Esiet priecīgi pļāvēji!

”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.” (MATEJA 9:37, 38)

1. Kas mums palīdz neatlaidīgi pildīt Dieva gribu?

ATCEROTIES dienu, kad mēs kristījāmies un sākām kalpot Jehovam, vai tas būtu bijis samērā nesen vai pirms daudziem gadiem, mums, iespējams, šķiet, ka tas būtu noticis vakar. Mēs bijām veltījuši savu dzīvi Jehovam un sākuši uzskatīt viņa slavēšanu par svarīgāko dzīvē. Mēs izmantojām laiku, lai dotu citiem iespēju dzirdēt un varbūt arī pieņemt vēsti par Valstību, un priekpilna kalpošana Jehovam bija kļuvusi par mūsu galveno nodarbi. (Efeziešiem 5:15, 16.) Tā kā mums vēl joprojām ir daudz darāmā ”Kunga darbā”, laiks skrien kā vēja spārniem. (1. Korintiešiem 15:58.) Kaut arī mūsu dzīvē mēdz būt problēmas, mēs gūstam prieku, pildot Jehovas gribu, un šis prieks mums palīdz turpināt darbu. (Nehemijas 8:10.)

2. Kas palīdz gūt prieku simboliskajā pļaujā?

² Visi kristieši piedalās simboliskā pļaujā. Jēzus Kristus salīdzināja cilvēku pulcēšanu mūžīgai dzīvei ar pļauju. (Jāņa 4:35—38.) Tā kā mēs piedalāmies šajā darbā, mums būs uzmundrinoši uzzināt, kādu prieku garīgā pļauja sniedza agrīnajiem kristiešiem. Apskatīsim trīs iemeslus, kas mūsdienās ļauj gūt prieku no līdzdalības pļaujā. Tie ir: 1) mūsu vēsts, kas dod cilvēkiem cerību, 2) panākumi sludināšanā un 3) mūsu miermīlīgā nostāja.

Sūtīti pļaujā

3. Kādā ziņā Jēzus agrīnie sekotāji izjuta prieku?

³ To cilvēku dzīve, kuri pirmie piedalījās pļaujā, it sevišķi Jēzus 11 uzticīgo apustuļu dzīve, bija ļoti izmainījusies mūsu ēras 33. gadā, kad viņi bija devušies uz kādu kalnu Galilejā, lai satiktu augšā celto Kristu. (Mateja 28:16.) Tur acīmredzot bija sapulcējušies ”vairāk kā pieci simti brāļu”. (1. Korintiešiem 15:6.) Jēzus viņiem bija devis uzdevumu, un viņi to labi atcerējās. Viņš bija teicis: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Kaut arī šos cilvēkus nežēlīgi vajāja, viņi guva lielu prieku pļaujas darbā, redzēdami, ka vienā vietā pēc otras tiek nodibinātas Kristus sekotāju draudzes. Ar laiku labā vēsts tika ”sludināta visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:23; Apustuļu darbi 1:8; 16:5.)

4. Kādos apstākļos Kristus mācekļi tika izsūtīti sludināt?

⁴ Vēl agrāk, kalpodams Galilejā, Jēzus bija ataicinājis 12 apustuļus un izsūtījis viņus sludināt: ”Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.”  (Mateja 10:1—7.) Viņš pats ”apstaigāja visas [Galilejas] pilsētas un sādžas, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evanģeliju un dziedinādams visas sērgas un slimības”. Jēzum iežēlojās sirds par ļaužu pulkiem, jo ”tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”. (Mateja 9:35, 36.) Pēc tam viņš, dziļi aizkustināts, sacīja saviem mācekļiem: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu [Dievu Jehovu], lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.” (Mateja 9:37, 38.) Tikpat lielu vajadzību pēc pļāvējiem Jēzus saskatīja arī Jūdejā un norādīja uz to, kad viņam bija atlikuši tikai seši mēneši, ko kalpot uz zemes. (Lūkas 10:2.) Abos gadījumos Jēzus izsūtīja savus sekotājus pļaujā. (Mateja 10:5; Lūkas 10:3.)

Vēsts, kas dod cerību

5. Kādu vēsti mēs sludinām?

⁵ Jehovas kalpi mūsdienās ar prieku atsaucas uz aicinājumu piedalīties pļaujā. Viens iemesls, kas ļauj gūt lielu prieku, ir iespēja darīt zināmu nomāktiem cilvēkiem vēsti, kas tiem var dot cerību. Tāpat kā Jēzus mācekļi pirmajā gadsimtā, mēs sludinām labo vēsti — patiesu vēsti par cerību — tiem, kas ir ”novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”.

6. Kādā darbā pirmajā gadsimtā piedalījās apustuļi?

⁶ Pirmā gadsimta vidū apustulis Pāvils aktīvi sludināja labo vēsti. Viņa līdzdalība pļaujā bija ražīga, kā redzams no vārdiem, ko viņš ap 55. gadu rakstīja kristiešiem Korintā: ”Brāļi, es jums atgādinu evanģeliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kuŗā jūs arī stāvat.” (1. Korintiešiem 15:1.) Apustuļi un citi agrīnie kristieši bija čakli pļāvēji. Bībelē nav rakstīts, cik apustuļu vēl bija dzīvi, kad risinājās svarīgie notikumi, kuru kulminācija bija Jeruzalemes izpostīšana mūsu ēras 70. gadā, bet ir zināms, ka apustulis Jānis 25 gadus pēc tam vēl joprojām sludināja. (Atklāsmes 1:9.)

7., 8. Kādu vēsti, kas dod cerību, Jehovas kalpi pašreiz sludina ar tādu neatliekamības apziņu kā vēl nekad agrāk?

⁷ Turpmākajos gadsimtos lielu ietekmi ieguva kristīgās pasaules garīdzniecība — no patiesības atkritušais ”grēka cilvēks”. (2. Tesaloniķiešiem 2:3.) Tomēr, tuvojoties 19. gadsimta beigām, cilvēki, kas centās dzīvot tāpat kā pirmie kristieši, sāka izplatīt vēsti, kas dod cerību, sludinot Valstību. Šī žurnāla nosaukumā jau kopš pirmā numura (tas iznāca 1879. gada jūlijā) ir bijuši iekļauti vārdi ”Kristus Klātbūtnes Vēstnesis”, ”Kristus Valstības Vēstnesis” un ”Sludina Jehovas Ķēniņvalsti”.

⁸ Dieva debesu Valstība, kurā valda Jēzus Kristus, tika nodibināta 1914. gadā, un pašreiz vēsts, kas var dot cerību, tiek sludināta ar tādu neatliekamības apziņu kā vēl nekad agrāk. Tas tiek darīts tāpēc, ka starp Valstības sasniegumiem būs arī pašreizējās ļaunās sistēmas iznīcināšana. (Daniēla 2:44.) Vai varētu būt kāda vēl labāka vēsts? Un vai kaut kas varētu sagādāt vēl lielāku prieku nekā iespēja sludināt Valstību, pirms ir sākušās ”lielās bēdas”? (Mateja 24:21; Marka 13:10.)

Panākumi sludināšanā

9. Kādu norādījumu Jēzus deva saviem mācekļiem, un kāda bija cilvēku reakcija uz vēsti par Valstību?

⁹ Vēl viens iemesls, kas palīdz ar prieku piedalīties pļaujā, ir panākumi, ko gūstam, meklējot cilvēkus, kuri kļūst par mācekļiem un piebiedrojas mums pļaujā. Mūsu ēras 31. un 32. gadā Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Kuŗā pilsētā vai miestā jūs ieiesit, uzmeklējiet, kas tur vērts.” (Mateja 10:11.) Ne visi cilvēki bija ”vērti”, kā to varēja redzēt no viņu reakcijas uz vēsti par Valstību. Taču Jēzus mācekļi dedzīgi sludināja labo vēsti visur, kur cilvēki bija sastopami.

10. Kā Pāvils meklēja tos, kas bija ”vērti”?

 ¹⁰ Cilvēki, kas bija ”vērti”, tika neatlaidīgi meklēti arī pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanas. Pāvils sarunājās ar ebrejiem viņu sinagogā un ar visiem, kas bija tirgus laukumā Atēnās. Kad viņš sludināja areopāgā šajā grieķu pilsētā, ”daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem.” Visur, kur Pāvils devās, viņš dedzīgi sludināja ”ļaužu priekšā un pa mājām”. (Apustuļu darbi 17:17, 34; 20:20.)

11. Kādas metodes sludināšanā tika izmantotas pirms daudziem gadiem?

¹¹ 19. gadsimta beigu daļā svaidītie kristieši drosmīgi meklēja tos, kas bija ”vērti”. Rakstā ”Svaidīti, lai sludinātu” Zion’s Watch Tower 1881. gada jūlija—augusta numurā bija teikts: ”Labā vēsts tiek sludināta.. lēnprātīgajiem — tiem, kas grib un var klausīties —, lai no viņiem tiktu izveidota Kristus miesa, viņa līdzmantinieki.” Sludinātāji bieži vien uzrunāja cilvēkus, kas nāca no dievkalpojuma, un piedāvāja viņiem bukletus par bībeliskām tēmām, kuru mērķis bija izraisīt labvēlīgu reakciju tajos, kas bija ”vērti”. Kad bija izvērtēts šīs sludināšanas metodes iedarbīgums, Watch Tower 1903. gada 15. maija numurā pļāvēji tika mudināti izplatīt bukletus ”pa mājām svētdienas priekšpusdienās”.

12. Kāpēc sludināšana ir kļuvusi efektīvāka? Miniet piemēru.

¹² Pēdējos gados mēs esam paplašinājuši savu kalpošanu, cenšoties runāt ar cilvēkiem ne tikai viņu mājās, bet arī citās vietās. Tas ir nesis ļoti labus augļus zemēs, kur ekonomisko apstākļu vai izklaides pasākumu dēļ cilvēki nav mājās tajā laikā, kad mēs viņus parasti apmeklējam. Anglijā divas Jehovas liecinieces ievēroja, ka cilvēki pēc jūrmalā pavadītas dienas regulāri dodas prom ar autobusu, un, saņēmušas drosmi, sāka sludināt autobusos, piedāvājot pasažieriem žurnālus Sargtornis un Atmostieties!. Mēneša laikā viņas izplatīja 229 žurnālus. Viņas stāsta: ”Mēs nebaidāmies sludināt pludmalē, biznesa teritorijā vai kādā citā grūtā teritorijā, jo zinām, ka Jehova vienmēr ir ar mums.” Šīs Jehovas liecinieces izveidoja žurnālu piegādes maršrutu un uzsāka Bībeles nodarbības, un viņas abas ir bijušas palīgpionieres.

13. Kas dažās vietās jāmaina mūsu kalpošanā?

¹³ Meklējot cilvēkus, kas ir ”vērti”, dažās vietās ir rūpīgi jāpārdomā, kādas metodes kalpošanā ir vispiemērotākās. Daudzi Jehovas liecinieki mēdz sludināt pa mājām svētdienas rītos, bet ir vietas, kur šādi agri apmeklējumi nav efektīvi, jo cilvēki vēl atpūšas. Tāpēc daudzi liecinieki ir mainījuši savu grafiku un tagad sludina vēlāk, iespējams, pēc draudzes sapulces.  Sludināšanā ieguldītās pūles ir nesušas labus augļus, un pagājušajā gadā Valstības sludinātāju skaits pasaulē palielinājās par 2,3 procentiem. Tas sagādā godu pļaujas Kungam un iepriecina mūs pašus.

Piedalīties pļaujā ar miermīlīgu nostāju

14. Ar kādu attieksmi mēs sludinām, un kāpēc mūsu nostāja ir šāda?

¹⁴ Vēl viens iemesls priekam ir tas, ka mēs piedalāmies pļaujā ar miermīlīgu nostāju. Jēzus teica: ”Namā ieiedami, sveicinait to. Un ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers lai nāk pār to.” (Mateja 10:12, 13.) Ebreju sveiciens un atbilstošais izteiciens Bībeles grieķu valodā pauž domu ”Lai tev labi klājas”, un tieši tāda ir mūsu attieksme, kad sludinām cilvēkiem labo vēsti. Mēs ceram, ka viņi labvēlīgi uzklausīs vēsti par Valstību. Cilvēki, kas tā rīkojas, iegūst iespēju samierināties ar Dievu, ja viņi nožēlo savus grēkus, atgriežas un sāk pildīt Dieva gribu. Savukārt mierīgas attiecības ar Dievu var dot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3; Apustuļu darbi 3:19; 13:38a, 48; 2. Korintiešiem 5:18—20, JD.)

15. Kā mēs varam saglabāt mieru, kad sludināšanā sastopamies ar nelabvēlīgu reakciju?

¹⁵ Bet kā mēs varam saglabāt mieru, ja sastopamies ar nelabvēlīgu reakciju? Jēzus sacīja: ”Ja tas [nams] nav vērts, tad lai jūsu miers atkal pie jums atgriežas.” (Mateja 10:13.) Lūkas stāstījumā par to, kā tika izsūtīti 70 mācekļi, ir minēti arī Jēzus vārdi: ”Ja tur būs kāds miera bērns, tad uz viņa dusēs jūsu miers; bet ja ne, tad tas atgriezīsies pie jums atpakaļ.” (Lūkas 10:6.) Piedāvājot cilvēkiem labo vēsti, mēs, protams, runājam laipni un miermīlīgi. Ja mājas iemītnieks ir vienaldzīgs, mums kaut ko pārmet vai atbild asi, tas tikai rada situāciju, kurā mūsu miermīlīgā vēsts ”atgriežas pie [mums] atpakaļ”. Mēs tāpēc nezaudējam mieru, kas ir Jehovas svētā gara auglis. (Galatiešiem 5:22.)

Mērķis, ko varētu izvirzīt pļāvēji

16., 17. a) Kāds ir mūsu mērķis atkārtotu apmeklējumu laikā? b) Kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, kam ir jautājumi par Bībeli?

¹⁶ Būdami pļāvēji, mēs augstu vērtējam iespēju piedalīties cilvēku pulcēšanā mūžīgai dzīvei. Mēs izjūtam milzīgu prieku, ja cilvēks, kam sludinām, mūs labvēlīgi  uzklausa, vēlas uzzināt vairāk un apliecina, ka ir ”miera bērns”. Visticamāk, viņam ir daudz jautājumu par Bībeli, un vienas sarunas laikā mēs nevaram uz tiem visiem atbildēt. Tā kā pirmajā apmeklējumā parasti nav ieteicams uzkavēties pārāk ilgi, rodas jautājums — kā varētu rīkoties? Mēs varētu izvirzīt sev mērķi, kas līdzīgs tam, kāds tika ieteikts pirms 60 gadiem.

¹⁷ ”Visiem Jehovas lieciniekiem jābūt gataviem vadīt Bībeles nodarbības.” Šādi vārdi bija lasāmi trešajā brošūrā no sērijas Model Study, kas iznāca no 1937. līdz 1941. gadam. Tālāk brošūrā bija norādīts: ”Visiem [Valstības] sludinātājiem neatlaidīgi jācenšas visos iespējamos veidos palīdzēt labas gribas cilvēkiem, ko ir ieinteresējusi vēsts par Valstību. Šie cilvēki jāapmeklē atkārtoti, jāatbild uz viņu jautājumiem.., un tad jāuzsāk [Bībeles] studēšana.., tiklīdz tas ir iespējams.” Tā ir arī tagad — mūsu mērķis atkārtotu apmeklējumu laikā ir uzsākt mājas Bībeles nodarbības un regulāri tās vadīt. * Draudzīga attieksme un mīlestības pilnas rūpes par ieinteresēto cilvēku mūs mudina labi sagatavoties un prasmīgi vadīt nodarbības.

18. Kā cilvēkiem, kas nesen sākuši interesēties par patiesību, var palīdzēt kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem?

¹⁸ Izmantojot grāmatu Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi un brošūras, piemēram, Ko Dievs no mums prasa?, mēs varam veiksmīgi vadīt mājas Bībeles nodarbības un palīdzēt cilvēkiem, kas nesen sākuši interesēties par patiesību, kļūt par Jēzus mācekļiem. Ja centīsimies līdzināties Izcilajam Skolotājam Jēzum Kristum, Bībeles skolnieki droši vien pamanīs mūsu miermīlību, prieku, sirsnību un cieņu pret Jehovas principiem un norādījumiem. Palīdzot interesentiem atrast atbildes uz viņu jautājumiem, centīsimies viņiem arī iemācīt, kā atbildēt, ja citi kaut ko jautā viņiem. (2. Timotejam 2:1, 2; 1. Pētera 2:21.) Katrs, kas piedalās simboliskajā pļaujā, var būt priecīgs par to, ka pagājušajā kalpošanas gadā vidēji tika vadīta 4 766 631 mājas Bībeles nodarbība. Īpaši liels prieks mums ir tad, ja mēs personīgi esam starp tiem pļāvējiem, kas vada mājas Bībeles nodarbības.

Arī turpmāk ar prieku piedalieties pļaujā

19. Kāpēc Jēzus kalpošanas laikā un neilgi pēc tam visiem, kas piedalījās pļaujā, bija pamatoti iemesli priecāties?

¹⁹ Jēzus kalpošanas laikā un neilgi pēc tam visiem, kas piedalījās pļaujā, bija pamatoti iemesli priecāties. Toreiz daudzi cilvēki labvēlīgi atsaucās uz labo vēsti. Īpaši liels prieks valdīja 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad 3000 cilvēku paklausīja Pētera teiktajiem vārdiem, saņēma Jehovas svēto garu un pievienojās Dieva tautai — garīgajam Izraēlam. Vēlāk šo cilvēku skaits turpināja augt un prieks vairojās, jo Jehova ”ikdienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti”. (Apustuļu darbi 2:37—41, 46, 47; Galatiešiem 6:16; 1. Pētera 2:9.)

20. Par ko ļoti priecājas tie, kas piedalās pļaujā?

²⁰ Tolaik piepildījās Jesajas pravietojums: ”Tu [Jehova] vairosi tautu, Tu tai dosi lielu  prieku, tā priecāsies Tavā priekšā kā pļaujamā laikā, kā priecājas, laupījumu dalot.” (Jesajas 9:2.) Kaut arī tagad šīs tautas — svaidīto — vairošana būtībā ir beigusies, mūsu prieks tik un tā ir liels, jo mēs redzam, kā ar katru gadu pieaug citu pļāvēju skaits. (Psalms 4:8; Cakarijas 8:23; Jāņa 10:16.)

21. Par ko runāts nākamajā rakstā?

²¹ Mums ir pilnīgs pamats arī turpmāk ar prieku piedalīties pļaujā. Vēsts, kas cilvēkiem var dot cerību, sludināšanā gūtie panākumi un mūsu miermīlīgā nostāja — tie ir iemesli, kuru dēļ līdzdalība pļaujā mums sagādā prieku. Tomēr daudzos tas viss izraisa naidīgu reakciju. To pieredzēja apustulis Jānis. Viņš atradās ieslodzījumā Patmas salā ”Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ”. (Atklāsmes 1:9.) Kā mēs varam saglabāt prieku, kad sastopamies ar vajāšanām un pretestību? Kā palikt pozitīvi noskaņotiem, kaut gan daudzi no tiem, kam mēs sludinām, kļūst arvien vienaldzīgāki pret to, ko mēs viņiem sakām? Nākamajā rakstā ir atrodamas uz Bībeli pamatotas atbildes uz šiem jautājumiem.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kas ir simboliskā pļauja?

• Kādu vēsti mēs sludinām?

• Ar ko izskaidrojami panākumi jaunu mācekļu meklēšanā?

• Kā mēs varam saglabāt miermīlīgu nostāju, piedaloties pļaujā?

• Kāpēc līdzdalība pļaujā mums joprojām sagādā prieku?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 12., 13. lpp.]

Sludināšana pirmajā un divdesmitajā gadsimtā

[Attēli 13. lpp.]

Tāpat kā Pāvils, mūsdienu pļāvēji cenšas runāt ar cilvēkiem visur, kur vien tie ir sastopami

[Attēls 13. lpp.]

Sludinot labo vēsti, izturieties pret cilvēkiem laipni