Vai cilvēkam ir nemirstīgs gars?

”VISI šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,” rakstīja apustulis Pāvils. (2. Timotejam 3:16, LB-65r.) Bībele ir grāmata, kurā stāstīta patiesība, ko ir atklājis patiesais Dievs Jehova. (Psalms 83:19.)

Tā kā Jehova ir itin visa pastāvošā, arī cilvēku, Radītājs, viņš ļoti labi zina, kas ar mums notiek, kad mēs nomirstam. (Ebrejiem 3:4; Atklāsmes 4:11.) Savos iedvesmotajos Rakstos, Bībelē, viņš ir devis patiesas un skaidras atbildes uz jautājumiem par to, kas notiek pēc nāves.

Kas ir gars?

Bībelē vārdi, kas parasti tiek tulkoti ”gars”, pamatā nozīmē ’elpa, dvaša’. Tomēr tie apzīmē kaut ko vairāk nekā tikai elpošanu. Piemēram, Jēkabs Bībelē rakstīja: ”Miesa bez gara ir nedzīva.” (Jēkaba 2:26.) Tātad gars ir tas, kas uztur ķermenī dzīvību.

Elpa jeb gaiss, kas ieplūst plaušās un izplūst no tām, nevar būt šis dzīvības devējs gars, jo pēc tam, kad elpošana apstājusies, ķermeņa šūnās īsu brīdi — ”vairākas minūtes”, kā teikts enciklopēdijā The World Book Encyclopedia, — vēl saglabājas dzīvība. Tieši tāpēc ir iespējams atdzīvināt cilvēku, veicot reanimācijas pasākumus. Bet, ja dzīvības dzirksts ķermeņa šūnās ir izdzisusi, visi pūliņi atjaunot dzīvību ir veltīgi. Nekāda elpa jeb gaiss nespēs atdzīvināt pat ne vienu vienīgu šūnu. Tātad gars ir neredzamais dzīvības spēks — dzīvības dzirksts, bez kuras ķermeņa šūnas un pats cilvēks nevar būt dzīvi. Šo dzīvības spēku uztur elpošana. (Ījaba 34:14, 15.)

Vai šis gars darbojas vienīgi cilvēkos? Bībele palīdz mums izdarīt pareizu secinājumu par šo jautājumu. Gudrais valdnieks Salamans atzina, ka cilvēkiem un dzīvniekiem ir ”viena dvaša” jeb viens gars, un vaicāja: ”Kas zina ko no cilvēka dzīvības dvašas [”gara”, NW], vai tā ceļas augšup gaisā un vai dzīvnieka dzīvības dvaša [”gars”, NW]  nolaižas lejup — zemē?” (Salamans Mācītājs 3:19—21.) Kā redzams, par dzīvniekiem, tāpat kā par cilvēkiem, ir teikts, ka tiem ir gars. Kā tas var būt?

Garu jeb dzīvības spēku var salīdzināt ar elektrisko strāvu, kas darbina kādu ierīci. Atkarībā no ierīces tipa, neredzamā elektrība var veikt dažādus uzdevumus. Elektriskā plīts, piemēram, var ražot siltumu, dators — apstrādāt datus, televizors — radīt attēlu un skaņu. Taču elektriskā strāva nekad neiegūst tādas īpašības, kādas piemīt ierīcei, ko tā darbina. Tā ir un paliek tikai enerģija. Tāpat arī dzīvības spēkam nav to īpašību, kas piemīt būtnei, kuras dzīvību tas uztur. Tam nav ne personības, ne domāšanas spēju. Gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem ir ”viena dvaša” jeb viens gars. (Salamans Mācītājs 3:19.) Tāpēc, kad cilvēks nomirst, viņa gars neturpina dzīvot kādā citā pasaulē kā garīga būtne.

Bet kādā stāvoklī atrodas mirušie? Un kas notiek ar garu, kad cilvēks nomirst?

”Pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties”

Kad pirmais cilvēks Ādams tīšuprāt pārkāpa Dieva pavēli, Dievs viņam teica: ”Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr tu atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.” (1. Mozus 3:19.) Kur Ādams bija, pirms Jehova viņu bija radījis no zemes pīšļiem? It nekur! Pirms tam viņa gluži vienkārši nebija. Tātad, kad Dievs Jehova teica, ka Ādams ”atgriezīsies pie zemes”, viņš ar to gribēja sacīt, ka Ādams nomirs un atkal kļūs par zemes elementiem. Ādamu negaidīja pārcelšanās uz garīgo sfēru. Nomirstot viņš atgriezās neesamībā. Viņam piespriestais sods bija nāve — dzīvības pretstats —, nevis pāriešana citā pasaulē. (Romiešiem 6:23.)

Bet ko var teikt par citiem cilvēkiem, kas ir miruši? Mirušo stāvoklis nepārprotami ir raksturots Salamana Mācītāja 9:5, 10, kur sacīts: ”Nomirušie.. vispār nezina vairāk nekā.. ..pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” Tātad nāve ir neesamības stāvoklis. Psalmu sacerētājs par cilvēka nāvi rakstīja: ”Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā.” (Psalms 146:4.)

Kā redzams, kad cilvēki ir miruši, viņu vispār vairs nav. Viņi neko nezina, viņi nevar mūs ne redzēt, ne dzirdēt, nedz arī runāt ar mums. Mirušie mums nespēj ne palīdzēt, ne kaitēt. Mums nekādā gadījumā nav no viņiem jābaidās. Bet ko nozīmē tas, ka nāves brīdī gars ”iziet” no cilvēka?

”Garam [būs] atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva”

Bībelē teikts, ka, cilvēkam nomirstot, ”garam [būs] atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva,  kas to ir devis”. (Salamans Mācītājs 12:7.) Vai tas nozīmē, ka kaut kāds garīgs veidojums vārda tiešā nozīmē ceļo cauri izplatījumam pie Dieva? Nekādā ziņā! Vārds ”atgriezties” Bībelē bieži vien lietots tādā nozīmē, kas nepavisam nav saistīta ar pārvietošanos no vienas vietas uz otru. Piemēram, neuzticīgajiem izraēliešiem tika teikts: ””Atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums!” — saka tas Kungs Cebaots.” (Maleahija 3:7.) Izraēliešu ”atgriešanās” pie Jehovas nozīmēja, ka viņiem jāatmet sava nepareizā rīcība un atkal jāpakļaujas Dieva taisnīgajiem likumiem. Savukārt Jehova ”atgrieztos” pie izraēliešiem tādā nozīmē, ka viņš atkal būtu labvēlīgs pret savu tautu. Abos gadījumos vārds ”atgriezties” apzīmēja attieksmes maiņu, nevis pārvietošanos telpā.

Līdzīgi arī nāves brīdī, kad gars ”atgriežas” pie Dieva, nenotiek nekāda reāla pārvietošanās no zemes uz debesu sfēru. Kad dzīvības spēks cilvēku ir atstājis, vienīgi Dievs spēj viņam to atdot. Tātad gars ”atgriežas atpakaļ pie Dieva” tajā ziņā, ka cilvēkam, kas ir miris, izredzes kaut kad nākotnē atkal kļūt dzīvam ir atkarīgas vienīgi no Dieva.

Padomāsim, piemēram, par to, kas Rakstos stāstīts par Jēzus Kristus nāvi. Lūkas evaņģēlijā teikts: ”Jēzus sauca skaņā balsī: ”Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.” Un to sacījis, viņš nomira.” (Lūkas 23:46.) Kad Jēzus gars viņu atstāja, viņš nedevās taisnā ceļā uz debesīm. Jēzus tika celts augšā no mirušajiem tikai trešajā dienā pēc nāves, un pēc tam pagāja vēl 40 dienas, līdz viņš tika pacelts debesīs. (Apustuļu darbi 1:3, 9.) Taču nāves brīdī Jēzus ar paļāvību nodeva savu garu Tēva rokās, jo viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka Jehova spēj atdot viņam dzīvību.

Dievs tiešām spēj atdzīvināt mirušos. (Psalms 104:30.) Kādas brīnišķīgas nākotnes izredzes tāpēc paveras!

Cerība, kas noteikti piepildīsies

Bībelē ir rakstīts: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos [”piemiņas kapenēs”, NW], dzirdēs [Jēzus] balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Jēzus Kristus ir apsolījis, ka visi, kas ir Jehovas atmiņā, tiks celti augšā jeb atdzīvināti. Starp tiem katrā ziņā būs cilvēki, kas ir dzīvojuši taisnīgu dzīvi un kalpojuši Jehovam. Bet miljoniem cilvēku ir nomiruši, pirms viņiem ir bijusi iespēja parādīt, vai viņi vēlas pakļauties Dieva taisnīgajām normām. Viņiem vai nu nav bijušas zināmas Jehovas prasības, vai arī ir pietrūcis laika, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas. Arī šādi cilvēki ir Dieva atmiņā un tiks celti augšā, jo Bībelē ir teikts: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.)

Mūsdienās zeme ir pilna naida un konfliktu, vardarbības un asinsizliešanas, piesārņojuma un slimību. Ja mirušajiem būtu jāatgriežas dzīvē uz tādas zemes, nekāda ilgstoša laime noteikti nebūtu iespējama. Bet Radītājs ir apsolījis, ka viņš drīz iznīcinās pašreizējo pasaules sabiedrību, kas atrodas Sātana Velna varā. (Salamana Pamācības 2:21, 22; Daniēla 2:44; 1. Jāņa 5:19.) Tad tiks izveidota jauna, taisnīga cilvēku sabiedrība — ”jauna zeme”. (2. Pētera 3:13.)

Tajā laikā ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) Izzudīs pat tās ciešanas, ko sagādā nāve, jo Dievs ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis”. (Atklāsmes 21:4.) Tā patiešām ir brīnišķīga nākotne, kas gaida tos, kuri atrodas ”piemiņas kapenēs”!

Kad Jehova noslaucīs ļaunumu no zemes virsas, viņš neiznīcinās taisnos kopā ar netaisnajiem. (Psalms 37:10, 11; 145:20.) ”Liels pulks” cilvēku ”no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām” paliks dzīvi ”lielajās bēdās”, kurās ies bojā tagadējā ļaunā pasaule. (Atklāsmes 7:9—14.) Tas nozīmē, ka tad, kad mirušie tiks celti augšā, uz zemes jau  būs daudz cilvēku, kas varēs sagaidīt viņus atgriežamies.

Vai jūs ilgojaties atkal sastapt savus tuviniekus un draugus? Vai jūs vēlaties dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes? Tādā gadījumā jums jāiegūst precīzas zināšanas par Dieva gribu un nodomiem. (Jāņa 17:3.) Jehova grib, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:3, 4.)

[Attēls 4. lpp.]

”Tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties”

[Attēls 5. lpp.]

Garu var salīdzināt ar elektrisko strāvu

[Attēls 7. lpp.]

Mirušo augšāmcelšana nesīs bezgalīgu prieku