Tiesības uz savu pārliecību

Jūs noteikti ļoti augstu vērtējat tiesības brīvi veidot savu pārliecību. Tādās pašās domās ir gandrīz visi cilvēki. Tāpēc seši miljardi Zemes iedzīvotāju ir izveidojuši visdažādākos uzskatus. Līdzīgi krāsu, formu, struktūru, garšu, smaržu un skaņu dažādībai, ar ko var sastapties dabā, arī daudzveidīgi uzskati ienes dzīvē krāsainību un prieku. Šāda dažādība padara dzīvi interesantu. (Psalms 104:24.)

BET ir arī jāuzmanās. Protams, uzskati ir dažādi, bet daži uzskati ir bīstami. Piemēram, 20. gadsimta sākumā daudziem cilvēkiem radās pārliecība, ka ebreji un masoni plānojot ”sagraut kristīgo civilizāciju un paši pārvaldīt visu pasauli”. Viens šādu uzskatu avots bija antisemītiska brošūra Ievērojamāko Ciānas vecāko sapulču protokoli. Tajā bija apgalvots, ka šie plāni paredzot palielināt nodokļus, attīstīt ieroču rūpniecību un veicināt lielu monopolu rašanos, tā ka ”visu tautu bagātību varētu iznīcināt vienā rāvienā”. Tāpat notiekot manipulācijas izglītības sistēmā, lai ”cittautiešus pārvērstu par nesaprātīgiem kustoņiem”, un starp valstu galvaspilsētām tiekot pat celti pazemes dzelzceļi, lai ebreju vadītāji nekavējoties ”varētu apklusināt jebkurus pretiniekus, tos uzsperot gaisā”.

Protams, tie bija meli, kuru mērķis bija uzkurināt antisemītisko noskaņojumu. ”Šis absurdais izdomājums,” rakstīja Britu muzeja darbinieks Marks Džonss, ”radās Krievijā, kur tas pirmoreiz parādījās kādas avīzes rakstā 1903. gadā, un pēc tam izplatījās arī citās valstīs.” 1920. gada 8. maijā tas tika iespiests Londonas laikrakstā The Times. Pēc vairāk nekā gada The Times publicēja atsaukumu, ziņojot, ka dokuments ir viltots, taču posts jau bija nodarīts. ”Šādu melu izplatīšanos ir grūti apturēt,” secināja M. Džonss. To iespaidā rodas kaitīgi, bīstami uzskati, tiek kultivēts naids, un sekas bieži ir katastrofiskas, kā liecina 20. gadsimta vēsture. (Salamana Pamācības 6:16—19.)

Vai jāpārbauda sava pārliecība?

Protams, nemaz nav vajadzīgi apzināti meli, lai rastos maldīgi uzskati. Reizēm cilvēki kaut ko saprot nepareizi. Cik daudz gan ir bijis tādu cilvēku, kas pat ir atdevuši dzīvību, būdami pilnīgi pārliecināti, ka tas, ko viņi dara, ir pareizi! Vēl cilvēki bieži tic kaut kam tikai tāpēc, ka viņi grib tam ticēt. Kāds profesors apgalvoja, ka pat zinātnieki ”bieži vien ”iemīlas” paši savās teorijās”. Pieņēmumi aptumšo viņu spriestspēju, un viņi var pavadīt visu dzīvi, veltīgi pūlēdamies pierādīt kļūdainus uzskatus. (Jeremijas 17:9.)

Kaut kas līdzīgs ir noticis arī ar reliģiskajiem uzskatiem — tajos pastāv milzīgas pretrunas. (1. Timotejam 4:1; 2. Timotejam 4:3, 4.) Piemēram, kāds cilvēks dziļi tic Dievam. Cits apgalvo, ka nav nekāda pamata ticēt Dievam. Kāds apgalvo, ka cilvēkiem ir nemirstīga dvēsele, kas turpina dzīvi pēc ķermeņa nāves. Cits domā, ka cilvēki mirstot pārtrauc eksistēt pilnīgi un galīgi. Ir skaidrs, ka gadījumā, ja viedokļi ir pretrunīgi, tie visi nevar būt patiesi. Vai tāpēc nebūtu gudri pārliecināties, ka tas, kam ticat, patiešām atbilst patiesībai, ka tas nav kaut kas tāds, kam tikai gribat ticēt? (Salamana Pamācības 1:5.) Kā to var pārbaudīt? Par to ir runa nākamajā rakstā.

[Attēls 3. lpp.]

1921. gadā publicētais raksts, kas paziņoja, ka ”Ievērojamāko Ciānas vecāko sapulču protokoli” bija safabricēti