmatas Pievērsiet uzmanību Daniēla pravietojumiem! materiālu. Sapulcēs tika apskatīti 52 Sargtorņa studējamie raksti un 36 citi raksti, kas publicēti šajā žurnālā. Jehovas tauta saņēma 12 Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanas numurus un katru nedēļu klausījās publiskās runas par visdažādākajām Bībeles tēmām. Tas nozīmē, ka Dieva kalpi ir ieguvuši ārkārtīgi daudz zināšanu par garīgiem jautājumiem.
18. Kādu palīdzību mēs saņemam draudzē?
18 Pasaulē ir 91 000 Jehovas liecinieku draudžu, kurās to locekļi var saņemt atbalstu un uzmundrinājumu, klausoties runas un esot kopā ar ticības biedriem. Draudzēs ir daudz garīgi nobriedušu kristiešu, kas mums var palīdzēt būt garīgi stipriem. (Efeziešiem 4:11—13.) Nav šaubu, ka patiesība mums ir devusi ļoti daudz. Mums ir prieks pazīt Jehovu un viņam kalpot. Patiesi ir vārdi, kas rakstīti kādā psalmā: ”Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu!” (Psalms 144:15.)
Vai jūs atceraties?
• Kam Jehova darīja zināmu savu gribu laikā pirms mūsu ēras?
• Kā garīgā gaisma kļuva arvien spožāka mūsu ēras pirmajā gadsimtā? Kā tā ir kļuvusi spožāka mūsdienās?
• Ko mēs iegūstam, dzīvojot saskaņā ar zināšanām, ko mums dod Jehova?
• Kāpēc zināšanas par Jehovu mums sagādā prieku?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 8. lpp.]
Jehova darīja zināmu savu gribu Mozum, Noam un Ābrahāmam
[Attēls 9. lpp.]
Mūsu dienās Jehova ir vairojis sapratni par saviem Rakstiem
[Attēli 10. lpp.]
Cik daudz laba mēs iegūstam tāpēc, ka piederam pie starptautiskas brāļu saimes!