Taisnos gaida svētības

”ES BIJU jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi,” mūža nogalē sacīja psalmu dziesminieks Dāvids. (Psalms 37:25.) Dievs Jehova mīl taisnīgos un sirsnīgi gādā par tiem. Savos Rakstos, Bībelē, viņš aicina savus patiesos kalpus dzīties pēc taisnības. (Cefanjas 2:3.)

Būt taisnam jeb taisnīgam nozīmē pakļauties Dieva normām, kuras nosaka, kas ir labs un kas slikts. Mudinot mūs dzīvot saskaņā ar Dieva gribu, Bībelē, Salamana Pamācību grāmatas 10. nodaļā, stāstīts par dāsnajām garīgajām svētībām, kuras saņem tie, kas to dara. Dažas no tām ir bagātīgs garīgais uzturs, vērtīgs un patīkams darbs un labas attiecības ar Dievu un cilvēkiem. Izskatīsim sīkāk Salamana Pamācību grāmatas 10. nodaļas pirmos 14 pantus.

Svarīgs pamudinājums

Pašā nodaļas sākumā ir skaidri pateikts, kas ir uzrakstījis šo Salamana Pamācību grāmatas daļu. Tur sacīts: ”Šie ir Salamana izteicieni.” Senās Izraēlas ķēniņš Salamans norāda uz svarīgu iemeslu, kas mudina dzīvot taisnīgu dzīvi, teikdams: ”Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti.” (Salamana Pamācības 10:1.)

Vecākiem ir ļoti smagi, ja kāds no viņu bērniem pamet patiesā un dzīvā Dieva pielūgsmi. Gudrais ķēniņš īpaši izceļ mātes bēdas — iespējams, lai uzsvērtu, ka mātes sāpes ir dziļākas. Tieši tā tas bija Dorisas * gadījumā. Viņa stāsta: ”Kad mūsu dēls 21 gada vecumā aizgāja no patiesības, mēs ar Frenku, manu vīru, jutāmies satriekti. Tomēr manas sirdssāpes bija asākas nekā Frenkam. Kaut gan ir pagājuši jau 12 gadi, šī rēta nav sadzijusi.”

Bērni var gan vairot sava tēva laimi, gan sagādāt sāpes savai mātei. Dzīvosim gudri un darīsim prieku saviem vecākiem, bet jo īpaši centīsimies iepriecināt savu debesu Tēvu Jehovu.

”Tas Kungs neliek taisnā dvēselei badu ciest”

”Netaisna manta neko nepalīdz,” saka ķēniņš, ”bet taisnīgums glābj no nāves.” (Salamana Pamācības 10:2.) Patiesajiem kristiešiem, kas dzīvo pēdējā beigu laikā, šie vārdi ir ļoti būtiski. (Daniēla 12:4.) Bezdievīgās pasaules iznīcināšana vairs nav tālu. Nekādi cilvēku izveidoti drošības līdzekļi — ne materiāli, ne finansiāli, ne militāri — nevienu nevarēs aizsargāt ”lielajās bēdās”, kas strauji tuvojas. (Atklāsmes 7:9, 10, 13, 14.) Vienīgi ”taisnīgie apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā”. (Salamana Pamācības 2:21.) Tāpēc allaž ”dzīsimies papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”. (Mateja 6:33.)

Lai pieredzētu Dieva svētības, Jehovas kalpiem nav jāgaida līdz tam laikam, kad tiks izveidota apsolītā jaunā pasaule. ”Tas Kungs neliek taisnā dvēselei badu ciest, bet Viņš noraida bezdievīgo iekāres.” (Salamana Pamācības 10:3.) Ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību Jehova ir sagādājis bagātīgu garīgo uzturu. (Mateja 24:45.) Taisnajiem neapšaubāmi ir pamats ”gavilēt sirdspriekā”. (Jesajas 65:14.) Zināšanas ielīksmo viņu dvēseli, un garīgu dārgumu meklēšana dara  viņus priecīgus. Tāds prieks bezdievīgajiem ir svešs.

”Čaklas rokas dara bagātu”

Taisnīgie iegūst arī citas svētības. ”Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.” (Salamana Pamācības 10:4, 5.)

Sevišķi būtiski šie ķēniņa vārdi ir strādniekiem pļaujas laikā. Kad rit pļauja, nav īstais laiks snauduļot. Tad ir čakli jāstrādā un jānopūlas garas stundas. Ražas novākšana ir darbs, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Domādams nevis par labības, bet par cilvēku pļauju, Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu [Dievu Jehovu], lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.” (Mateja 9:35—38.) 2000. gadā vairāk nekā 14 miljoni cilvēku apmeklēja Jēzus nāves atceres vakaru — šis skaitlis vairāk nekā divreiz pārsniedz Jehovas liecinieku skaitu. Kurš gan var noliegt, ka ”[druvas] ir baltas pļaujai”? (Jāņa 4:35.) Patiesie Dieva kalpi lūdz Kungu sūtīt vairāk strādnieku un saskaņā ar savām lūgšanām paši cītīgi strādā, gatavodami mācekļus. (Mateja 28:19, 20.) Jehova ir bagātīgi svētījis viņu pūles. 2000. kalpošanas gadā ir kristīti vairāk nekā 280 000 cilvēku, kas arī cenšas kļūt par Dieva vārdu skolotājiem. Gūsim prieku un gandarījumu šajā pļaujas laikā, pilnā mērā piedaloties mācekļu gatavošanā!

”Taisna cilvēka galvu vainago svētība”

”Taisna cilvēka galvu vainago svētība,” Salamans turpina, ”bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas [”bet ļauno mute apsedz varmācību”, NW].” (Salamana Pamācības 10:6.)

Ja cilvēkam ir skaidra un taisnīga sirds, viņa taisnīgums izpaužas daudzos un dažādos veidos. Viņa runa ir laipna un uzmundrinoša, viņa rīcība — laba un augstsirdīga. Citi labprāt grib būt ar viņu kopā. Šāds cilvēks saņem apkārtējo atzinību jeb svētību tajā ziņā, ka tie labvēlīgi izsakās par viņu.

Turpretī bezdievīgais ir naidīgs un ļaunprātīgs, un viņam bieži ir slikti nolūki pret citiem. No viņa mutes varbūt nāk saldi vārdi, kuri ”apsedz varmācību”, kas slēpjas viņa sirdī, bet galu galā viņš atklāj sevi un sāk uzbrukt citiem ar vārdiem vai darbiem. (Mateja 12:34, 35.) Cits iespējams šī panta tulkojums skan: ”Bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas.” Tas norāda uz faktu, ka ļauni cilvēki lielākoties saņem no citiem tikpat naidīgu attieksmi, ar kādu viņi paši pret tiem izturas, un tāpēc viņi ir spiesti apklust. Kādas gan svētības tādi cilvēki var gaidīt no citiem?

”Atcere par taisnajiem paliek svētīgā piemiņā,” raksta Izraēlas ķēniņš, ”bet galīgi  iznīks bezdievīgo vārds.” (Salamana Pamācības 10:7.) Taisnīgu cilvēku citi atceras ar siltām jūtām, un, galvenais, viņu labā piemiņā patur Dievs Jehova. Ar savu uzticību līdz nāvei Jēzus ir iemantojis ”daudz pārāku.. vārdu” par to, kas ir eņģeļiem. (Ebrejiem 1:3, 4.) Mūsdienās patiesie kristieši atceras uzticīgos vīriešus un sievietes, kas dzīvoja pirmskristiešu laikā, un uzskata viņus par atdarināšanas cienīgu paraugu. (Ebrejiem 12:1, 2.) Gluži pretēji ir ar bezdievīgajiem, kuru vārds kļūst par kaut ko atbaidošu un riebīgu. ”Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu.” (Salamana Pamācības 22:1.) Centīsimies iegūt labu slavu Jehovas un apkārtējo cilvēku acīs.

”Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši”

Pretstatot gudru cilvēku nejēgam, Salamans saka: ”Kas sirdī ir apzinīgi gudrs, ievēro baušļus, bet kam ir nejēgas mute, dabū pērienu.” (Salamana Pamācības 10:8.) Gudrs cilvēks labi zina, ka ”savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu”. (Jeremijas 10:23.) Viņš saprot, ka ir jāgriežas pēc vadības pie Jehovas, un labprāt klausa Dieva likumiem. Turpretī tas, kuram ir nejēgas mute, neaptver šo svarīgo faktu. Ar savu nejēdzīgo pļāpāšanu viņš pats sev atnes nelaimi.

Turklāt taisnīgais iegūst tādu drošību, kādas bezdievīgajam nav. ”Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet kas staigā netaisnus un neīstus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā. Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības [”kas ar acīm met, tas pieved bēdas”, LB-26], un kam nejēgas mute, ies bojā.” (Salamana Pamācības 10:9, 10.)

Krietns cilvēks ir godīgs visā, ko viņš dara. Viņš izpelnās cieņu un paļāvību. Godīgs cilvēks ir vērtīgs darbinieks, un viņam nereti tiek uzticēti atbildīgi pienākumi. Godīga cilvēka reputācija var palīdzēt viņam saglabāt vai atrast darbu pat tad, ja bezdarba līmenis ir augsts. Viņa godīgums veicina arī patīkamu un mierīgu gaisotni mājās. (Psalms 34:14, 15.) Viņš jūtas drošs par savām attiecībām ar ģimenes locekļiem. Krietnums nenoliedzami palīdz dzīvot droši.

Pavisam citādi ir ar cilvēku, kas rīkojas negodīgi, lai iegūtu sev kādu labumu. Krāpnieks varbūt mēģina noslēpt savu negodīgumu ar viltīgiem vārdiem vai žestiem. (Salamana Pamācības 6:12—14, LB-65r.) Mirkšķinādams acis ar ļaunu vai blēdīgu nolūku, viņš var sagādāt daudz bēdu savu viltību upuriem. Tomēr agrāk vai vēlāk viņa blēdība nāk gaismā. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dažu cilvēku grēki ir visiem zināmi un iet viņiem pa priekšu tiesā, bet citiem grēki arī vēl seko; tāpat arī labie darbi ir visiem zināmi, un, kur tas tā vēl nav, tur tie nevar palikt apslēpti.” (1. Timotejam 5:24, 25.) Vienalga, vai tas skar attiecības ar vecākiem, draugiem, dzīvesbiedru vai paziņām, negodīgums galu galā tiek atklāts. Kurš gan uzticēsies cilvēkam, kas izpelnījies sliktu slavu ar negodīgu rīcību?

 ”Taisnā mute ir dzīvības avots”

”Taisnā mute ir dzīvības avots,” saka Salamans, ”bet bezdievīgo muti aizbāzīs bēdas.” (Salamana Pamācības 10:11.) No cilvēka mutes var nākt gan vārdi, kas dziedē, gan vārdi, kas sāpina. Vārdi var atspirdzināt un stiprināt, bet tie var arī nomākt un satriekt.

Norādot uz motīviem, kādēļ vārdi tiek izteikti, Izraēlas ķēniņš atzīmē: ”Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus.” (Salamana Pamācības 10:12.) Naids rada nesaskaņas cilvēku sabiedrībā un uzkurina konfliktus. Tiem, kas mīl Jehovu, jāizskauž naids no savas dzīves. Kā to var izdarīt? Aizstājot naidu ar mīlestību. ”Mīlestība apklāj grēku daudzumu.” (1. Pētera 4:8.) Mīlestība ”apklāj” (LB-65) jeb ”panes” (JD) visu. (1. Korintiešiem 13:7.) Dievam patīkama mīlestība negaida pilnību no nepilnīgiem cilvēkiem. Tā nesteidz stāstīt par citu kļūdām pa labi un pa kreisi, gluži otrādi, tā palīdz mums nepievērst tām uzmanību, ja vien nav izdarīts nopietns grēks. Mīlestība pat panes pāridarījumus tīruma kalpošanā, darbavietā un skolā.

Gudrais ķēniņš turpina: ”Prātīga cilvēka lūpās atrodama gudrība, bet ģeķa mugurai piemērota stiba.” (Salamana Pamācības 10:13, LB-65r.) Prātīga cilvēka gudrība vada viņa soļus. Viņa uzmundrinošie vārdi palīdz arī citiem iet taisnu ceļu. Ne viņš, ne tie, kas viņu klausās, nav jāved pa pareizo ceļu ar varu, liekot lietā ”stibu” jeb pārmācību.

”Uzkrāj zināšanas”

Kā panākt, lai mūsu vārdi būtu plata un strauja gudrības upe, nevis tukšu pļāpu straume? (Salamana Pamācības 18:4.) Salamans atbild: ”Prātīgie glabā savu padomu [”gudrie ir tie, kas uzkrāj zināšanas”, NW], bet ar ģeķa muti tuvojas briesmas.” (Salamana Pamācības 10:14, LB-65r.)

Pirmām kārtām mums jāpilda savs prāts ar zināšanām par Dievu. Ir tikai viens avots, no kura mēs varam smelties šīs zināšanas. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2. Timotejam 3:16, 17.) Mums jāuzkrāj zināšanas un jāpētī Dieva Raksti tik cītīgi, it kā mēs meklētu apslēptus dārgumus. Šāda pētīšana ir ārkārtīgi aizraujoša, un tā nes brīnišķīgus augļus.

Lai gudrība izskanētu mūsu vārdos, Rakstu zināšanām jāsasniedz arī mūsu sirds. Jēzus saviem klausītājiem sacīja: ”Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.” (Lūkas 6:45.) Tāpēc mums pastāvīgi jāpārdomā tas, ko mēs mācāmies. Tiesa, studēšana un pārdomas prasa piepūli, taču tā mēs tiekam garīgi bagātināti. Nav nekādas vajadzības bārstīt tukšus vārdus, kas atnes tikai postu.

Gudrs cilvēks dara to, kas ir pareizs Dieva acīs, un ietekmē citus uz labu. Viņš saņem papilnam garīgā uztura, un viņam ir daudz darāmā Kunga darbā, kas sagādā lielu gandarījumu. (1. Korintiešiem 15:58.) Būdams krietns, viņš dzīvo drošībā un saņem Dieva labvēlību. Nešaubīgi var teikt, ka taisns cilvēks piedzīvo daudz svētību, tāpēc centīsimies būt taisnīgi un saskaņosim savu dzīvi ar Dieva normām.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 25. lpp.]

Godīgums veicina laimi ģimenē

[Attēls 26. lpp.]

”Gudrie.. uzkrāj zināšanas”