Turpiniet strādāt pļaujā!
Turpiniet strādāt pļaujā!
”Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus.” (PSALMS 126:5)
1. Kāpēc mūsdienās ir ”jālūdz pļaujas Kungs, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā”?
KAD Jēzus Kristus trešo reizi bija sludinājis Galilejā, viņš sacīja saviem mācekļiem: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.” (Mateja 9:37.) Tāda pati situācija bija Jūdejā. (Lūkas 10:2.) Tā tas bija gandrīz pirms 2000 gadiem, bet kā ir mūsdienās? Pagājušajā kalpošanas gadā vairāk nekā seši miljoni Jehovas liecinieku piedalījās simboliskajā pļaujā, sludinot sešiem miljardiem pasaules iedzīvotāju, no kuriem daudzi ir ”novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”. Tāpēc Jēzus izteiktais aicinājums ”lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā” tagad ir tikpat aktuāls kā pirms daudziem gadsimtiem. (Mateja 9:36, 38.)
2. Kāpēc cilvēki pievērš mums uzmanību?
2 Pļaujas Kungs Dievs Jehova ir atsaucies uz lūgumu izsūtīt vairāk strādnieku. Iespēja piedalīties pļaujā, ko vada Dievs, sagādā patiesu prieku. Lai gan salīdzinājumā ar pasaules tautām mūsu skaits nav liels, mēs dedzīgi sludinām Valstību un gatavojam mācekļus, tāpēc pasaule pievērš mums uzmanību. Daudzās zemēs mēs bieži tiekam minēti masu informācijas līdzekļos. Dažreiz televīzijas filmās, kad atskan zvans pie durvīm, var dzirdēt piezīmi, ka droši vien ir atnākuši Jehovas liecinieki. Jā, 21. gadsimtā cilvēki labi zina, ka mēs darbojamies simboliskā pļaujā.
3. a) Kā mēs zinām, ka Valstības sludināšana pirmajā gadsimtā nepalika nepamanīta? b) Kāpēc var teikt, ka mūsu kalpošanu atbalsta eņģeļi?
3 Pasaule pamanīja arī to, kā Valstība tika sludināta pirmajā gadsimtā, un vajāja labās vēsts sludinātājus. Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Man šķiet, ka Dievs nolicis mūs, apustuļus, par pēdējiem, it kā nāvei nolemtus. Jo mēs [apustuļi] esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem.” (1. Korintiešiem 4:9.) Tā kā mēs neatlaidīgi turpinām sludināt Valstību, kaut arī tiekam vajāti, pasaule mūs ievēro, un mūsu darbība ir svarīga arī eņģeļiem. Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas 6. pantā teikts: ”Es [apustulis Jānis] redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evanģelijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām.” Tā tiešām ir — kalpošanā jeb pļaujā mūs atbalsta eņģeļi. (Ebrejiem 1:13, 14.)
”Ienīsti”
4., 5. a) Kādu brīdinājumu Jēzus izteica saviem mācekļiem? b) Kāpēc Dieva kalpi mūsdienās tiek ienīsti?
4 Izsūtīdams savus apustuļus pļaujā, Jēzus tiem deva norādījumu būt ”gudriem kā čūskām un bez viltus kā baložiem”. Tad Jēzus turpināja: ”Sargaities no cilvēkiem, jo tie jūs nodos savās tiesās un jūs šautīs savās sinagogās, un jūs vedīs manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā, viņiem un pagāniem par liecību. [..] Un jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mateja 10:16—22.)
5 Mēs tiekam ienīsti tāpēc, ka pār visu pasauli valda Sātans Velns — galvenais Dieva un viņa tautas pretinieks. (1. Jāņa 5:19.) Mūsu ienaidnieki redz, cik labi mums klājas garīgā ziņā, bet neatzīst, ka tas ir Jehovas nopelns. Pretinieki ievēro, ka mēs smaidām un esam priecīgi, piedaloties pļaujā, un viņus pārsteidz mūsu vienotība. Dažkārt viņi to negribīgi atzīst, piemēram, kad ir ieradušies kādā citā zemē un redz, ka tur Jehovas liecinieki veic tieši to pašu darbu, ko viņu dzimtenē. Protams, mēs zinām, ka noteiktā laikā Jehova, kas mūs atbalsta un kas arī nodrošina mūsu vienotību, darīs sevi zināmu pat mūsu ienaidniekiem. (Ecēhiēla 38:10—12, 23.)
6. Par ko mēs varam būt pārliecināti, strādājot pļaujā, un kādu jautājumu varētu uzdot?
6 Pļaujas Kungs ir piešķīris savam Dēlam Jēzum Kristum ”visu varu debesīs un virs zemes”. (Mateja 28:18.) Jehova ir pilnvarojis Jēzu vadīt pļauju, un Jēzus to dara, izmantojot debesu eņģeļus un svaidīto ”uzticīgo un gudro kalpu” uz zemes. (Mateja 24:45—47; Atklāsmes 14:6, 7.) Bet kā mēs varam turpināt pļauju, saglabājot prieku, lai gan sastopamies ar pretestību?
7. Kādu nostāju mums jācenšas saglabāt, ja pieredzam pretestību vai vajāšanas?
7 Ja mēs pieredzam pretestību vai pat vajāšanas, lūgsim, lai Dievs mums palīdz saglabāt tādu nostāju, kāda bija Pāvilam. Viņš rakstīja: ”Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam; mūs zaimo, un mēs iepriecinām.” (1. Korintiešiem 4:12, 13.) Ja cenšamies rīkoties šādi un esam taktiski kalpošanā, dažreiz pretinieku attieksme pret mums mainās.
8. Kādu uzmundrinājumu var gūt no Jēzus vārdiem, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 10. nodaļas 28. pantā?
8 Pat nāves briesmas nemazina mūsu dedzību pļaujā. Mēs bezbailīgi sludinām vēsti par Valstību tik atklāti, cik vien iespējams, un smeļamies uzmundrinājumu Jēzus vārdos: ”Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.” (Mateja 10:28.) Mēs zinām, ka mūsu debesu Tēvs ir dzīvības devējs. Viņš atalgo visus, kas paliek viņam uzticīgi un neatlaidīgi turpina strādāt pļaujā.
Vēsts, kas var glābt dzīvību
9. Kā daļa cilvēku reaģēja uz Ecēhiēla vārdiem, un kādā ziņā kaut kas līdzīgs notiek mūsdienās?
9 Kad pravietis Ecēhiēls drosmīgi paziņoja Jehovas vēstis ”nepakļāvīgajai atkritēju tautai” — Izraēlas un Jūdejas iedzīvotājiem —, bija tādi cilvēki, kas labprāt viņā klausījās. (Ecēhiēla 2:3.) ”Redzi, tu esi tiem kā jauka dziesma, kā tāds, kam skaista balss, kas jauki māk spēlēt kokli,” teica Jehova. (Ecēhiēla 33:32.) Kaut arī šiem cilvēkiem patika Ecēhiēla vārdi, viņi nerīkojās saskaņā ar tiem. Un kas notiek mūsdienās? Kad svaidīto atlikums un viņu līdzgaitnieki drosmīgi sludina Jehovas vēstis, daļa cilvēku labprāt klausās, ko labu paveiks Valstība, bet viņu dzīvē neizpaužas pateicība par to — viņi nekļūst par mācekļiem un nesāk piedalīties pļaujā.
10., 11. Kas tika darīts 20. gadsimta pirmajā pusē, lai izplatītu svarīgo vēsti, un kādi panākumi tika gūti?
10 Bet ir arī daudzi cilvēki, kas ir labvēlīgi atsaukušies uz sludināšanu un paši sākuši darīt citiem zināmas Dieva vēstis. Piemēram, kristiešu kongresos, kas notika no 1922. līdz 1928. gadam, skaidri tika paziņots, kāds spriedums gaida Sātana ļauno sistēmu. Apsūdzības, kas izskanēja šajos kongresos, tika pārraidītas arī pa radio, un pēc tam Dieva tauta izplatīja miljoniem šo paziņojumu iespiestā veidā.
11 Trīsdesmito gadu beigās tika ieviests vēl viens sludināšanas veids — informācijas gājieni. Sākumā Jehovas liecinieki nēsāja plakātus ar paziņojumiem par gaidāmajām publiskajām runām. Vēlāk uz plakātiem bija tādi uzraksti kā ”Reliģija ir slazds un krāpšana” un ”Kalpojiet Dievam un Ķēniņam Kristum”. Šādi gājieni pa pilsētu ielām piesaistīja garāmgājēju uzmanību. ”Tie padarīja Jehovas lieciniekus labi pazīstamus un deva viņiem drosmi,” atceras kāds brālis, kas regulāri piedalījās šajos gājienos ļaužu pilnajās Anglijas galvaspilsētas Londonas ielās.
12. Par ko vēl, izņemot Dieva tiesas spriedumus, mēs stāstām cilvēkiem, un kādas divas grupas patlaban kopīgi sludina labo vēsti?
12 Kad paziņojam cilvēkiem vēstis par Dieva tiesas spriedumiem, mēs stāstām arī par visu labo, ko viņiem var dot Valstība. Bezbailīgi sludinot visā pasaulē, mēs uzmeklējam tos, kas ir ”vērti”. (Mateja 10:11.) Pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados uz aicinājumu atsaucās lielākā daļa no pēdējiem svaidīto grupas locekļiem. Kongresā, kas notika 1935. gadā, kļuva zināms kaut kas jauns: brīnišķīga nākotne paradīzē uz zemes gaida ”lielu pulku” ”citu avju”. (Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:16.) Šie cilvēki ir uzklausījuši vēstis par Dieva tiesas spriedumiem un pievienojušies svaidītajiem, ar kuriem kopā tagad sludina labo vēsti, kas var glābt dzīvību.
13., 14. a) Kāpēc ir mierinoši domāt par vārdiem no 126. psalma 5. un 6. panta? b) Kas notiks, ja turpināsim sēt un laistīt?
13 Cilvēkiem, kas darbojas Dieva pļaujā, īpaši tiem, kas tiek vajāti, ir ļoti mierinoši domāt par vārdiem no 126. psalma 5. un 6. panta: ”Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām — ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.” Psalmu sacerētāja vārdi par sēšanu un pļaušanu labi parāda, kā Jehova rūpējās par cilvēkiem, kas atgriezās no trimdas senajā Babilonā, un tiem palīdzēja. Kad šie cilvēki tika atbrīvoti, viņi bija ļoti laimīgi, bet ir pilnīgi iespējams, ka viņi raudāja, sējot sēklu izpostītajā zemē, kas nebija apstrādāta 70 izsūtījuma gadus. Tomēr tie, kas turpināja sēt un būvēt, pēc kāda laika plūca sava darba augļus un izjuta gandarījumu.
14 Arī mēs varbūt raudam, kad pieredzam kādu pārbaudījumu vai kad taisnības dēļ jācieš mums pašiem vai mūsu ticības biedriem. (1. Pētera 3:14.) Pļaujas darbs sākumā var likties grūts, ja kalpošanā ieguldītās pūles, kā mums šķiet, nenes augļus. Bet, ja turpināsim sēt un laistīt, tad Dievs noteikti liks kaut kam izaugt un bieži vien sekmes būs necerēti labas. (1. Korintiešiem 3:6.) To apliecina panākumi, kādi ir gūti, izplatot Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas.
15. Miniet piemēru, kas parāda, cik noderīgas pļaujā ir kristīgas publikācijas!
15 Lūk, piemēram, kas notika ar kādu vīrieti, vārdā Džims. Kad nomira viņa māte, viņš starp mātes lietām atrada grāmatu Life—How Did It Get Here? By Evolution or by Creation? (Dzīvība — kā tā ir radusies? Evolūcijas vai radīšanas ceļā?) *. Džims ar interesi izlasīja šo grāmatu. Vēlāk, kad viņu uz ielas uzrunāja kāda Jehovas lieciniece, viņš piekrita tikties vēlreiz, un drīz tika uzsāktas Bībeles nodarbības. Džima garīgā izaugsme bija strauja, pēc kāda laika viņš veltīja savu dzīvi Jehovam un kristījās. Par to, ko Džims bija uzzinājis, viņš stāstīja arī citiem savas ģimenes locekļiem, un beigu beigās par Jehovas lieciniekiem kļuva arī Džima māsa un brālis, bet viņam pašam bija iespēja kalpot pilnu slodzi Bētelē Londonā.
Vajāti, bet priecīgi
16. a) Kāpēc pļaujas norise ir tik sekmīga? b) Kādu brīdinājumu par to, kāda būs labās vēsts ietekme, izteica Jēzus, un ar kādu attieksmi mēs runājam ar cilvēkiem?
16 Kāpēc pļauja norit tik veiksmīgi? Panākumu iemesls ir tas, ka svaidītie kristieši un viņu biedri paklausa Jēzus norādījumam: ”Ko es jums saku tumsā, to runājiet gaismā; un, kas jums ausī sacīts, to sludinait uz jumtiem.” (Mateja 10:27.) Taču mēs varam gaidīt arī grūtības, jo Jēzus brīdināja: ”Brālis brāli nodos nāvē, un tēvs dēlu; un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.” Jēzus arī teica: ”Nedomājiet, ka es esmu nācis mieru atnest virs zemes; es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” (Mateja 10:21, 34.) Jēzus nolūks nebija šķelt ģimenes, taču reizēm labās vēsts dēļ tas notika. Kaut ko līdzīgu pieredz arī Dieva kalpi mūsdienās. Kad mēs apmeklējam cilvēkus, mūsu mērķis nav radīt nesaskaņas viņu ģimenē. Mēs vēlamies, lai visi pieņemtu labo vēsti, tāpēc mēs ar visiem ģimenes locekļiem runājam laipni un iejūtīgi, lai uz vēsti atsauktos tie cilvēki, kas ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”. (Apustuļu darbi 13:48, NW.)
17. Kas padara tos, kuri aizstāv Dieva augstāko varu, atšķirīgus no citiem, un kāds piemērs to apstiprina?
17 Vēsts par Valstību padara tos, kas aizstāv Dieva augstāko varu, atšķirīgus no citiem. Piemēram, mūsu ticības biedri nerīkojās tāpat kā citi, kad Vācijā pastāvēja nacionālsociālistiskā iekārta, jo viņi ”deva ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder”. (Lūkas 20:25.) Atšķirībā no reliģiskajiem vadītājiem un nominālajiem kristiešiem, kas piederēja pie kristīgās pasaules baznīcām, Jehovas kalpi palika nelokāmi un neatkāpās no Bībeles principiem. (Jesajas 2:4; Mateja 4:10; Jāņa 17:16.) Profesore Kristīne Kinga, grāmatas Nacistu valsts un jaunās reliģijas autore, atzīmē: ”Vienīgi attiecībā pret Jehovas lieciniekiem [nacistu] valdība nesasniedza savu mērķi. Kaut gan tūkstošiem liecinieku tika nogalināti, viņu darbība neapsīka, un 1945. gada maijā Jehovas liecinieku kustība joprojām pastāvēja, bet nacionālsociālisms — vairs ne.”
18. Kāda ir Jehovas tautas nostāja vajāšanās?
18 Jehovas tautas nostāja vajāšanu laikā ir ievērības cienīga. Varas pārstāvjus dažkārt iespaido mūsu ticība, bet to, ka mēs ne uz vienu neturam ļaunu prātu un nenocietināmies, viņi apbrīno. Piemēram, Jehovas liecinieki, kas ir pārdzīvojuši holokaustu, bieži pauž prieku un gandarījumu, atceroties pieredzēto. Viņi apzinās, ka Jehova viņiem piešķīra ”spēka pārpilnību”. (2. Korintiešiem 4:7.) Svaidītie kristieši ir saņēmuši apliecinājumu, ka viņu ”vārdi ir ierakstīti debesīs”. (Lūkas 10:20.) Viņu izturība rada cerību, kas nepamet kaunā, un uzticīgajiem pļāvējiem, kas cer dzīvot uz zemes, ir tāda pati pārliecība. (Romiešiem 5:4, 5.)
Neatlaidība pļaujā
19. Kādas labas metodes var izmantot kristīgajā kalpošanā?
19 Mēs nezinām, cik ilgi Jehova mums vēl ļaus piedalīties simboliskajā pļaujā. Bet pagaidām mums jāpatur prātā, ka pļāvējiem ir noteiktas darba metodes. Mēs varam nešaubīties, ka laika gaitā pārbaudītie sludināšanas paņēmieni nesīs labus augļus. Pāvils kristiešiem rakstīja: ”Jūs pamācu: Sekojiet manai priekšzīmei!” (1. Korintiešiem 4:16.) Tiekoties ar Efesas draudzes vecākajiem Milētā, viņš tiem atgādināja, ka ir mācījis ”ļaužu priekšā un pa mājām”. (Apustuļu darbi 20:20, 21.) Timotejs, kas sadarbojās ar Pāvilu, bija redzējis, kādas metodes apustulis izmanto, tāpēc viņš varēja mācīt tās korintiešiem. (1. Korintiešiem 4:17.) Dievs svētīja Pāvila sludināšanas metodes, un viņš svētīs arī mūs, ja neatlaidīgi sludināsim labo vēsti pa mājām, atkārtotos apmeklējumos, mājas Bībeles nodarbībās un visur, kur var sastapt cilvēkus. (Apustuļu darbi 17:17.)
20. Kā Jēzus norādīja uz to, ka ir gaidāma bagātīga garīga pļauja, un kā šie vārdi ir piepildījušies pēdējos gados?
20 Pēc tam, kad Jēzus mūsu ēras 30. gadā bija sludinājis samarietei netālu no Ziharas, viņš runāja par garīgo pļauju. Jēzus sacīja saviem mācekļiem: ”Paceliet savas acis un skatait druvas, jo viņas ir baltas pļaujai. Jau pļāvējs dabū algu un vāc augļus mūžīgai dzīvei, lai kopā priecātos sējējs un pļāvējs.” (Jāņa 4:34—36.) Iespējams, Jēzus jau bija varējis vērot, ko ir devusi viņa saruna ar samarieti, jo daudzi cilvēki samarietes stāstījuma iespaidā bija sākuši viņam ticēt. (Jāņa 4:39.) Pēdējos gados vairākās zemēs ir atcelti ierobežojumi Jehovas liecinieku darbam vai arī viņi ir juridiski reģistrēti, un līdz ar to ir pavērušās jaunas druvas pļaujai. Šobrīd rit grandioza garīgā pļauja. Visi, kas dažādās pasaules malās ar prieku piedalās garīgajā pļaujā, gūst bagātīgas svētības.
21. Kāpēc mums ar prieku jāturpina strādāt pļaujā?
21 Kad vārpas ir nobriedušas un gatavas pļaujai, pļāvējiem bez vilcināšanās jāķeras pie darba. Mums jābūt čakliem strādniekiem un jādarbojas ar neatliekamības apziņu, jo mēs dzīvojam ”pēdējā beigu laikā”. (Daniēla 12:4.) Tiesa, mēs sastopamies ar pārbaudījumiem, taču pļaujamā — cilvēku, kas kļūst par Jehovas kalpiem, — ir vairāk nekā jebkad agrāk, un tas padara šo laiku ļoti priecīgu. (Jesajas 9:2.) Tāpēc turpināsim ar prieku strādāt pļaujā!
[Zemsvītras piezīme]
^ 15. rk. To ir izdevuši un izplata Jehovas liecinieki.
Kā jūs atbildētu?
• Kā pļaujas Kungs ir atsaucies uz lūgumu izsūtīt vairāk strādnieku?
• Kādu nostāju mēs saglabājam, kaut arī tiekam ienīsti?
• Kāpēc mēs esam priecīgi pat vajāšanās?
• Kāpēc mums ar neatliekamības apziņu jāturpina strādāt pļaujā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 16., 17. lpp.]
Garīgās pļaujas dalībniekus atbalsta eņģeļi
[Attēls 18. lpp.]
Informācijas gājieni piesaistīja daudzu cilvēku uzmanību vēstij par Valstību
[Attēls 18. lpp.]
Mēs sējam un laistām, bet Dievs sekmē augšanu